Vienošanās līgums ar VID, lai izbeigtu tiesisku strīdu

Pirms pusotra gada — 2023. gada 30. jūnijā — spēkā stājās grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām», lai veicināt ātrāku tiesiskā strīda atrisināšanu. Tie noteica jaunu kārtību, kā slēdzams nodokļu maksātāja vienošanās līgums ar Valsts ieņēmumu dienestu, lai izbeigtu strīdu par nodokļu kontroles vai nodokļu revīzijas (audita) rezultātā aprēķinātajiem papildu maksājumiem budžetā vai konstatēto no budžeta atmaksājamās summas nepamatotu palielināšanu.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vebinārā «Izlīgšanas iespējas nodokļu strīdos. Kā vienošanās līgums ar Valsts ieņēmumu dienestu samazina maksājumus» Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes Trešās nodokļu strīdu izskatīšanas daļas vadītāja Dace Studente norādīja, ka līdz 2023. gada 29. jūnijam likums «Par nodokļiem un nodevām» noteica, ka vienošanās līgumu var slēgt tikai pēc administratīvā akta izdošanas. 

Ar grozījumiem likumā «Par nodokļiem un nodevām» noteikts, ka nodokļu maksātājs jau līdz nodokļu kontroles rēķina izrakstīšanai vai lēmuma par nodokļa audita rezultātiem pieņemšanai var iesniegt iesniegumu VID ģenerāldirektoram, izsakot vēlmi vienoties par nodokļu kontroles vai nodokļa audita gadījumā papildus aprēķinātajiem maksājumiem budžetā.

Likuma «Par nodokļiem un nodevām» 41. panta grozījumu mērķis ir veicināt ātrāku tiesiskā strīda atrisināšanu, tāpēc pilnveidoti vienošanās līguma tiesiskā regulējuma nosacījumi, ietverot jaunu soda un nokavējuma naudas samazināšanas sistēmu.

No kā atkarīgs samazinājums

«Kad dokumenti par nodokļu strīdu nonāk VID Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldē, šī ir stadija, kad ir jau radies tiesisks strīds. Ir pabeigta nodokļu kontrole vai audits — nodokļu revīzija, ir izdots administratīvais akts. Tajā jau ir noteikti konkrēti maksājumi nodokļu kontroles rezultātā, konkrēta soda nauda audita rezultātā un nokavējuma naudas abos gadījumos,» stāstīja D. Studente. Turpmāk soda un/vai nokavējuma naudas samazinājums ir atkarīgs:

• no administratīvā procesa stadijas, kurā nodokļu maksātājs iesniedz iesniegumu par vienošanās līguma slēgšanu;
• no nodokļu revīzijas (audita) soda naudas aprēķinā piemērotās tiesību normas.

Kad slēdz vienošanās līgumu 

Vienošanās līgumu slēdz par strīdu, kurš radies;

• nodokļu kontroles rezultātā;
• nodokļu revīzijas (audita) rezultātā.

Vienošanās līguma priekšmets ir aprēķinātie papildu maksājumi budžetā. Vienošanās līguma slēgšanu var prasīt tad, kad:

• tiesiskais strīds vēl nav izbeigts ar administrācijas lēmumu, kurš kļuvis neapstrīdams;
• tiesiskais strīds vēl nav izbeigts ar spēkā stājušos tiesas spriedumu.

Fiziskajai personai termiņš parāda nomaksai — divi gadi 

Noslēdzot vienošanās līgumu, var samazināt papildu aprēķinātās summas — nokavējuma naudu un soda naudu. Noteikti nevar samazināt pamatparādu. Maksājumi jāmaksā gada laikā pēc vienošanās līguma noslēgšanas. 

Jaunais regulējums paredz, ka fiziskā persona, kas neveic saimniecisko darbību, vienošanās līgumā samaksai noteiktos maksājumus budžetā var samaksāt divu gadu laikā. Kāpēc fiziskajām personām ir cits regulējums? Skaidrojums rodams piemērā no prakses.

