0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

GRĀMATVEDĪBAVai jebkuram uzņēmumam, kurš izsniedz aizdevumu, ir jāreģistrējas kā NILLTPFN likuma subjektam?

Vai jebkuram uzņēmumam, kurš izsniedz aizdevumu, ir jāreģistrējas kā NILLTPFN likuma subjektam?

(0)

Business photo created by ijeab – www.freepik.com

Jautājums

Vai uzņēmumam, kurš nodarbojas ar celtniecību, tiešām jāreģistrējas kā subjektam, kurš atbilst Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumam, ja tas izsniedzis vienu aizdevumu citai juridiskai personai no savas peļņas?

Turpinājumā Valsts ieņēmumu dienesta vēstules teksts:

Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – likums) 3. panta pirmās daļas 2. punktu, šā likuma subjekti ir personas, kuras veic saimniecisko vai profesionālo darbību, t.sk. finanšu iestādes.

Atbilstoši likuma 1. panta 7. punktā noteiktajam, likumā ir lietoti šādi termini: finanšu iestāde ir komercreģistrā ierakstīts komersants, filiāle vai pārstāvniecība vai citas dalībvalsts vai trešās valsts attiecīgā reģistrā reģistrēts komersants, kurš nav kredītiestāde un kurš sniedz vienu vai vairākus finanšu pakalpojumus Kredītiestāžu likuma izpratnē. Saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 1. panta pirmās daļas 4. punkta “b” apakšpunktu finanšu pakalpojumi ir kreditēšana. Ņemot vērā minēto, secināms ka SIA “…..” atbilst likuma subjekta statusam.

Vai no šī izriet, ka jebkuram uzņēmumam, kurš izsniedz aizdevumu, ir jāreģistrējas kā subjektam?

Gints Metāls, jurists, doku.lv AML projektu vadītājs

Atbild Gints Metāls, jurists, doku.lv AML projektu vadītājs

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFN likums ) 45. panta 2. daļas 6. punktā ir noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir uzraugošā iestāde tādiem komersantiem, kurus neuzrauga kāda cita iestāde (piemēram, Finanšu un kapitāla tirgus komisija) un kas nodarbojas ar:

  1. kreditēšanu, tai skaitā finanšu līzingu, ja pakalpojumu sniegšanai nav nepieciešama licencēšana;
  2. galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšanu, ar kuriem uzlikts pienākums;
  3. konsultācijas klientiem finansiāla rakstura jautājumos.

NILLTPFN likuma 3. panta 1. daļa nosaka, ka likuma subjekti ir personas, kuras veic saimniecisko vai darbību noteiktās NILLTPFN likumā uzskaitītās jomās un/vai sniedz noteikta veida pakalpojumus. No iepriekš minētā izriet, ka komersants, kas izsniedz aizdevumus citiem komersantiem un/vai sniedz vēl kādu no iepriekš minētajiem finanšu pakalpojumiem, ir NILLTPFN likuma subjekts.

Tajā pat laikā nav pamatoti uzskatīt, ka jebkura aizdevuma izsniegšana automātiski tā izsniedzēju padara par NILLTPFN likuma subjektu.

Likuma subjekti ir tie komersanti, kas mērķtiecīgi sniedz noteikta veida pakalpojumus. Sekojoši no tā izriet, ka, ja vien aizdevumu izsniegšana nav komersanta saimnieciskās darbības sastāvdaļa, tas ir, tā nav ne pamatdarbības nozare, ne arī papildus darbības nozare, tad viena atsevišķa aizdevuma izsniegšana pati par sevi vēl neradītu NILLTPFN likuma subjekta statusu.

NILLTPFN likums nenosaka darījumu skaitu un apjomu, pie kura komersants kļūtu par likuma subjektu, tamdēļ, ja tiek izsniegti vairāki aizdevumi un tie tiek izsniegti arī peļņas gūšanas nolūkā, būtu jāvērtē nepieciešamība kļūt par NILLTPFN likuma subjektu un ieviest likuma prasībām atbilstošu iekšējās kontroles sistēmu, veikt klientu izpēti un pildītu citus NILLTPFN likumā noteiktos pienākumus.

Papildus jānorāda, ka 2021. gada 15. jūnijā Saeima pieņēma grozījumus NILLTPFN likumā, kas stājās spēkā 2021. gada 12. jūlijā. Ar šiem likuma grozījumiem NILLTPFN likuma 3. pants tika papildināts ar 6. daļu, kas paredz, ka par likuma subjektiem netiek uzskatītas personas, kad tās sniedz finanšu pakalpojumus – kreditēšanu, finanšu līzingu, galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšanu, ar kuriem uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu – tikai grupas ietvaros to pamatdarbības nodrošināšanai vai par grupas saistībām, kā arī papildus ievēro noteiktus kritērijus:

  • 1) visi grupas dalībnieki ir reģistrēti Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā un pamatdarbību neveic augsta riska trešajās valstīs;
  • 2) grupas dalībnieku valdes locekļi un patiesie labuma guvēji ir kādas ES vai EEZ valsts rezidenti;
  • 3) grupā nav čaulas veidojumi un finanšu pakalpojumi tiek sniegti uz rakstveida darījuma pamata;
  • 4) norēķini tiek veikti tikai izmantojot ES vai EEZ valstīs reģistrēta maksājumu pakalpojumu sniedzēja pakalpojumus.

Tādējādi šis precizējums NILLTPFN likumā būtiski atvieglos darbu atsevišķiem NILLTPFN likuma subjektiem, tos atbrīvojot no likuma subjekta statusa, ja tie sniedz aizdevumus savas grupas uzņēmumiem.

