0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

GRĀMATVEDĪBAPārceltās darba dienas 2024. gadā – kā rīkoties atvaļinājumu, darbnespējas gadījumos?

Pārceltās darba dienas 2024. gadā – kā rīkoties atvaļinājumu, darbnespējas gadījumos?

2024. gadā ar Ministru kabineta 2023. gada 13. jūnija rīkojuma Nr. 348 “Par darba dienu pārcelšanu 2024. gadā” (turpmāk – Rīkojums) 1. punktu noteikts no valsts budžeta finansējamās institūcijās, kurās noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, pārcelt darba dienu: no pirmdienas, 2024. gada 23. decembra, uz sestdienu, 2024. gada 14. decembri, un darba dienu no pirmdienas, 2024. gada 30. decembra, uz sestdienu, 2024. gada 28. decembri. Visām pašvaldībām, komersantiem un organizācijām, nosakot darba un atpūtas laiku, ieteikts ievērot Rīkojuma 1. punktu, informē Valsts Darba inspekcija. Darba likuma 133. panta ceturtajā daļā…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Foto: Visualhunt.com

2024. gadā ar Ministru kabineta 2023. gada 13. jūnija rīkojuma Nr. 348 “Par darba dienu pārcelšanu 2024. gadā” (turpmāk – Rīkojums) 1. punktu noteikts no valsts budžeta finansējamās institūcijās, kurās noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, pārcelt darba dienu:

  • no pirmdienas, 2024. gada 23. decembra, uz sestdienu, 2024. gada 14. decembri,

un

  • darba dienu no pirmdienas, 2024. gada 30. decembra, uz sestdienu, 2024. gada 28. decembri.

Visām pašvaldībām, komersantiem un organizācijām, nosakot darba un atpūtas laiku, ieteikts ievērot Rīkojuma 1. punktu, informē Valsts Darba inspekcija.

Darba likuma 133. panta ceturtajā daļā noteikts, ka gadījumos, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. Vienlaikus Darba likuma 136. panta astotajā daļā noteikts,- ja darba devējs vienu darba dienu, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, nosaka par brīvdienu un pārceļ to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros, darba dienas pārcelšanas gadījumā minētais darbs nav uzskatāms par virsstundu darbu. Savukārt saskaņā ar Darba likuma 143. panta sesto daļu, ja darba devējs vienu darba dienu, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, nosaka par brīvdienu un pārceļ to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros, nedēļas atpūtas laika ilgums nedrīkst būt īsāks par 35 stundām pēc kārtas. Līdz ar to Darba likumā noteiktais darba dienu pārcelšanas tiesiskais regulējums paredz atkāpes no vispārīgajiem darba nedēļas ilguma noteikumiem.

Darba dienu pārcelšanas tiesiskā regulējuma mērķis ir elastīgāk un efektīvāk organizēt darba norisi un atpūtas laiku. Tādā veidā tiek nodrošināta nedēļas darba laika nepārtrauktība tajā nedēļā, uz kuru darba dienas tiek pārceltas, savukārt citā nedēļā nodarbinātajiem tiek nodrošināts lielāks atpūtas dienu skaits, kuras tie var izmantot pēc sava ieskata.

Darba dienas pārcelšanai nevajadzētu mazināt darbinieku to tiesību apjomu, kuru tie būtu ieguvuši, ja darba dienu pārcelšana nemaz nebūtu realizēta. Proti, darba dienu pārcelšana tiek realizēta, ievērojot, ka netiek pasliktināts darbinieka tiesiskais stāvoklis (Darba likuma 6. panta par darbinieka tiesisko stāvokli pasliktinošu noteikumu spēkā neesamību) un tiek ievērots vienlīdzīgu tiesību princips darba tiesiskajās attiecībās (Darba likuma 7. panta). Ja tiek pārcelta darba diena, tad uzskatāms, ka tajā mēneša nedēļā, uz kuru tā tiek pārcelta, ir par vienu darba dienu vairāk, savukārt tajā mēneša nedēļā, no kuras darba diena tiek pārcelta, ir par vienu darba dienu mazāk. Kopējais darba dienu un normālā darba laika stundu skaits kalendārajā mēnesī nemainās. Šādā veidā organizētais nedēļas darba laiks uzskatāms par attiecīgā darbinieka normālo darba laiku.

Ja darbinieks izmanto ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu laikā, kurā ir pārceltās darba dienas, tad tās brīvdienas, uz kurām ir pārceltas darba dienas, ir uzskatāmas par darba dienām un attiecīgi ir apmaksājamas.

Ja darbiniekam ir iestājusies pārejoša darbnespēja laikā, kurā ir pārceltās darba dienas, tad tās brīvdienas, uz kurām ir pārceltas darba dienas, ir uzskatāmas par darba dienām un attiecīgi ir apmaksājamas.

Aplūkosim dažus piemērus, ja darba devēja, kas piemēro Rīkojumu, darbinieks, kuram nolīgta piecu dienu darba nedēļa, vēlas izmantot ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu:

  • no 2024. gada 9. decembra līdz 2024. gada 22. decembrim, tad atvaļinājuma laikā ir apmaksājamas 11 darba dienas, tajā skaitā 2024. gada 14. decembris.
  • no 2024. gada 16. decembra līdz 2024. gada 27. decembrim, tad atvaļinājuma laikā ir apmaksājamas 6 darba dienas. Ievēro! 2024. gada 14. decembris ir darba diena (pārceltā darba diena), kurā darbiniekam jāierodas darbā! Turklāt saskaņā ar Darba likuma 136. panta astoto daļu darba dienas pārcelšanas gadījumā 2024. gada 14. decembrī veiktais darbs nav uzskatāms par virsstundu darbu!
  • no 2024. gada 20. decembra līdz 2024. gada 29. decembrim, tad atvaļinājuma laikā ir apmaksājamas 3 darba dienas, tajā skaitā 2024. gada 28. decembris. Ievēro! 2024. gada 14. decembris ir darba diena (pārceltā darba diena), kurā darbiniekam jāierodas darbā! Turklāt saskaņā ar Darba likuma 136. panta astoto daļu darba dienas pārcelšanas gadījumā 2024. gada 14. decembrī veiktais darbs nav uzskatāms par virsstundu darbu! Savukārt minētā ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma laikā ietilpstošā diena - 2024. gada 23. decembris ir atvaļinājuma laikā ietilpstoša atpūtas diena.

Lasiet arī: