0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-ŽURNĀLS BILANCEBILANCES SATURSNegodīgas komercprakses īstenotājus sagaida gan lieli naudas sodi, gan mājaslapu slēgšana un saimnieciskās darbības apturēšana
BILANCES SATURSBIZNESSKOMERCPRAKSE

Negodīgas komercprakses īstenotājus sagaida gan lieli naudas sodi, gan mājaslapu slēgšana un saimnieciskās darbības apturēšana

Portālā jau esam informējuši, ka ir izstrādāti jauni grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā un Reklāmas likumā, paredzot 10 reizes palielināt maksimālo sodu par pārkāpumiem – līdz 100 000 latu. Žurnāla Bilance oktobra otrajā numurā Baiba Vītoliņa, Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore, skaidro jauno grozījumu būtību. Ja vēl neesat paguvuši ieskatīties Bilances rakstā, atgādinām, ka viens no veidiem, kā atturēt komersantus no patērētāju tiesību pārkāpumiem, ir naudas sodi. B. Vītoliņa norāda, ka šobrīd par negodīgu komercpraksi piemērojams administratīvais sods līdz 10 000 latu. 2012.  gada 1. jūlijā stājās spēkā "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā", kurš administratīvo pārkāpumu procesā ievieš kriminālprocesuālos principus, līdz ar…

Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies
.
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Portālā jau esam informējuši, ka ir izstrādāti jauni grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā un Reklāmas likumā, paredzot 10 reizes palielināt maksimālo sodu par pārkāpumiem – līdz 100 000 latu. Žurnāla Bilance oktobra otrajā numurā Baiba Vītoliņa, Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore, skaidro jauno grozījumu būtību. Ja vēl neesat paguvuši ieskatīties Bilances rakstā, atgādinām, ka viens no veidiem, kā atturēt komersantus no patērētāju tiesību pārkāpumiem, ir naudas sodi. B. Vītoliņa norāda, ka šobrīd par negodīgu komercpraksi piemērojams administratīvais sods līdz 10 000 latu. 2012.  gada 1. jūlijā stājās spēkā "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā", kurš administratīvo pārkāpumu procesā ievieš kriminālprocesuālos principus, līdz ar to tas pēc būtības nav vairs efektīvi piemērojams negodīgas komercprakses un reklāmas pārkāpumu jomā. Turklāt pašreizējais maksimālais naudas soda apmērs par negodīgo komercpraksi daudzos gadījumos neattur no pārkāpumu izdarīšanas un nemotivē izbeigt pieļautos pārkāpumus. Piemēram, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs atzinis autostāvvietu apsaimniekotāja paredzētos līgumsodus par netaisnīgiem un riteņu bloķētāju piemērošanu par agresīvu komercpraksi. Tomēr, uzliekot patērētāju automašīnām riteņu bloķēšanas iekārtas un pēc tam piemērojot līgumsodu 20 latu dienā (ja, pēc PTAC rīcībā esošās informācijas, apkalpo 25 autostāvvietas un, pieņemot, katrā no tām dienā uzliek 5 līgumsodus), komersants no patērētāju līgumsodiem mēneša laikā var gūt 75 000 latu, bet gada laikā 900 000 latu. Protams, 10 000 latu naudas soda piemērošanas iespējamība nav pietiekama motivācija pārkāpumu izbeigt. Likumprojekts paredz, ka iespējamā piemērojamā soda nauda var būt līdz 100 000 latu. No vienas puses, var likties, ka šāda summa ir ļoti liela. Komersantu nevalstiskās organizācijas īpaši uzsver, ka summa 10 reizes pārsniedz pašreiz piemērojamo maksimālo naudas sodu, kas ir 10 000 latu. Tomēr, kā jau iepriekš tika minēts, - ja sods ir mazāks par iespējamiem ienākumiem no pārkāpuma, tad sods nedod nepieciešamo rezultātu. Nereti sodu nepalielināšanai min argumentu, ka praksē maksimālais naudas sods nav piemērots vai tiek piemērots reti. Patiesi, arī negodīgas komercprakses jomā maksimālais naudas sods piemērots ļoti reti, piemēram, komersantam par negodīgu komercpraksi, nenodrošinot paredzēto koncertu un neatdodot patērētāju samaksāto naudu. Tomēr jāatceras, ka Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz: uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Nav paredzēts vērtēt komersanta ieguvumus no pārkāpuma. Savukārt vainu mīkstinoši apstākļi ir obligāti ņemami vērā, piemēram, vaļsirdīga izdarītā nožēlošana, tāpat arī pārkāpēja mantiskais stāvoklis. Patērētāju tiesību pārkāpumus, it īpaši nozīmīgus pārkāpumus, visbiežāk izdara komersanti, kam nerūp viņu labā slava un kuri neveido uzkrājumus. Būtisks pārkāpums nebūtu sodāms mazāk tikai tādēļ, ka komersants no patērētājiem negodīgi iegūtos līdzekļus, piemēram, ir ātri iztērējis, tādēļ viņa mantiskais stāvoklis nav spožs. Likumprojekts paredz kritērijus naudas soda apmēra noteikšanai un naudas soda piemērošanas nepieciešamības izvērtēšanai. Tas paredz ņemt vērā pārkāpuma raksturu un radīto ietekmi patērētājiem, visus apstākļus, kādos pārkāpums izdarīts, pārkāpuma apjomu, komersanta darbību lietas izskatīšanā. Kā ļoti svarīgs kritērijs paredzēts tas, vai komersants atlīdzinājis patērētājiem nodarītos zaudējumus. Tātad, ja komersants atmaksā patērētājiem visas netaisnīgās komercprakses rezultātā saņemtās summas, visticamāk, naudas sods viņam vai nu netiks piemērots, vai būs būtiski samazināts. Tāpat svarīgs kritērijs būs tas, vai komersants pārtrauc attiecīgo darbību pēc savas iniciatīvas, tiklīdz uzzina, ka tā ir negodīga komercprakse. Īpašs kritērijs ― ja komersants nepilda iesniegto rakstveida apņemšanos brīvprātīgi novērt pārkāpumu. Kā pilnīgi jaunu iespēju likumprojekts paredz komersanta saimnieciskās darbības apturēšanu un izmantotās mājaslapas slēgšanu. Tas paredzēts attiecībā pret tiem komersantiem, kas nepilda uzraudzības iestādes pieņemto lēmumu vai kura darbība rada būtisku kaitējumu patērētāju kolektīvajām interesēm. Tātad, ja iestāde pieņēmusi lēmumu, ka ir pārtraucama negodīga komercprakse, kas tiek veikta interneta mājaslapā ar domēnu „.lv”, bet komersants to turpina, tad paredzēta iespēja šo mājaslapu slēgt. Tāpat varēs apturēt komersanta saimniecisko darbību, ja turpinātā negodīgā komercprakse radīs būtisku kaitējumu patērētāju kolektīvajām interesēm. Piemēram, komersants turpina pārdot tūrisma pakalpojumus, kaut arī faktiski šos pakalpojumus patērētājiem nesniedz. Plašāku B. Vītoliņas izklāstu par gaidāmajiem likumu grozījumiem lasiet žurnālā Bilance. Atgādinām, ka portāla abonenti var piekļūt žurnāla Bilance rakstu arhīvam.

BilancePLZ ir specializēts portāls, kas sniedz visaktuālāko informāciju par jaunumiem grāmatvedībā, nodokļos, likumdošanā un personāla jautājumos no praktizējošiem grāmatvežiem, revidentiem un citiem augstas klases finanšu ekspertiem.

Sazinieties ar mums:       [email protected]         67606110       Sekojiet mums:   Facebook
Izdevniecība   SIA "Lietišķās informācijas dienests", LR UR Reģ. Nr.: 40003129738, Graudu iela 68, Rīga LV-1058