0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

EKONOMIKAKāds ir Baltijas valstu atbalsts biznesam un eksportam? – uzziniet video sižetā!

Kāds ir Baltijas valstu atbalsts biznesam un eksportam? – uzziniet video sižetā!

Ikars Kubliņš, Kristaps Mednis

Saņemtā finansiālā atbalsta, dāvinājuma vai ziedojuma grāmatvedības uzskaite
Ilustrācija: © zenzen – stock.adobe.com

Viens no ekonomikas, tai skaitā – eksporta – attīstību ietekmējošiem faktoriem ir arī valsts sniegtais atbalsts uzņēmējiem. Valsts atbalsta ideja ir būt par sava veida lietussargu situācijā, kad ārējā vide nav tik labvēlīga. Piemēram, ja uzņēmums saviem spēkiem netiek pie ārējā finansējuma, valsts var nākt talkā un piedāvāt gan kopā ar komercbankām izsniegtus, gan arī tiešos kredītus, kā arī kredītu garantijas, eksporta apdrošināšanu un citus instrumentus. Cik liela varētu būt šī valsts atbalsta loma biznesa un eksporta veicināšanā, un varbūt tieši šajā aspektā ieraugāmas kādas būtiskas atšķirības Baltijas valstu starpā, kas varētu skaidrot Lietuvas un Igaunijas veiksmīgāku izaugsmi? Žurnāla “Bilance” pētniecisko rakstu sērijas ceturtajā publikācijā pētām, kādas mērķprogrammas uzņēmējiem pieejamas katrā no Baltijas valstīm, un cik sekmīgi tās darbojas?

 

Kopumā Baltijas valstīs pieejams diezgan plašs klāsts ar dažādām uzņēmējdarbības, tostarp uz eksportu orientētām atbalsta programmām.  Latvijā šo atbalstu sniedz caur finanšu institūciju Altum, Lietuvā tā ir Invega, bet Igaunijā – KredEx.

Altum kredītus Latvijā var saņemt gan biznesa uzsācēji un mikro uzņēmēji, gan mazie un arī vidējie uzņēmēji. Tam paredzētas tādas programmas kā Starta aizdevums, Mikrokredīts un Izaugsmes aizdevums. Atkarībā no uzņēmuma lieluma mainās arī pieejamās summas apmērs. Mikrokredīts domāts nelielu biznesa projektu īstenošanai un ir līdz 25 tūkstošiem eiro, starta aizdevums jau mazliet nopietnāku plānu uzsākšanai un var būt līdz 150 tūkstošiem eiro, bet izaugsmes aizdevums maziem un vidējiem uzņēmumiem var sasniegt pat līdz diviem komats astoņdesmit pieciem miljoniem eiro.

Lietuvā valsts aizdevumu instrumenti ir mazliet atšķirīgi – vairumā no tiem uzņēmējam ir jāpiesaista arī privātais kredītdevējs vai investors, tādējādi veidojot trīspusēju sadarbību. Piemēram, instruments Alternatyva ir īpaši orientēts uz alternatīvo jeb nebanku kreditētāju piesaisti. Šī instrumenta ietvaros mazajiem un vidējiem uzņēmumiem iespējams saņemt kredītu, kurā valsts izsniegtā daļa ir līdz pusmiljonam eiro.

Pēc līdzīga principa, tikai sadarbojoties ar divām komercbankām, Lietuvā darbojas arī Dalītā riska kredītu instruments, kur valsts savu aizdevuma daļu četrdesmit piecu % apmērā sniedz kā bezprocentu kredītu.

Nosacīti tiešais kredīta instruments ir arī Perspektyva, ko piešķir tieši “rūpnieciskās izpētes un eksperimentālās attīstības”, kā arī “inovatīvu aktivitāšu” īstenošanai. Pieteikties var gan mazie/vidējie, gan lielie uzņēmumi. Kopējais kredīta apmērs vienam komersantam nevar pārsniegt 1 miljonu eiro. Tiesa, arī šajā gadījumā uzņēmumam gan jāpadara “mājasdarbs” – jāpiesaista arī privātais investors, kas ieguldīs projektā vismaz 20% no tā kopsummas.

