0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

PERSONĀLSDARBA SAMAKSALDDK un LBAS nosūta vēstules Valsts prezidentam ar pretējiem aicinājumiem par minimālās algas paaugstināšanu

LDDK un LBAS nosūta vēstules Valsts prezidentam ar pretējiem aicinājumiem par minimālās algas paaugstināšanu

Pēc LDDK un LBAS informācijas

Foto: Visualhunt.com

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) nosūtījusi Valsts prezidentam aicinājumu neizsludināt 27. oktobrī Saeimā apstiprināto likumprojektu “Grozījums Darba likumā”, kas paredz minimālās algas palielināšanu no 2023. gada 1. janvāra līdz 620 eiro bruto. Savukārt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) nosūtījusi savu vēstuli Valsts prezidentam Egīlam Levitam, kurā aicina izsludināt minēto likumprojektu. 11. novembrī likums tomēr izsludināts. Tas stāsies spēkā 25. novembrī.

LDDK: Minimālās algas palielinājums radīs grūtības atsevišķu nozaru un reģionu uzņēmumiem

LDDK norāda, ka, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā par adekvātu minimālo algu Eiropas Savienībā, kas pieņemta Eiropas Savienības Padomē 4. oktobrī, noteikto, dalībvalstīm divu gadu laikā kopš direktīvas spēkā stāšanās jāpārņem Direktīvas nosacījumi, kas norāda uz 13. Saeimas pretēju pieeju minimālās algas noteikšanas procesā atbilstoši Direktīvā noteiktajiem principiem.

Likumprojekta sagatavošanā nav ievēroti labas likumdošanas principi, kā arī Latvijas tiesību aktos noteiktā minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība. LDDK vairākkārt uzvērusi konceptuālu atbalstu minimālās algas pieaugumam, norādot uz nepieciešamību noteikt attiecību pret vidējo darba samaksu iepriekšējā gadā un izstrādājot sabalansētus kritērijus minimālās algas prognozētai noteikšanai. Mēs rosinām izstrādāt ilgtspējīgu mehānismu minimālās algas noteikšanai, jo minimālās algas pieaugumam ir jābūt prognozējamam un plānveidīgam,” uzsver LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Neiebilstot minimālās algas pakāpeniskai celšanai Latvijā, LDDK aicina Valsts prezidentu ņemt vērā, ka Latvijā darbaspēka izmaksas ir augstākas, nekā Baltijas reģiona kaimiņvalstīs. Minimālās algas palielinājums radīs būtisku slogu atsevišķu nozaru un reģionu darba devējiem, un Latvijā piemērotais diferencētais neapliekamais minimums būtiski ietekmē nodokļu slogu pie atšķirīgiem atalgojuma līmeņiem, kā arī ietekmē bruto un neto attiecību pie vidējās un minimālās algas. Strauja minimālās algas paaugstināšana rada spiedienu uz lielāku atalgojuma pieaugumu citās algu grupās un palielina darbaspēka izmaksas (virsstundu apmaksa, minimālo VSAOI, darba nespējas lapu apmaksa, dīkstāve).

Vienlaikus LDDK norāda, ka likumprojekta virzībā nav ņemta vērā līdz šim pastāvošā kārtība un prakse minimālās algas noteikšanā. Atbilstoši Darba likuma 61. panta otrajai daļai minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros, kā arī minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu nosaka Ministru kabinets. Savukārt Ministru kabineta noteikumi Nr. 563 “Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība” nosaka, ka sākotnēji priekšlikumu par minimālās mēneša darba algas noteikšanu izskata Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Sociālās drošības apakšpadomes sēdē; pēc tam priekšlikums tiek iesniegts izskatīšanai Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes sēdē un visbeidzot pēc izskatīšanas Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē tas tiek izskatīts Ministru kabinetā. Tāpat Labklājības ministrija kopīgi ar Finanšu ministriju un Ekonomikas ministriju katru gadu izvērtē ekonomisko situāciju valstī un izstrādā priekšlikumus par minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajam gadam.

LBAS: Minimālā alga Latvijā pat pēc palielināšanas krietni atpaliks no Lietuvas un Igaunijas

Arodbiedrības kategoriski nepiekrīt LDDK nostājai par minimālās algas paaugstināšanas atlikšanu.

Lai arī LBAS neiebilst viedoklim, ka darbaspēka nodokļu slogs Latvijā ir augstākais starp Baltijas valstīm un atstāj ietekmi uz vidēji un augsti atalgotu darbinieku izmaksām, ir svarīgi saprast, ka minimālā alga nosaka zemāko darba samaksas standartu darbiniekam ar pilnas slodzes darbu.

