Nesen Rīgā tika prezentēts jaunākais Pasaules ekonomikas foruma pētījums par darba tirgus nākotnes tendencēm. Pētījums atklāj, cik ļoti tehnoloģijas, tostarp mākslīgais intelekts, varētu ietekmēt darba sektora evolūciju nākamo piecu gadu laikā. Arī Latvijā var sagaidīt, ka daļai esošo darbavietu būs jāpiekāpjas jaunām profesijām. Tiek prognozēts, ka tehnoloģiju attīstība būtiski ietekmēs arī grāmatvedības un audita nozari.

Ar mākslīgā intelekta un automatizācijas iespēju paplašināšanos daudzas tradicionālās grāmatvedības funkcijas kļūst aizvien vairāk automatizētas, un tas noved pie mazāka pieprasījuma pēc rutīnas darbiem, kas neprasa augstu kvalifikāciju. Turpmāk grāmatvežiem būs aizvien vairāk jāizmanto savas specializētās prasmes un zināšanas, lai analizētu kompleksus finanšu datus un sniegtu no tiem izrietošus padomus, atbalstot organizācijas stratēģisko lēmumu pieņemšanā. Papildu tam, «lielo datu» pieaugums un nepieciešamība pēc efektīvākas datu analīzes un vizualizācijas veicina izmaiņas grāmatveža profesijā. 

Tas nozīmē, ka grāmatvežiem ir jāapgūst «inteliģentāka» grāmatvedība, proti, automatizēta, digitalizēta, ar datu analītikas iespējām, datu vizualizāciju, lai sniegtu skaidru, reāllaika informāciju uzņēmumu īpašniekiem, investoriem un citām ieinteresētām pusēm.

Šajā rakstā apskatīsim, kas ir tie aspekti, kas ir svarīgi, lai nodrošinātu augstu profesionālo līmeni un sniegtu vērtīgu informāciju par grāmatvedības profesionāļu uzdevumiem un prasmēm nākotnē, kas prasa pielāgošanos digitālās vides dinamiskajai attīstībai. Daži nozīmīgākie uzdevumi, kā arī prasmes, kas būs nepieciešamas, lai veiksmīgi strādātu savā nozarē.

Dzīvotspējīga digitālā pārvaldība

Mūsdienīgiem grāmatvedības profesionāļiem ir jābūt spējīgiem izmantot un pielāgot digitālās tehnoloģijas, kas iekļauj finanšu analīzes rīkus, datu analīzi, automatizāciju un mākslīgo intelektu. Īpaša uzmanība jāpievērš grāmatvedības programmatūrai, kas var ievērojami uzlabot datu pārvaldību, efektivitāti un precizitāti. Prasmes darbā ar lieliem datu apjomiem un tehnoloģiski gudrām risinājumu platformām nodrošina precīzas un ātras finanšu informācijas apstrādi.

Dzīvotspējīga digitālā pārvaldība grāmatvedības jomā ietver izmantošanu un pielāgošanu dažādām digitālajām tehnoloģijām. Daži piemēri:

