Notikumi pēc bilances datuma ir saimnieciskie darījumi vai kādi citi notikumi, kurus uzņēmuma vadība un grāmatvedis vērtē laika posmā starp pārskata gada pēdējo dienu (lielākajā daļā uzņēmumu tas ir 31. decembris) un dienu, kad tiek parakstīts gada pārskats. Finanšu pārskata pielikumā uzņēmumiem ir pienākums atklāt informāciju par būtiskiem notikumiem pēc bilances datuma, kuri nav iekļauti bilancē vai peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Notikumus pēc bilances datuma iedala divās grupās:

1. labvēlīgie notikumi — piemēram, radusies vai paredzama peļņa, aktīvu vērtības pieaugums vai saistību summas samazinājums;
2. nelabvēlīgie notikumi — piemēram, radušās vai paredzamas izmaksas vai zaudējumi, aktīvu vērtības samazinājums vai saistību summas palielināšanās.

Nākamais solis — novērtē, vai šie notikumi ir koriģējoši vai nekoriģējoši notikumi, t.i.:

1. notikumi, kas sniedz pierādījumus par apstākļiem, kas pastāvējuši pārskata perioda beigās — tie būs koriģējoši notikumi pēc pārskata perioda beigām;
2. notikumi, kas liecina par apstākļiem, kas radušies pēc pārskata perioda beigām, bet par tiem būtu atklājama informācija, ir nekoriģējoši notikumi pēc pārskata perioda beigām.

Par atsevišķiem notikumiem pēc bilances datuma vadībai būtu jāraksta arī vadības ziņojumā. Tālāk sekos piemēri, lai labāk izprastu, kas ir šie notikumi, kā tos grāmatot un kā atklāt par tiem informāciju.

Koriģējošie notikumi

Labvēlīgu vai nelabvēlīgu notikumu pēc bilances datuma (turpmāk arī — koriģējošu notikumu), kas attiecas uz pārskata gadu, par kuru tiek gatavots gada pārskats, finanšu pārskatā atspoguļo:

• koriģējot posteņos iekļautās summas vai 
• iekļaujot jaunus posteņus. 

Piemēram, uz pārskata gadu attiecas laikposmā starp bilances datumu un gada pārskata parakstīšanas dienu jeb gada pārskata sagatavošanas laikā notikuši šādi koriģējoši notikumi:

1. Pasludināts tiesas nolēmums par sabiedrības darbību pārskata gadā vai iepriekšējos pārskata gados

Šādā gadījumā veic paredzamo saistību (ja tādas ir) summas korekciju un iegrāmato kreditoru parāda vai, ja precīza saistību summa nav zināma, iegrāmato (vai koriģē) attiecīgo uzkrājumu summu.

Piemēram, uzņēmumam ir bijis strīds ar atbrīvoto darbinieku, par darbiniekam aprēķinātām un izmaksātām summām atlaišanas dienā. Uzņēmums, ikgadējās inventarizācijas ietvaros, vērtējot šo notikumu, pastāvēja uz to, ka taisnība ir uzņēmuma pusē, un ticamība, ka uzņēmumam radīsies papildus saistības šīs tiesvedības rezultātā, tika novērtētas kā ļoti zemas vai, ka nebūs vispār. Līdz ar to, netika izveidots uzkrājums paredzamām saistībām uz 31.12.2023.

Gada pārskata sagatavošanas laikā, 25.03.2024., saņemts tiesas lēmums par šo strīdu un nolēmuma daļā rakstīts, ka uzņēmums ir kļūdījies normu interpretēšanā un tam ir jāsamaksā darbiniekam 1600 eiro un jāsedz tiesāšanās izdevumi. Vadība, šo notikumu izvērtējot, ir nolēmusi, ka turpinās tiesvedību tālāk.

Šajā gadījumā ir jāveido uzkrājumi paredzamajām saistībām. Pēc būtības te varētu iegrāmatot jau saistības, jo ir tiesas nolēmums, bet tā kā uzņēmuma vadība plāno tiesāties un cer, ka nākamās tiesu instances lēmums būs labvēlīgs uzņēmumam, tad varētu izskatīt iespēju izveidot tikai uzkrājumus.

Jebkurā gadījumā šis ir notikums, kas ir jāiegrāmato. Pirms izvēlēties, kā uzrādīt šīs saistības, ieteikums vadībai iegūt jurista vērtējumu šai situācijai, kas varētu ietekmēt grāmatošanu.

