Personāla opcijas – ieguvumi darbiniekam un darba devējam

Komerclikumā personāla opcijas ir definētas kā akciju sabiedrības darbinieku, valdes vai padomes locekļu tiesības nākotnē iegūt sabiedrības akcijas bez maksas vai par maksu, kura ir noteikta personāla opciju piešķiršanas laikā. Akciju piešķiršanu personāla opciju īstenošanas rezultātā neapliek ar algas nodokļiem, ja tiek izpildīti likumā noteikti kritēriji. 

Vebinārā „Sarunas par un ap personāla opcijām, esot ceļā uz IPO un ne tikai” Sorainen ZAB vadošais speciālists, zvērināts advokāts Māris Liguts skaidroja, kāda ir personāla opciju nozīme uzņēmumu stratēģijā un darbinieku motivācijā; kā personāla opcijas var izmantot, lai veicinātu gan uzņēmuma, gan darbinieku finansiālo izaugsmi. Savukārt Sorainen ZAB nodokļu partnere Aija Lasmane stāstīja par nodokļu piemērošanu personāla opcijām. 

Nodokļu regulējums personāla opcijām darbojas jau vairāk nekā 10 gadus, bet kopš 2021. gada šajā regulējumā ir būtiski uzlabojumi. Personāla opciju turēšanas laiks ir samazināts no trīs gadiem uz vienu gadu, un regulējums attiecas ne tikai uz akciju sabiedrību akcijām, bet arī uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) kapitāldaļām.

Kāda ir Latvijas vieta, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības (ES) un pasaules valstīm personāla opciju programmu ziņā? Personāla opciju sistēma Latvijā ir uzskatāma par vienu no progresīvākajām Baltijas valstīs un citviet pasaulē, uzsvēra M. Liguts. Latvijas priekšrocība, salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu, ir tā, ka likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” nosaka visīsāko minimālo personāla opciju turēšanas laiku – 12 mēnešus. Tiesa, sabiedrības var noteikt arī garāku opciju turēšanas laiku.

Kas ir personāla opcijas?

Divos likumos attiecībā uz personāla opcijām ir lietoti divi dažādi termini. Personāla opcijas ir minētas Komerclikumā, bet likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” izmanto terminu akciju pirkuma tiesības, norādīja M. Liguts. 

Personāla opcijas ir var izmantot uzņēmumi, lai motivētu darbiniekus palikt uzņēmumā un palīdzēt tam attīstīties. Personāla opcijas tiek piešķirtas kā atlīdzības/motivācijas mehānisms par noteiktu mērķu sasniegšanu un/vai lojalitāti sabiedrībai. Personāla opcijas (akciju pirkuma tiesības) dod tiesības vienā koncernā ietilpstošu sabiedrību darbiniekiem, valdes un padomes locekļiem pēc noteikta personāla opciju turēšanas laika iegūt īpašumā sabiedrības akcijas par maksu vai bez maksas. Minimālais personāla opciju turēšanas laiks ir noteikts 12 mēneši, tomēr tas var būt arī garāks – 24, 36 mēneši. Var būt arī vairāki personāla opciju turēšanas plāni – viens 12, otrs – 24 mēnešiem. Lai personāla opcijas sniegtu nodokļu priekšrocības, ir jāizpildās visiem likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktiem kritērijiem un par to piešķiršanu ir jāpaziņo arī Valsts ieņēmumu dienestam. 

Nav garantētas visiem darbiniekiem

Komerclikums nenosaka precīzi, kāda veida akcijas, realizējot personāla opciju plānu, var iegūt darbinieks. Personāla opcijas var tikt piešķirtas uz dažādu kategoriju akcijām – parastās, priekšrocību, personāla akcijas.

„Būtiski atcerēties, ka personāla opciju piešķiršana nav garantēta visiem sabiedrības darbiniekiem,” uzsvēra M. Liguts. „Tās var piešķirt visiem darbiniekiem, tajā skaitā valdei un padomei, taču tās var piešķirt tikai vadošiem darbiniekiem. Var paredzēt dažādus kritērijus, kam ir jāizpildās, lai darbinieks, valdes vai padomes loceklis būtu tiesīgs piedalīties personāla opciju programmā.” 

