Kopš 2022. gada nogales valsts finanšu politikas veidotāji sola vērienīgu nodokļu reformu. Ņemot vērā, ka 2024. gada 1. janvārī sagaidīsim likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 30. gadadienu, savukārt 2024. gada 1. aprīlī — likumam «Par nodokļiem un nodevām» apritēs 29 gadi, pārdomāta un apjomīga nodokļu sistēmas reforma fiziski un morāli novecojušajai nodokļu normatīvajai bāzei būtu vairāk nekā nepieciešama.

Abi minētie likumi ir piebārstīti ar neskaitāmiem pielabojumiem, uzlabojumiem, papildinājumiem tā, ka, piemēram, vismazāk aizsargātajai nodokļu maksātāju grupai — fiziskajām personām, ienākumu nodokļa aprēķināšanas sistēma, tostarp, saimnieciskās darbības uzskaite un apliekamā ienākuma noteikšana, ir nesalīdzināmi sarežģītāka nekā komersantiem. Turklāt fizisko personu ienākumu nodokļa aprēķināšanas nianses un iesniedzamās gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanas kārtība mainās katru gadu. Fiziskā persona, kurai nav speciālas, padziļinātas nodokļu un finanšu zināšanas, nemaz nevar izsekot sava maksājamā nodokļa aprēķināšanas ceļam, jo virkne algoritmu ir paslēpti pašā gada ienākumu deklarācijas formā. Fiziskā persona nekādi nevar iepriekš zināt, kāda būs, piemēram, VID piemērotā gada vidējā svērtā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme. Tādēļ, jau ilgstoši periodiski parādās diskusijas par nepieciešamību vienkāršot fiziskās personas nodokļu aprēķināšanas un deklarēšanas kārtību, kas, nenoliedzami, radītu daudz pozitīvāku attieksmi pret nodokļu administrāciju un veicinātu vēlmi maksāt nodokļus un dzīvot «ar mierīgu sirdi, ka viss ir kārtībā».

2023. gads tuvojas noslēgumam ar ikgadējo valsts budžeta un to pavadošo likumprojektu gaidīšanu. Visa šī gada garumā neskaitāmas reizes publiskajā telpā pieminēta «nodokļu reforma», tā ir pacietīgi un bažīgi gaidīta. Bet… Neesam vīlušies nemaz, viss ir kā jau ierasts — aiz loga novembris, bet no izdaudzinātās nodokļu reformas nav ne miņas! Finanšu ministrs atsaucot jau Ministru kabineta sēdē izsludinātos grozījumus likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli», attaisnojas, ka tik nopietnām pārmaiņām, kā pilna ikgadēja fizisko personu ienākumu deklarēšana, jāsagatavojas pamatīgi, un likumdošanas izmaiņas Saeimā jāizskata pilnā trīs lasījumu ciklā. Te nu gribētos situāciju pakomentēt! Par nepieciešamību visaptveroši deklarēt fizisko personu ienākumus divtūkstošo gadu sākumā jau runāja toreizējā valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. 2012. gada sākumā izpildījām valsts noteikto sākumdeklarēšanas pienākumu, kā to paredzēja Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likums.

Būtu bijis tikai loģiski, ka daudzējādi pozitīvi novērtētā sākumdeklarēšana tiktu turpināta ar ikgadēju nodokļu administrācijas rīcībā esošo datu aktualizēšanu, bet tā vietā līdz šai dienai ir 10 gadu «tukšums», jo netika izveidots nekāds sākumdeklarēšanas procesa loģiskā turpinājuma mehānisms.

Šobrīd, lai atsāktu visaptverošu fiziskās personas ienākumu deklarēšanu un kontroli, vismazāk aizsargātajai nodokļu maksātāju grupai ir jāatceras, ka vispār bija sākumdeklarēšana, kas tika deklarēts, un jāveic visu 10 gadu laikā veikto darījumu atcerēšanās un grāmatvediska uzskaite. Faktiski, politiskās gribas un perspektīvas nodokļu plānošanas neesamība ir novedusi pie situācijas, ka parastai fiziskajai personai nāksies meklēt profesionālu konsultantu palīdzību, lai atgrieztos uz visu ienākumu deklarēšanas ceļa. Tas radīs tikai stresu, neapmierinātību un pretestību.

2023. gada gaitā tā arī neesam sagaidījuši «nodokļu reformas», tikai nelielas korekcijas, piemēram, autoratlīdzības saņēmēju daļai, kurai bija paredzēts obligāts pienākums no 2024. gada 1. janvāra reģistrēt saimniecisko darbību, pārejas periods ir pagarināts vēl par gadu, t.i., līdz 2024. gada 31. decembrim. Un arī šīs autoratlīdzības saņēmēju saimnieciskās darbības reģistrēšanas pienākuma stāsts ir jau ar senu vēsturi! Reiz, pirms vairāk nekā 10 gadiem, bija pieņemta likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» norma, kas paredzēja autoratlīdzības saņēmējiem obligātu pienākumu reģistrēt saimniecisko darbību un maksāt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Tieši sistēmas sarežģītības un profesionālo organizāciju iebildumu dēļ šis mehānisms tika atsaukts. Tagad atkal tiek «mīcīts» jauns variants, kurš trīs, četru gadu laikā tā arī nav izdevies.