Uz 31.12.2023. tiek izveidots uzkrājums paredzamajām saistībām. Summu veido izmaksa darbiniekam, iespējams, arī nodokļi, plus tiesāšanās izdevumi, kas jākompensē darbiniekam, plus citi izdevumi, ja ir tie ir zināmi. 

D 74xx Uzkrājumi tiesvedības izmaksu segšanai
K 43xx Citi uzkrājumi

Kā attaisnojuma dokuments ir jāsagatavo grāmatvedības izziņa, kurā lakoniski, bet saprotami aprakstīta situācija. Grāmatvedības izziņu apstiprina uzņēmuma vadītājs vai cita persona, ja grāmatvedības politikā vai grāmatvedības organizācijas dokumentos tā ir noteikts.

Dienā, kad ir stājies spēkā tiesas nolēmums, piemēram, 08.04.2024., iegrāmato saistības pret bijušo darbinieku saskaņā ar tiesas nolēmumu:

D 43xx Citi uzkrājumi
K 55xx vai 56xx vai 57xx Norēķini par saistībām

2. Iegūta informācija par pircēja vai pasūtītāja finansiālās situācijas pasliktināšanos un nespēju atmaksāt parādus atbilstoši nosacījumiem, kas pastāvēja uz pārskata gada beigām

Šajā gadījumā izveido vai precizē izveidoto uzkrājumu šaubīgiem pircēju un pasūtītāju parādiem.

Piemēram, uzņēmums «B» sadarbojas ar uzņēmumu «D». Uz 31.12.2023. uzņēmums «B» bija izrakstījis vairākus rēķinus uzņēmumam «D» ar sekojošiem apmaksas termiņiem:

Veicot ikgadējo inventarizāciju, tika konstatēts, ka viena rēķina apmaksa tiek kavēta, bet uzkrājums nav veidots, jo sadarbības partneris solījis samaksāt, un iepriekš tam ir bijuši kavējumi, bet vēsturiskā pieredze liecina, ka samaksa sekos. Sadarbības partneris sarunā ar uzņēmuma pārstāvi nav neko teicis, ka tam būtu finansiāla rakstura problēmas. Valsts ieņēmumu dienesta publiskajos datos ir redzams, ka uzņēmums «D» ir aktīvs Pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, tam ir nodokļu parādi, kas pārsniedz 150 eiro, un, pieprasot izziņu, redzams, ka nodokļu parāds ir 500 eiro.

Gada pārskata sagatavošanas laikā tiek saņemta informācija, ka uzņēmumam ir finansiālas problēmas norēķināties ar sadarbības partneriem. Tiek veikta atkārtota sadarbības partnera pārbaude un tiek konstatēts, ka uzņēmumam «D» ar 26.03.2024. ir pasludināts maksātnespējas process. Ieskatoties Valsts ieņēmumu dienesta publiskajos reģistros, secināts, ka nodokļu parāds valstij ir 9500 eiro.

Šis ir koriģējošs notikums, par ko ir jāsagatavo grāmatvedības izziņa un uz 31.12.2023. ir jāizveido uzkrājums šaubīgam debitoram visa neapmaksātā parāda apmērā. 

Datu kvalitātes nolūkos ieteiktu šo debitoru no drošiem debitoriem pārgrāmatot uz šaubīgajiem, lai virsgrāmatas līmenī ir uzskatāma un viegli saprotama situācija ar debitoriem.

Grāmatojums 31.12.2023.

D 2315 Norēķini ar šaubīgiem (nedrošiem) debitoriem
K 2310 Norēķini ar pircējiem un pasūtītājiem

un

D 7441 Uzkrājumi šaubīgiem (nedrošiem) debitoriem
K 4315 Uzkrājumi šaubīgiem (nedrošiem) debitoriem

3. Iegūta informācija par aktīva vērtības samazinājumu bilances datumā

Piemēram,

Par šo pēdējo punktu īpaši jāpievērš uzmanība tiem uzņēmumiem, kuri ikgadējā krājumu inventarizācijā izmanto izlases metodes krājumu atlikumu noteikšanai. Viena no izlases metodēm ir tāda, ka tiek pārskaitītas nejauši izvēlētas paletes viena veida precei un, ja visās paletēs dati ir vienādi, tad to attiecina uz visu pārējo šīs preces atlikumu. Var gadīties situācija, ka, veicot izpakošanu un realizāciju, tiek konstatēts preču iztrūkums vai bojāšanās, un tad gan tas būs attiecinām uz situāciju bilances datumā;

4. Iegūta precīza informācija par aktīva vērtību, kurš tika iegādāts pirms bilances datuma

Šajā gadījumā precizē attiecīgā aktīva sākotnējo vērtību.

Piemēram, uzņēmums pārskata gadā iegādājās iekārtu, kas tika transportēta uz tās uzstādīšanas un lietošanas vietu. Pārskata gadā grāmatvedībā bija saņemts iekārtas iegādes rēķins, rēķins par uzstādīšanu un rēķins par transportēšanu. 2023. gadā, saskaņā ar pieejamiem dokumentiem, iekārtai aprēķināta sākotnējā uzskaites vērtība un tā ir pieņemta–nodota ekspluatācijā.

2024. gada janvārī, veicot ikgadējo inventarizāciju un salīdzinoties ar kreditoriem, atklājas fakts, ka par iekārtas transportēšanu faktiski ir bijuši divi rēķini un viens no tiem nav nonācis grāmatvedībā. Veicot datu pārbaudi, uzņēmuma vadība vai atbildīgās personas apstiprina, ka tiešām šādam rēķinam bija jābūt.

Šajā gadījumā ir jāpārrēķina aktīva sākotnējā uzskaites vērtība, iespējams, jāpārrēķina arī aprēķinātais nolietojums. Normatīvajā aktā nav dota iespēja vērtēt summas lielumu pēc būtiskuma. Ir spēkā normas, kuras paredz, kā ir jānosaka aktīva sākotnējā vērtība, un šajā gadījumā pārrēķins ir jāveic.

5. Atklāts krāpšanas gadījums vai kļūda

Šādā gadījumā koriģē krāpšanas gadījuma vai kļūdas ietekmēto finanšu pārskata posteņu atlikumus.

Piemēram, gada pārskata sagatavošanas laikā tiek konstatēts, ka programmā ir nekorekti salikti iestatījumi un pamatlīdzekļiem nav korekti aprēķināts nolietojums vai tas vispār nav aprēķināts.

Šādā gadījumā ir jāveic pārrēķins, lai korekti parādītos aprēķinātais nolietojums un būtu pareizi aprēķināts pārskata gada finanšu rezultāts.

Iepriekš uzskaitītās situācijas, kas noteikti ir vērtējamas, ir no Ministru kabineta 22.12.2015. noteikumiem Nr. 775 «Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi» (turpmāk — MK not. Nr. 775). 

Vēršu uzmanību uz to, ka normatīvais akts nenosaka visus iespējamos notikumus, kas būtu vērtējami. Normatīvajā aktā, lietojot vārdu «piemēram», likumdevējs pasaka, ka uzņēmumam pašam jāvērtē notikumi pēc bilances datuma atbilstoši iedotajam regulējumam, un tajā pašā laikā norāda, ka šie notikumi var būt arī tādi, kas nav uzskaitīti normatīvajā aktā.

Koriģējošs notikums, kas būtiski maina finanšu pārskata sagatavošanu

Ja gada pārskata sagatavošanas laikā ir pieņemts lēmums par uzņēmuma darbības izbeigšanu, tad uzņēmuma finanšu pārskatu sagatavo MK not. Nr. 775 13. nodaļā noteiktajā kārtībā, t.i., finanšu pārskatu sagatavo saskaņā ar principu, ka uzņēmums vairs neturpinās darbību jeb tas neatbilst darbības turpināšanas principam.

Uzņēmums neatbilst darbības turpināšanas principam, ja pārskata gadā vai finanšu pārskata sagatavošanas laikā:

1. pieņemts uzņēmuma akcionāru, dalībnieku vai biedru (turpmāk — dalībnieki) sapulces, komercreģistra iestādes vai nodokļu administrācijas lēmums vai tiesas nolēmums par sabiedrības darbības izbeigšanu;
2. izbeidzies statūtos noteiktais termiņš (ja uzņēmums bija dibināts uz noteiktu termiņu) vai ir sasniegti uzņēmuma statūtos noteiktie mērķi (ja uzņēmums bija dibināts noteiktu mērķu sasniegšanai) un uzņēmuma dalībnieki nav pieņēmuši lēmumu par sabiedrības darbības turpināšanu vai reorganizāciju;
3. saistībā ar uzņēmuma darbības izbeigšanu uzsākta vai turpinās uzņēmuma likvidācija.

Šādā situācijā bilances aktīva posteņos ietvertos pamatlīdzekļus, krājumus un citas uzņēmuma īpašumā esošas ķermeniskas lietas, kā arī nemateriālos ieguldījumus un citas bezķermeniskas lietas (ja tādas ir), ilgtermiņa un īstermiņa finanšu ieguldījumus novērtē summās, kas atbilst šo īpašuma objektu paredzamajiem neto pārdošanas ieņēmumiem.

Savukārt bilances aktīva posteņos ietvertos prasījumus, tai skaitā tos, kuri radušies saistībā ar būvdarbu līgumiem, arī nākamo periodu izmaksas un uzkrātos ieņēmumus (ja tādi ir) novērtē atbilstoši summām, kuru saņemšana netiek apšaubīta jeb kuras būs iespējams iekasēt.

Un bilances pasīva posteņos ietvertās saistības, arī uzkrājumus, nākamo periodu ieņēmumus un uzkrātās saistības (ja tādas ir), kā arī saistības, kuras rodas uzņēmuma likvidācijas dēļ, piemēram, pret darbiniekiem sakarā ar darba tiesisko attiecību izbeigšanu, pret darījumu partneriem noslēgto līgumu laušanas dēļ, novērtē atbilstoši summām, kuru lielums ir saskaņots ar kreditoriem un kuras ir pienākums segt. Ja kreditora prasījums ir strīdīgs, summu, kas pienākas kreditoram, novērtē atbilstoši likvidējamā uzņēmuma grāmatvedības datiem.

Šis būs cita veida pārskats un attiecīgi būs jāvērtē arī finanšu pārskatā atklājamā informācija, un vadības ziņojumā par šo noteikti ir jāraksta.

Nekoriģējošie notikumi

Ja gada pārskata sagatavošanas laikā ir noticis labvēlīgs vai nelabvēlīgs notikums, kas neattiecas uz pārskata gadu (turpmāk arī — nekoriģējošs notikums), bet var būtiski ietekmēt gada pārskata lietotāju novērtējumu attiecībā uz sabiedrības līdzekļiem, saistībām, finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem un naudas plūsmu vai lēmumu pieņemšanu nākotnē, tad par šādu notikumu sniedz informāciju:

• finanšu pārskata pielikumā vai 
• vadības ziņojumā, 

norādot šā notikuma paredzamās finansiālās sekas vai informējot, ka tās aplēst nav iespējams.

Ja ir iespējams aprēķināt finansiālās sekas, tad to ir ieteicams darīt. 

Ir situācijas, ka nav iespējams veikt aprēķinus vai to veikšanai ir nepieciešams laiks, tad tas nebūs iemesls neturpināt gada pārskata pabeigšanu un apstiprināt to. Piemēram, pēc bilances datuma ir noticis ugunsgrēks kādā no uzņēmuma ēkas daļām. Uz gada pārskata pabeigšanas brīdi nav iespējams veikt aprēķinu zaudējumiem, jo vēl notiek ekspertīzes, vēl apdrošinātājs vērtā u.tml. Šajā gadījumā būtu lietderīgi vadības ziņojumā par šo notikumu norādīt, kā arī informēt, ka nav iespējams aplēst paredzamās finansiālās sekas, norādot vismaz dažus iemeslus, sniegt informāciju par to, vai bija apdrošināts un vai uzņēmums plāno atjaunot, kā arī novērtēt, kā šis gadījums var ietekmēt uzņēmuma darbību tuvākajā laikā. Gada pārskata sagatavošanu var pabeigt, apstiprināt un arī iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā, jo šis ir notikums, kas attiecas jau uz nākamo pārskata gadu.

MK not. Nr. 775 nosaka divus gadījumus kā piemērus, kad finanšu pārskata pielikumā vai vadības ziņojumā sniedzama informācija, ja gada pārskata sagatavošanas laikā ir notikuši šādi nekoriģējoši notikumi:

1. samazinājusies meitas sabiedrības akciju tirgus vērtība;
2. pieņemts lēmums par nozīmīgu galvojuma vai garantiju saistību uzņemšanos.

Pārējie neminētie gadījumi ir jāvērtē uzņēmuma vadībai un jāizprot, cik svarīgi un būtiski ir nekoriģējošu notikumu pēc bilances datuma atklāt gada pārskata lietotājam.

Par atsevišķiem nekoriģējošiem notikumiem uzņēmuma vadībai pašai varētu būt interese to uzrakstīt vadības ziņojumā. Piemēram, fakts, ka uzņēmums pēc bilances datuma ir saņēmis apstiprinājumu finansējuma saņemšanai sava biznesa paplašināšanai vai modernizēšanai.

Jums arī varētu interesēt:

• Grāmatvedības iekšējā kontrole – kā novērtēt grāmatvedības riskus?
• Aktualitātes par budžeta iestāžu gada pārskatu