Zvērināts advokāts aicināja ņemt vērā, ka katrā grupas sabiedrībā nav obligāti jāievieš personāla opciju programmu. Pietiek, ja nodokļu izpratnē vienā grupas sabiedrības uzņēmumā, akciju sabiedrībā tiek ieviesta personāla opciju programma. Tad uz to var pretendēt visi grupā esošo sabiedrību darbinieki, valdes un padomes locekļi.

Darba attiecību maiņa grupas ietvaros neizmaina programmas darbības būtību. Joprojām paliek spēkā visi nodokļu atvieglojumi gada ietvaros, kad ir spēkā personāla opciju turēšanas 12 mēneši. Ja šajā laika periodā persona pāriet grupas ietvaros no vienas sabiedrības uz otru, programma joprojām paliks spēkā.

Nav atsavināmas

Personāla opciju piešķiršana ir tikai tiesība nākotnē iegūt sabiedrības akcijas, ja ir spēkā visi kritēriji akciju iegūšanai. Personāla opcijas nedod tiesības darbiniekam piedalīties sabiedrības pārvaldē vai peļņas sadalē. Tad, kad personāla opcijas tiek izdotas, darbinieks par tām var pārliecināties sabiedrībā izveidotajā personāla opciju reģistrā. 

Parasti personāla opcijas nav atsavināmas. Taču Komerclikums paredz iespēju, ka tās var arī atsavināt vai pat mantot. Advokāta praksē nav bijis gadījuma, ka uzņēmumi ir paredzējuši tiesības mantot vai atsavināt personāla opcijas.

Par maksu vai bez maksas

Sabiedrība pati var izlemt, vai personāla opcijas realizēšanas brīdī darbinieki tās iegūs par maksu vai bez maksas. Ja personāla opcijas tiek iegādātas par maksu, tad to vērtība var būt gan akcijas nominālvērtība vai cita summa. Ja sabiedrība, realizējot personāla opciju plānu, piešķir akcijas bez maksas vai par maksu zem akcijas nominālvērtības, tad sabiedrība emitē akcijas uz sabiedrības nesadalītās peļņas rēķina vai to apmaksu veic no speciāli izveidotām rezervēm. Personāla opciju minimālais turēšanas periods ir 12 mēneši, turklāt darbiniekam ir jābūt nepārtrauktām darba attiecībām ar sabiedrību.

Personāla opciju sistēma nedos nodokļu priekšrocības, ja darba devējs darbiniekam būs piešķīris aizdevumu akciju iegādei. Izņēmums ir tad, ja personāla opciju plāna realizācijas brīdī aizdevums jau ir atmaksāts.

Personāla opciju izlaišanas kārtība

Lai varētu izlaist personāla opcijas, vispirms ir jāpieņem lēmums par personāla opciju emisiju. Vienlaikus ir jāizstrādā personāla opciju izlaišanas noteikumi, lai paredzētu, kuri ir tiesīgi pretendēt uz personāla opcijām, kādā veidā notiks opciju konvertācija uz akcijām, kāda veida akcijas varēs saņemt, kāda būs cena u.c.

Būtiski zināt, ka akciju nominālvērtības kopsummai, kuru var iegūt, izlietojot personāla opcijas, nedrīkst pārsniegt 10% no sabiedrības pamatkapitāla uz to brīdi, kad akcionāri pieņem lēmumu par personāla opciju piešķiršanu. 

Personām, kas ir ieguvušas personāla opcijas, ir tiesības iepazīties ar personāla opciju reģistru. Parasti reģistrs satur informāciju, cik liels skaits akciju ir paredzēts personāla opciju segšanai un kāda ir to nominālvērtība.

Lai visa programma darbotos, sabiedrībai ir jāpieņem lēmums par pamatkapitāla palielināšanu ar nosacījumu. Akcionāriem ir jānorāda, ka jaunās emisijas akcijas tiks konvertētas pret personāla opcijām un izmantotas darbinieku motivēšanai. 

Izlietojot personāla opcijas un saņemot sabiedrības akcijas, darbinieki var saņemt dažādu kategoriju akcijas. Pārsvarā gadījumu tās ir parastās akcijas, kuras dod tiesības piedalīties akcionāru sapulcē, saņemt dividendes. Taču pastāv iespēja, ka darbiniekam tiek piešķirtas personāla akcijas, kuras dod tiesības tikai saņemt dividendes. 