Neskatoties uz mistiskiem nostāstiem apvītās «nodokļu reformas» neesamību, šis gads ir nesis nozīmīgas pārmaiņas VID nodokļu kontroles procedūrās, proti, 2023. gada 30. jūnijā stājās spēkā grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām», kas nosaka jaunu nodokļu kontroles sistēmu un iezīmē būtiski agresīvākas nodokļu iekasēšanas ēras sākumu. Tika ieviests jauns nodokļu kontroles veikšanas mehānisms — nodokļu administrācijas pārbaude, kuras laikā nodokļu administrācija izvērtē un pārbauda iesniegtajās (iesniedzamajās) nodokļu deklarācijās, informatīvajās deklarācijās un muitas deklarācijās norādītās (norādāmās) informācijas atbilstību normatīvajiem aktiem, nodokļu administrācijas rīcībā esošajai informācijai un faktiskajam stāvoklim, veic atsevišķu nodokļu maksātāja grāmatvedības dokumentu un nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības veikšanas vietas pārbaudi, kā arī citas darbības, kuru rezultātā kontrolē atsevišķu nodokļu (nodevu) vai muitas normatīvo aktu ievērošanu. Ir paredzēti četri scenāriji, kā tiek izbeigta nodokļu administrācijas uzsāktā nodokļu kontrole:

1. pieņemot lēmumu par nodokļu kontroles izbeigšanu, ja pārbaudes rezultātā netiek noteikti papildu nodokļu (nodevu) maksājumi budžetā;
2. ar vienošanās līguma noslēgšanas dienu;
3. ja nodokļu maksātājs nav novērsis nodokļu administrācijas konstatētās neatbilstības vai nav iesniedzis pamatotu to izskaidrojumu, vai nav noslēdzis vienošanās līgumu — izdodot nodokļu kontroles rēķinu;
4. pieņemot lēmumu par nodokļu revīzijas (audita) veikšanu, ja nodokļu kontrolē konstatēto neatbilstību ietekmi uz nodokļu maksātāja nodokļu (nodevu) saistībām bez papildu pierādījumu iegūšanas nav iespējams noteikt.

Pie tam, minētie grozījumi paredz, ka nodokļu revīzijas rezultāts un nodokļu administrācijas lēmums ir galīgs un nepārsūdzams.

Paredzams, ka šīs nodokļu kontroles reformas ieviešana saīsinās pārbaužu veikšanas periodu, vienkāršos nodokļu pretenziju piestādīšanu (nodokļa rēķina) nodokļu maksātājam un minētais nodokļa rēķins būs norādītajā termiņā apmaksājams, tikai pēc tam radot iespēju nodokļu maksātājam apstrīdēt nodokļu rēķinā ietvertās summas.

Šajā gadā likums «Par nodokļiem un nodevām» bagātināts ar vēl vienu jaunu gadiem iecerētas sistēmas normu — no 2024. gada 1. janvāra Valsts ieņēmumu dienests publicēs nodokļu maksātāju reitingu. Līdz šim paralēli pastāvēja divas nodokļu maksātāju gradācijas sistēmas — EDS sistēmā katram nodokļu maksātājam individuāli redzamais iestādes piešķirtais vērtējums un Finanšu ministrijas paspārnē dalītās zelta, sudraba un bronzas medaļas padziļinātās sadarbības programmas ietvaros.

Šo VID piespriesto reitingu publiskošana ir gadiem apspriests un ārkārtīgi strīdīgs jautājums, kas nu ir nonācis realizācijas finiša taisnē, maskējoties ar saukli «lai veicinātu labprātīgu nodokļu saistību izpildi».

Paredzēts, ka VID, lai vecinātu labprātīgu nodokļu saistību izpildi, izmantos šādas nodokļu saistību izpildi raksturojošo rādītāju kopas:

1. reģistrācijas datu novērtējumu;
2. deklarāciju un pārskatu iesniegšanas rādītājus;
3. nodokļu saistību izpildes rādītājus;
4. nodokļu un muitas administrēšanas pasākumu rezultātus;
5. darba samaksas novērtējumu;
6. nodokļu deklarēšanas risku novērtējumu.

Vienpersoniska un publiska uzņēmumu sadalīšana kastās drīzāk nevis veicinās labprātīgu nodokļu nomaksu, bet, visticamāk, radīs šķēršļus brīvai uzņēmējdarbībai. Piemēram, pastāv bažas, ka VID varētu neatzīt izdevumus vai PVN priekšnodokli, kas samaksāts, pērkot preces vai pakalpojumus no pašas iestādes ne ideāli novērtētiem uzņēmumiem, tāpat varētu tikt noteikti dalības ierobežojumi valsts un pašvaldību iepirkumos u.tml.

Publiska «kauna staba» uzturēšana un katras leģitīmas uzņēmējdarbību veicošas personas publiska iezīmēšana un ierindošana noteiktā kategorijā bez reālām iespējām apstrīdēt savu gradāciju un bez tiesas nolēmuma ir iejaukšanās brīvā tirgus ekonomikā un raksturīga totalitāra režīma iezīme.

Reāla nodokļu reforma un nodokļu nomaksas veicināšana ir ārkārtīgi nepieciešami procesi. Tomēr tiem jābūt plānotiem, turklāt plānotiem gan vidēja, gan ilgtermiņa perspektīvā, likumdošanas izmaiņas jāveic savlaicīgi un ievērojot valsts labas pārvaldības pamatprincipus, piemēram, spēles noteikumi jāizsludina laikus, tiem jābūt saprotamiem un pēc iespējas vienkāršāk izpildāmiem. Diemžēl nākas secināt, ka 2023. gada nogalē nodokļu maksātājs (valsts budžeta piepildītājs) vēl joprojām ir mistiskas, nezināmas nodokļu reformas ēnā.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2023. gada novembra (503.) numurā.

• Valdes locekļa domājamais ienākums un nodokļu nomaksa
• Periodiskās inventarizācijas uzskaites metodes nianses krājumu uzskaitē un nodokļu aprēķināšanā