Minimālās darba algas saņēmējs Latvijā darba devējam jau šobrīd izmaksā būtiski mazāk, kā citās Baltijas valstīs, attiecīgi Lietuvā izmaksā vairāk par 20% un Igaunijā – vairāk kā 40%. Neskatoties uz to, ka Latvijā ir augstākais nodokļu slogs starp Baltijas kaimiņvalstīm, 2022. gadā darbinieks, kurš saņem minimālo algu Latvijā darba devējiem izmaksā par 123,69 eiro mazāk kā Lietuvā un 256,74 eiro mazāk kā Igaunijā.

Arī pie Saeimas apstiprinātās minimālās bruto darba algas 2023. gadam – 620 eiro mēnesī  – izmaksas par darbinieku būtu par gandrīz 89 eiro zemākas kā Lietuvā un gandrīz 203 eiro mazāk kā Igaunijā, kur valdība un sociālie partneri vienošanos par minimālās algas paaugstināšanu un tās līmeni 2023. gadam jau ir panākuši.

Lietuvā 2023. gadā minimālā alga tiks celta līdz 840 eiro un neapliekamais minimums līdz 625 eiro, savukārt Igaunijā minimālā alga tiks celta līdz 725 eiro. Neto izteiksmē Lietuvā minimālā alga 2023. gadā pieaugs līdz 633 eiro un Igaunijā – 689 eiro, kamēr Latvijā tā varētu sasniegt gandrīz 555 eiro mēnesī. Pie minētā minimālā neto algu līmeņa, iekšējā pirktspēja Latvijā, nosakot minimālo algu 620 eiro bruto līmenī, būs par 22% zemāka kā Lietuvā un 14% zemāka kā Igaunijā.

LBAS ieskatā nav pieļaujams, ka minimālās algas pieaugums tiek atlikts vēl uz gadu, jo jau šobrīd apstiprinātais minimālās algas pieaugums nodrošina tikai to, ka no Baltijas kaimiņvalstīm mēs neatpaliekam vēl vairāk kā līdz šim, gan neto algas izteiksmē, gan darbinieka izmaksu izteiksmē.

Šobrīd noteiktā minimālā mēnešalga sastāda tikai 39% no iepriekšējā gada vidējās darba algas, kas būtiski atpaliek no Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā par adekvātas minimālās algas noteikšanu iekļautajām rekomendācijām par 50% līmeņa no vidējās bruto algas tautsaimniecībā noteikšanu, kas arī atbilst Latvijas valsts nostājai, kuru Saeimas deputātu izteikti pārliecinošs vairākums, kopā ar sociālajiem partneriem, izdiskutēja, pieņēma un nosūtīja Eiropas Savienības vadošajām institūcijām. Pie tam 2023. gadā minimālo darba algu nosakot 620 eiro līmenī, tā sastādīs 45% no Finanšu ministrijas prognozes par vidējo darba algu 2022. gadā – 1379 eiro. Savukārt pirmajos divos 2022. gada ceturkšņos darba samaksas mediāna jau ir sasniegusi 1078 eiro, un prognozējams, ka tās līmenis līdz gada beigām vēl turpinās kāpt. Līdz ar to, pat vadoties pēc mediānas kritērija, jeb nosakot minimālo darba algas līmeni 60% apmērā no mediānas, tā būtu ne zemāka kā 640 eiro mēnesī.

Lai arī LBAS piekrīt, ka pārrunām par minimālās algas līmeņa noteikšanu būtu jānorisinās trīspusējā sociālā dialoga ietvaros Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) un tās apakšpadomju ietvaros, tomēr LBAS izsaka vilšanos, ka jau otro gadu šis process ir ticis novilcināts gan no valsts pārvaldes, gan LDDK puses. Atbilstoši NTSP 2022. gada 16. jūnija sēdē nolemtajam, LBAS vairākkārt aicināja gan LDDK, gan ministriju pārstāvjus diskutēt par minimālās algas paaugstināšanu gan NTSP Budžeta un nodokļu apakšpadomē, gan Sociālās drošības apakšpadomē, kā arī NTSP. Taču šis jautājums vairākkārt ticis atlikts, tajā skaitā arī no LDDK puses. Pēc ilgstošas vilcināšanās minimālās algas jautājums tika iekļauts dienas kārtībā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Sociālās drošības apakšpadomes sanāksmē 2022.gada 21.septembrī pēc kuras nesekoja tālāks vienošanās process NTSP.

Ņemot vērā iepriekš minēto, LBAS uzskata, ka ir stingri jāpārskata trīspusējās sadarbības formāta īstenošana praksē, lai tas būtu jēgpilns un produktīvs, tajā pašā laikā, ņemot vērā šobrīd neadekvāti zemo un nekonkurētspējīgo minimālās darba algas līmeni, nav pieļaujams, ka tā noteikšana tiek atlikta uz vēl vienu gadu un darba devēju problēmas tiek risinātas uz mazāk atalgoto darbinieku rēķina.

