0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

GRĀMATVEDĪBAKāda veida līgumi slēdzami ar uzņēmuma valdes locekli?

Kāda veida līgumi slēdzami ar uzņēmuma valdes locekli?

Ikars Kubliņš, BilancePLZ

Juridiskās attiecības ar uzņēmuma valdes locekli iespējams nodibināt ne tikai ar darba līguma palīdzību. Kā skaidro Ilvija Ozoliņa, ekonomikas maģistre, nodokļu konsultante un sertificēta praktizējoša grāmatvede ar divdesmit gadu pieredzi, lai sakārtotu attiecības ar uzņēmuma valdes locekli par tā paveikto darbu, iespējami trīs līgumu veidi: Darba līgums ar valdes locekli (sagatavo saskaņā ar Darba likuma normām) Pilnvarojuma līgums ar atlīdzību Pinvarojuma līgums bez atlīdzības "Nereti iznāk, ka sabiedrībās ar ierobežotu atbildību ir tikai viens dalībnieks - pats arī būdams vienīgais valdes loceklis. Iznāk, ka viņam jāslēdz līgums pašam ar sevi. Tas nav aizliegts. Situāciju,…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Foto: pexels.com

Juridiskās attiecības ar uzņēmuma valdes locekli iespējams nodibināt ne tikai ar darba līguma palīdzību. Kā skaidro Ilvija Ozoliņa, ekonomikas maģistre, nodokļu konsultante un sertificēta praktizējoša grāmatvede ar divdesmit gadu pieredzi, lai sakārtotu attiecības ar uzņēmuma valdes locekli par tā paveikto darbu, iespējami trīs līgumu veidi:

  • Darba līgums ar valdes locekli (sagatavo saskaņā ar Darba likuma normām)
  • Pilnvarojuma līgums ar atlīdzību
  • Pinvarojuma līgums bez atlīdzības

“Nereti iznāk, ka sabiedrībās ar ierobežotu atbildību ir tikai viens dalībnieks – pats arī būdams vienīgais valdes loceklis. Iznāk, ka viņam jāslēdz līgums pašam ar sevi. Tas nav aizliegts. Situāciju, kad, slēdzot darījumu, viena un tā pati fiziskā persona atrodas darījuma vienā pusē un vienlaikus pārstāv otru līgumslēdzēju, sauc par paškontrahēšanos. Tā Latvijas likumos nav aizliegta, tomēr jāņem vērā, ka šādos darījumos ir paaugstināts tiesību ļaunprātīgas izmantošanas risks, kam var būt nozīme strīdu izšķiršanā. Ir redzēti tiesas spriedumi, kuros konstatēts, ka šāda veida līgumi radījuši nelabvēlīgas sekas citam darījuma partnerim,” skaidro I. Ozoliņa.

Slēdzot darba līgumu, jāpakļaujas Darba likuma normām, savukārt pilnvarojuma līguma gadījumā tās nav aktuālas – visas juridiskās attiecības ar valdes locekli tiek sakārtotas ar pilnvarojuma līgumu. Komerclikumā nav regulēti jautājumi par valdes locekļa atvaļinājumu, darbnespējas lapām un citām situācijām, tāpēc pilnvarojuma līgumā iespējams vienoties par atsevišķiem jautājumiem, kas nav regulēti tiesību normās un ir atkarīgi no pušu gribas (piemēram, tiesības uz atvaļinājumu, tā ilgums un apmaksas kārtība, attaisnotas prombūtnes un to iemesli, utt.).

Pilnvarojuma līguma gadījumā atlīdzības apmēru nosaka ar padomes lēmumu, bet, ja sabiedrībai nav padomes – ar dalībnieku lēmumu. Līgumā var arī noteikt kārtību, kādā atlīdzība tiek izmaksāta un kā var mainīties tās apmērs (piemēram, atkarībā no sabiedrības finanšu situācijas vai citiem apstākļiem). “Galvenais, lai grāmatvedim ir skaidrs, kādu atlīdzību katrā konkrētajā mēnesī algu sarakstā uzrādīt un no kādas aprēķināt nodokļus. Katrā ziņā maksājamie nodokļi neatšķiras darba līguma un pilnvarojuma līguma gadījumā, jo abos gadījumos ir jāaprēķina darbaspēka nodokļi,” skaidro eksperte.

Pilnu I. Ozoliņas semināra ierakstu “Valdes locekļu ienākumi” var iegādāties “Bilances Akadēmijas” e-veikalā: https://www.plz.lv/preces/valdes-loceklu-ienakumi-e-seminara-videoieraksts/

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: