VISI RAKSTIKam nākamā gada budžetā finansējumu pieprasīs Ekonomikas ministrija?
Kam nākamā gada budžetā finansējumu pieprasīs Ekonomikas ministrija?
Kā norādījusi Ekonomikas ministrija, tās viena no būtiskākajām prioritātēm valsts budžeta veidošanā ir nepieciešamība rast risinājumu OIK samazinājumam jau tuvāko gadu laikā. Šobrīd tiek turpināts intensīvs darbs pie risinājuma izstrādes, kas paredzētu daļēju valsts atbalsta samazinājumu lielajām koģenerācijas stacijām, par to tām piedāvājot vienreizēju kompensāciju. Šāda risinājuma ietvaros OIK jau 2019. gadā sāktu lejupslīdi, samazinoties līdz 25,79 euro/MWh. Lai nodrošinātu OIK samazināšanas risinājumu, turpmākajos gados nepieciešamas papildu dotācijas no valsts budžeta 2018. gadā - līdz pat 6,2 milj. euro apmērā, 2019. gadā līdz pat 53,1 milj. euro un 2020. gadā – 100,7 milj. euro apmērā. Ja netiek piešķirta šī dotācija…
Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu
Kā norādījusi Ekonomikas ministrija, tās viena no būtiskākajām prioritātēm valsts budžeta veidošanā ir nepieciešamība rast risinājumu OIK samazinājumam jau tuvāko gadu laikā. Šobrīd tiek turpināts intensīvs darbs pie risinājuma izstrādes, kas paredzētu daļēju valsts atbalsta samazinājumu lielajām koģenerācijas stacijām, par to tām piedāvājot vienreizēju kompensāciju. Šāda risinājuma ietvaros OIK jau 2019. gadā sāktu lejupslīdi, samazinoties līdz 25,79 euro/MWh.
Lai nodrošinātu OIK samazināšanas risinājumu, turpmākajos gados nepieciešamas papildu dotācijas no valsts budžeta 2018. gadā - līdz pat 6,2 milj. euro apmērā, 2019. gadā līdz pat 53,1 milj. euro un 2020. gadā – 100,7 milj. euro apmērā. Ja netiek piešķirta šī dotācija vai rasts cits risinājums OIK ierobežošanai, OIK elektroenerģijas gala patērētājiem 2019. gadā pieaugs līdz 40,01 euro MWh un 2020. gadā - līdz 40,48 euro MWh, kas nozīmē, ka palielināsies OIK maksājums visiem elektroenerģijas gala lietotājiem, kā arī tiks atņemts būtisks atbalsts aizsargātajiem lietotājiem.
Otra būtiska Ekonomikas ministrijas aktivitāte, kam jārod budžeta finansējums ir mājokļu iegādes atbalsta programma ģimenēm ar bērniem. Ieņēmumiem no ārzemnieku uzturēšanās atļauju izsniegšanas ir tendence samazināties - vidēji gadā tie ir vien 2,5 milj. euro, kas ir paredzēti ne tikai mājokļu galvojumu programmas nodrošināšanai. Ņemot vērā līdzšinējo programmas darbību un iedzīvotāju interesi par to, ir aprēķināts, ka programmas turpināšanai 2018. gadā nepieciešami 6,6 milj. euro, 2019. gadā - 7,2 milj. euro un 2020. gadā - 7,9 milj. euro. Ar šo finansējumu izdotos nodrošināt, ka 2018. gadā atbalstu mājokļa iegādei saņems 4 060 ģimenes ar bērniem, 2019. gadā - 4 460 ģimenes un 2020. gadā - 4 900 ģimenes.
Jau kopš pirmās dienas iedzīvotāju interese par programmu ir bijusi liela - uz šo brīdi valsts sniegto atbalstu mājokļa iegādei izmantojušas vairāk nekā 6163 ģimenes, kurās kopā aug 8944 bērni.
Vienlaikus, diskusijās par valsts budžeta finansējuma sadalījumu turpmākajiem trīs gadiem Ekonomikas ministrija lūgs rast iespēju piešķirt papildu finansējumu ārvalstu tiešo investīciju piesaistes un eksporta veicināšanas pasākumiem 2018.gadā - 303 770 euro un 2019. gadā - 300 770 euro apmērā. Investīciju piesaistei paredzēts uzlabot investīciju projektu apkalpošanu un ārvalstu investoru pēcapkalpošanas servisu.
Savukārt, virzoties uz tautsaimniecības modernizāciju, Ekonomikas ministrija aktīvi strādā pie jaunuzņēmumu atbalsta. Lai īstenotu vīziju par Latviju kā startup uzņēmumu izvēli Nr.1 Baltijā, nepieciešams stiprināt jaunuzņēmumu ekosistēmu, kā arī veicināt tās starptautisko atpazīstamību un pievilcību. Šī mērķa īstenošanai nepieciešams finansējums 2018.-2019.gadā - 104 000 euro ik gadu.
Investīciju un uzņēmējdarbības vides uzlabošanai kritiski ir īstenot "Konsultē vispirms" principu, lai veidotu uz klientu orientētu valsts pārvaldi un uzlabotu sadarbību starp uzņēmējiem un uzraugošajām iestādēm. "Konsultē vispirms" principa ieviešanai nepieciešams finansējums 2018.-2019.gadā - 80 000 euro apmērā ik gadu.
wpDiscuz
Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī Pirmās 30 dienas tikai par 1 €
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.