Kā zināms, saimnieciskās darbības jeb darbības par atlīdzību ietvaros rodas pienākums aprēķināt un arī samaksāt nodokļus. Nodokļu ieņēmumi ir būtiska ieņēmumu daļa valsts budžetā. Lielākā daļa nodokļu Latvijā ir aprēķināmi pēc dažādiem un, es teikšu, sarežģītiem algoritmiem, piejaucot klāt devu ar piņķerīgi uzrakstītu nodokļu normatīvo bāzi, kur pat termini nav vienādi un viennozīmīgi. Tas nozīmē, ka uzņēmums nevar iepriekš paredzēt, cik daudz naudas būs nepieciešams nodokļu maksājumiem. 

Kāpēc nepieciešams termiņpagarinājums?

Uzņēmējdarbības ietvaros ir jāmaksā ne tikai nodokļi, bet arī alga darbiniekiem, par preci un saņemtajiem pakalpojumiem, dažādiem saimnieciskajiem izdevumiem, kredītu un līzinga saistību atmaksa, procentu maksājumi, kuri 2023. gadā vienkārši «izģērba» tos, kam bija jelkāda saistība, par kuru jāmaksā procenti, padarot stāvus bagātus baņķierus. Nauda aizplūda no Latvijas platā straumē. Saprotams, tam bija cēls mērķis — mazināt inflāciju kopumā. Ja šī cēlā mērķa vārdā uzņēmēji nesaņem kādas kompensācijas vai atbalstus, tad peļņa un naudas līdzekļi sarūk arī tad, ja neveidojas naudas plūsmas pārrāvumi šaubīgu vai bezcerīgu debitoru dēļ, vai pasūtījumu, piegāžu traucējumu dēļ. Katrā jomā, katrā nozarē ir savas lielākas vai mazākas problēmas, ar kurām ir jāsaskaras un kuras ir jāatrisina vai vismaz jāmazina. Normatīvais regulējums attiecībā uz nodokļu maksājumiem nosaka prioritāti, pieklājīgi rindā pa priekšu palaižot darba samaksu darbiniekiem. Dažkārt rodas situācijas, kad maksājumi piegādātājiem par preci vai priekšapmaksas uzņēmējdarbības ietvaros ir tomēr svarīgāki, lai neapstātos ražošana, būvniecība objektā un nepieciešamo lietu tirdzniecība, dažādu pakalpojumu, tostarp vitāli svarīgu, nodrošināšana. Tad maksājumu secība tomēr ir jāmaina, izvērtējot, kam un kādā apmērā var samaksāt vēlāk. Protams, var lūgt aizdevējus īstermiņā finansēt maksājumus, bet labais tonis liedz ar vienu parādu segt citu, lai netiktu ierauti procentu un aizņēmumu atvarā.

Ko darīt? Valsts nāk palīgā uzņēmējiem, ļaujot četras reizes gadā katram nodoklim lūgt nomaksas termiņa pagarinājumu likuma «Par nodokļiem un nodevām» noteiktajā kārtībā (24. pants). Tas nozīmē, ka savs lūgums nodokļu administrācijai jāizsaka motivēta iesnieguma veidā, pamatojot, kāpēc ir nepieciešams termiņpagarinājums, kādi ārkārtas vai samērā ikdienišķi iemesli ir radījuši šādu situāciju. Iesniegumā rakstītais jāapliecina ar finanšu datiem, kas atbilst grāmatvedības uzskaitē esošajiem. Iemesli var būt ļoti dažādi. Iesniegumu iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) ne vēlāk kā piecu darbdienu dienu laikā (no 2024. gada) no nomaksas termiņa, 23. datuma, norādot (lūdzot) vēlamo maksājumu grafiku. VID iesniegumu izskata un Iesniegumu likuma noteiktajā kārtībā (30 dienu laikā) pieņem lēmumu piešķirt nodokļu nomaksas termiņpagarinājumu vai atteikt to darīt. Ja termiņpagarinājums ir piešķirts, tad nodokļu maksātājs saņem lēmumu ar norādēm, kad veicami maksājumi (apstiprināts/ neapstiprināts nodokļu maksātāja vēlamais grafiks), kādā apmērā tiks aprēķināta nokavējuma nauda. Ja termiņpagarinājums ir piešķirts, tad nokavējuma naudu aprēķina 1/4 apmērā no 0,05% no nesamaksātās summas dienā, kā tas ir noteikts likuma «Par nodokļiem un nodevām» 29. pantā. Piešķirtais termiņpagarinājums nedaudz «sabiezina krāsas» nomaksas periodā, jo kārtējie nodokļu maksājumi netiek atlikti. Tie ir jāsamaksā noteiktajos termiņos un vēl termiņpagarinājuma summa, un nokavējuma nauda. Ir noteikts, ka termiņpagarinājuma maksājumus nedrīkst kavēt, jo VID ir tiesības atcelt termiņpagarinājumu un vairs to nepiešķirt. 