• Datu analīzes rīki: grāmatvedības profesionāļiem ir jāapgūst finanšu analīzes rīki, piemēram, datu vizualizācijas rīki, kas ļauj vizuāli attēlot finanšu informāciju un identificēt tendences vai novirzes. Piemēri ir Tableau, Power BI vai Excel ar datu analīzes spraudņiem.
• Mašīnmācīšanās un mākslīgais intelekts: mašīnmācīšanās algoritmi un mākslīgā intelekta tehnoloģijas ir arvien izplatītākas arī grāmatvedības jomā. Šie rīki ļauj automātiski apstrādāt un analizēt lielu datu apjomu, identificēt tendences, veikt klasifikāciju un veidot prognozes. Piemēri var ietvert mašīnmācīšanās algoritmus, kas tiek izmantoti, lai veiktu automātisku finanšu darījumu klasifikāciju vai veidotu prognozes par nākotnes notikumiem. Piemērs ir ChatGPT kā rīks, kas paplašina grāmatvežu un finanšu vadītāju iespējas. Tas padara darba procesus ar mazākām galvassāpēm, sniedz vērtīgas atziņas, veic prognozes un pat palīdz attīstīt grāmatvežu profesiju.
• Automatizācija: grāmatvedības profesionāļiem ir jāapgūst automatizācijas risinājumi, kas var automatizēt rutīnas uzdevumus, piemēram, datu ievadi vai atkārtotas darbības. Robotizētā procesu automatizācija (RPA) var tikt izmantota grāmatvedības sistēmu integrācijai vai atkārtotu uzdevumu automatizēšanai. Vai, piemēram, Microsoft Excel vai Google Sheets, ļauj izveidot un izpildīt makroskriptus, kas automātiski veic atkārtotas darbības. Grāmatvedības profesionāļi var izmantot šādas programmas, lai automatizētu tabulu veidošanu, datu kopēšanu un ievadi vai sagatavot atskaites un analīzes.
• Grāmatvedības programmatūra: grāmatvedības profesionāļiem ir jābūt prasmīgiem izmantot grāmatvedības programmatūru, kas nodrošina efektīvu datu pārvaldību, precizitāti un drošību. Tikai daži no piemēriem ir SAP Business by Design, Business Central 365, Visma Horizon, Standard Books by Excellent un citi, ļaujot efektīvi pārvaldīt finanšu informāciju un veikt analīzi reālā laikā.
• Finanšu modelēšanas programmatūra: šādas programmas, piemēram, Microsoft Excel vai finanšu modelēšanas rīki sniedz iespēju veidot modeļus un scenārijus, kas ļauj prognozēt finanšu rezultātus atkarībā no dažādiem faktoriem. Tādējādi grāmatvedības profesionāļi var izveidot finanšu plānošanas modeļus un veikt prognozes par nākotnes notikumiem. Kā viens no piemēriem ir Alteryx — populārs un plaši izmantots finanšu modelēšanas rīks. Tā ir datu analīzes un procesu automatizācijas platforma, kas ļauj grāmatvedības profesionāļiem veikt datu apstrādi, transformāciju un modelēšanu. Ar Alteryx palīdzību ir iespējams izveidot sarežģītus finanšu modeļus, veikt aprēķinus, analizēt datus un veikt prognozes.
• Statistiskā analīze un prognozēšana: izpratne par statistiskajiem modeļiem un prognozēšanas metodēm, piemēram, regresijas vai korelācijas analīzi, kas ir svarīga grāmatvedības profesionāļiem. Šīs prasmes ļauj interpretēt un prognozēt finanšu datus, identificēt saistības starp dažādiem faktoriem un izstrādāt prognozes par nākotnes tendencēm. Piemērs ir Python — tā ir populāra programmēšanas valoda, kas piedāvā daudzus rīkus un bibliotēkas datu analīzei un prognozēšanai.

Šie ir tikai daži piemēri, kas parāda, kā digitālās tehnoloģijas var tikt izmantotas grāmatvedības profesionāļu darbā, lai nodrošinātu dzīvotspējīgu digitālo pārvaldību. Prasmju attīstīšana šajās jomās palīdzēs profesionāļiem būt efektīviem efektīviem savā ikdienas darbā.

Digitālās drošības un datu privātuma aizsardzība

Tā ir būtiska prasme grāmatvedības profesionāļiem, ņemot vērā digitālo vidi, kurā tie strādā. Lai aizsargātu finanšu datus no neautorizētas piekļuves un zādzības, profesionāļiem ir jāzina digitālās drošības principi un jāiemācās piemērot drošības procedūras un rīkus. Daži aspekti, kas jāņem vērā attiecībā uz digitālo drošību un datu privātuma aizsardzību:

• Datu aizsardzība: grāmatvedības profesionāļiem ir jābūt izpratnei par datu aizsardzības principiem un jāspēj veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka finanšu dati ir drošībā. Tas ietver piekļuves kontroles ieviešanu, lai ierobežotu datu piekļuvi tikai autorizētiem lietotājiem, un šifrēšanas tehnoloģiju izmantošanu, lai nodrošinātu, ka dati ir aizsargāti to uzglabāšanas laikā.
• Drošības procedūras: grāmatvedības profesionāļiem ir jāizveido un jāievieš drošības procedūras, kas ietver paroļu un autentifikācijas metožu izmantošanu, regulāru datu dublēšanu, uzraudzības mehānismu izveidi un potenciālo drošības pārkāpumu izmeklēšanu. Turklāt ir svarīgi nodrošināt, ka darbinieki ir apmācīti par drošības jautājumiem un ievēro visus attiecīgos drošības standartus un noteikumus.
• Datu privātuma aizsardzība: lai nodrošinātu datu privātumu, grāmatvedības profesionāļiem ir jāievēro visi attiecīgie datu aizsardzības likumi un regulējumi. Tas ietver personas datu aizsardzību, informācijas konfidencialitāti un prasības par datu uzglabāšanu un iznīcināšanu. Piemērs ir GDPR (General Data Protection Regulation), kas ir Eiropas Savienības regulējums par datu aizsardzību un privātuma aizsardzību. Lai nodrošinātu atbilstību GDPR prasībām, grāmatvedības profesionāļiem ir jābūt informētiem par datu apstrādes pamatprincipiem, personas tiesībām, drošības pasākumiem, pārrobežu datu pārsūtīšanas noteikumiem.