Personāla opciju izlaišanas noteikumi

Svarīgs dokuments ir personāla opciju izlaišanas noteikumi. Personāla opcijas dod darbiniekam tiesības apmainīt personāla opcijas pret akcijām atbilstoši personāla opciju izlaišanas noteikumiem. Būtiskākais personāla opciju izlaišanas noteikumos ir personāla opciju turēšanas periods, kādi kritēriji jāizpilda, lai varētu iegūt akcijas, kāda veida akcijas tiks piešķirtas (par maksu, bez maksas, vai opcijas var atsavināt, mantot). Tāpat svarīgi ir noteikt personu loku, kuras var iegūt personāla opcijas – vai tie ir darbinieki (visi vai vadošie darbinieki), valde, padome. Vienlaikus var pastāvēt vairāki personāla opciju plāni vairākām amatu kategorijā, piebilda M. Liguts.

Noteikumos var iekļaut kritērijus darbiniekiem, kuri pretendē uz personāla opcijām, piemēram:

• nostrādāti vismaz trīs mēneši pie darba devēja;
• nav disciplinārpārkāpumu;
• tiek izpildīti galvenie veiktspējas rādītāji.

Personāla opciju izlaišanas noteikumos ir arī jāparedz:

• to segšanai paredzēto akciju skaitu, nominālvērtību, kategoriju un tajās nostiprinātās tiesības;
• personāla opciju piešķiršanas un nodošanas kārtību, ieskaitot apmaksas veidu un kārtību (ja tāda paredzēta), kā arī iespēju mantot personāla opcijas;
• katras personāla opcijas izlietošanas rezultātā iegūstamo akciju skaitu un vienas akcijas cenu (ja tāda paredzēta);
• personāla opciju izlietošanas kārtību un termiņus.

Personāla opciju izlaišanas noteikumi paredz arī to turēšanas periodu. Tas var būt gan minimālais laiks – 12 mēneši, gan arī ilgāks laika periods. 

Personāla opcijas un darba attiecību izbeigšana

Ieteicams pie papildu nosacījumiem paredzēt gadījumus, kuros darbinieks nav tiesīgs izmantot personāla opcijas, ja darbinieks pārtrauc darba attiecības. „Komerclikums neparedz daudz kritēriju šajā gadījumā”, uzsver advokāts. „Ja nekas nebūs paredzēts personāla opciju noteikumos, tad tajā brīdī, kad darbinieks tiek atlaists par darba kārtības pārkāpumiem, tas uzņēmumam var būt nepatīkami, ja šādam darbiniekam būs jāpiešķir akcijas.”

M. Liguts uzsvēra, ka var nodalīt divu veidu situācijas, kurās darbinieks pārtrauc darba attiecības ar uzņēmumu, t.i., good leaver jeb draudzīga atvadīšanās no uzņēmuma un bad leaver, kad darbinieks tiek atlaists no darba.

Good leaver (tiesības izlietot personāla opcijas) gadījumi:

• darbinieka pensionēšanās vai darba vietas maiņa sabiedrības grupas ietvaros (no likuma izrietošs);
• ilgstoša darba nespēja, darbinieku skaita samazināšana, darba devēja un darbinieka vienošanās vai darbinieka nāve (ja paredzētas tiesības mantot).

Šādos gadījumos personai joprojām saglabājas tiesības izlietot personāla opcijas un iegūt akcijas. Tas arī izriet no likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas nosaka, ka pensionēšanās jeb darba maiņa grupas ietvaros nekādā veidā neietekmē darbinieka tiesības iegūt akcijas. 

Bad leaver (nav tiesības izlietot personāla opcijas):

• vienpusējs darbinieka darba uzteikums;
• darba devēja uzteikums (piemēram, būtiski darba līguma vai darba kārtības noteikumu pārkāpumi, prettiesiska rīcība, darba veikšana alkohola vai narkotisko vielu reibumā;
• konkurēšanas/konfidencialitātes pārkāpums pēc darba attiecību izbeigšanas.

Ja darbinieks pats ir izvēlējies aiziet no sabiedrības vai ir pārkāpti būtiski darba kārtības noteikumi, darba devējs var paredzēt personāla opciju noteikumos, ka persona šādos gadījumos automātiski zaudē jebkādas iespējas realizēt savas personāla opcijas un iegūt akcijas.