Kur rodas problēmas?

Uzņēmums, kura darbība nav saistīta ar dalību valsts iepirkumos, sagaida VID lēmumu un darbojas ierastajā ritmā, atceroties, ka noteiktajā termiņā ir veicami nodokļu maksājumi. Cita situācija var izveidoties tiem, kuri startē iepirkumos. Tajos par uzvarētājiem jākļūst tiem, kas atbilst Publisko iepirkumu likumā noteiktajam, konkursa nolikumam un laimīgam gadījumam — zemākās cenas piedāvājumam (vai vienmēr labākajam, profesionālākajam un kvalitatīvākajam?). Cita starpā konkursu nolikumu prasībās ir ietverts punkts, ka piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējā dienā nodokļu maksātājam (kas par terminu!) nav nodokļu parādu. It kā viss izklausās ļoti pareizi, ja vien arī dzīvē viss notiktu tik pareizi.

Šā gada 7. janvāra LTV raidījumā De Facto lieliski tika izgaismota situācija, kā viens regulārs nodokļu nemaksātājs «prasmīgi» uzvar konkursos, jo rātni ievēro datumus, kad noteikti nedrīkst būt nodokļu parādu. Nodokļu parādi nedrīkst būt piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējā dienā un/vai datumā, kad komisija pieņem lēmumu par uzvarētāju. Citā laikā šis «nodokļu maksātājs», patiesībā «nodokļu nemaksātājs», ir parādā valstij nozīmīgas summas. Šī iemesla pēc, es domāju, ka ir jāmaina termins «nodokļu maksātājs», jo to lieto arī gadījumos, kad faktiski tas nav maksātājs, bet ilgstošs parādnieks.

Un otra situācija — uzņēmums regulāri maksā nodokļus, bet tieši konkursa dokumentācijas iesniegšanas datumā «iekrīt» uz normatīvā regulējuma kalambūru. Respektīvi, paliek ar garu degunu jeb par muļķīti, jo… paļaujas uz normatīvajā regulējumā melns uz balta rakstīto. Izrādās, likuma «Par nodokļiem un nodevām» regulējums ir interpretējams. Iespējams, tas nav gluži īstais vārds. Likuma regulējums nav pilnīgs un līdz ar to nav īsti patiess jeb nav viennozīmīgi saprotams. Lasām kopā šo regulējumu likuma 7.⁴ pantā «Neizpildītas saistības nodokļu jomā»:

Tālāk lasām, ko piedāvā 24. pants «Nodokļu samaksas termiņu pagarināšana un nodokļu parādu kapitalizācija»:

Arī ievērojot visus likumā noteiktos priekšrakstus, iestādes, ieskaitot Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB), ir nepielūdzamas — ja piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējā dienā VID publiski pieejamā informācija liecina, ka nodokļu MAKSĀTĀJAM ir nodokļu parāds, tad tas tā arī ir, un PUNKTS. Protams, ka rodas jautājumi, uz kuriem pagaidām nav ieinteresētu atbilžu pēc būtības.

Pirmo gadījumu varat apskatīties Youtube kanālā, saite ir rakstā iepriekš, bet otro situāciju secīgi aprakstīšu.