Vairāk par likuma grozījumiem varēsiet uzzināt žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI augusta numurā.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Novērtējiet šo rakstu
(0)
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Business photo created by ijeab – www.freepik.com

Jautājums

Vai uzņēmumam, kurš nodarbojas ar celtniecību, tiešām jāreģistrējas kā subjektam, kurš atbilst Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumam, ja tas izsniedzis vienu aizdevumu citai juridiskai personai no savas peļņas?

Turpinājumā Valsts ieņēmumu dienesta vēstules teksts:

Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – likums) 3. panta pirmās daļas 2. punktu, šā likuma subjekti ir personas, kuras veic saimniecisko vai profesionālo darbību, t.sk. finanšu iestādes.

Atbilstoši likuma 1. panta 7. punktā noteiktajam, likumā ir lietoti šādi termini: finanšu iestāde ir komercreģistrā ierakstīts komersants, filiāle vai pārstāvniecība vai citas dalībvalsts vai trešās valsts attiecīgā reģistrā reģistrēts komersants, kurš nav kredītiestāde un kurš sniedz vienu vai vairākus finanšu pakalpojumus Kredītiestāžu likuma izpratnē. Saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 1. panta pirmās daļas 4. punkta “b” apakšpunktu finanšu pakalpojumi ir kreditēšana. Ņemot vērā minēto, secināms ka SIA “…..” atbilst likuma subjekta statusam.

Vai no šī izriet, ka jebkuram uzņēmumam, kurš izsniedz aizdevumu, ir jāreģistrējas kā subjektam?

Gints Metāls, jurists, doku.lv AML projektu vadītājs

Atbild Gints Metāls, jurists, doku.lv AML projektu vadītājs

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFN likums ) 45. panta 2. daļas 6. punktā ir noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir uzraugošā iestāde tādiem komersantiem, kurus neuzrauga kāda cita iestāde (piemēram, Finanšu un kapitāla tirgus komisija) un kas nodarbojas ar:

  1. kreditēšanu, tai skaitā finanšu līzingu, ja pakalpojumu sniegšanai nav nepieciešama licencēšana;
  2. galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšanu, ar kuriem uzlikts pienākums;
  3. konsultācijas klientiem finansiāla rakstura jautājumos.

NILLTPFN likuma 3. panta 1. daļa nosaka, ka likuma subjekti ir personas, kuras veic saimniecisko vai darbību noteiktās NILLTPFN likumā uzskaitītās jomās un/vai sniedz noteikta veida pakalpojumus. No iepriekš minētā izriet, ka komersants, kas izsniedz aizdevumus citiem komersantiem un/vai sniedz vēl kādu no iepriekš minētajiem finanšu pakalpojumiem, ir NILLTPFN likuma subjekts.

Tajā pat laikā nav pamatoti uzskatīt, ka jebkura aizdevuma izsniegšana automātiski tā izsniedzēju padara par NILLTPFN likuma subjektu.

Likuma subjekti ir tie komersanti, kas mērķtiecīgi sniedz noteikta veida pakalpojumus. Sekojoši no tā izriet, ka, ja vien aizdevumu izsniegšana nav komersanta saimnieciskās darbības sastāvdaļa, tas ir, tā nav ne pamatdarbības nozare, ne arī papildus darbības nozare, tad viena atsevišķa aizdevuma izsniegšana pati par sevi vēl neradītu NILLTPFN likuma subjekta statusu.

NILLTPFN likums nenosaka darījumu skaitu un apjomu, pie kura komersants kļūtu par likuma subjektu, tamdēļ, ja tiek izsniegti vairāki aizdevumi un tie tiek izsniegti arī peļņas gūšanas nolūkā, būtu jāvērtē nepieciešamība kļūt par NILLTPFN likuma subjektu un ieviest likuma prasībām atbilstošu iekšējās kontroles sistēmu, veikt klientu izpēti un pildītu citus NILLTPFN likumā noteiktos pienākumus.

Papildus jānorāda, ka 2021. gada 15. jūnijā Saeima pieņēma grozījumus NILLTPFN likumā, kas stājās spēkā 2021. gada 12. jūlijā. Ar šiem likuma grozījumiem NILLTPFN likuma 3. pants tika papildināts ar 6. daļu, kas paredz, ka par likuma subjektiem netiek uzskatītas personas, kad tās sniedz finanšu pakalpojumus – kreditēšanu, finanšu līzingu, galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšanu, ar kuriem uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu – tikai grupas ietvaros to pamatdarbības nodrošināšanai vai par grupas saistībām, kā arī papildus ievēro noteiktus kritērijus:

  • 1) visi grupas dalībnieki ir reģistrēti Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā un pamatdarbību neveic augsta riska trešajās valstīs;
  • 2) grupas dalībnieku valdes locekļi un patiesie labuma guvēji ir kādas ES vai EEZ valsts rezidenti;
  • 3) grupā nav čaulas veidojumi un finanšu pakalpojumi tiek sniegti uz rakstveida darījuma pamata;
  • 4) norēķini tiek veikti tikai izmantojot ES vai EEZ valstīs reģistrēta maksājumu pakalpojumu sniedzēja pakalpojumus.

Tādējādi šis precizējums NILLTPFN likumā būtiski atvieglos darbu atsevišķiem NILLTPFN likuma subjektiem, tos atbrīvojot no likuma subjekta statusa, ja tie sniedz aizdevumus savas grupas uzņēmumiem.

Vairāk par likuma grozījumiem varēsiet uzzināt žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI augusta numurā.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: