0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTIPersonāla noma = mūsdienu realitāte: dažādi nodokļu piemērošanas aspekti vadītāju nomai

Personāla noma = mūsdienu realitāte: dažādi nodokļu piemērošanas aspekti vadītāju nomai

Irēna Arbidāne, PwC Latvija Nodokļu konsultāciju nodaļas vecākā projektu vadītāja Viktorija Lavrova, PwC Latvija Nodokļu konsultāciju nodaļas vecākā konsultante

Tāpat kā citās valstīs, arī Latvijā arvien izplatītāka kļūst darbinieku noma no personāla nomas aģentūras vai saistīta uzņēmuma. Šis kādreizējais sezonas darbinieku risinājums ir kļuvis par universālu iespēju nodrošināt darbības nepārtrauktību uzņēmumos, kuri sastopas ar lielu kadru mainību vai neparedzētām izmaiņām darbinieku vai pat vadības komandas sastāvā. Darbinieku noma var sniegt uzņēmumam šādus ieguvumus: samazinās administratīvo resursu patēriņš, atlasot un pieņemot darbā jaunus darbiniekus; samazinās risks, kas saistīts ar nekvalificētu darbinieku piesaistīšanu un atlaišanu, kā arī…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Personāla noma = mūsdienu realitāte: dažādi nodokļu piemērošanas aspekti vadītāju nomai
Ilustrācija: © zenzen — stock.adobe.com
Irēna Arbidāne, PwC Latvija Nodokļu konsultāciju nodaļas vecākā projektu vadītāja
Irēna Arbidāne,
PwC Latvija
Nodokļu konsultāciju nodaļas vecākā
projektu vadītāja
Foto no PwC Latvija arhīva

Tāpat kā citās valstīs, arī Latvijā arvien izplatītāka kļūst darbinieku noma no personāla nomas aģentūras vai saistīta uzņēmuma. Šis kādreizējais sezonas darbinieku risinājums ir kļuvis par universālu iespēju nodrošināt darbības nepārtrauktību uzņēmumos, kuri sastopas ar lielu kadru mainību vai neparedzētām izmaiņām darbinieku vai pat vadības komandas sastāvā.

Darbinieku noma var sniegt uzņēmumam šādus ieguvumus:

  • samazinās administratīvo resursu patēriņš, atlasot un pieņemot darbā jaunus darbiniekus;
  • samazinās risks, kas saistīts ar nekvalificētu darbinieku piesaistīšanu un atlaišanu, kā arī atkārtotas atlases rīkošanu;
  • palielinās iespēja atrast īstermiņa projektiem nepieciešamos darbiniekus specifisku funkciju veikšanai, paplašinot arī ģeogrāfisko meklēšanas areālu.
Viktorija Lavrova, PwC Latvija Nodokļu konsultāciju nodaļas vecākā konsultante
Viktorija Lavrova,
PwC Latvija
Nodokļu konsultāciju nodaļas vecākā konsultante
Foto no PwC Latvija arhīva

Nomājot darbiniekus, pastāv arī dažādi riski, kas uzņēmumam jāņem vērā. Piemēram, mazāka iespēja kontrolēt nomātos darbiniekus, kā arī nodokļu riski, it īpaši tad, ja darbiniekus nomā no ārvalsts uzņēmuma vai arī tie strādā vai atrodas ārvalstī.

Šajā rakstā ar praktiskiem piemēriem analizējam Latvijas nodokļu sistēmas aspektus, kas saistīti ar darbinieku nomu uzņēmumā, kam uz laiku nepieciešams augstākā līmeņa vadītājs. Citu valstu nodokļu sekas šajā rakstā nav aplūkotas, tomēr gadījumos, kad persona nav Latvijas nodokļu rezidents, nodokļu piemērošanas aspekti jāizvērtē arī personas rezidences valstī.

Piemērs

Uzņēmumu grupā, kuras pamatdarbība ir preču vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, ietilpst uzņēmumi Latvijā (SIA), Lietuvā (UAB) un Igaunijā (OÜ). Grupas galvenais uzņēmums atrodas Zviedrijā (AB). SIA direktors (vienlaikus arī valdes loceklis) ir izbeidzis darba attiecības ar SIA, tādēļ šī pozīcija ir vakanta. SIA neizdodas uzreiz atrast atbilstoši kvalificētu kandidātu. Kamēr notiek atlases process, grupas vadība apsver trīs kandidātus, kas varētu pildīt SIA direktora pienākumus, kamēr tiek atrasts jaunais direktors:
  1. Lietuvas nodokļu rezidents UAB direktors Jons darba pienākumu veikšanai brauktu uz Latviju un divas darbdienas nedēļā strādātu no Latvijas, bet trīs — no Lietuvas (visas dienas SIA labā). Grupas uzņēmumi vienotos, ka atlīdzību viņam turpina maksāt UAB, vēlāk izrakstot rēķinu SIA par direktora pakalpojumiem. Jons netiktu iecelts SIA valdē;
  2. Igaunijas nodokļu rezidente OÜ direktore Anneli darba pienākumu veikšanai brauktu uz Latviju, divas darbdienas nedēļā strādātu no Latvijas, trīs — no Igaunijas (visas dienas SIA labā). Pēc grupas uzņēmumu vienošanās atlīdzību viņai turpinātu maksāt OÜ, vēlāk izrakstot rēķinu SIA par direktores pakalpojumiem. Atšķirībā no Jona, Anneli tiktu iecelta SIA valdē un savus pienākumus pildītu kā valdes locekle;
  3. Zviedrijas nodokļu rezidents AB direktors Anderss atšķirībā no Jona savus darba pienākumus SIA labā pildītu attālināti no Zviedrijas, fiziski neatrodoties Latvijā un veltot divas darbdienas nedēļā SIA vadības nodrošināšanai. Pēc grupas uzņēmumu vienošanās atlīdzību viņam turpinātu maksāt AB, vēlāk izrakstot rēķinu SIA par direktora pakalpojumiem. Tāpat kā Jons, Anderss netiktu iecelts SIA valdē.

Nodokļu piemērošanas teorija

Vispārīgā gadījumā nodokļu piemērošana Latvijas nodokļu nerezidentam jāizvērtē, analizējot gan Latvijas, gan starptautiskos tiesību aktus, t.i., nodokļu konvencijas un ES regulu Nr. 883/2004.1

Likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (IIN) nosaka, ka Latvijas nerezidenti ir nodokļa maksātāji Latvijā, ja tie Latvijā guvuši, piemēram, šādus ienākumus:

  • ienākumu no algota darba (ieskaitot darbu, kas Latvijā veikts darba devēja labā, kurš nav Latvijas rezidents vai kuram Latvijā nav pastāvīgās pārstāvniecības, un darbu, kas Latvijas darba devēja labā veikts ārpus Latvijas);
  • ienākumu no Latvijā reģistrēta uzņēmuma valdes vai padomes locekļa pienākumu pildīšanas neatkarīgi no tā, vai ienākums saņemts no Latvijā vai citā valstī reģistrēta uzņēmuma.

Tātad IIN likums uzliek pienākumu maksāt nodokli no ienākumiem, ko persona saņem par darba veikšanu Latvijā vai ārpus tās — Latvijas darba devēja labā. Specifiski noteikumi attiecas uz ienākumu no valdes vai padomes locekļa pienākumu pildīšanas. Ienākumu izmaksātāja piederība nemaina faktu, ka IIN no ienākumiem, ko saņem Latvijas uzņēmuma valdes vai padomes loceklis, jāmaksā Latvijā. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja Latvijas nodokļu nerezidents strādā no citas valsts un ieņem valdes vai padomes locekļa amatu Latvijas uzņēmumā, IIN par šādu darbinieku jāmaksā Latvijā. 

Līdzīgus principus nosaka arī likums "Par valsts sociālo apdrošināšanu."

Turpinot IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) piemērošanas analīzi, jāizvērtē arī starptautisko tiesību aktu normas. Latvijas ar Lietuvu, Igauniju un Zviedriju noslēgto nodokļu konvenciju 15. pants nosaka, ka nerezidenta atalgojumu par darbu Latvijā neapliek ar IIN, ja vienlaikus izpildās trīs kritēriji:

  1. persona nav pavadījusi Latvijā vairāk par 183 dienām jebkurā 12 mēnešu periodā;
  2. atalgojumu izmaksā darba devējs vai tā pilnvarota cita persona, kas nav Latvijas rezidents;
  3. atalgojums netiek izmaksāts no ārvalstu uzņēmuma pastāvīgās pārstāvniecības vai pastāvīgas bāzes, ko darba devējs izmanto Latvijā.

Būtībā nerezidents, kas Latvijā veic darbu Latvijas nodokļu nerezidenta labā, IIN Latvijā var nemaksāt, ja tas neuzturas Latvijā vairāk par 183 dienām 12 mēnešu periodā.

Tomēr, tā kā IIN likumā ir ieviesta personāla nomas koncepcija, arī piemērojot konvencijas normas, jāizvērtē, vai nerezidents IIN likuma izpratnē ir uzskatāms par nomātu personālu. Tādā gadījumā IIN par darbu Latvijā jāmaksā Latvijā no pirmās dienas, neņemot vērā konvencijas izņēmumus. Ar personāla nomas kritērijiem plašāk var iepazīties IIN likuma 17.1 pantā. Svarīgākie no tiem ir darba veikšana Latvijas uzņēmuma labā un personas ienākumu attiecināšana uz Latvijas uzņēmumu, izrakstot rēķinu par pakalpojumiem vai citā veidā.

Būtiski atzīmēt arī to, ka jautājums par algota darba ienākumu aplikšanu ar nodokļiem konkrētā valstī ir aktuāls, kad persona, kas ir rezidents vienā valstī, fiziski veic darbu citā valstī. Proti, personas uzturēšanās vieta ir svarīgāka pār personāla nomas koncepciju, ja persona fiziski darbu Latvijā neveic. Tātad, ja persona nebrauc uz Latviju pildīt darba pienākumus, nav nepieciešams vērtēt personāla nomas kritērijus, arī konstatējot darbu Latvijas uzņēmuma labā.

Atšķirīgus noteikumus valdes un padomes locekļu atalgojumam parasti nosaka konvenciju 16. pants, tādēļ Latvija var piemērot IIN atalgojumam, ko saņem Latvijas uzņēmuma valdes vai padomes loceklis. IIN likums paredz nodokļa samaksu par darbu Latvijas uzņēmuma valdē vai padomē neatkarīgi no samaksas veicēja.

Vienlaikus regula Nr. 883/2004 nosaka — ja persona veic darbu savā mītnes zemē, tajā jāmaksā VSAOI. Veicot darbu vairākās valstīs, VSAOI maksāšanas pienākumu persona var saglabāt savā ierastajā mītnes zemē, ja tajā veic vismaz 25% darba. Šajā nolūkā jāiegūst mītnes zemes izsniegts A1 sertifikāts.

Vēršam uzmanību, ka IIN un VSAOI piemērošanu nosaka atšķirīgi vietējie un starptautiskie tiesību akti. Starpvalstu situācijās IIN un VSAOI bieži vien maksā atšķirīgās valstīs (IIN nereti pat proporcionāli valstī pavadītajam dienu skaitam).

Nodokļu piemērošanas prakse

Izvērtējot trīs SIA situācijas, nonākam pie šādiem secinājumiem:

  1. Jons tiktu uzskatīts par nomātu personālu, kura atalgojumam jāpiemēro IIN Latvijā, jo nedarbojas konvencijas 15. pantā paredzētais atbrīvojums darbam Latvijā. Vienlaikus konvencijas normas nosaka IIN piemērošanu tikai darbam Latvijā, uzliekot pienākumu maksāt IIN personas rezidences valstī par laiku, kad tajā veikts darbs. Tātad 2/5 no Jona atalgojuma jāpiemēro Latvijas IIN, bet 3/5 —Lietuvas IIN, lai gan visa atalgojuma summa saņemta par darbu Latvijas uzņēmuma labā. Šādu IIN piemērošanu ir diezgan sarežģīti uzturēt, jo jāveic detalizēta dienu uzskaite, kas jāpierāda ar dokumentiem, turklāt Valsts ieņēmumu dienests šādu pieeju var mēģināt apstrīdēt.
  2. Anneli ir SIA valdes locekle un par to saņem atalgojumu, tātad IIN Latvijā jāmaksā no pilnas atlīdzības neatkarīgi no tā, kur veic darbu, atbilstoši gan konvencijas 16. pantam, gan IIN likumam.
  3. Andersu var uzskatīt par nomātu personālu Latvijas IIN likuma izpratnē, taču fakts, ka viņš darbu veic tikai savā rezidences valstī, atļauj piemērot konvencijas 15. panta izņēmumu un nemaksāt no attiecinātā ienākuma IIN Latvijā. Lai šo principu piemērotu, jābūt dokumentiem, kas apliecina, ka Anderss darbu Latvijā fiziski nav veicis.

Jona un Andersa gadījumā nodokļu piemērošana balstās uz konvencijas noteiktajiem principiem.

Ja nerezidents ir samaksājis IIN Latvijā, tad viņa rezidences valstij jāizmanto kredīta (credit) metode vai izņēmuma (exemption) metode, lai novērstu nodokļu dubulto uzlikšanu. Izņēmuma metode nerezidentam ļauj samazināt kopējo IIN slogu gadījumā, ja Latvijas likme ir mazāka par rezidences valsts likmi, vai gadījumā, ja rezidences valstī pastāv progresīvā nodokļu sistēma.