1. Uzņēmumam, kura darbība ir cieši saistīta ar būvniecības nozari, nereti rodas naudas plūsmas problēmas tāpēc, ka kāds objekts nav nodots, par kādu pasūtītājs (tajā skaitā valsts) nav samaksājis, citā gadījumā līdzīgu iemeslu pēc kāds no debitoriem vairs nav spējīgs maksāt un ir kļuvis par šaubīgo, cits jau bankrotējis... Naudu citu vietā neviens nemaksā. Šādas naudas plūsmas problēmas neviens nevar iepriekš paredzēt. Līdz ar to tās var rasties pašā nepiemērotākajā brīdī, kad, piemēram, jāiesniedz konkursa dokumentācija.
2. Uzņēmums ir priekšzīmīgs nodokļu maksātājs. Ne velti no 2024. gada tas ir nodokļu maksātāju «luksofora» zaļajā gaismā jeb A reitingā. Vērtēšanas periods sakrīt ar «negadījuma» laiku. Motivētais iesniegums nodokļu termiņpagarinājumam tika iesniegts vēl pirms nomaksas termiņa datuma, lai viss likuma pantos rakstītais tiktu izpildīts un ievērots un termiņpagarinājums tiktu piešķirts.
3. VID ir tiesības lēmumu pieņemt 30 dienu laikā. Gods kam gods, lēmumu par termiņpagarinājuma piešķiršanu pieņēma krietni ātrāk, bet pēc datuma, kad bija jāiesniedz dokumetācija konkursam, un pēc maksāšanas datuma. 
4. Lēmumā ir teksts, ka ir nolemts sadalīt nodokļu maksājumu atbilstoši iesniegtajam maksājumu grafikam uz laiku no maksāšanas termiņa līdz maksājumu grafikā noteiktajam. 
5. Konkursa dokumentācijas iesniegšanas datums bija starp nodokļu maksāšanas termiņu un VID lēmumu.
6. Neskatoties uz VID lēmumā rakstīto, ka maksājums ir sadalīts termiņos, sākot no maksāšanas termiņa datuma, nodokļu parāds publiski gozējas līdz VID lēmuma pieņemšanas datumam.
7. Līdz ar to pretendentu konkursa komisija izslēdza no dalības konkursā, to pamatojot ar publisko informāciju par nodokļu parādu konkursa dokumentācijas iesniegšanas datumā un ar melnu uz balta rakstīto Publisko iepirkumu likuma 42. panta 2. daļas 2. punktā.

Ir uzrakstīta vēstule Finanšu ministrijai ar lūgumu sniegt viedokli šajā jautājumā, atbildes vēl nav, vēl nav pienācis laiks...

Ir atrodams Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 28.01.2022. spriedums lietā Nr. A420224518, SKA–83/2022, kurā ir atsauce uz Eiropas Savienības Tiesas (ES Tiesa) 09.02.2006. spriedumu:

un uz ES Tiesas 10.07.2014. spriedumu lietā Consorzio Stabile Libor Lavori Pubblici, C–358/12, ECLI:EU:C:2014:2063, (32. punkts) ar atsauci uz direktīvas 57. panta 2. punkta regulējumu:

Pēc VID lēmuma pieņemšanas datuma nodokļu parāda vairs nav, bet naudas valsts budžetā joprojām nav, jo vēl nav pienākuma maksāt. Pretendents ir saņēmis sodu no konkursa rīkotāja, ir saņēmis IUB vēstuli, jo apstrīdēja komisijas lēmumu, kas viss ir pēc likuma un tā tam būs būt. Taču atceramies divas situācijas — viena, ko varat skatīt raidījumā De Facto Youtube kanālā, un otra, nupat aprakstītā. Ko mūsu valsts likumi ceļ saulītē? Prasmīgāko, viltīgāko, iespējams, shēmotāju, jo skrupulozi piemēro normatīvo regulējumu, konkursu nolikumus u.c. Un tas, kurš tiešām regulāri un laikā visus nodokļus ir samaksājis (2023. gadā vairāk nekā 3 milj. EUR), tiek ar vieglu roku izslēgts no dalības konkursā. Šajā gadījumā uzvarēja ārvalstnieks. Latvija šoreiz zaudēja ap 100 tūkstošu eiro. Atbildīgo un vainīgo nav, jo viss pēc normatīvo aktu regulējuma, bet bez loģikas. Cik vēl tādu gadījumu kā šie abi rakstā minētie?

