LBAS aicina samazināt nedēļas darba laiku par 2 stundām

Jautājums par darba laika samazināšanu ir ticis aktualizēts vairākkārt. Pēdējais Latvijas pilsoņu kolektīvais iesniegums tika skatīts 2023.gada 1.februāra Saeimas Sociālo un Darba lietu komisijā, kurā tika pieņemts lēmums turpināt vērtēt elastīgu darba laiku un tā piemērošanu. Šobrīd izstrādes procesā ir grozījumi Darba likumā, kas paredz iespēju darba devējam un darbiniekam vienoties par četru dienu darba nedēļu, saglabājot 40 stundu darba nedēļu. LBAS ieskatā attiecīgie grozījumi pieļauj darba laiku organizēt elastīgi, tomēr ir nepieciešams pārskatīt nedēļas un dienas darba laika normu, un vērtēt tā samazināšanu uz 38 stundām nedēļā, nesamazinot darba samaksu, - uz ko bija vērsti kolektīvie iesniegumi. Darba tiesisko attiecību nosacījumiem ir jāpielāgojas darba tirgum, tehnoloģiju attīstībai un nodarbināto prasībām, tādēļ citās valstīs tiek pieņemti lēmumi par virzīšanos uz darba laika samazināšanu. Spānijas valdība tikko apstiprināja ieceri saīsināt darba nedēļas ilgumu līdz 37,5 stundām, strādājošajiem nezaudējot atalgojumu. Islandē kopš 2019. gada ieviesta 36 stundu darba nedēļa, ko šobrīd izmanto vai ir tiesības izmantot 86% Islandes darbinieku. Tiek norādīts, ka samazinātais nedēļas darba stundu skaits veicina arī dzimumu līdztiesību darbavietā. Portugāle veica valdības atbalstītu četru dienu darba nedēļas izmēģinājuma projektu. Šajā 6 mēnešu izmēģinājuma programmā, kas sākās 2023. gada jūnijā, bija iesaistīta 41 privātā sektora organizācija un vairāk nekā 1000 darbinieku, kā rezultātā faktiskās nostrādātās stundas nedēļā samazinājās par 11,3% no 41,1 līdz 36,5 stundām. Līdzīgi testa periodi ar pētnieku iesaisti veikti arī citās Eiropas valstīs, piemēram, Vācijā un Apvienotajā karalistē, ar līdzīgiem rezultātiem. Pētījumi parādot pamatprincipu, ka 4 dienu darba nedēļa ir iespējama, kā arī to, ka darba stundu skaits nedēļā var tikts samazināts, neietekmējot darba produktivitāti un uzņēmumu apgrozījumu. KANTAR 2023. gada pētījums apstiprināja, ka 41% darbinieku pēdējā gada laikā darbā ir piedzīvojuši kādas “izdegšanas” pazīmes. Proti, arī veselības stāvoklis norāda uz to, ka esošais darba laika regulējums nav atbilstošs mūsdienu dzīves ritmam, pamato LBAS. LBAS norāda, ka to, kā darbinieki strādāja, kādi bija pienākumi, apstākļi, kādos strādāja pirms 22 gadiem, kad tika pieņemts esošais Darba likums, nevar salīdzināt ar mūsdienām. Darba temps un apstākļi ir būtiski mainījušies, līdz ar to arī normatīvajam regulējumam ir jāmainās. Darba laika samazināšana palielinās darbinieku produktivitāti, darbinieku apmierinātību, uzlabos darba procesu efektivitāti, mazinās sieviešu diskrimināciju, jo tieši sievietes ir tās, kuras ikdienā vairāk rūpējas par bērnu ikdienas aprūpi, un veicinās sieviešu iesaisti darba tirgū, palielinās darbinieku labklājību un labāku privātās un darba dzīves līdzsvaru. Vienlaikus LBAS norāda, ka topošie grozījumi Darba likumā, kurus konceptuāli atbalsta ne tikai darba devējus pārstāvošās organizācijas (LDDK, LTRK), bet arī Ekonomikas, Labklājības, Finanšu ministrijas, būtiski pasliktinās darbinieku tiesisko stāvokli.

"Tā vietā, lai rūpētos arī par darbinieku labklājību, tiek plānots uz darbinieku rēķina samazināt darba devēju izmaksas - samazināt darba samaksu (piemēram, par virsstundu darbu, par dīkstāvi ne darbinieka vainas dēļ), atņemt darbiniekam - arodbiedrības biedram aizsardzību atlaišanas gadījumos, dot darba devējiem tiesības vienpusēji atkāpties no koplīgumiem. Citiem vārdiem sakot, valsts grib nevis samazināt uzņēmumiem energoresursu izmaksas, nevis administratīvo slogu, nevis nodrošināt pieeju finansējumam, valsts atbalstu inovācijām un jaunām tehnoloģijām, bet vienkārši ļaut darba devējiem maksāt mazāk uz darbinieku ģimeņu rēķina, samazinot darba devēju izmaksas."

LBAS norāda, ka, veicot jebkādas izmaiņas, ir jābūt līdzsvaram, kas šobrīd likumprojektā diemžēl nav ievērots, tādējādi ir svarīgi likumprojektā ietvert grozījumus, kuri uzlabo darbinieku labklājību, rada nosacījumus veselības uzlabošanai, nodrošina labāku darba un privātās dzīves līdzsvaru. Pret darbiniekiem ir jāattiecas kā pret līdzvērtīgiem partneriem, ar kuriem kopā uzņēmēji rada virsvērtību un labklājību valstī. Darba likuma 131.pantā ir noteikts, ka darbinieka normālais dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt astoņas stundas, bet normālais nedēļas darba laiks - 40 stundas. Tikai izņēmuma gadījumos darbiniekiem, kuru darbs saistīts ar īpašu risku, normālais darba laiks nedrīkst pārsniegt septiņas stundas dienā un 35 stundas nedēļā, ja viņi šajā darbā ir nodarbināti ne mazāk kā 50 procentus no normālā dienas vai nedēļas darba laika. Ministru kabinets var noteikt normālo saīsināto darba laiku arī citām darbinieku kategorijām. Parasti darbiniekiem ar normālo darba laiku tiek noteikta piecu dienu darba nedēļa.