Kādas jaunas izmaiņas varētu būt gaidāmas Darba likumā?

Apkopojot iesaistīto viedokļus par iepriekš FICIL sniegtajiem priekšlikumiem, secināts, visas puses piekritušas uzņēmēju un arodbiedrību piedāvājumam par summētā darba laika organizēšanu nepilna darba laika nodarbinātajiem, kas paredz, ja darbinieks, kuram noteikts nepilns darba laiks, pamatojoties uz darbinieka un darba devēja vienošanos, kādā no nedēļas dienām vai nedēļām veic darbu, kas pārsniedz dienas vai nedēļas normālo darba laiku, tad šis laiks netiek uzskatīts par virsstundu darbu, ja darbinieka kopējais nostrādātais laiks mēneša ietvaros nepārsniedz mēneša normālo darba laiku. Nesamazinot darbinieku kopējo aizsardzības līmeni, vienlaikus rosināts noteikt, ka darba koplīgumā, kas noslēgts ar darbinieku arodbiedrību, puses var vienoties par ilgāku darba laika uzskaites periodu, taču tas nevar pārsniegt trīs mēnešus. Tāpat visas puses atbalstu paudušas pārejai uz darba samaksu primāri bezskaidrā naudā, paredzot darba samaksu skaidrā naudā izņēmuma gadījumos, piemēram, ja apdzīvotā vietā nav pieejami bankomāti. Jāuzsver, ka šādas izmaiņas normatīvajā regulējumā paredz arī “Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024.–2027. gadam” kā vienu no instrumentiem ēnu ekonomikas mazināšanai. Par pārējiem priekšlikumiem tuvāko nedēļu laikā eksperti turpinās diskusiju detalizētāk, piemēram, par dīkstāves un virsstundu apmaksu, darba koplīguma nosacījumiem un spēkā esamības laiku, un citiem jautājumiem. “Mums ir svarīgi pēc iespējas ātrāk veikt izmaiņas regulējumā, kas sekmētu ekonomisko aktivitāti un uzņēmumu konkurētspēju. Tāpēc aicinu darba devēju un darba ņēmēju organizācijas vēlreiz sēsties pie sarunu galda par joprojām strīdīgajiem jautājumiem, lai mēģinātu rast abām pusēm pieņemamus risinājumus. Attiecīgi ar kompromisa piedāvājumu virzīsim grozījumus Darba likumā tālākām diskusijām Saeimā,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Tāpat sēdes laikā Veselības ministrijas (turpmāk – VM) valsts sekretāre Agnese Vaļuliene iepazīstināja sēdes dalībniekus ar analīzi par darbnespējas lapu (turpmāk – DNL) izsniegšanas iemesliem. Starp nozīmīgākajiem secinājumiem VM uzsvēra, ka pieejamos datos netiek novērota korelācija starp brīvdienām/svētku dienām, skolēnu brīvlaikiem un atvērto DNL skaitu pieaugumu. Tāpat ​A.Vaļuliene norādīja, ka diagnozes nenorādīšana DNL būtiski apgrūtina DNL datu analīzi un ka sabiedrības kopējais veselības stāvoklis ir būtisks faktors DNL skaitā. Nobeigumā viņa secināja, ka Veselības inspekcija spēj pilnvērtīgi izvērtēt DNL pamatotību, pamatojoties uz medicīniskajiem dokumentiem.​ Tuvākā laikā VM iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu, lai sniegtu priekšlikumus par risinājumiem ar DNL saistītajiem problēmjautājumiem.