0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

PERSONĀLSPERSONĀLA DOKUMENTIKā zināt, kura ir personas rezidences valsts nodokļu piemērošanas vajadzībām?

Kā zināt, kura ir personas rezidences valsts nodokļu piemērošanas vajadzībām?

Latvijas rezidenti maksā nodokli no ienākumiem, kas gūti Latvijā un ārvalstīs, tas ir, no visā pasaulē gūtajiem ienākumiem (izņemot algota darba ienākumus, kuri gūti citā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī vai valstī, ar ko Latvijai ir noslēgta un stājusies spēkā konvencija, un no kuriem ienākuma nodokli maksā nodarbinātības valstī). Valsts ieņēmumu dienests (VID)  informatīvajā materiālā skaidro, kā nosakāms vai maināms rezidences statuss ārvalstīs strādājošajiem. Fiziskās personas – ārvalstu nodokļu maksātāji – Latvijas nerezidenti nodokli Latvijā maksā tikai no Latvijā gūtajiem ienākumiem. Latvijas nodokļu normatīvajos aktos (likumā "Par nodokļiem un nodevām") ir noteikts, ka…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Photo by Pressmaster: https://www.pexels.com

Latvijas rezidenti maksā nodokli no ienākumiem, kas gūti Latvijā un ārvalstīs, tas ir, no visā pasaulē gūtajiem ienākumiem (izņemot algota darba ienākumus, kuri gūti citā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī vai valstī, ar ko Latvijai ir noslēgta un stājusies spēkā konvencija, un no kuriem ienākuma nodokli maksā nodarbinātības valstī). Valsts ieņēmumu dienests (VID)  informatīvajā materiālā skaidro, kā nosakāms vai maināms rezidences statuss ārvalstīs strādājošajiem.

Fiziskās personas – ārvalstu nodokļu maksātāji – Latvijas nerezidenti nodokli Latvijā maksā tikai no Latvijā gūtajiem ienākumiem.

Latvijas nodokļu normatīvajos aktos (likumā "Par nodokļiem un nodevām") ir noteikts, ka nodokļu likumos fiziskā persona tiks uzskatīta par rezidentu, ja:

  • šīs personas deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā vai
  • šī persona uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā, vai
  • šī persona ir Latvijas pilsonis, ko ārzemēs nodarbina Latvijas Republikas valdība.

Turklāt minēto noteikumu piemērošanai fizisko personu, kas netiks atzīta par rezidentu pēctaksācijas gadā, neatzīst par rezidentu arī taksācijas gadā pēc datuma, kad tā atstāja Latviju, ja laika periodā pēc šā datuma šai personai ir ciešākas attiecības ar ārvalsti nekā ar Latviju (šai personai ārvalstī ir īpašums vai dzīvo ģimene, vai tā veic ārvalstī sociālās apdrošināšanas maksājumus).

Nosakot fiziskās personas rezidenci Latvijas nodokļu normatīvo aktu piemērošanai, izvērtē:

  • vai personas ģimenes (laulātā, bērnu) pastāvīgā dzīvesvieta ir ārvalstī;
  • vai personai pieder nekustamais īpašums (vai persona īrē nekustamo īpašumu) ārvalstī;
  • vai persona veic obligātos valsts sociālās apdrošināšanas maksājumus šajā valstī.

Ja persona dodas uz ārvalsti, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju, un var rasties nodokļu dubultā uzlikšana personas gūtajam ienākumam, tad, nosakot minētās fiziskās personas rezidenci konvencijas piemērošanai, tiek izvērtēti šādi fakti un apstākļi:

  • kurā valstī ir personas pastāvīgā dzīvesvieta;
  • kur ir personas vitālo interešu centrs – ciešākas personiskās un ekonomiskās attiecības;
  • ja nav iespējams noteikt valsti, kurā personai ir vitālo interešu centrs, vai ja tai nav pastāvīgās dzīvesvietas nevienā no abām valstīm, šo personu uzskata par tās valsts rezidentu, kura tai ir ierastā mītnes zeme;
  • ja personai ierastā mītnes zeme ir abas valstis vai neviena no tām, to uzskata par tās valsts rezidentu, kuras pilsonis ir šī persona;
  • ja persona ir pilsonis abās valstīs vai nevienā no tām, valstu kompetentās iestādes izšķir jautājumu par rezidences noteikšanu, savstarpēji vienojoties.

Kā Latvijas rezidents var kļūt par Latvijas nerezidentu?

Saskaņā ar Fizisko personu reģistra likuma normām Latvijas pilsonis un Latvijas nepilsonis, kā arī ārzemnieks, kurš Latvijā saņēmis uzturēšanās atļauju, ES pilsoņa reģistrācijas apliecību vai ES pilsoņa pastāvīgās uzturēšanās apliecību paziņo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) savas dzīvesvietas adresi ārvalstīs, kā arī citas izmaiņas Reģistrā iekļautajās ziņās par sevi, saviem nepilngadīgajiem bērniem un par personām, kas atrodas to aizbildnībā vai aizgādnībā, ja šīs izmaiņas izdarītas ārvalstu institūcijās.

Tomēr deklarētā dzīvesvieta ārvalstī nav vienīgais kritērijs, pēc kura VID var noteikt, vai persona ir uzskatāma par nerezidentu.

Ja fiziskā persona uzskata, ka nodokļu aprēķināšanas vajadzībām tā ir Latvijas nerezidents un nodokļus no saviem gūtajiem ienākumiem maksās savā rezidences valstī – ārpus Latvijas –, VID iesniedz:

  • iesniegumu par Latvijas rezidenta statusa maiņu, norādot konkrētu datumu, sākot ar kuru persona būtu uzskatāma par nerezidentu, un sniedzot ar faktiem pamatotu informāciju par to, ka persona neuzturas Latvijā ilgāk par 183 dienām jebkurā 12 mēnešu periodā un personai ir izveidojušās ciešākas personiskās un ekonomiskās attiecības ar ārvalsti nekā ar Latviju;
  • tās valsts, par kuras rezidentu ir kļuvusi fiziskā persona, nodokļu administrācijas izsniegtu rezidences apliecību vai rezidences valsts nodokļu administrācijas izsniegtu dokumentu, kas apliecina, ka šī persona ir atzīta par rezidentu nodokļu maksāšanas nolūkiem konkrētajā valstī.

Pēc iesniegto dokumentu (iesnieguma un rezidences apliecības vai tai pielīdzināma dokumenta) un VID rīcībā esošās informācijas izvērtēšanas VID attiecīgi uzskata vai neuzskata personu par Latvijas nerezidentu Latvijas nodokļu normatīvo aktu piemērošanai un veic atbilstošu atzīmi informācijas sistēmā.

Lasiet arī: