Fiziskas personas dokumentu kopijas un citus to atvasinājumus varēs apliecināt pašas ar savu parakstu, vienlaikus nodrošinot iespēju pēc pieprasījuma uzrādīt dokumenta oriģinālu. Tāpat ne vienmēr uz dokumenta obligāti nepieciešams paraksts, tai skaitā to nevajag arī grāmatvedībā gadījumos, kad par iekšēju attaisnojuma dokumentu tiek uzskatīts iekšējs elektronisks dokuments. Šādu atvieglotu kārtību dokumentu atvasinājumu apliecināšanai paredz izmaiņas Dokumentu juridiskā spēka likumā, ko 13.septembrī pirmajā lasījumā atbalstīja Saeimas Juridiskā komisija.

Iecerētās izmaiņas noderēs uzņēmējiem, jo iepirkumos bieži tiek prasīts pievienot izglītību apliecinošus un citus dokumentus, kuru autors ir trešā persona, un pretendentam patlaban nav tiesību apliecināt šādu dokumentu atvasinājumus (norakstus, izrakstus vai kopijas), norāda likumprojekta autori. Šāda kārtība sarežģī pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanu, kā arī ir apgrūtinoša citos gadījumos, kad iestādē iesniedzami trešo pušu izdotu dokumentu atvasinājumi.

Tādējādi fiziskām personām turpmāk būs tiesības apliecināt dokumentu atvasinājumus, tāpat kā patlaban to var darīt organizācijas, un vairs nebūs jādodas pie dokumenta izdevēja ar lūgumu apliecināt kopijas pareizību.

Likumprojekts paredz arī iespēju vairāku dokumentu atvasinājumus apliecināt ar vienu parakstu un katrs dokumenta atvasinājums nebūs jāapliecina atsevišķi, kā to paredz patlaban spēkā esošā kārtība. Patlaban gan Publisko iepirkumu likuma 33. panta septītajā daļā ir noteikts, ka, iesniedzot piedāvājumu vai pieteikumu, kandidāts vai pretendents ir tiesīgs visu iesniegto dokumentu atvasinājumu un tulkojumu pareizību apliecināt ar vienu apliecinājumu, ja viss piedāvājums vai pieteikums ir cauršūts vai caurauklots. Tomēr šis regulējums šobrīd attiecas tikai uz iepirkuma procedūrām. Tāpēc Dokumentu juridiskā spēka likumā plānots ieviest jaunu terminu - „dokumentu atvasinājumu kopums”, kas paredzētu iespēju vairāku dokumentu atvasinājumus apliecināt ar vienu parakstu.

Par dokumentu atvasinājumu kopumu būs atzīstams tāds dokumentu kopums, kas sastāvēs no vairākiem atsevišķiem dokumentu atvasinājumiem (gan no vienas, gan vairākām lapām) un kurš būs noformēts atbilstoši MK noteikumos Nr. 916 noteiktajai kārtībai. Dokumentu atvasinājumu kopumā iekļauto atvasinājumu, kas būs uz vairākām lapām, atsevišķi caurauklot (cauršūt) nevajadzēs, skaidro likumprojekta autori.

Likuma izmaiņas plāno precizēt arī Dokumentu juridiskā spēka likuma 4. panta pirmās daļas 3. punktu, paredzot, ka rekvizītu „paraksts” dokumentā var neiekļaut, ja citā (speciālā) likuma normā ir paredzēts īpašs izņēmums. Kā piemēru var minēt:

• 1)     Civilprocesa likuma 406.⁵ panta trešo daļu, kas noteic, ka brīdinājumu paraksta tiesnesis. Ja brīdinājums sagatavots elektroniski, tas ir saistošs bez paraksta;
• 2)     likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 6. panta1.³ daļu, kas noteic, ka uz maksāšanas paziņojuma, ja tas tiek sagatavots elektroniski, nav nepieciešams nodokļu administrācijas amatpersonas paraksts. Šādā gadījumā uz tā jābūt atzīmei: „Maksāšanas paziņojums sagatavots elektroniski un ir derīgs bez paraksta”;
• 3)     likuma „Par grāmatvedību” 7. pantu, saskaņā ar kuru grāmatvedības reģistros izdara ierakstus, kas pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem. Attaisnojuma dokuments ir dokuments, kurš apliecina uzņēmuma saimnieciskā darījuma esamību un kurā ietverti likumā noteiktie dokumenta rekvizīti (t.sk. paraksts (izņemot šā likuma 7.¹ pantā minētos gadījumus)). Kā viens no šādiem izņēmuma gadījumiem tiek noteikts, ka par iekšēju attaisnojuma dokumentu var tikt uzskatīts arī iekšējs elektroniskais dokuments, kas nesatur rekvizītu „paraksts”, ja to ir apliecinājusi (autorizējusi) par saimnieciskā darījuma veikšanu un iekšējā attaisnojuma dokumentā sniegtās informācijas pareizību atbildīgā persona uzņēmuma vadītāja noteiktajā kārtībā.

Plānots, ka atvieglota kārtība dokumentu atvasinājumu apliecināšanai būs spēkā no 2017.gada 1.janvāra. Likumprojekts vēl jāpieņem divos lasījumos.