Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Senāta Civillietu departamenta spriedum skaidrots, vai kolektīvu tiesību strīdu var izskatīt tiesā.

Senāta Civillietu departamenta 2023. gada 27. jūnija lēmums lietā Nr. SKC–131/2023 (C33343820)

Lietas faktiskie apstākļi

Latvijas Aviācijas arodbiedrība un Latvijas Aviācijas arodbiedrību federācija cēla prasību tiesā pret AS Air Baltic Corporation un AS Aviation Crew Resources, lūdzot izšķirt kolektīvu tiesību strīdu un:

1. atzīt, ka Darba likuma 7. pants jāpiemēro un jāinterpretē tādējādi, ka visiem AS Air Baltic Corporation gaisa kuģu apkalpes locekļiem ir maksājama tāda pati darba samaksa pēc nodokļu nomaksas kā AS Aviation Crew Resources gaisa kuģu apkalpes locekļiem (turpmāk – 1. prasījums);
2. pielīdzināt AS Air Baltic Corporation pilotu [darba] samaksu AS Aviation Crew Resources pilotu neto samaksai, tostarp AS Aviation Crew Resources noteiktajām piemaksām par dzīvošanu, dividendēm, kas faktiski ir darba alga, bet, maksājot valstij valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (turpmāk – sociālās iemaksas) un maksājot atbilstošu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi (turpmāk – 2. prasījums);
3. atzīt, ka Darba likuma 59. pants jāpiemēro un jāinterpretē tādējādi, ka AS Aviation Crew Resources izmaksājamās summas saskaņā ar aizdevuma līgumiem un akcionāru un akciju pirkuma un atpakaļpirkuma līgumiem ir darba samaksa (turpmāk – 3. prasījums);
4. veikt katram darbiniekam darba samaksas pārrēķinu un neizmaksātās darba samaksas izmaksu (tā tekstā) (turpmāk – 4. prasījums).

Ar Rīgas rajona tiesas lēmumu tiesvedība lietā izbeigta, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 223. panta 2. punktu (prasību cēlusi persona, kurai nav prasības tiesības).

Izskatījusi arodbiedrības blakus sūdzību par minēto lēmumu, Rīgas apgabaltiesa atstāja negrozītu Rīgas rajona tiesas lēmumu daļā par tiesvedības izbeigšanu par kolektīvā strīda risināšanas uzsākšanu par nepareizu likuma piemērošanu un interpretāciju attiecībā uz vienlīdzīgu darba samaksu, bet atcēla minēto lēmumu daļā par tiesvedības izbeigšanu lietā prasībā par kolektīvā strīda risināšanas uzsākšanu par nepareizu likuma piemērošanu un interpretāciju attiecībā uz darba samaksas izpratni (3. prasījums), jautājumu nododot jaunai izskatīšanai. 

Par minēto lēmumu arodbiedrība iesniedza blakus sūdzību, lūdzot lēmumu atcelt daļā, ar kuru atstāts negrozīts Rīgas rajona tiesas lēmums daļā par tiesvedības izbeigšanu par kolektīvā strīda risināšanas uzsākšanu par nepareizu likuma piemērošanu un interpretāciju attiecībā uz vienlīdzīgu darba samaksu, nododot jautājumu izlemšanai no jauna (1., 2., 4. prasījums).

Senāta atziņas

Senāts atzina, ka prasības pieteikuma 1., 2. un 4. prasījums, kas vērsts pret AS Air Baltic Corporation, ir kvalificējams kā kolektīvs interešu strīds, jo minētie prasījumi būtībā nav saistīti ar AS Air Baltic Corporation darbinieku esošo tiesību uz darba samaksu pārkāpumu, bet gan vērsti uz šiem darbiniekiem vēlamā rezultāta panākšanu nākotnē, lai viņu darba samaksa tiktu palielināta, pielīdzinot to AS Aviation Crew Resources darbinieku darba samaksai. Citiem vārdiem, arodbiedrības mērķis ir panākt AS Air Baltic Corporation darbiniekiem jaunus nodarbinātības noteikumus attiecībā uz darba samaksu. 

Līdz ar to Senāts norādīja, ka konkrētajā gadījumā arodbiedrība nav nošķīrusi, kuru prasījumu izskatīšana nav pakļauta tiesai, kā arī tiesas nav veikušas izvērtējumu, vai prasības pieteikumā ietvertie prasījumi ir kvalificējami kā kolektīvs tiesību vai kolektīvs interešu strīds. Šādos apstākļos Senāts nolēma atcelt Rīgas apgabaltiesas lēmumu daļā, ar kuru atstāts negrozīts Rīgas rajona tiesas lēmums daļā par tiesvedības izbeigšanu (prasības pieteikuma 1., 2. un 4. prasījums). Tajā pat laikā Senāts arī nolēma tiesvedību par šiem prasījumiem izbeigt, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 223. panta 1. punktu, jo tie nav pakļauti izskatīšanai tiesā. Senāts izteica turpmāk aprakstītās atziņas.

Par kolektīva tiesību strīda risināšanas procedūru

n Kolektīva tiesību strīda risināšana ir daļa no tā saucamajām tiesībām vest sarunas par kolektīvajiem līgumiem, kā tas norādīts Eiropas Padomes Pārskatītās Eiropas Sociālās hartas 6. pantā, kā arī Starptautiskās darba organizācijas 1981. gada 19. jūnija Konvencijā par kolektīvo pārrunu atbalstīšanu (Nr. 154). 

n Darba strīdu likuma 10. panta pirmā daļa noteic, ka, ja ir radies pamats kolektīvam tiesību strīdam, kolektīva tiesību strīda puse rakstveidā iesniedz otrai pusei iesniegumu, kurā norāda savas prasības. 

n Lai kolektīva tiesību strīda izšķiršana būtu ātra, efektīva un rezultatīva, ir svarīgi, lai kolektīva tiesību strīda puses iesniegumā norādītie prasījumi otrai strīda pusei būtu skaidri, precīzi un izpildāmi. Tiem jābūt tādiem, lai tie varētu kļūt par koplīguma noteikumiem (sal. Darba strīdu likuma 11. panta trešo daļu). 

n Ja atbilde uz iesniegumu ir noraidoša vai arī netiek sniegta, kolektīvs tiesību strīds izšķirams kolektīva strīda pušu izveidotajā izlīgšanas komisijā, ievērojot Darba strīdu likuma 11. pantā noteiktos īsos termiņus komisijas izveidošanai, domstarpību protokola iesniegšanai komisijai un izlīgšanas komisijas lēmuma pieņemšanai. Izlīgšanas komisijas uzdevums ir, noskaidrojot strīdīgos jautājumus, censties panākt pušu izlīgumu. Darba strīdu likuma 11. un 12. pantā minētie termiņi veicina, ka izlīgšanas komisija tiek izmantota strīda atrisināšanai, nepieļaujot strīda risināšanas ieilgšanu uz nenoteiktu laiku. 

n Kolektīvs tiesību strīds var tikt izšķirts izlīgšanas komisijā, ja izlīgšanas komisijas locekļi vienojas par strīda atrisinājumu. Ja strīds ir atrisināts ar minēto vienošanos, tiesvedība par šo strīdu netiek pieļauta. 

n Savukārt, ja strīda izšķiršana izlīgšanas komisijā nav bijusi efektīva – kolektīvs tiesību strīds netiek izšķirts izlīgšanas komisijā, mēneša laikā no iesnieguma ar prasībām iesniegšanas dienas netiek izveidota izlīgšanas komisija vai netiek uzsākta kolektīva tiesību strīda izšķiršana izlīgšanas komisijā, kolektīva tiesību strīda pusei ir tiesības vērsties tiesā savu tiesību aizsardzībai (sk. Darba strīdu likuma 12. panta pirmo daļu). Šādā gadījumā prasījumiem tiesai, par kuriem ir strīds, jābūt tādiem pašiem un uz tāda paša pamata kā sākotnējā iesniegumā otrai kolektīva tiesību strīda pusei. Turklāt prasījumiem tiesai jābūt tādiem, lai to apmierināšanas gadījumā tiesas spriedums būtu izpildāms. 

Kolektīva tiesību strīda jēdziens

n Darba strīdu likuma 9. pants noteic, ka kolektīvs tiesību strīds ir tādas domstarpības starp darbiniekiem (darbinieku grupu) vai darbinieku pārstāvjiem un darba devēju, darba devējiem (darba devēju grupu), darba devēju organizāciju vai šādu organizāciju apvienību, vai nozares pārvaldes institūciju, kuras rodas, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba koplīgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot normatīvo aktu noteikumus, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus. Proti, kā norādīts juridiskajā literatūrā, šie strīdi saistīti ar apgalvojumu, ka darbinieks nav saņēmis to, kas viņam pienākas pēc likuma, koplīguma vai darba līguma (Slaidiņa V., Skultāne I. Darba tiesības. 3. papildinātais un pārstrādātais izdevums. Rīga: Apgāds Zvaigzne ABC, 2023, 263. lpp.). 

ν Kolektīvu tiesību strīdu izšķir tiesā vai šķīrējtiesā. 

Kolektīva interešu strīda jēdziens

n Atbilstoši Darba strīdu likuma 13. pantam kolektīvs interešu strīds ir tādas domstarpības starp darbiniekiem (darbinieku grupu) vai darbinieku pārstāvjiem un darba devēju, darba devējiem (darba devēju grupu), darba devēju organizāciju vai šādu organizāciju apvienību, vai nozares pārvaldes institūciju, kuras rodas saistībā ar kolektīvo pārrunu procesu, nosakot jaunus darba apstākļus vai nodarbinātības noteikumus. Šāda strīda priekšmets ir prasība konstatēt vai grozīt darba nosacījumus turpmākam laika periodam vairākiem vai visiem darbiniekiem (Slaidiņa V., Skultāne I. Darba tiesības. 3. papildinātais un pārstrādātais izdevums. Rīga: Apgāds Zvaigzne ABC, 2023, 263., 265. lpp.). 

n Kolektīvu interešu strīdu izšķir darba koplīgumā noteiktajā kārtībā (ja tāda ir noteikta), ar samierināšanas metodi vai šķīrējtiesā, vai arī pusēm ir tiesības uz kolektīvu rīcību. Šāda strīda izšķiršana tiesā nav paredzēta. 

n Kolektīva interešu strīda izšķiršanai darbinieku pārstāvji vai darbinieki (darbinieku grupa) kā galējo strīda izšķiršanas līdzekli var izmantot streiku (Darba strīdu likuma 21. panta pirmā daļa).

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2023. gada septembra (123.) numurā.