Šis termiņš attiecas arī uz tām fiziskajām personām, kuras ir izmantojušas savas tiesības nereģistrēt saimniecisko darbību, bet, piemērojot iedzīvotāju ienākuma nodokļa 10% likmi, veic paziņoto saimniecisko darbību. Praksē tā parasti visbiežāk ir dzīvokļu izīrēšana. 

Vienošanās par muitas maksājumiem

Muitas maksājumiem (ievedmuitas/izvedmuitas nodoklis) ir speciāls regulējums — tas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulas (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, 108. panta 1. punkta pirmajā un otrajā daļā. Muitas nodoklim nevar samazināt ne pamatparādu, ne tam aprēķināto nokavējuma naudu.

Tāpat ievedmuitas/izvedmuitas nodokli un tam aprēķināto nokavējuma naudu nevar sadalīt maksājumu grafikā. Šiem maksājumiem ir pavisam atšķirīgs maksāšanas termiņš — samaksa veicama desmit dienu laikā pēc muitas parāda paziņošanas parādniekam.

Ja vienošanos slēdz pēc nodokļu kontroles rēķina izdošanas

Jo ātrāk nodokļu maksātājs ierosinās vienošanās līgumu, jo lielāks tiek paredzēts procentuālais samazinājums. 

Ja ierosina slēgt vienošanās līgumu nodokļu kontroles rēķina apstrīdēšanas stadijā (līdz tas kļuvis neapstrīdams vai, ja apstrīdēts, tad līdz VID ģenerāldirektora lēmuma pārsūdzēšanas termiņa beigām), nokavējuma naudas samazinājums ir 75%.

Ja ir iesniegts pieteikums tiesā un ierosināts tiesvedības process tiesvedības pirmajā instancē, nodokļu maksātājs var ierosināt vienošanās līguma slēgšanu, kamēr iet tiesvedība — līdz tiesa pieņem spriedumu. Šādā gadījumā nokavējuma naudas samazinājums ir 55%.

Ja nodokļu maksātājs piekrīt vai ierosina slēgt vienošanās līgumu, kad tiesiskais strīds jau tiek skatīts apelācijas instancē, ja nodokļu maksātājs vai VID pārsūdz pirmās instances tiesas spriedumu, tad, slēdzot vienošanās līgumu, nokavējuma naudu samazina par 45%.

Ja vienošanos slēdz pēc audita rezultātiem

Kāds ir soda un nokavējuma naudas samazinājums, ja vienošanās līgumu slēdz pēc lēmuma par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem pieņemšanas?

Piemērs

Ja vienošanos slēdz tiesvedības laikā

Ja audita rezultātā soda nauda aprēķināta saskaņā ar likuma «Par nodokļiem un nodevām» 32. panta ceturto vai piekto daļu, 32.4 pantu (par nodokļu pārkāpumu, kura rezultātā ir samazināts budžetā iemaksājamā nodokļa apmērs) vai 34. pantu, slēdzot vienošanos ar nodokļa maksātāju, soda naudu samazina par 50%. 

Ja vienošanos slēdz tiesvedības laikā, tad atkarībā no instances, kurā strīds tiek skatīts, soda naudu samazina attiecīgi par 30%, 20% vai 10%.

Ja prasa nepamatotu pārmaksu no budžeta

Nedaudz atšķirīgs procentuālais regulējums ir paredzēts gadījumā, ja nepamatoti tiek prasīta nodokļa pārmaksa no budžeta. No soda naudas atceļ:

• 85% (soda nauda aprēķināta pēc 32. panta septītās daļas) vai pārējos gadījumos 65%, ja nodokļu maksātājs iesniegumu par vienošanās līguma noslēgšanu iesniedz līdz lēmuma par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas termiņa beigām;
• 65% (soda nauda aprēķināta pēc 32. panta septītās daļas) vai pārējos gadījumos 50%, ja nodokļu maksātājs iesniegumu par vienošanās līguma noslēgšanu iesniedz tiesvedības laikā, attiecīgi katrā nākamajā tiesas instancē samazinot atceļamo apmēru par 10%.

Ja strīds ir tiesā

Kā mazinās soda un nokavējuma nauda, ja nodokļu maksātājs ir nolēmis slēgt vienošanās līgumu apstākļos, kad strīds jau tiek risināts tiesā?