Lasiet arī:

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Foto: Visualhunt.com

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) nosūtījusi Valsts prezidentam aicinājumu neizsludināt 27. oktobrī Saeimā apstiprināto likumprojektu “Grozījums Darba likumā”, kas paredz minimālās algas palielināšanu no 2023. gada 1. janvāra līdz 620 eiro bruto. Savukārt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) nosūtījusi savu vēstuli Valsts prezidentam Egīlam Levitam, kurā aicina izsludināt minēto likumprojektu. 11. novembrī likums tomēr izsludināts. Tas stāsies spēkā 25. novembrī.

LDDK: Minimālās algas palielinājums radīs grūtības atsevišķu nozaru un reģionu uzņēmumiem

LDDK norāda, ka, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā par adekvātu minimālo algu Eiropas Savienībā, kas pieņemta Eiropas Savienības Padomē 4. oktobrī, noteikto, dalībvalstīm divu gadu laikā kopš direktīvas spēkā stāšanās jāpārņem Direktīvas nosacījumi, kas norāda uz 13. Saeimas pretēju pieeju minimālās algas noteikšanas procesā atbilstoši Direktīvā noteiktajiem principiem.

Likumprojekta sagatavošanā nav ievēroti labas likumdošanas principi, kā arī Latvijas tiesību aktos noteiktā minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība. LDDK vairākkārt uzvērusi konceptuālu atbalstu minimālās algas pieaugumam, norādot uz nepieciešamību noteikt attiecību pret vidējo darba samaksu iepriekšējā gadā un izstrādājot sabalansētus kritērijus minimālās algas prognozētai noteikšanai. Mēs rosinām izstrādāt ilgtspējīgu mehānismu minimālās algas noteikšanai, jo minimālās algas pieaugumam ir jābūt prognozējamam un plānveidīgam," uzsver LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Neiebilstot minimālās algas pakāpeniskai celšanai Latvijā, LDDK aicina Valsts prezidentu ņemt vērā, ka Latvijā darbaspēka izmaksas ir augstākas, nekā Baltijas reģiona kaimiņvalstīs. Minimālās algas palielinājums radīs būtisku slogu atsevišķu nozaru un reģionu darba devējiem, un Latvijā piemērotais diferencētais neapliekamais minimums būtiski ietekmē nodokļu slogu pie atšķirīgiem atalgojuma līmeņiem, kā arī ietekmē bruto un neto attiecību pie vidējās un minimālās algas. Strauja minimālās algas paaugstināšana rada spiedienu uz lielāku atalgojuma pieaugumu citās algu grupās un palielina darbaspēka izmaksas (virsstundu apmaksa, minimālo VSAOI, darba nespējas lapu apmaksa, dīkstāve).

Vienlaikus LDDK norāda, ka likumprojekta virzībā nav ņemta vērā līdz šim pastāvošā kārtība un prakse minimālās algas noteikšanā. Atbilstoši Darba likuma 61. panta otrajai daļai minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros, kā arī minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu nosaka Ministru kabinets. Savukārt Ministru kabineta noteikumi Nr. 563 “Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība” nosaka, ka sākotnēji priekšlikumu par minimālās mēneša darba algas noteikšanu izskata Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Sociālās drošības apakšpadomes sēdē; pēc tam priekšlikums tiek iesniegts izskatīšanai Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes sēdē un visbeidzot pēc izskatīšanas Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē tas tiek izskatīts Ministru kabinetā. Tāpat Labklājības ministrija kopīgi ar Finanšu ministriju un Ekonomikas ministriju katru gadu izvērtē ekonomisko situāciju valstī un izstrādā priekšlikumus par minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajam gadam.

LBAS: Minimālā alga Latvijā pat pēc palielināšanas krietni atpaliks no Lietuvas un Igaunijas

Arodbiedrības kategoriski nepiekrīt LDDK nostājai par minimālās algas paaugstināšanas atlikšanu.

Lai arī LBAS neiebilst viedoklim, ka darbaspēka nodokļu slogs Latvijā ir augstākais starp Baltijas valstīm un atstāj ietekmi uz vidēji un augsti atalgotu darbinieku izmaksām, ir svarīgi saprast, ka minimālā alga nosaka zemāko darba samaksas standartu darbiniekam ar pilnas slodzes darbu.

Minimālās darba algas saņēmējs Latvijā darba devējam jau šobrīd izmaksā būtiski mazāk, kā citās Baltijas valstīs, attiecīgi Lietuvā izmaksā vairāk par 20% un Igaunijā - vairāk kā 40%. Neskatoties uz to, ka Latvijā ir augstākais nodokļu slogs starp Baltijas kaimiņvalstīm, 2022. gadā darbinieks, kurš saņem minimālo algu Latvijā darba devējiem izmaksā par 123,69 eiro mazāk kā Lietuvā un 256,74 eiro mazāk kā Igaunijā.

Arī pie Saeimas apstiprinātās minimālās bruto darba algas 2023. gadam - 620 eiro mēnesī  - izmaksas par darbinieku būtu par gandrīz 89 eiro zemākas kā Lietuvā un gandrīz 203 eiro mazāk kā Igaunijā, kur valdība un sociālie partneri vienošanos par minimālās algas paaugstināšanu un tās līmeni 2023. gadam jau ir panākuši.

Lietuvā 2023. gadā minimālā alga tiks celta līdz 840 eiro un neapliekamais minimums līdz 625 eiro, savukārt Igaunijā minimālā alga tiks celta līdz 725 eiro. Neto izteiksmē Lietuvā minimālā alga 2023. gadā pieaugs līdz 633 eiro un Igaunijā - 689 eiro, kamēr Latvijā tā varētu sasniegt gandrīz 555 eiro mēnesī. Pie minētā minimālā neto algu līmeņa, iekšējā pirktspēja Latvijā, nosakot minimālo algu 620 eiro bruto līmenī, būs par 22% zemāka kā Lietuvā un 14% zemāka kā Igaunijā.

LBAS ieskatā nav pieļaujams, ka minimālās algas pieaugums tiek atlikts vēl uz gadu, jo jau šobrīd apstiprinātais minimālās algas pieaugums nodrošina tikai to, ka no Baltijas kaimiņvalstīm mēs neatpaliekam vēl vairāk kā līdz šim, gan neto algas izteiksmē, gan darbinieka izmaksu izteiksmē.

Šobrīd noteiktā minimālā mēnešalga sastāda tikai 39% no iepriekšējā gada vidējās darba algas, kas būtiski atpaliek no Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā par adekvātas minimālās algas noteikšanu iekļautajām rekomendācijām par 50% līmeņa no vidējās bruto algas tautsaimniecībā noteikšanu, kas arī atbilst Latvijas valsts nostājai, kuru Saeimas deputātu izteikti pārliecinošs vairākums, kopā ar sociālajiem partneriem, izdiskutēja, pieņēma un nosūtīja Eiropas Savienības vadošajām institūcijām. Pie tam 2023. gadā minimālo darba algu nosakot 620 eiro līmenī, tā sastādīs 45% no Finanšu ministrijas prognozes par vidējo darba algu 2022. gadā - 1379 eiro. Savukārt pirmajos divos 2022. gada ceturkšņos darba samaksas mediāna jau ir sasniegusi 1078 eiro, un prognozējams, ka tās līmenis līdz gada beigām vēl turpinās kāpt. Līdz ar to, pat vadoties pēc mediānas kritērija, jeb nosakot minimālo darba algas līmeni 60% apmērā no mediānas, tā būtu ne zemāka kā 640 eiro mēnesī.

Lai arī LBAS piekrīt, ka pārrunām par minimālās algas līmeņa noteikšanu būtu jānorisinās trīspusējā sociālā dialoga ietvaros Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) un tās apakšpadomju ietvaros, tomēr LBAS izsaka vilšanos, ka jau otro gadu šis process ir ticis novilcināts gan no valsts pārvaldes, gan LDDK puses. Atbilstoši NTSP 2022. gada 16. jūnija sēdē nolemtajam, LBAS vairākkārt aicināja gan LDDK, gan ministriju pārstāvjus diskutēt par minimālās algas paaugstināšanu gan NTSP Budžeta un nodokļu apakšpadomē, gan Sociālās drošības apakšpadomē, kā arī NTSP. Taču šis jautājums vairākkārt ticis atlikts, tajā skaitā arī no LDDK puses. Pēc ilgstošas vilcināšanās minimālās algas jautājums tika iekļauts dienas kārtībā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Sociālās drošības apakšpadomes sanāksmē 2022.gada 21.septembrī pēc kuras nesekoja tālāks vienošanās process NTSP.

Ņemot vērā iepriekš minēto, LBAS uzskata, ka ir stingri jāpārskata trīspusējās sadarbības formāta īstenošana praksē, lai tas būtu jēgpilns un produktīvs, tajā pašā laikā, ņemot vērā šobrīd neadekvāti zemo un nekonkurētspējīgo minimālās darba algas līmeni, nav pieļaujams, ka tā noteikšana tiek atlikta uz vēl vienu gadu un darba devēju problēmas tiek risinātas uz mazāk atalgoto darbinieku rēķina.

Lasiet arī: