Lietu uzkrājums Augstākajā tiesā pagājušogad samazinājies par vairāk nekā trešo daļu
Jau otro gadu iezīmējas pozitīva tendence būtiski samazināties lietu uzkrājumam Augstākajā tiesā – ja 2015.gada sākumā neizskatītas bija 3949 lietas, tad 2017.gada sākumā – 1849, tas ir, 2,1 reizes mazāk, informē Augstākā tiesa. Saņemto lietu skaits nemazinās. 2016.gadā Augstākajā tiesā saņemtas 3562 lietas – par 46 mazāk nekā iepriekšējā gadā. Samazinājums saistīts ar Civillietu palātas darbības izbeigšanos, Augstākās tiesas departamentos saņemto lietu skaits palielinājies par 101 lietu. Palielinājies izskatīto lietu skaits. Ja 2015.gadā Augstākā tiesa izskatīja 60% no tās tiesvedībā esošajām lietām, tad pērn – 71%. Kasācijas instancē izskatītas 1027 lietas…
Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu
Jau otro gadu iezīmējas pozitīva tendence būtiski samazināties lietu uzkrājumam Augstākajā tiesā – ja 2015.gada sākumā neizskatītas bija 3949 lietas, tad 2017.gada sākumā – 1849, tas ir, 2,1 reizes mazāk, informē Augstākā tiesa.
Saņemto lietu skaits nemazinās. 2016.gadā Augstākajā tiesā saņemtas 3562 lietas – par 46 mazāk nekā iepriekšējā gadā. Samazinājums saistīts ar Civillietu palātas darbības izbeigšanos, Augstākās tiesas departamentos saņemto lietu skaits palielinājies par 101 lietu.
Palielinājies izskatīto lietu skaits. Ja 2015.gadā Augstākā tiesa izskatīja 60% no tās tiesvedībā esošajām lietām, tad pērn – 71%. Kasācijas instancē izskatītas 1027 lietas – par 451 vairāk nekā 2015.gadā.
Samazinājies lietu atlikums. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, lietu atlikums samazinājies par 37%. 2016.gada sākumā Augstākajā tiesā neizskatītas bija 2955 lietas, gada beigās – 1849.
Civillietu departaments izskatījis par 465 lietām jeb 25% vairāk nekā 2015.gadā un lietu uzkrājumu samazinājis par 42%. Kaut arī saņemto lietu skaits 2016.gadā ir palielinājies par 219 lietām, departaments spējis izskatīt 71% no departamenta tiesvedībā esošajām lietām.
Salīdzinot ar 2015.gadu, kad lietas dalībniekiem lietas izskatīšana rīcības sēdē bija jāgaida 9–10 mēnešus, pagājušā gada noslēgumā šis termiņš saruka līdz 3–4 mēnešiem, kas vērtējams kā ļoti labs rādītājs, ņemot vērā saņemto lietu skaita dinamiku. Tāpat ir vērojama tendence samazināties lietu izskatīšanas ilgumam jau ierosinātajās lietās, kas ir solis uz priekšu, lai nodrošinātu lietu izskatīšanu saprātīgos termiņos.
Vidēji apmēram 75% apelācijas instances tiesu nolēmumi tiek atstāti negrozīti. “Protams, var vēlēties, lai šis rādītājs būtu augstāks, taču tas atkarīgs gan no apelācijas instances tiesu spriedumu kvalitātes, gan arī no departamenta darba judikatūras veidošanā,” norāda Civillietu departamenta priekšsēdētāja Edīte Vernuša.
Administratīvo lietu departamentā saņemto lietu skaits ir samazinājies par 9%, bet par 3% samazinājies arī izskatīto lietu skaits. Departaments izskatījis 57% no tā tiesvedībā esošajām lietām, un lietu atlikums palielinājies par 89 lietām jeb 13%.
Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa atzīmēja, ka pēdējo piecu gadu laikā 2016.gads ir pirmais, kad ir samazinājies departamentā saņemto lietu skaits. Pamatā šo 9% samazinājumu departamenta priekšsēdētāja skaidroja ar pēdējo gadu tendencei samazināties administratīvo lietu skaitam pirmās instances tiesā un apelācijas instances tiesā. Šobrīd grūti prognozēt, vai minētā tendence attiecībā uz departamentā saņemtajām lietām saglabāsies arī turpmāk, jo 2016.gadā atkal nedaudz palielinājies pirmās instances tiesā saņemto pieteikumu skaits. Tāpat ar grozījumiem Administratīvā procesa likumā, kas stājās spēkā šā gada 1.martā, ir paplašināts to gadījumu skaits, kuros blakus sūdzība iesniedzama departamentā.
To iestāžu trijnieks, kuru lietas departamentā izskatītas visvairāk, joprojām ir nemainīgs – lietas, kas ierosinātas, pārsūdzot Valsts ieņēmumu dienesta (25%), pašvaldību (19%) un ministriju (12%) lēmumus.
Departamenta priekšsēdētāja atzina, ka atcelto spriedumu un lēmumu rādītājus varētu vēlēties zemākus. Redzot, ka gadu no gada šie rādītāji būtiski nemazinās, departamentam acīmredzot sadarbībā ar Judikatūras un zinātniski analītisko nodaļu jāstrādā pie plašāka un pieejamāka departamenta prakses apkopojumu klāsta, kā arī jādomā citi pasākumi, kas ļautu zemākām instancēm nostabilizēt praksi.
2016.gadā departaments trīs lietās vērsās ar pieteikumu Satversmes tiesā un astoņās lietās – ar prejudiciālajiem jautājumiem Eiropas Savienības Tiesā.
Krimināllietu departaments joprojām izskatījis procentuāli visvairāk lietu – 85% no tā tiesvedībā esošajām lietām. Arī visi pamatrādītāji – saņemto lietu skaits (754), izskatīto lietu skaits (755) un neizskatīto lietu atlikums (132) – ir salīdzinoši tādi paši kā iepriekšējā gadā.
Civillietu tiesu palāta pagājušajā gadā izskatījusi 312 lietas, bet 203 lietas nodevusi citai tiesai.
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.