Igaunijā KredEx piedāvā vairākas aizdevumu opcijas biznesam, atkarībā no aktuālajām vajadzībām.

Iesācēju kredīts, lai gan tā nosaukts, patiesībā pieejams pat visai lielām kompānijām – tām var būt līdz pat divsimt piecdesmit darbinieku, gada apgrozījums – līdz piecdesmit miljoniem eiro. Tiesa gan, aizdevuma maksimālā summa nav pārāk liela – līdz simts tūkstošiem eiro. Ja salīdzinām ar Latvijas “starta aizdevumu” – par piecdesmit tūkstošiem mazāka.

Kapitāla aizdevums ir paredzēts strauji augošām kompānijām ar sevi pierādījušu biznesa modeli un izcilu attīstības potenciālu. Aizdevuma mērķis ir finansēt tādas aktivitātes, kas vēl straujāk audzētu šādu uzņēmumu konkurētspēju. Kapitāla aizdevuma maksimālais apjoms ir līdz diviem miljoniem eiro, un tas tiek izsniegts sadarbībā ar bankām.

Eksporta aizdevums, kā liecina nosaukums, ir mērķēts uz eksporta attīstību. Tas pieejams ražotājiem, kas eksportē Igaunijā ražotas preces. Tā apjoms var sasniegt līdz pat 3 miljoniem eiro vienam eksporta klientam, un eksporta aizdevums ir pašas valsts izsniegts aizdevums, kurā nav iesaistītas komercbankas.

Valsts atbalsts uzņēmējiem Baltijā izpaužas arī kredītu garantiju formā. Latvijā uzņēmumiem vispārējās kredīta garantijas pieejamas līdz astoņdesmit procentu apmērā no finansējuma pamatsummas, maksimālais garantiju apmērs ir 5 miljoni eiro. Arī Lietuvā kredītgarantijas sedz līdz astoņdesmit procentiem no kredīta summas, taču maksimālā garantiju summa ir tikai viens komats astoņsimt septiņdesmit pieci miljoni eiro. Taču abām Baltijas kaimiņienēm šeit pogas izgriež Igaunija, kas pēc pieņemtajām izmaiņām šāgada aprīlī, piedāvā kredītgarantijas līdz pat divdesmit pieciem miljoniem eiro!

Tāpat gan Latvijā, gan Lietuvā, gan Igaunijā uzņēmējiem pieejamas arī eksporta kredītu garantijas. Igaunijā tās gan nosauktas precīzāk – par eksporta darījumu apdrošināšanu, jo tieši apdrošināšana pret kāda ārvalstu klienta maksātnespēju ir šo garantiju būtība.

Cik lielā mērā tad Baltijas valstis ir izsniegušas kredītus un kredītu garantijas saviem uzņēmējiem? Vai ir kādas būtiskas atšķirības to apmēros? Laikā no 2020. līdz divtūkstoš divdesmit otrajam gadam Latvijā biznesam ar valsts starpniecību kredītos izsniegti ap trīssimt trīsdesmit trim, bet Lietuvā – ap divsimt sešdesmit miljoniem eiro. Igaunijā dati par 2022. gadu vēl nav zināmi, taču var pieņemt, ka izsniegto kredītu apjoms ir lielākais Baltijā, jo par iepriekšējiem diviem gadiem tie jau sasniedz divsimt sešdesmit septiņus miljonus eiro.

Savukārt kredītgarantiju apjoms Latvijā šajā laikā sasniedzis četrsimt septiņpadsmit, Lietuvā – četrsimt piecdesmit trīs miljonus eiro. Igaunijā, kur dati atkal pieejami par diviem gadiem – divsimt četrdesmit miljoni eiro.