Secinājumi un priekšlikumi

Likuma «Par nodokļiem un nodevām» regulējumā ir acīmredzama pretruna ar citiem normatīvajiem aktiem nosacījumā par iesnieguma iesniegšanas un izskatīšanas termiņiem:

1. nodokļu maksātājam tiek piešķirtas tiesības motivētu iesniegumu samaksas termiņa pagarinājumam iesniegt piecu (2023. gadā bija 15 dienu) darbdienu laikā no maksāšanas termiņa iestāšanās, 
2. atbilstoši Iesniegumu likuma 5. panta trešās daļas nosacījumam:

Tas nozīmē, ka nodokļu maksātājam iesniegums ir jāiesniedz 35 dienas pirms maksāšanas termiņa, lai tam konkrētā datumā nebūtu nodokļu parādu. Latvijā būvniecības (valsts ekonomikas pamats) un saistītajās nozarēs naudas plūsma lielākoties nav paredzama tik ilgu laiku iepriekš. Esošo normatīvo regulējumu izpildot pēc burta, iesniegumus nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam būtu jāsniedz ik mēnesi, lai, piemēram, piedalītos iepirkumos, taču atbilstoši likuma «Par nodokļiem un nodevām» 24. panta 9.¹ daļai:

Līdz ar to nav ievērots tiesiskās paļāvības princips (Administratīvā procesa likuma (APL) 10. pants:

likuma «Par nodokļiem un nodevām» 24. panta 1. daļas 1. punktā par samaksas termiņa pagarinājuma «sadalīšanu termiņos uz laiku līdz vienam gadam, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas», kad labticīgam nodokļu maksātājam, iesniedzot iesniegumu par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, tomēr līdz VID lēmuma spēkā stāšanās datumam (kas var būt periodā līdz 35 dienām) nodokļu parāds tiek publiskots un tikai ar lēmuma datumu parādu vairs neuzskata par parādu. Manuprāt, atbilstoši likuma «Par nodokļiem un nodevām» 7.⁴ panta regulējumam, ja ir VID lēmums par nodokļa samaksas termiņa pagarinājumu, tad parāda nav nevienā brīdī, kā tas konkrētajā gadījumā tika ierakstīts VID lēmumā. Veidojas absurda situācija, jo valsts budžetā nekas nemainās — nesamaksātais nodoklis līdz ar lēmuma pieņemšanu netiek ieskaitīts budžetā. Tas joprojām ir parāds, tikai ar atļauju to samaksāt vēlāk. Nauda ir/nav pie uzņēmuma, līdz ar to nav ietekmes uz piedāvājuma cenu konkursā.

Normatīvos aktus saistītās jomās ir jāraksta tā, lai visiem ir skaidri un nepārprotami saprotams rakstītais, lai nav pretrunu, lai lasot vienu, nenākas meklēt un arī atrast pretējo. Nav vienota vadmotīva terminoloģijai — katra darba grupa, strādājot pie normatīvā akta izveides vai grozījumiem, lieto atšķirīgus terminus. Tas traucē izpratnes veidošanu par normatīvo aktu kopumu katrai situācijai. Likumos un MK noteikumos ir sarežģīti atrast informāciju ar meklētāja palīdzību. Jāatrod drosmīgie, čaklie, gudrie un zinošie, kas uzrakstīs skaidru, saprotamu, secīgu un kodolīgu normatīvo regulējumu.

• Valdes locekļa domājamais ienākums un nodokļu nomaksa
• Periodiskās inventarizācijas uzskaites metodes nianses krājumu uzskaitē un nodokļu aprēķināšanā