Īpašie nosacījumi nodokļa piemērošanai nomātā personāla gadījumā

Latvijas normatīvie akti uzliek personāla nomniekam pienākumu aprēķināt un samaksāt IIN no darbinieka algota darba ienākumiem. IIN likums paredz, ka personāla nomnieks aprēķina nodokli par iznomātā personāla ienākumu, pamatojoties uz iznomātāja iesniegtu dokumentāri apliecinātu informāciju, kas identificē iznomāto darbinieku atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 prasībām.2

Praksē darbinieka identifikācija ir iespējama, ja par izmaksām izrakstītajā rēķinā ir norādīts viņa vārds, uzvārds un attiecinātā atalgojuma apmērs.

Ja personāla iznomātājs nespēj nomniekam iesniegt šo informāciju, tā nav norādīta rēķinā un nav iespējas identificēt iznomātā personāla ienākuma komponenti, tad par iznomātā personāla ienākumam pielīdzinātu ienākumu uzskata personāla nomnieka kopējo maksājumu iznomātājam (arī to daļu, kas neiekļauj atlīdzības elementu). Tātad normatīvie akti paredz tiesības izslēgt no apliekamās bāzes IIN vajadzībām šādas summas:

  • izmaksas, kas nav algota darba ienākumi (piemēram, tādus ar saimniecisko darbību saistītus izdevumus kā biroja noma un darba veikšanai nepieciešamais aprīkojums);
  • peļņas elementu, kas piemērots pakalpojuma kopsummai;
  • ārvalstī samaksāto VSAOI darba devēja daļu.

Tomēr arī šajā gadījumā izmaksu summai jābūt atsevišķi norādītai rēķinā.

Nodokļa aprēķinā ņem vērā darba ņēmēja VSAOI un pēc būtības līdzīgus citu ES/EEZ valstu tiesību aktos paredzētus maksājumus, ja to veikšanu apliecina ārvalsts nodokļu administrācijas apstiprināts dokuments.

Nodokļa samaksa

Pienākums ieturēt un iemaksāt budžetā nodokli no iznomātā personāla ienākuma, kā arī aizpildīt nodokļu atskaites ir personāla nomniekam.

Būtiski, ka likums neparedz tiesības pašam iznomātajam personālam — fiziskajai personai — samaksāt nodokli rezumējošā kārtībā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Tas var radīt periodizācijas problēmas, jo faktiskā atalgojuma izmaksāšana personai var notikt vienā taksācijas periodā, bet rēķina izrakstīšana un apmaksa no personāla nomnieka puses — citā. Iemesls ir tas, ka par ienākuma izmaksāšanas un nodokļa ieturēšanas brīdi uzskata dienu, kad ienākuma izmaksātājs (personāla nomnieks) veic faktisko maksājumu nerezidentam (personāla iznomātājam).

Secinājumi

Darbinieku nomas gadījumā uzņēmumiem rūpīgi jāizvērtē piemērojamais normatīvais regulējums un jāapzina nodokļu sekas, vērtējot šādus aspektus:

  • darba veikšanas vieta;
  • nodarbinātības periods;
  • atalgojuma izmaksātājs;
  • personas statuss uzņēmumā (algots darbinieks un/vai valdes loceklis);
  • personas nodokļu rezidence.

Īpaša uzmanība jāpievērš par izmaksām izrakstāmā rēķina sagatavošanai, iekļaujot tajā visu nepieciešamo informāciju, lai precīzi aprēķinātu ar IIN apliekamo bāzi un samaksātu nodokli.

Situācija un tendences darba tirgū strauji mainās. Kvalificētu darbinieku pieejamība rada arvien jaunus izaicinājumus uzņēmumiem dažādās nozarēs. Jaunās tehnoloģijas nodrošina iespējas darbiniekiem ērti strādāt ārvalstu uzņēmuma labā vai Latvijas uzņēmumam nodarbināt ārvalstu darbaspēku. Pielāgojoties šīm jaunajām tendencēm darba tirgū, svarīgi iepazīties ar likumvides prasībām, kas to reglamentē, lai neizdarītu pārsteidzīgus lēmumus.

1 Eiropas Parlamenta un Padomes regula (EK) Nr. 883/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu https://eur–lex.europa.eu/eli/reg/2004/883/oj/?locale=LV 2 2010. gada 21. septembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 «Likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» normu piemērošanas kārtība» 134. punkts un 8. pielikums https://likumi.lv/ta/id/218825–likuma–par–iedzivotaju–ienakuma–nodokli–normu–piemerosanas–kartiba

Publicēts žurnāla “Bilance” 2022. gada marta (483.) numurā.

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: