0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

TIESĪBASJURIDISKIE PADOMILīdz 31.decembrim UR biedrību un nodibinājumu reģistrā jāpiesaka arodbiedrību patstāvīgās vienības

Līdz 31.decembrim UR biedrību un nodibinājumu reģistrā jāpiesaka arodbiedrību patstāvīgās vienības

Uzņēmumu reģistrs (UR) atgādina, ka arodbiedrībām, kuru struktūrvienībām ir noteikts juridiskās personas statuss, līdz 2017.gada 31.decembrim UR biedrību un nodibinājumu reģistrā jāreģistrē attiecīgās struktūrvienības kā patstāvīgās vienības, jāpārveido tās par struktūrvienībām bez juridiskās personas statusa vai jālikvidē. Iepriekš norādītā prasība izriet no Arodbiedrību likuma, kas stājās spēkā 2014.gada 1.novembrī.

Papildus UR informē, ka pašreizējais normatīvo aktu regulējums paredz visām arodbiedrībām līdz 2019.gada 1.novembrim Uzņēmumu reģistrā iesniegt aktuālajam Arodbiedrību likumam un citiem normatīvajiem aktiem atbilstošus statūtus un informāciju par personām, kuras ir tiesīgas pārstāvēt arodbiedrību.

Šai sakarā atgādinām Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LABS) konsultanta darba tiesisko attiecību jautājumos Kaspara Rācenāja un LBAS Eiropas tiesību un politikas dokumentu ekspertes Nataļjas Mickevičas rakstīto žurnālā BILANCES JURIDISKIE PADOMI ( 2014. gada aprīļa numurā, abonentiem lasāms arī e-versijā).

Arodbiedrības tiek nosacīti dalītas divās kategorijās – arodbiedrības, kas izveidotas uzņēmumā, un ārpus uzņēmuma arodbiedrības. Ar uzņēmumu tiek saprasta Darba likuma 5. pantā lietotā definīcija – jebkura organizatoriska vienība, kurā darba devējs nodarbina savus darbiniekus.

Likumā noteikts, ka uzņēmuma arodbiedrības dibinātāju skaits nevar būt mazāks par 15 vai mazāks par vienu ceturtdaļu no uzņēmumā strādājošo kopskaita, kura savukārt nevar būt mazāka par pieciem strādājošajiem.

Piemēram, ja uzņēmumā ir 60 strādājošo, tad arodbiedrību var nodibināt ne mazāk kā 15 cilvēki. Ja uzņēmumā ir 20 strādājošo, tad arodbiedrību var nodibināt ne mazāk kā 5 strādājošie. Ja uzņēmumā ir 10 strādājošo, lai nodibinātu arodbiedrību, nepieciešami vismaz 5 strādājošie. Ja uzņēmumā ir mazāk nekā pieci strādājošie, tad viņi nevar nodibināt arodbiedrību, bet var iesaistīties kādā jau izveidotā nozares arodbiedrībā un iestāties kā individuālie biedri vai arī izveidot attiecīgās arodbiedrības struktūrvienību.

Ārpus uzņēmuma arodbiedrība var apvienot cilvēkus no dažādiem uzņēmumiem, nozarēm, profesijām, teritorijām, tāpēc, lai neveidotos mazas, sadrumstalotas starpnozaru arodbiedrības, ir noteikts lielāks nepieciešamo dibinātāju skaits. Lai izveidotu arodbiedrību ārpus uzņēmuma, nepieciešami vismaz 50 cilvēki.

Nepieciešamība mainīt arodbiedrību dibināšanas slieksni izriet no Eiropas Sociālo tiesību komitejas secinājumiem par Eiropas Sociālās hartas normu izpildi Latvijā.  Komiteja norādīja, ka spēkā esošais slieksnis – ne mazāk par 50 biedriem vai ne mazāk par vienu ceturtdaļu uzņēmumā, iestādē, organizācijā, profesijā vai nozarē strādājošo – ir neracionāli augsts un veido nepamatotu apvienošanās brīvības ierobežojumu. Līdzīgu uzskatu pauda arī SDO. Saskaņā ar SDO Ekspertu komiteja par konvenciju un rekomendāciju piemērošanu atskaiti par SDO 1948. gada konvenciju Nr. 87 spēkā esošais minimālā biedru skaita nosacījums arodbiedrības dibināšanai, neskatoties uz to, ka 50 biedri vai ne mazāk par vienu ceturtdaļu uzņēmumā strādājošo ir alternatīva, nevis kumulatīva prasība, ir nepamatoti augsts. Atbilstoši Ekspertu komitejas secinājumiem tas nevar būs augstāks par 20 biedru prasību.

Patlaban arodbiedrības var veidot struktūrvienības, pašas piešķirot tām juridiskās personas statusu un izdodot reģistrācijas apliecību. Tomēr nav šādu struktūrvienību publiska reģistra un nav publiski pārbaudāms, kas ir tiesīgs šīs struktūrvienības pārstāvēt.

Turpmāk arodbiedrība atbilstoši saviem statūtiem varēs veidot patstāvīgas vienības, kuras iegūs juridiskās personas statusu ar brīdi, kad tās būs reģistrētas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra biedrību un nodibinājumu reģistrā. Šo patstāvīgo vienību organizatorisko uzbūvi varēs noteikt pati arodbiedrība, tomēr reorganizācijas un likvidācijas noteikumiem būs jāatbilst kārtībai, kāda ir noteikta arodbiedrībām.

Likumā ir noteikts, ka  patstāvīgai vienībai varēs būt sava manta un tā pati atbildēs par savām saistībām. Tomēr, gadījumā ja patstāvīgajai vienībai pašai nepietiks savas mantas, lai izpildītu saistības, to izpilde būs jāpārņem arodbiedrībai, kas patstāvīgo vienību ir izveidojusi.

Kā norādīts likuma pārejas noteikumos, arodbiedrība, kuras struktūrvienībai atbilstoši likumam “Par arodbiedrībām” tika noteikts juridiskās personas statuss, attiecīgo struktūrvienību reģistrē Biedrību un nodibinājumu reģistrā kā arodbiedrības patstāvīgo vienību, pārveido par struktūrvienību bez juridiskās personas statusa vai likvidē līdz 2017. gada 31. decembrim.

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Uzņēmumu reģistrs (UR) atgādina, ka arodbiedrībām, kuru struktūrvienībām ir noteikts juridiskās personas statuss, līdz 2017.gada 31.decembrim UR biedrību un nodibinājumu reģistrā jāreģistrē attiecīgās struktūrvienības kā patstāvīgās vienības, jāpārveido tās par struktūrvienībām bez juridiskās personas statusa vai jālikvidē. Iepriekš norādītā prasība izriet no Arodbiedrību likuma, kas stājās spēkā 2014.gada 1.novembrī.

Papildus UR informē, ka pašreizējais normatīvo aktu regulējums paredz visām arodbiedrībām līdz 2019.gada 1.novembrim Uzņēmumu reģistrā iesniegt aktuālajam Arodbiedrību likumam un citiem normatīvajiem aktiem atbilstošus statūtus un informāciju par personām, kuras ir tiesīgas pārstāvēt arodbiedrību.

Šai sakarā atgādinām Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LABS) konsultanta darba tiesisko attiecību jautājumos Kaspara Rācenāja un LBAS Eiropas tiesību un politikas dokumentu ekspertes Nataļjas Mickevičas rakstīto žurnālā BILANCES JURIDISKIE PADOMI ( 2014. gada aprīļa numurā, abonentiem lasāms arī e-versijā).

Arodbiedrības tiek nosacīti dalītas divās kategorijās – arodbiedrības, kas izveidotas uzņēmumā, un ārpus uzņēmuma arodbiedrības. Ar uzņēmumu tiek saprasta Darba likuma 5. pantā lietotā definīcija - jebkura organizatoriska vienība, kurā darba devējs nodarbina savus darbiniekus.

Likumā noteikts, ka uzņēmuma arodbiedrības dibinātāju skaits nevar būt mazāks par 15 vai mazāks par vienu ceturtdaļu no uzņēmumā strādājošo kopskaita, kura savukārt nevar būt mazāka par pieciem strādājošajiem.

Piemēram, ja uzņēmumā ir 60 strādājošo, tad arodbiedrību var nodibināt ne mazāk kā 15 cilvēki. Ja uzņēmumā ir 20 strādājošo, tad arodbiedrību var nodibināt ne mazāk kā 5 strādājošie. Ja uzņēmumā ir 10 strādājošo, lai nodibinātu arodbiedrību, nepieciešami vismaz 5 strādājošie. Ja uzņēmumā ir mazāk nekā pieci strādājošie, tad viņi nevar nodibināt arodbiedrību, bet var iesaistīties kādā jau izveidotā nozares arodbiedrībā un iestāties kā individuālie biedri vai arī izveidot attiecīgās arodbiedrības struktūrvienību.

Ārpus uzņēmuma arodbiedrība var apvienot cilvēkus no dažādiem uzņēmumiem, nozarēm, profesijām, teritorijām, tāpēc, lai neveidotos mazas, sadrumstalotas starpnozaru arodbiedrības, ir noteikts lielāks nepieciešamo dibinātāju skaits. Lai izveidotu arodbiedrību ārpus uzņēmuma, nepieciešami vismaz 50 cilvēki.

Nepieciešamība mainīt arodbiedrību dibināšanas slieksni izriet no Eiropas Sociālo tiesību komitejas secinājumiem par Eiropas Sociālās hartas normu izpildi Latvijā.  Komiteja norādīja, ka spēkā esošais slieksnis - ne mazāk par 50 biedriem vai ne mazāk par vienu ceturtdaļu uzņēmumā, iestādē, organizācijā, profesijā vai nozarē strādājošo - ir neracionāli augsts un veido nepamatotu apvienošanās brīvības ierobežojumu. Līdzīgu uzskatu pauda arī SDO. Saskaņā ar SDO Ekspertu komiteja par konvenciju un rekomendāciju piemērošanu atskaiti par SDO 1948. gada konvenciju Nr. 87 spēkā esošais minimālā biedru skaita nosacījums arodbiedrības dibināšanai, neskatoties uz to, ka 50 biedri vai ne mazāk par vienu ceturtdaļu uzņēmumā strādājošo ir alternatīva, nevis kumulatīva prasība, ir nepamatoti augsts. Atbilstoši Ekspertu komitejas secinājumiem tas nevar būs augstāks par 20 biedru prasību.

Patlaban arodbiedrības var veidot struktūrvienības, pašas piešķirot tām juridiskās personas statusu un izdodot reģistrācijas apliecību. Tomēr nav šādu struktūrvienību publiska reģistra un nav publiski pārbaudāms, kas ir tiesīgs šīs struktūrvienības pārstāvēt.

Turpmāk arodbiedrība atbilstoši saviem statūtiem varēs veidot patstāvīgas vienības, kuras iegūs juridiskās personas statusu ar brīdi, kad tās būs reģistrētas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra biedrību un nodibinājumu reģistrā. Šo patstāvīgo vienību organizatorisko uzbūvi varēs noteikt pati arodbiedrība, tomēr reorganizācijas un likvidācijas noteikumiem būs jāatbilst kārtībai, kāda ir noteikta arodbiedrībām.

Likumā ir noteikts, ka  patstāvīgai vienībai varēs būt sava manta un tā pati atbildēs par savām saistībām. Tomēr, gadījumā ja patstāvīgajai vienībai pašai nepietiks savas mantas, lai izpildītu saistības, to izpilde būs jāpārņem arodbiedrībai, kas patstāvīgo vienību ir izveidojusi.

Kā norādīts likuma pārejas noteikumos, arodbiedrība, kuras struktūrvienībai atbilstoši likumam “Par arodbiedrībām” tika noteikts juridiskās personas statuss, attiecīgo struktūrvienību reģistrē Biedrību un nodibinājumu reģistrā kā arodbiedrības patstāvīgo vienību, pārveido par struktūrvienību bez juridiskās personas statusa vai likvidē līdz 2017. gada 31. decembrim.