Svarīgi ir pastāvīgi sekot līdzi digitālās drošības jaunumiem un izmantot atbilstošus drošības risinājumus, lai nodrošinātu datu aizsardzību un saglabātu uzticību finanšu datiem.

Stratēģiskā un analītiskā domāšana

Šīs prasmes ļauj grāmatvedības profesionāļiem pārvaldīt informāciju, analizēt datus un veikt labi pamatotus lēmumus finanšu un uzskaites jautājumos:

• Stratēģiskā domāšana: tā nozīmē spēju redzēt «lielo» attēlu un izprast organizācijas mērķus un virzienus. Grāmatvedības speciālistiem ir jābūt spējīgiem izvērtēt finanšu un uzskaites jautājumus plašākā kontekstā un identificēt to ietekmi uz organizācijas stratēģiju. Tas ietver spēju plānot ilgtermiņa finanšu mērķus, izstrādāt finanšu prognozes un analizēt alternatīvas finanšu stratēģijas.
• Analītiskā domāšana: tā ir prasme izmantot loģisku un sistēmisku pieeju datu izpētei un problēmu risināšanai. Grāmatvedības speciālistiem ir jābūt spējīgiem iegūt un analizēt finanšu datus, izmantot statistiskos rīkus un metodes, lai identificētu tendences un novērtētu finanšu veiktspēju. Tas ietver spēju veikt precīzus aprēķinus, identificēt novirzes un kļūdas datu analīzē un izstrādāt secīgus soļus, lai tos novērstu vai uzlabotu.

Kopumā šīs prasmes ļauj grāmatvedības speciālistiem efektīvi pieņemt lēmumus, risināt problēmas un sniegt finansiālu perspektīvu organizācijai.

Starppersonu un komunikācijas prasmes

Mūsdienīgam grāmatvedim ir svarīgi iemācīties un attīstīt starppersonu un komunikācijas prasmes, jo grāmatveža profesija ir arvien vairāk saistīta ar sadarbību, mijiedarbību un komunikāciju ar dažādiem cilvēkiem un ieinteresētajām pusēm. Dažas nozīmīgas prasmes šajā jomā:

• Efektīva komunikācija: grāmatvedim ir jābūt spējīgam skaidri un precīzi komunicēt gan rakstiski, gan mutiski. Tas ietver spēju skaidri izklāstīt finanšu informāciju, izskaidrot sarežģītus jautājumus un sniegt precīzas atskaites. Grāmatvedim ir jāspēj arī klausīties un saprast citu cilvēku viedokļus un vajadzības, lai nodrošinātu veiksmīgu sadarbību.
• Laika pārvaldība un organizācija: grāmatvežiem jāspēj efektīvi pārvaldīt savu laiku un noteikt uzdevumu prioritātes, lai ievērotu termiņus un nodrošinātu precizitāti.
• Problēmu risināšana: grāmatvežiem jāspēj identificēt un atrisināt problēmas, kas saistītas ar finanšu datiem un grāmatvedības procesiem.
• Līderība: grāmatvežiem, vairs neveicot rutīnas un manuālus darbus, jo tos aizvietos tehnoloģijas, aizvien vairāk būs jākļūst par līderiem, lai vadītu komandas, deleģētu uzdevumus un sniegtu norādījumus kolēģiem.
• Izpratne par biznesa un organizāciju vadības procesiem: grāmatvežiem ir jābūt spēcīgai izpratnei par biznesa operācijām un stratēģiju, lai sniegtu vērtīgus padomus klientiem un iesaistītajām pusēm.
• Pielāgošanās spējas un elastība: grāmatvežiem jāmācās pielāgoties videi, kas tik strauji mainās tehnoloģiju ietekmē, un jābūt elastīgiem, lai reaģētu uz izmaiņām likumvidē, tehnoloģijās un uzņēmējdarbībā.
• Radošums: grāmatvežiem jābūt radošiem, lai izstrādātu novatoriskus risinājumus sarežģītām finanšu problēmām.
• Starpkultūru komunikācija: grāmatvedība ir globāla profesija, un grāmatvedības speciālistiem var nākties saskarties ar cilvēkiem, kas pārstāv dažādas kultūras un valstis. Šādos gadījumos ir svarīgi pielāgoties dažādām kultūrām, izvairīties no kultūras stereotipiem un būt atvērtam cita veida domāšanai un tradīcijām.
• Empātija un sapratne: grāmatvedim ir jāspēj izrādīt empātiju un sapratni pret citiem cilvēkiem. Tas nozīmē spēju izprast viņu vajadzības un problēmas. Empātija palīdz veidot labas attiecības ar klientiem, kolēģiem un citiem iesaistītajiem, veicinot efektīvāku, uz mērķi vērstu sadarbību. Emocionālā inteliģence kļūt kā stūrakmens, lai saprastu un pārvaldītu savas un citu cilvēku emocijas darba vietā.
• Prezentācijas prasmes: grāmatvedim bieži nākas prezentēt finanšu informāciju, ziņot par rezultātiem vai sniegt padomus vadībai vai klientiem. Tāpēc ir svarīgi iemācīties veikli un pārliecinoši prezentēt datus, izmantot vizuālos palīglīdzekļus un sniegt skaidrus un viegli saprotamus paskaidrojumus.
• Konfliktu pārvaldīšana: grāmatvedības speciālistiem daudzos gadījumos ir jāsaskaras ar konfliktiem vai nesaskaņām. Tāpēc ir nepieciešams attīstīt prasmes konstruktīvi pārvaldīt konfliktus, būt diplomātiskiem un meklēt kompromisus, kas apmierina visas iesaistītās puses. 
• Kritiskā domāšana: grāmatvežiem jāspēj analizēt sarežģītus finanšu datus, identificēt problēmas un izstrādāt risinājumus.

Vairāki iemesli, kāpēc kritiskā domāšana ir tik būtiska:

• Dati un informācijas pārslodze: tehnoloģiju attīstība un digitalizācija ir radījušas milzīgu datu apjomu, kas ir pieejams grāmatvežiem. Kritiskā domāšana ļauj kritiski izvērtēt, filtrēt un izmantot šo informāciju, identificēt būtiskos faktorus un atsijāt maldinošu vai neprecīzu informāciju.
• Jautājumu un uzdevumu sarežģītība: grāmatveži bieži saskaras ar sarežģītiem jautājumiem, piemēram, starptautiskā grāmatvedība, likumvides prasības vai finanšu analīze. Kritiskā domāšana ļauj izmantot loģisku un sistēmisku pieeju, lai analizētu situācijas, identificētu problēmas un izstrādātu risinājumus, kas atbilst organizācijas mērķiem un vajadzībām.
• Inovācijas un tehnoloģiju attīstība: tehnoloģiju attīstība, piemēram, mākslīgais intelekts, automatizācija un blokķēdes tehnoloģijas maina grāmatvežu darba vidi un prasības. Kritiskā domāšana ļauj kritiski izvērtēt un izprast šo tehnoloģiju ietekmi uz grāmatvedību un saprast, kā tās var labāk izmantot, lai palielinātu efektivitāti un kvalitāti.
• Risku pārvaldība un lēmumu pieņemšana: grāmatvežiem bieži nākas pieņemt svarīgus lēmumus. Kritiskā domāšana palīdz izvērtēt iespējamos riskus, analizēt un novērtēt dažādu scenāriju sekas, pieņemt lēmumus, kas balstās uz informētiem apsvērumiem un racionālu analīzi.

Uzticamība un ētika

Profesionāli grāmatveži parasti tiek uzskatīti par ētiskās sirdsapziņas pārstāvjiem, izmantojot lielo datu apstrādi, automatizāciju, mākslīgo intelektu un mašīnmācību. Šie faktori sniedz mums lielas iespējas, bet tajos arī slēpjas jauni ētiski izaicinājumi, sākot no kiberdrošības, datu konfidencialitātes līdz datu vadītiem lēmumiem, kuros būtiski ievērot ētisku rīcību. Ētiska pieeja ir nepieciešama ne tikai izmantojot tehnoloģijas, bet arī ESG — vides un sociālās pārvaldības jomā, lai tehnoloģiskais progress, piemēram, mākslīgais intelekts, būtu sabiedrības un vides interesēs. 

Praktisks piemērs, kā grāmatveži varētu risināt ētiskas jautājumus, kas saistīti ar mākslīgo intelektu.

Pieņemsim, ka grāmatveži ir uzņēmušies atrisināt kādu profesionālo uzdevumu un izmantot mākslīgā intelekta rīku, kas automātiski nodrošina finanšu pārskatu. Lai rīkotos ētiski, grāmatveži varētu veikt šādas darbības:

• Pārskatīt un pārbaudīt algoritmus: grāmatveži veic rūpīgu algoritmu izpēti un pārbaudi, lai identificētu iespējamos nevienlīdzības vai diskriminācijas riskus. Viņi nodrošina, ka algoritmi ir balstīti uz objektīviem un neizkropļotiem datiem, un veic nepieciešamās korekcijas, lai novērstu negatīvas sekas.
• Nodrošināt datu konfidencialitāti: grāmatveži īsteno stingrus datu aizsardzības pasākumus, lai novērstu neautorizētu datu piekļuvi vai finanšu datu noplūdi. Viņi izvēlas drošas datu uzglabāšanas un pārsūtīšanas metodes, piemēram, šifrēšanu, un ievēro attiecīgos tiesību aktus un regulējumus attiecībā uz datu privātumu.
• Veikt papildus pārbaudes: grāmatveži nepieļauj automātisku lēmumu pieņemšanu bez cilvēka veiktas pārbaudes. Viņi veic rūpīgu finanšu atskaites pārskatu izvērtēšanu, pārliecinoties, ka rezultāti ir loģiski, saprātīgi un atbilstoši uzņēmuma mērķiem un ētikas standartiem.
• Pārraudzīt un novērtēt ietekmi: grāmatveži regulāri pārrauga mākslīgā intelekta sistēmas darbību un novērtē to ietekmi uz organizāciju, darbiniekiem un sabiedrību. Viņi vērtē, vai mākslīgā intelekta radītie rezultāti ir saskaņā ar sociālajām normām un ilgtspējas principiem, un veic nepieciešamos uzlabojumus, lai nodrošinātu, ka sistēma darbojas sabiedrības interesēs.

Svarīgi, lai grāmatveži pastāvīgi izvērtētu un pielāgotu savas prakses, lai nodrošinātu, ka mākslīgais intelekts tiek izmantots atbildīgi un sabiedrības interesēs.

Piemēram, ChatGPT tehnoloģija, kas izmanto mākslīgo intelektu, lai simulētu sarunu ar cilvēku, piedāvā teksta atbildes, kas balstās uz iepriekšēju apmācību ar lielu teksta datu apjomu, var tikt izmantots grāmatvedībā dažādos veidos. Daži piemēri:

• Atbalsts atbilžu sagatavošanā klientiem: grāmatveži var izmantot ChatGPT, lai sniegtu atbildes uz klientu jautājumiem par grāmatvedību vai finanšu jomu. Tas var ietvert jautājumus par uzskaites principiem, nodokļiem, finanšu analīzi un citiem saistītiem jautājumiem. ChatGPT var sniegt sākotnēju informāciju vai palīdzēt klientiem, sniedzot atbildes uz vienkāršākiem jautājumiem, atbrīvojot grāmatvežus no atkārtotas atbildēšanas uz jautājumiem.
• Finanšu analīzes atbalsts: ChatGPT var tikt izmantots, lai palīdzētu grāmatvežiem veikt finanšu analīzi. Tas var sniegt pamatotus ieteikumus par datu analīzi, budžeta plānošanu, peļņas un zaudējumu analīzi un citiem finanšu aspektiem. ChatGPT var tikt izmantot kā «virtuālais konsultants», lai sniegtu pieejamu informāciju un ieteikumus par finanšu jautājumiem.
• Izglītošanas un apmācības materiāli: ChatGPT var tikt izmantots, lai radītu izglītojošus un apmācības materiālus grāmatvedības jomā. Tas var sniegt skaidrojumus par sarežģītiem jautājumiem, piedāvāt piemērus un vadlīnijas par grāmatvedības principiem un procedūrām. ChatGPT var būt noderīgs resurss, kas palīdz grāmatvežiem apgūt jaunas tēmas vai risināt sarežģītas problēmas.