Jebkurā tiesvedības stadijā līdz pat kasācijas instancei nodokļu maksātājs var lūgt samazināt soda naudu un nokavējuma naudu, bet matemātiski summas samazinās atkarībā no tiesvedības stadijas,ª uzsvēra D. Studente.

«Galvenais ir savlaicīgi iesniegt iesniegumu VID ģenerāldirektoram, kamēr strīds ir «atvērts», kamēr tas nav noregulēts ar spēkā stājušos tiesas spriedumu vai VID ģenerāldirektora lēmumu,» uzsvēra D. Studente. 

Jāsāk maksāt mēneša laikā

Pirmais maksājums ir veicams mēneša laikā pēc vienošanās līguma noslēgšanas dienas. Kāpēc tā? «Jebkura vienošanās, līguma noslēgšana ir process, komunikācija ar nodokļu maksātāju un ar nodokļu administrāciju,» norāda VID pārstāve. Vienošanās procesu viņa skaidro šādi: nodokļu maksātājs VID iesniedz iesniegumu par vienošanās līgumu, VID izpēta, vai ir iespējams slēgt šādu līgumu. Tad VID atbild un piedāvā noteiktu vienošanās līgumu. Līguma projekts nonāk pie nodokļu maksātāja, kurš izlemj, vai līgumu parakstīs ar drošu elektronisku parakstu, sūtīs pa pastu vai nesīs pats iesniegt pašrocīgi parakstītu dokumentu. 

«Datums, kad ir jāmaksā pirmais maksājums, nav tas datums, kad nodokļu maksātājs ir iesniedzis iesniegumu. Vienošanās līguma process var vilkties kādu laika posmu,» stāsta D. Studente un aicina nodokļu maksātājus ievērot to datumu, kas ir noteikts atbildes sniegšanai par nosūtīto vienošanās līguma projektu. 

Likumā «Par nodokļiem un nodevām» nav noteikts vienošanās procesa laiks, bet VID parasti piemēro divas nedēļas. Uz katras vēstules ir VID darbinieka uzvārds un telefona numurs. Nodokļu maksātājam ir iespēja zvanīt un teikt, ja būs kavēšanās un atbilde būs vēlāk par noteikto datumu.

Tikai tad, kad nodokļu maksātājs atsūta savu parakstīto eksemplāru, VID vēlreiz pārskata dokumentu, vai tajā nav kaut kas izmainīts un maksājumu kārtība un summa ir pareiza. Tad līgumu iesniedz parakstīšanai VID ģenerāldirektoram. Tajā dienā, kad VID ģenerāldirektors paraksta vienošanās līgumu, dokuments iegūst gan datumu, gan numuru.

Tad, kad nodokļu maksātājs saņem atpakaļ divpusēji parakstītu vienošanās līgumu, pirmais maksājums ir jāveic mēneša laikā no līguma parakstīšanas brīža. Piemēram, ja līgums parakstīts 11. oktobrī, tad pirmais maksājums ir jāveic līdz 11. novembrim.

Jāpiebilst, ka 12. maksājums var atšķirties no iepriekšējos 11 mēnešos veicamajiem maksājumiem saistībā ar tajā norādīto summu matemātisku noapaļošanu.

Ja neveic maksājumu

Atbilstoši tiesiskajam regulējumam tā nosacījumos ir ierakstīts: ja maksājumus neveic pēc grafika un tiek kavēts pirmais maksājums, līgums zaudē spēku un situācija atgriežas sākotnējā stadijā. 

«Ja ir samaksāts, piemēram, pirmie septiņi maksājumi, tas tiek attiecināts uz šo «veco» situāciju un vēl papildus tiek aprēķināta nokavējuma nauda par nesamaksāto daļu,» skaidro VID pārstāve.

Praksē notiek tā, ka VID negaida līdz noteiktā datuma pusnaktij, vai nodokļu maksātājs veiks kārtējo maksājumu. Ja pāris dienas tiek kavēts maksājums, tiek rakstīta brīdinājuma vēstule. Šāda pieeja gan nav noteikta normatīvajos dokumentos, un līgumā ir diezgan strikti termiņi, tomēr VID labas pārvaldības ietvaros īsteno komunikāciju ar nodokļu maksātāju — tiek dots minimāls laiks, diena vai divas, lai samaksātu maksājumu. 

«Nav tādu noteiktu kritēriju, kad tiek dots vēl nedaudz laika, lai veiktu maksājumus. Piemēram, tas var būt tad, ja visi maksājumi ir kārtoti laikus. Bet tā nav bezgalīga saruna ar nodokļa maksātāju,» brīdināja D. Studente.

Jāpiebilst, ka vienošanās līgumā noteiktie (atliktie) maksājumi publiski pieejamajā informācijā un VID uzskaitē nekvalificējas kā nodokļu maksātāja parāds.

Kad izbeidz vienošanās līgumu un ko būtiski ņemt vērā

Vienošanās līgumu izbeidz, ja nodokļu maksātājs nepilda vienošanās līguma noteikumus. Nesamaksātajai pamatparāda daļai par visu kavējuma periodu tiek aprēķināta nokavējuma nauda vispārējā kārtībā, un nokavētie maksājumi tiek piedzīti bezstrīda kārtībā.

No 2021. gada 1. janvāra VID administrētajiem valsts budžeta maksājumiem ir jauns konts — vienotais nodokļu konts. «Tajā valda princips — pirmais iekšā, pirmais — ārā. Ko tas nozīmē? Vienošanās līgums nodokļu maksātājam parasti nav vienīgās saistības. Ir deklarācijas, tām ir termiņi. Ja notiek aktīva saimnieciskā darbība, viss ir procesā: deklarācijai seko maksājums u.tml. Ja nodokļu maksātājam ir izveidojies parāds, iespējams, ne ievērojams, tas nozīmē, ka ir iesniegta deklarācija un maksājums jau «deg», bet vienotā nodokļu kontā nav ieskaitīti līdzekļi. Tajā brīdī, iespējams, nodokļu maksātājs spriež: nemaksāšu parādu, norēķināšos par vienošanās līguma maksājumu. Tā tas īsti nenotiks. Tikko nodokļu maksātājs ieskaitīs maksājumu, kas ir pēc grafika, šī «sarkani degošā deklarācija» paņems šo naudu. Līdz ar to tiks kavēts vienošanās līgumā noteiktais maksājums, jo kontā nepietiek naudas,» stāstīja D. Studente. Tāpēc VID vienmēr aicina: pirms sākt pildīt vienošanās līguma nosacījumus, ir jābūt skaidrībai par citiem parādiem. 

D. Studente norādīja, ka vienošanās līguma maksājumus var arī neveikt pēc grafika. Ja ir nauda un iespējas, maksājumus var veikt ātrāk, kaut uzreiz — ieguvums būs samazinātie maksājumi. Šādā gadījumā ir jābūt iesniegumam VID, ka visa kontā ieskaitītā nauda ir attiecināma uz vienošanās līguma maksājumiem. 

Kad atsaka vienošanās līguma slēgšanu?

Kādi ir precīzāki kritēriji praksē lēmumu pieņemšanai vai atteikšanai par vienošanās līguma slēgšanu? Cik saprotu, tad VID nav obligāts pienākums noslēgt līgumu.

VID atbilde

Vienošanās līgumu neslēdz, ja nodokļu maksātājam ir:

• uzsākts likvidācijas process;
• ir aktuāls maksātnespējas process;
• ierosināts tiesiskās aizsardzības process vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process;
• ja dokumentu paziņošanai nerezidentam piemērojams Paziņošanas likuma 10. panta otrās daļas 2. punkts un objektīvu apstākļu dēļ nav iespējams nodrošināt, ka nerezidenta parakstītu vienošanās līgumu VID saņem atpakaļ līdz administratīvā akta izdošanas termiņam.

Vienošanās līguma noslēgšanu noraida, informējot ar vēstuli (norāda atteikuma pamatojumu, paraksta VID ģenerāldirektors).

Jums arī varētu interesēt:

• Budžeta iestāde: pamatlīdzekļa atjaunošanas un remonta izmaksas
• Darba samaksa: summētais darba laiks, svētku dienas, minimālā mēneša darba alga
• Notikumi pēc bilances datuma