Iekšējās kontroles sistēmas izveidošana Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likumā (6. pantā) noteikta par pienākumu visiem likuma subjektiem. Pirms iekšējās kontroles sistēmas (IKS) izveides nepieciešams precīzi izprast normatīvā regulējuma prasības. “Īpaši svarīgi tas ir ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanas procesā, jo licencējošā iestāde – Valsts ieņēmumu dienests – izvērtēs IKS atbilstību normatīvajam regulējumam,” atgādina Mg.oec. Jeļena Marjasova, SIA “RS ONE Consulting” valdes locekle, Finanšu nozares asociācijas sertificētā speciāliste.
Tāpat arī jāveic savas darbības risku novērtējums – tas ir IKS pamats. Arī Finanšu darījumu darba grupas (FATF) vadlīnijās par uz risku balstītu pieeju grāmatvedības profesijā teikts, ka “likuma subjektam jāfokusē resursi tur, kur risks ir augstāks”.
Kādi riski jāņem vērā?
Pirmkārt, jāpievērš uzmanība riskiem, kurus identificējusi Eiropas Komisija ES noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumā. Otrkārt, riski, kas identificēti nacionālajā līmenī (Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums) un, treškārt, citi attiecīgā likuma subjekta darbībai raksturīgie riski (specifiski riski, kas piemīt gan nozarei, gan pašam konkrētajam likuma subjektam).
Nacionālajā risku novērtēšanas jaunākajā (2021. gada marta) ziņojumā ārpakalpojumu grāmatvežu sektora risks ir novērtēts kā vidēji augsts, taču tas, nenozīmē, ka automātiski visiem sektora pārstāvjiem ir vienāds riska līmenis, atgādina J. Marjasova. Veicot savas darbības riska novērtējumu, ir jāņem vērā sektora kopējais riska novērtējums, taču jāvērtē arī riski, kurus rada konkrētā likuma subjekta klientu bāze, sniegtie pakalpojumi, IKS darbības efektivitāte, personāla zināšanas NILLTPFN jomā un apmācības līmenis.
Interesanti, ka nacionālajā risku novērtēšanas ziņojumā arī identificēts risks, ka ārpakalpojumu grāmatveži ne tikai neapzināti, bet arī tīši varētu piedalīties naudas legalizācijas darbībās (konsultējot par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un par līdzekļu strukturēšanu, sagatavojot fiktīvu darījumu dokumentāciju, veicot iegrāmatošanas pakalpojumus, veidojot sarežģītas juridisko personu un ārzonas uzņēmumu struktūras), kā arī “klienta interesēs varētu apzināti nesniegt aizdomīgu darījumu ziņojumus”.
Arī Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis NILLTF risku novērtējumu pa sektoriem, izvērtējot atsevišķi arī ārpakalpojumu grāmatvežu sektora riskus. VID ieskatā paaugstinātu risku rada tas, ka grāmatvežiem ir klienti (vietējās juridiskās personas) ar kontiem ārvalstīs (Lietuvā, Čehijā, Polijā, Krievijā). Tāpat riska faktors ir klienti, kuru patiesie labuma guvēji ir trešo valstu rezidenti. Tāpat VID konstatējis, ka ārpakalpojumu grāmatveži nereti palīdz saviem klientiem – nerezidentiem – reģistrēt saimniecisko darbību Latvijā (dibināt uzņēmumu, atvērt kontu Latvijas bankā, saņemt juridiskās adreses iznomāšanas pakalpojumu). Šādos gadījumos faktiskā saimnieciskā darbība vispār neesot saistīta ar Latviju, bet uzņēmumi atbilstot čaulas kompāniju pazīmēm un tiekot izmantoti, lai nodrošinātu pārskaitījumu veikšanu uz saistīto uzņēmumu kontiem citās valstīs.
Pilnu J. Marjasovas vadīto Bilances Akadēmijas e-semināra “Iekšējās kontroles sistēmas sagatavošana ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanai, NILLTPFN” video ierakstu iespējams iegādāties e-veikalā ŠEIT.
Lasiet arī:
Iekšējās kontroles sistēmas sagatavošana licencēšanai
Vai jebkuram uzņēmumam, kurš izsniedz aizdevumu, ir jāreģistrējas kā NILLTPFN likuma subjektam?
Ārpakalpojumu grāmatveži identificēti kā otra augstākā riska sektors naudas atmazgāšanā