Grāmatvežiem, strādājot ar ChatGPT vai līdzīgām tehnoloģijām, būtu svarīgi ievērot šādus ieteikumus:

• Pārbaudīt informācijas precizitāti: ChatGPT ir modelis, kas balstās uz apmācību ar lielu datu daudzumu, un tas var sniegt atbildes, kas nav pilnīgi precīzas. Tāpēc ir svarīgi pārbaudīt informāciju, kuru tie sniedz, un, ja nepieciešams, veikt papildu pētījumus vai apstiprināt informāciju vēl no citiem uzticamiem avotiem.
• Izmantot ChatGPT kā rīku, nevis kā absolūtu autoritāti: grāmatvežiem vajadzētu izmantot ChatGPT kā rīku, lai iegūtu papildu informāciju, bet neuzskatīt to par absolūtu autoritāti. Grāmatvežiem ir svarīgi izmantot savas profesionālās zināšanas, pieredzi un spriešanas spēju, lai veidotu un pārbaudītu informāciju, kas tiek sniegta klientiem vai organizācijām.
• Paturēt prātā privātumu un konfidencialitāti: strādājot ar ChatGPT vai citām līdzīgām tehnoloģijām, ir jāievēro klientu vai organizāciju datu konfidencialitāte. Grāmatvežiem ir jānodrošina, ka jebkādi jutīgi vai konfidenciāli dati, kas tiek sniegti ChatGPT, tiek pareizi apstrādāti un aizsargāti, lai novērstu nevēlamu datu izpaušanu vai noplūdi, tāpēc ieteikums būtu nenorādīt organizācijas nosaukumus.
• Pastāvīgi pilnveidot prasmes un zināšanas: tehnoloģiju attīstība ir nepārtraukta, un grāmatvežiem ir svarīgi pastāvīgi pilnveidot savas prasmes un zināšanas par jaunākajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem un ētikas jautājumiem, kas saistīti ar ChatGPT. Tas palīdzēs nodrošināt profesionālu un atbildīgu pieeju šīm tehnoloģijām.

Atcerieties, ka grāmatveži ir atbildīgi par to, kā tie izmanto tehnoloģijas, un līdz ar to jāievēro augsti ētiskie standarti, lai nodrošinātu klientu un organizāciju intereses. 

Patlaban vairāk nekā jebkad ir jāizskata iespēja būt par profesionālas organizācijas kā, piemēram, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas biedru, kas, savukārt ir Starptautiskās Grāmatvežu Federācijas (IFAC) biedrs un piemēro Starptautiskā profesionāļu grāmatvežu ētikas kodeksu (IESBA Kodekss), Starptautiskos neatkarības standartus un Starptautisko kvalitātes vadības standartu, tā nodrošinot, ka profesionālie grāmatveži un revidenti strādā saskaņā ar augstiem ētikas un profesionālajiem standartiem, kas ir būtiski, lai veicinātu sabiedrības uzticību.

Grāmatvežu profesijas nākotne: ietekme uz mācību procesu un pētniecību

Grāmatvedības profesiju nākamajās trīs desmitgadēs sagaida būtiskas pārmaiņas, uz ko profesionālajām organizācijām, to biedriem un izglītības iestādēm būtu savlaicīgi jāreaģē, ņemot vērā viedo un digitālo tehnoloģiju attīstību, nepārtrauktu ziņošanas/informācijas izpaušanas standartu globalizāciju un jaunos regulējuma veidus, kas rada profesijas galvenos izaicinājumus. Sertificētu grāmatvežu asociācijas (ACCA) pētījumos ir norādītas svarīgākās izmaiņas, kuras paredzamas tuvāko gadu laikā.

Grāmatveži izmantos arvien sarežģītākas un viedākas tehnoloģijas, lai uzlabotu savu tradicionālo darba veidu, un šīs tehnoloģijas pat varētu aizstāt tradicionālo grāmatvedības pieeju. Viedās sistēmas (tostarp mākoņdatošana) noteiks tendenci aizvien vairāk izmantot ārpakalpojumus (tostarp ārvalstu ārpakalpojumu), kā arī notiks plašāka sociālo mediju izmantošana, izmantojot viedās tehnoloģijas, tas, savukārt, uzlabos sadarbību ar ieinteresētajām personām. Sociālie mediji (tostarp Facebook, Twitter, Google meklēšana) atklās vairāk datu (tostarp alternatīvos pārskatus) nekā jebkurš korporatīvais ziņojums.

Nepārtrauktā globalizācija radīs aizvien vairāk iespēju un izaicinājumu grāmatvežu profesijas pārstāvjiem. Globalizācija veicina brīvu naudas plūsmu no viena kapitāla tirgus uz otru, līdz ar to pastiprināsies ārvalstu ārpakalpojumu nodrošināšana un tehnisko un profesionālo prasmju izmantošana vienlaikus turpinās izaicināt dažādu problēmu risināšanu, ņemot vērā dažādās kultūras, finanšu un nodokļu sistēmas. Grāmatvedības uzņēmumi arī Eiropas Savienībā sāks vairāk izmantot ārpakalpojumus Indijā un Ķīnā, lai samazinātu izmaksas, kas, savukārt, radīs nodarbinātības izmaiņas grāmatvedības nozarē. 

Stingrāks regulējums, lai novērstu izvairīšanos no nodokļu nemaksāšanas, transfertcenu noteikšana un naudas atmazgāšanas novēršana un ar to saistītie informācijas atklāšanas noteikumi turpmākajos gados arī būs tas, kas nozīmīgi ietekmēs profesiju. 

Valdību rūpes par dažādiem sociālajiem un vides jautājumiem nes līdzi ziņošanas sarežģītību, un tas ir vēls viens no apstākļiem, kas parāda, cik ļoti grāmatvedība var mainīties. Profesionāliem grāmatvežiem būs jāskatās tālāk par skaitļiem, kas savukārt, uzlabos sadarbību starp vairāku profesiju pārstāvjiem, tostarp grāmatvežiem, ārstiem, juristiem, vides zinātniekiem, sociologiem utt.

Mūsdienīgiem grāmatvežiem arvien vairāk būs nepieciešama izglītība digitālajās tehnoloģijās (tostarp mākoņdatošanu un lielo datu izmantošana), pielāgošanās globalizācijas ietekmei (grāmatvedības ārpakalpojumu izmantošana) un normatīvo aktu piemērošana (nodokļu regulējums, jaunas korporatīvo pārskatu formas, integrēto pārskatu sniegšanas regulējums utt.). Kā liecina ACCA pētījums, grāmatvežiem trūkst zināšanu par jauno informācijas sniegšanas noteikumu transformāciju, jauniem informācijas sniegšanas veidiem, kā arī izpratne par finanšu un nefinanšu pārskatu savstarpējo saistību. Profesionāliem grāmatvežiem būs vajadzīgas prasmes, lai sniegtu visaptverošākus korporatīvos pārskatus, kas mazāk stāsta par skaitļiem un vairāk par organizāciju.

Patlaban tikai dažas augstskolas ir izstrādājušas grāmatvedības mācību programmas, atbilstoši grāmatvedības nākotnes vajadzībām. Universitātēm būs jāizstrādā un jāiekļauj jauni mācību priekšmeti, piemēram, mākoņdatošana, lielie dati, digitālās tehnoloģijas, integrēta ziņošana, oglekļa emisiju uzskaite utt. Savukārt, profesionālām grāmatvedības organizācijām kā, piemēram, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijai un Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai būs ciešāk jāsadarbojas ar universitātēm, lai nodrošinātu ekspertus/lektorus jaunajās jomās un docētu jaunus kursus. Tajā pašā laikā universitātēm būtu vai nu jāiegulda līdzekļi esošo mācībspēku apmācībai, vai arī jāpieņem darbā eksperti, lai koordinētu un lasītu lekcijas jaunajos priekšmetos.

Grāmatvedības akadēmiķi un viņu doktoranti aizvien vairāk pētīs korporatīvo pārskatu sniegšanas jautājumus, pievērsies sociālās un vides ilgtspējības jautājumiem un ar tiem saistītajiem globālajiem jautājumiem.

Nākotnes pētījumiem vajadzētu veicināt profesionālo organizāciju sadarbību ar starpdisciplināriem akadēmiskiem pētniekiem, lai atklātu stratēģiskus risinājumus un proaktīvas stratēģijas attiecībā uz izmaiņām digitālajās tehnoloģijās, jauniem regulējuma veidiem un saistīto ieinteresēto personu cerībām. 

Secinājumi

• Jaunākais Pasaules ekonomikas foruma pētījums liecina, ka tehnoloģijas, tostarp mākslīgais intelekts, būtiski ietekmēs darba sektora attīstību Latvijā, prasot grāmatvežiem pāriet uz automatizētu, digitalizētu grāmatvedību ar datu analītiku un vizualizāciju, lai nodrošinātu skaidru, reāllaika informāciju un sniegtu stratēģiskus padomus organizācijām.
• Grāmatvedības profesionāļiem būtiska prasme ir nodrošināt digitālo drošību un datu privātuma aizsardzību, izmantojot piekļuves kontroles, šifrēšanas tehnoloģijas un drošības procedūras, kā arī ievērojot datu aizsardzības likumus, piemēram, GDPR, un pastāvīgi sekojot līdzi drošības jaunumiem, lai nodrošinātu uzticību finanšu datiem.
• Stratēģiskā un analītiskā domāšana ir būtiskas prasmes grāmatvedības profesionāļiem, kas ļauj tiem pārvaldīt informāciju, analizēt datus un veikt labi pamatotus lēmumus finanšu un uzskaites jautājumos, izvērtējot to ietekmi uz organizācijas stratēģiju un izmantojot loģisku pieeju datu izpētei, statistikas rīkus un metodes, lai novērtētu finanšu veiktspēju un sniegtu finansiālu perspektīvu organizācijai.
• Mūsdienīgam grāmatvedim ir būtiski attīstīt un pielietot starppersonu un komunikācijas prasmes, kas ietver efektīvu komunikāciju, laika pārvaldību, problēmu risināšanu, līderību, izpratni par biznesa procesiem, pielāgošanās spējas, radošumu, starpkultūru komunikāciju, empātiju, prezentācijas prasmes, konfliktu pārvaldīšanu, kritisko domāšanu un risku pārvaldību, lai nodrošinātu veiksmīgu sadarbību un labi pamatotus lēmumus finanšu un uzskaites jomā.
• Uzticamība un ētika ir būtiskas prasmes profesionāliem grāmatvežiem, kuri izmanto tehnoloģijas, lai nodrošinātu augstus ētikas standartus, kiberdrošību, datu konfidencialitāti un datu vadīto lēmumu pieņemšanu, kā arī ievēro ESG principus, lai nodrošinātu, ka tehnoloģiskais progress notiek sabiedrības un vides interesēs. Grāmatveži var risināt ētiskos jautājumus, piemēram, izmantojot mākslīgo intelektu, veicot rūpīgu algoritmu pārbaudi, nodrošinot datu konfidencialitāti, veicot pārbaudes un novērtējot ietekmi, un izmantojot šo tehnoloģiju atbildīgi un ar klientu vai organizāciju interesēm priekšplānā.
• Grāmatvežu profesiju nākotnē sagaida būtiskas pārmaiņas, kas ietver viedās un digitālās tehnoloģijas, globalizāciju un stingrāku regulējumu, un tas prasa profesionālajām organizācijām un izglītības iestādēm reaģēt un pielāgoties šīm izmaiņām. Grāmatveži izmantos viedās sistēmas un sociālos medijus, veicinās ārpakalpojumu izmantošanu un pielāgosies globālajai vides. Nepieciešamība pēc izglītības digitālajās tehnoloģijās, normatīvo aktu piemērošanā un korporatīvo pārskatu sniegšanā būs svarīga, un profesionālajām organizācijām un augstskolām būs jānodrošina nepieciešamās prasmes un zināšanas šajās jomās.

Izmantotie interneta resursi

• Future of Accounting Profession: Three Major Changes and Implications for Teaching and Research
• The Future of Accounting: Demand and Evolving Technology 
• The Future of Accounting: How Will Digital Transformation Impact the Sector?
• Digital Transformation of Accounting Profession: Post Covid–19 era
• ACCA stories
• What Defines the Accountant of Tomorrow?
• Redefining Accounting for Tomorrow

Publicēts žurnāla “Bilance” 2023. gada jūlija (499.) numurā.