Ja darbinieks ir izbeidzis darba attiecības un personāla opcijas ir turētas noteikto laiku, tad personāla opcijas ir jāizlieto sešu mēnešu laikā no darba attiecību izbeigšanas brīža.

Personāla opciju piešķiršanas noteikumi var paredzēt situācijas, kurās bijušais darbinieks ir/nav tiesīgs izlietot personāla opcijas.

Ieguvumi darba devējam un darbiniekam

Darba devējam var būt šādi ieguvumi no personāla opciju piešķiršanas:

• iespēja piesaistīt augsti kvalificētus darbiniekus;
• lojāls darbinieks ne tikai īstermiņa, bet arī ilgtermiņā;
• darbinieks ir ieinteresēts sabiedrības vērtības pieaugumā;
• likumīga iespēja izmaksāt ienākumu ar zemāku nodokļu slogu, jo ienākumi netiek aplikti ar algas nodokļiem;
• ienākums no personāla opcijām nav apliekams ar algas nodokļiem.

Personāla opciju piešķiršana darbiniekam ir iespēja saņemt dividendes un papildus algai gūt finansiālu labumu. Tā ir arī iespēja piedalīties akcionāru sapulcēs, saņemt informāciju un piedalīties sabiedrības attīstībā. Turklāt ienākums no personāla opcijām nav apliekams ar algas nodokļiem, kā arī dividenžu ienākums nav apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” nosaka salīdzinoši īsu minimālo personāla opciju turēšanas laiku – 12 mēnešus.

Nodokļu piemērošana personāla opcijām

Sorainen ZAB nodokļu partnere Aija Lasmane skaidroja, ka praksē personāla opcijas ir likumīga iespēja izmaksāt ienākumu darbiniekiem ar ievērojami zemāku nodokļu slogu, kas ir izdevīgi gan darba devējam, gan darba ņēmējam. Latvijas regulējums par personāla opcijām vienādi attiecas uz Latvijas darbiniekiem, kuri iegūst vai nu Latvijas kapitālsabiedrību personāla opcijas, vai arī ārvalstu grupas uzņēmumu opcijas. Turpmāk aprakstīti, kādi soļi ir veicami, piešķirot opcijas.

Pirmajā solī notiek opciju piešķiršana. Šajā solī nekādu nodokļu seku nav, bet ir jāatceras, ka divu mēnešu laikā darba devējam ir jāsniedz informācija Valsts ieņēmumu dienestam (VID), balstoties uz opciju izlaišanas noteikumiem, lai vēlāk nerastos algas nodokļu slogs. Tas ir jāievēro arī tad, ja Latvijas darbinieki saņem ārvalstu grupas opcijas.

Otrais solis ir opciju turēšana. Tam nav nodokļu seku, bet opcijas jātur vismaz vienu gadu.

Trešais solis ir opciju īstenošana (akciju/kapitāla daļu iegūšana). Tajā ir jāizvērtē, vai ir jāmaksā algas nodokļi. Ja ir izpildīti likumā noteiktie kritēriji, tad algas nodokļi nav jāpiemēro. Ja nav izpildīts kāds no likumā noteiktiem kritērijiem, darbinieka labumam piemēro algas nodokļus – iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Par algas nodokļa aprēķināšanu ir atbildīgs Latvijas darba devējs arī tad, ja darbinieki izmanto ārvalstu grupas opcijas.

Ceturtais solis ir akciju/kapitāla daļu turēšana un pārdošana, kuras laikā var tikt saņemtas dividendes, kuras parasti ir atbrīvotas no nodokļiem, vai tālāk notiek akciju pārdošana, kur no gūtās peļņas fiziskai personai ir jāsamaksā kapitāla pieauguma nodoklis, kas 2024. gadā ir 20%.

Tādējādi kopumā par visu ciklu nodokļu ieguvums, salīdzinot ar gada bonusa izmaksu naudā, ir atbrīvojums no VSAOI (34,09%), kā arī ieguvums ir starpība starp fiksēto IIN likmi kapitāla pieaugumam, kas ir 20%, un progresīvajām IIN likmēm darba ienākumam (20%, 23% un 31%). 

Nodokļu atbrīvojuma kritēriji

Brīdī, kad tiek izmantotas tiesības iegādāties akcijas, svarīgi ir izvērtēt, vai labums darbiniekam ir apliekams ar algas nodokļiem. Ar algas nodokļiem neapliek darbinieku gūto labumu no personāla opciju izmantošanas, ja īstenojas šādi nosacījumi:

• personāla opciju minimālais turēšanas periods ir ne mazāks kā 12 mēneši;
• personāla opciju minimālajā turēšanas periodā darbinieks ir darba attiecībās ar kapitālsabiedrību vai saistītu personu;
• divu mēnešu laikā no opciju piešķiršanas darba devējam ir jāiesniedz VID likumā un MK noteikumos minēto informāciju par opciju plānu;
• personāla opcijas tiek īstenotas ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no dienas, kad izbeigtas darba attiecības;
• darba devējs vai ar to saistīta persona nav izsniedzis darbiniekam aizdevumu.

Informācija VID par personāla opcijām

Divu mēnešu laikā pēc tam, kad darbiniekiem beidzies periods, kurā varēja pieteikties personāla opcijām vai piešķirtas personāla opcijas, darba devējam ir jāiesniedz VID noteiktas formas informācija. Tajā jāiekļauj ziņas par:

• opciju plānā iesaistītajām kapitālsabiedrībām;
• darbiniekiem izvirzītajiem kritērijiem, lai tie kvalificētos dalībai opciju plānā;
• nosacījumiem, ar kādiem opciju īstenošanas brīdī darbinieks var iegādāties akcijas;
• opciju plānā paredzēto minimālo opciju turēšanas periodu;
• iespējām īstenot opcijas, ja darba attiecības tiek izbeigtas;
• darbinieka iespējām atsavināt piešķirtās opcijas vai iespējām opcijas mantot darbinieka nāves gadījumā;
• opciju īstenošanas nosacījumiem;
• darbiniekiem, kas apstiprinājuši savu dalību opciju plānā (t.sk. nākotnē iegūstamo akciju skaitu un iegādes cenu).

Ienākuma noteikšana un deklarēšana

Ienākums no personāla opciju īstenošanas ir iegūto akciju tirgus vērtība opciju izmantošanas dienā un akciju iegādes vērtības starpība.

Attiecībā uz publiski kotētām akcijām cena ir redzama biržā, bet attiecībā uz akcijām vai kapitāla daļām, kas neatrodas publiskā apgrozībā, ir vajadzīgs neatkarīga eksperta atzinums. Tas ir nepieciešams, pirms tiek uzsākta opciju izmantošana. Likums atļauj, ka vērtētāja atzinums ir derīgs 12 mēnešus no tā sastādīšanas dienas, ja vien pēc atzinuma sastādīšanas nav iestājušies kādi būtiski apstākļi, kuru dēļ minētais vērtējums vairs neatspoguļo akciju patieso vērtību. 

Vērtējums ir nepieciešams neatkarīgi no tā, vai ienākums no personāla opciju īstenošanas ir apliekams vai neapliekams ar nodokļiem. VID ir jānorāda arī ar nodokļiem neapliekamu ienākumu vērtība.

Darba devējs deklarē gan apliekamos, gan neapliekamos darbinieka ienākumus no opciju izmantošanas. Ar algas nodokļiem apliekamu ienākumu iekļauj ikmēneša darba devēja ziņojumā un gada paziņojumā par fiziskajai personai izmaksātām summām ar ienākuma veida kodu 1001. 

Savukārt neapliekamo ienākumu deklarē gada paziņojumā ar ienākuma veida kodu 3062. Šādu paziņojumu iesniedz līdz nākamā gada 1. februārim, kas seko pēc ienākuma gūšanas gada.

Fiziskās personas ienākumu no opciju vai akciju atsavināšanas fiziskā persona deklarē deklarācijā par kapitāla pieaugumu.

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2024. gada novembra (137.) numurā.

• Opcijas un opciju līgumu veidi
• Nodokļu aspekti uzņēmuma pārdošanā
• Kad ienākums no akciju pirkuma tiesību (akciju opciju) īstenošanas nav apliekams ar nodokli?

BJP NUMURU E-ARHĪVS