Kā redzams, gan izsniegto kredītu, gan aizdevumu garantiju apjoma ziņā skaitļi Baltijas valstīs ir ļoti salīdzināmi – pat ja rēķinātu apmēru uz vienu iedzīvotāju vai uzņēmumu, būtiskas atšķirības tas neparādītu. Atliek secināt, ka vismaz kvantitatīvā ziņā finanšu atbalsts atšķirības valstu ekonomikās nevarētu būt radījis. Tas vedina domāt, ka problēmu sakne meklējama kur citur. Ar to sasaucas Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes priekšsēdētāja Aigara Rostovska žurnālam Bilance paustās pārdomas. Viņš uzskata, ka vispirms būtu jāsamazina birokrātija, kas praksē nozīmē, ka Latvijā uzņēmējam visas formalitātes aizņem gan ilgāku laiku, gan dārgāk izmaksā. Līdzās nodokļu slogam, pašvaldību finansēšanas mehānismam, darbaspēka pieejamībai un citiem valsts pusē risināmiem faktoriem, Rostovskis atzīst akmeni arī pašu uzņēmēju dārziņā.

“Kaut kādu iemeslu dēļ Latvijas uzņēmēju vidējās ambīcijas ir zemākas. Lietuvieši un igauņi ir daudz aktīvāki, piesaistot kapitālu un laužoties eksporta tirgos. Mūsu biznesa kultūra palikusi padomiskas domāšanas līmenī – labāk aiziet pie kāda politiķa vai ierēdņa, lai tiktu pie valsts pasūtījuma. Lietuvieši un igauņi spēj vairāk orientēties uz reālo tirgus ekonomiku,” novērojis Aigars Rostovskis.

Mediju atbalsta fonds

Projektu «Latvija Baltijas ekonomikā: kā panākt un apsteigt Lietuvu un Igauniju?» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas «Kāds ir Baltijas valstu atbalsts biznesam un eksportam? – uzziniet video sižetā!» saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests. #SIF_MAF2023

Jums arī varētu interesēt:

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Saņemtā finansiālā atbalsta, dāvinājuma vai ziedojuma grāmatvedības uzskaite
Ilustrācija: © zenzen – stock.adobe.com

Viens no ekonomikas, tai skaitā - eksporta - attīstību ietekmējošiem faktoriem ir arī valsts sniegtais atbalsts uzņēmējiem. Valsts atbalsta ideja ir būt par sava veida lietussargu situācijā, kad ārējā vide nav tik labvēlīga. Piemēram, ja uzņēmums saviem spēkiem netiek pie ārējā finansējuma, valsts var nākt talkā un piedāvāt gan kopā ar komercbankām izsniegtus, gan arī tiešos kredītus, kā arī kredītu garantijas, eksporta apdrošināšanu un citus instrumentus. Cik liela varētu būt šī valsts atbalsta loma biznesa un eksporta veicināšanā, un varbūt tieši šajā aspektā ieraugāmas kādas būtiskas atšķirības Baltijas valstu starpā, kas varētu skaidrot Lietuvas un Igaunijas veiksmīgāku izaugsmi? Žurnāla “Bilance” pētniecisko rakstu sērijas ceturtajā publikācijā pētām, kādas mērķprogrammas uzņēmējiem pieejamas katrā no Baltijas valstīm, un cik sekmīgi tās darbojas?

 

Kopumā Baltijas valstīs pieejams diezgan plašs klāsts ar dažādām uzņēmējdarbības, tostarp uz eksportu orientētām atbalsta programmām.  Latvijā šo atbalstu sniedz caur finanšu institūciju Altum, Lietuvā tā ir Invega, bet Igaunijā - KredEx.

Altum kredītus Latvijā var saņemt gan biznesa uzsācēji un mikro uzņēmēji, gan mazie un arī vidējie uzņēmēji. Tam paredzētas tādas programmas kā Starta aizdevums, Mikrokredīts un Izaugsmes aizdevums. Atkarībā no uzņēmuma lieluma mainās arī pieejamās summas apmērs. Mikrokredīts domāts nelielu biznesa projektu īstenošanai un ir līdz 25 tūkstošiem eiro, starta aizdevums jau mazliet nopietnāku plānu uzsākšanai un var būt līdz 150 tūkstošiem eiro, bet izaugsmes aizdevums maziem un vidējiem uzņēmumiem var sasniegt pat līdz diviem komats astoņdesmit pieciem miljoniem eiro.

Lietuvā valsts aizdevumu instrumenti ir mazliet atšķirīgi - vairumā no tiem uzņēmējam ir jāpiesaista arī privātais kredītdevējs vai investors, tādējādi veidojot trīspusēju sadarbību. Piemēram, instruments Alternatyva ir īpaši orientēts uz alternatīvo jeb nebanku kreditētāju piesaisti. Šī instrumenta ietvaros mazajiem un vidējiem uzņēmumiem iespējams saņemt kredītu, kurā valsts izsniegtā daļa ir līdz pusmiljonam eiro.

Pēc līdzīga principa, tikai sadarbojoties ar divām komercbankām, Lietuvā darbojas arī Dalītā riska kredītu instruments, kur valsts savu aizdevuma daļu četrdesmit piecu % apmērā sniedz kā bezprocentu kredītu.

Nosacīti tiešais kredīta instruments ir arī Perspektyva, ko piešķir tieši “rūpnieciskās izpētes un eksperimentālās attīstības”, kā arī “inovatīvu aktivitāšu” īstenošanai. Pieteikties var gan mazie/vidējie, gan lielie uzņēmumi. Kopējais kredīta apmērs vienam komersantam nevar pārsniegt 1 miljonu eiro. Tiesa, arī šajā gadījumā uzņēmumam gan jāpadara “mājasdarbs” - jāpiesaista arī privātais investors, kas ieguldīs projektā vismaz 20% no tā kopsummas.

Igaunijā KredEx piedāvā vairākas aizdevumu opcijas biznesam, atkarībā no aktuālajām vajadzībām.

Iesācēju kredīts, lai gan tā nosaukts, patiesībā pieejams pat visai lielām kompānijām - tām var būt līdz pat divsimt piecdesmit darbinieku, gada apgrozījums - līdz piecdesmit miljoniem eiro. Tiesa gan, aizdevuma maksimālā summa nav pārāk liela - līdz simts tūkstošiem eiro. Ja salīdzinām ar Latvijas “starta aizdevumu” - par piecdesmit tūkstošiem mazāka.

Kapitāla aizdevums ir paredzēts strauji augošām kompānijām ar sevi pierādījušu biznesa modeli un izcilu attīstības potenciālu. Aizdevuma mērķis ir finansēt tādas aktivitātes, kas vēl straujāk audzētu šādu uzņēmumu konkurētspēju. Kapitāla aizdevuma maksimālais apjoms ir līdz diviem miljoniem eiro, un tas tiek izsniegts sadarbībā ar bankām.

Eksporta aizdevums, kā liecina nosaukums, ir mērķēts uz eksporta attīstību. Tas pieejams ražotājiem, kas eksportē Igaunijā ražotas preces. Tā apjoms var sasniegt līdz pat 3 miljoniem eiro vienam eksporta klientam, un eksporta aizdevums ir pašas valsts izsniegts aizdevums, kurā nav iesaistītas komercbankas.

Valsts atbalsts uzņēmējiem Baltijā izpaužas arī kredītu garantiju formā. Latvijā uzņēmumiem vispārējās kredīta garantijas pieejamas līdz astoņdesmit procentu apmērā no finansējuma pamatsummas, maksimālais garantiju apmērs ir 5 miljoni eiro. Arī Lietuvā kredītgarantijas sedz līdz astoņdesmit procentiem no kredīta summas, taču maksimālā garantiju summa ir tikai viens komats astoņsimt septiņdesmit pieci miljoni eiro. Taču abām Baltijas kaimiņienēm šeit pogas izgriež Igaunija, kas pēc pieņemtajām izmaiņām šāgada aprīlī, piedāvā kredītgarantijas līdz pat divdesmit pieciem miljoniem eiro!

Tāpat gan Latvijā, gan Lietuvā, gan Igaunijā uzņēmējiem pieejamas arī eksporta kredītu garantijas. Igaunijā tās gan nosauktas precīzāk - par eksporta darījumu apdrošināšanu, jo tieši apdrošināšana pret kāda ārvalstu klienta maksātnespēju ir šo garantiju būtība.

Cik lielā mērā tad Baltijas valstis ir izsniegušas kredītus un kredītu garantijas saviem uzņēmējiem? Vai ir kādas būtiskas atšķirības to apmēros? Laikā no 2020. līdz divtūkstoš divdesmit otrajam gadam Latvijā biznesam ar valsts starpniecību kredītos izsniegti ap trīssimt trīsdesmit trim, bet Lietuvā - ap divsimt sešdesmit miljoniem eiro. Igaunijā dati par 2022. gadu vēl nav zināmi, taču var pieņemt, ka izsniegto kredītu apjoms ir lielākais Baltijā, jo par iepriekšējiem diviem gadiem tie jau sasniedz divsimt sešdesmit septiņus miljonus eiro.

Savukārt kredītgarantiju apjoms Latvijā šajā laikā sasniedzis četrsimt septiņpadsmit, Lietuvā - četrsimt piecdesmit trīs miljonus eiro. Igaunijā, kur dati atkal pieejami par diviem gadiem - divsimt četrdesmit miljoni eiro.

Kā redzams, gan izsniegto kredītu, gan aizdevumu garantiju apjoma ziņā skaitļi Baltijas valstīs ir ļoti salīdzināmi - pat ja rēķinātu apmēru uz vienu iedzīvotāju vai uzņēmumu, būtiskas atšķirības tas neparādītu. Atliek secināt, ka vismaz kvantitatīvā ziņā finanšu atbalsts atšķirības valstu ekonomikās nevarētu būt radījis. Tas vedina domāt, ka problēmu sakne meklējama kur citur. Ar to sasaucas Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes priekšsēdētāja Aigara Rostovska žurnālam Bilance paustās pārdomas. Viņš uzskata, ka vispirms būtu jāsamazina birokrātija, kas praksē nozīmē, ka Latvijā uzņēmējam visas formalitātes aizņem gan ilgāku laiku, gan dārgāk izmaksā. Līdzās nodokļu slogam, pašvaldību finansēšanas mehānismam, darbaspēka pieejamībai un citiem valsts pusē risināmiem faktoriem, Rostovskis atzīst akmeni arī pašu uzņēmēju dārziņā.

“Kaut kādu iemeslu dēļ Latvijas uzņēmēju vidējās ambīcijas ir zemākas. Lietuvieši un igauņi ir daudz aktīvāki, piesaistot kapitālu un laužoties eksporta tirgos. Mūsu biznesa kultūra palikusi padomiskas domāšanas līmenī - labāk aiziet pie kāda politiķa vai ierēdņa, lai tiktu pie valsts pasūtījuma. Lietuvieši un igauņi spēj vairāk orientēties uz reālo tirgus ekonomiku,” novērojis Aigars Rostovskis.

Mediju atbalsta fonds

Projektu «Latvija Baltijas ekonomikā: kā panākt un apsteigt Lietuvu un Igauniju?» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas «Kāds ir Baltijas valstu atbalsts biznesam un eksportam? – uzziniet video sižetā!» saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests. #SIF_MAF2023

Jums arī varētu interesēt: