Praksē novērots, ka uzņēmumu vadītāji un īpašnieki, gatavojoties pārdošanas darījumam, koncentrējas uz to, lai uzņēmums finansiāli izskatītos pēc iespējas pievilcīgāks un lai tā komerciālie rādītāji būtu pēc iespējas labāki. Tas, kas reizēm paliek otrajā plānā, ir juridiskie un nodokļu jautājumi. Tā rezultātā uzņēmuma pārdošanas process kavējas, prasa vairāk resursu un nereti pat noved pie iespējamās pirkuma cenas samazinājuma.

Nodokļi vienmēr ir svarīga daļa uzņēmuma vai kapitāldaļu pārdošanas darījumā, vebinārā «Uzņēmumu sagatavošana pārdošanai» uzsvēra zvērinātu advokātu biroja COBALT partnere, zvērināta advokāte Sandija Novicka.

Darījuma perimetrs

Arī nodokļu vajadzībām ir jādefinē darījuma perimetrs. Pirmkārt, jāsaprot, kas būs pārdevējs — juridiskā vai fiziskā persona. Svarīgi ir, vai tas ir nodokļu rezidents vai nerezidents. Ja darījumā ir iesaistīti nerezidenti, tad ir jāskatās, vai būs jāmaksā ieturējuma nodoklis (visbiežāk 3% vai 20%) un attiecīgi, kā tas ietekmēs gan naudas plūsmu, gan nepieciešamo dokumentāciju. 

Otrkārt, svarīgi noteikt, kas tiek pārdots. «Perimetra definēšana noteiks, kādi būs jāmaksā nodokļi. Bet bez tā, ka saprotam, kas ir pārdevējs un ko vēlamies pārdot, būtiski ir atbildēt uz diviem papildu jautājumiem: kur vēlamies, lai nonāktu nauda no darījuma, un ko vēlamies ar šo naudu darīt,» skaidroja S. Novicka.

Piemēram, ja pārdevējs ir fiziskā persona, kas ir uzbūvējusi vērtīgu biznesu un uzskata, ka ir pienācis brīdis, lai tālāk baudītu dzīvi, tad, visticamāk, pārdevējs vēlēsies, lai nauda nonāk pie šīs privātpersonas, un privātpersona varētu šos līdzekļus tērēt personiskām vajadzībām.

Savukārt pilnīgi cita situācija varētu būt tad, kad ir attīstīts bizness un ir atbilstošs brīdis, lai to pārdotu. Taču ir skaidrs, ka īpašnieki tālāk vēlas turpināt aktīvu darbību un attīstīt citus biznesus. Šajā situācijā mērķis būtu, lai nauda būtu pieejama ieguldīšanai cita biznesa attīstībā. Tas nozīmē, ka ienākumam no darījuma būtu jānonāk juridiskās personas rīcībā, kas tālāk veiks komercdarbību.

Kad šīs lietas ir nodefinētas, tad var saprast, vai struktūra, kāda tā ir, jau ir piemērota uzņēmuma vai kapitāldaļu pārdošanai, vai pirms pārdošanas ir jāveic zināma restrukturizācija. Iespējams, ir jāveic daļu apmaiņa, ko var veikt fiziskā persona, nemaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), izveidojot mērķa sabiedrību, kas tālāk darbotos kā pārdevējs.

Ja tā ir juridiskā persona, ir jādomā, vai pārdošanas procesā vēl ir nepieciešama kāda holdinga sabiedrība, vai reorganizācija pārdodamā biznesa izdalīšanai.

Nevar veidot mākslīgas struktūras

Strukturējot darījumu, ir jāpatur prātā, ka atbilstoši likumam «Par nodokļiem un nodevām» svarīga ir jebkura darījuma ekonomiskā būtība, nevis forma. Līdz ar to gadījumos, kad izveidotā struktūra ir pilnībā mākslīga un vērsta uz nodokļu apiešanu, nodokļu iestāde šo mākslīgo struktūru var ignorēt un skatīties, kāds darījums ir noticis pēc būtības.

Līdz ar to par nepieciešamo struktūru ir jādomā laikus un ir jāpārliecinās, ka to, kas tiek izveidots, ir iespējams pamatot, lai atspēkotu iespējamos nodokļu administrācijas iebildumus.

Darījuma priekšmets

Maksājamie nodokļi ir atkarīgi arī no tā, kas ir darījuma priekšmets — uzņēmuma kapitāldaļas, nekustamais īpašums, citi aktīvi vai uzņēmums. Katram no šiem gadījumiem var būt jāņem vērā specifiski nodokļu aspekti. 

Pušu statuss (fiziskā persona vai juridiskā persona) ietekmēs to, vai maksājams būs IIN vai uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN). Savukārt darījuma priekšmeta kontekstā būs aktuāls ne tikai ienākuma nodoklis, bet arī pievienotās vērtības nodoklis (PVN) un atskaitītā priekšnodokļa korekcija. Tas var ļoti būtiski ietekmēt to, kas būs darījuma priekšmets. Piemēram, vai pārdots tiks nekustamais īpašums vai uzņēmuma, kurā ietilpst nekustamais īpašums, kapitāldaļas.

Uzņēmuma pārdošana

Uzņēmuma pārdošanā pievilcīgākais ir tas, ka netiek piemērots PVN, bet tiek saglabātas visas priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības — nav jāveic atskaitītā priekšnodokļa korekcija. Tomēr, strukturējot darījumu kā uzņēmuma (biznesa) pārdošanu, jāpārliecinās, ka darījuma priekšmets tiešām atbilst uzņēmuma definīcijai, kas ir iekļauta Komerclikumā. 

Ja nekustamo īpašumu un/vai kustamo mantu pārdod bez PVN kā uzņēmumu, bet pēc būtības esam pārdevuši tikai atsevišķus aktīvus, tad pārdevējam radīsies PVN risks, jo pastāv iespēja, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) var iebilst, ka šī nav uzņēmuma pārdošana, bet aktīvu pārdošana, un vajadzēja piemērot PVN atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma prasībām.

Iespējams arī pretējs gadījums — tiek pārdoti aktīvi un piemērots PVN, pircējs atskaita priekšnodokli. Ja pēc būtības darījuma rezultātā būs notikusi uzņēmuma pāreja, tad VID var pircējam liegt atskaitīt samaksāto PVN. 

VID «medī» uzņēmumu pārņēmējus

Zvērināta advokāte zināja stāstīt, ka šobrīd VID aktīvi «medī» uzņēmumu pārejas gadījumus, kad viens nodokļu maksātājs ir sastrādājis nodokļu parādus un pazudis, bet kāds cits ir pārņēmis šo biznesu. VID nāk pie biznesa pārņēmējiem un piedzen iepriekšējā īpašnieka nesamaksātos nodokļus. 

Līdz ar to pircējam, iegādājoties uzņēmumu, ir jābūt ļoti uzmanīgam un jāpārbauda uzņēmums, lai kopā ar biznesu neiegādātos nodokļu parādus un citas nevēlamas saistības. «Nodokļu lietas ir svarīgas un ir jāpieskata, lai tās tiktu izdarītas pareizā veidā,» piemetināja S. Novicka.

Daļu opcijas

Darījumos ar daļu opcijām S. Novickas ieteikums ir plānot, plānot un vēlreiz plānot. Lai arī Latvijā šobrīd ir ļoti labvēlīgs režīms daļu opcijām — minimālais turēšanas periods ir tikai gads, tomēr joprojām advokāti redz, ka ne vienmēr notiek plānošana pat vienu gadu uz priekšu 

Ja arī daļu opciju piešķiršana tiek ieplānota un izdarīta, tad ir jāpārliecinās, ka tas tiešām tiek izdarīts korekti, ievērojot visas likumā noteiktās prasības nodokļu atbrīvojuma saņemšanai. 

Peļņu var sadalīt juridiskajai personai

Papildus vērā ir jāņem dažāda veida faktori, kas var ietekmēt maksājamo nodokli. Piemēram, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā ir paredzēts labvēlīgs režīms ienākumam no daļu atsavināšanas. Proti, ja tiek pārdotas daļas, kuru pārdevējs ir juridiskā persona, kurai daļas ir piederējušas vismaz trīs gadus un pārdodamā sabiedrība nav nekustamā īpašuma sabiedrība, tad peļņu no daļu pārdošanas var sadalīt tālāk dalībniekam — juridiskajai personai, nemaksājot UIN. 

«Tas, ko praksē esam redzējuši: gadās, ka netiek padomāts soli uz priekšu. Piemēram, salīdzinoši neilgi pirms plānotās pārdošanas tiek palielināts pamatkapitāls, izlaistas liela daudzuma jaunas daļas. Attiecībā uz šīm jaunajām daļām netiek izpildīts minētais trīs gadu termiņš, un attiecīgi nodokļu atbrīvojums uz ienākumu no šo daļu atsavināšanas nav pieejams. Skatoties atpakaļ, redzams, ka palielināt pamatkapitālu nebija nepieciešams, to varēja risināt citādāk. Diemžēl pēc tam šo situāciju īsti vairs nav iespējams mainīt,» akcentēja zvērināta advokāte.

Darba līgumu vietā — pakalpojumu līgumi

Kādi ir tipiskākie riski, kas atklājas, pārbaudot uzņēmumus pirms pārdošanas? Konkrētai nozarei var būt savi specifiskie riski, taču var novērot kļūdas, kas skar daudzus uzņēmumus neatkarīgi no biznesa jomas. 

Kā vienu no kļūdām zvērināta advokāte uzsvēra tendenci, ka joprojām darba devējiem ir vēlme samazināt maksājamo nodokļu slogu, darba līgumu vietā slēdzot pakalpojumu līgumus. Ja pakalpojumu līgumi tiek izmantoti neatbilstoši, tas var radīt ievērojamu nodokļu risku, kas var būtiski ietekmēt darījuma norisi. Piemēram, zvērinātu advokātu biroja praksē bija darījums ASV līmenī, un darījuma perimetrā ietilpa arī salīdzinoši neliela biznesa daļa Latvijā. Izrādījās, ka Latvijā bija noslēgti neprofesionāli sagatavoti pakalpojuma līgumi, kas radīja ievērojamu nodokļu risku. Tas ievērojami apgrūtināja visa lielā darījuma norisi. Lai gan šis jautājums uz kopējā darījuma fona bija mazs un nebūtisks, puses bija spiestas patērēt ārkārtīgi daudz laika, lai darījums vispār notiktu.

«Šīs lietas ir jāpārdomā, jāpaskatās, vai līgumi, kas izskatās pēc pakalpojumu līgumiem, tiešām tādi ir jeb ir neveiksmīgi pārveidoti darba līgumi,» uzsvēra S. Novicka.

Atlīdzība valdei un citiem vadošiem speciālistiem

Nereti tiek slēgti pakalpojumu līgumi ar valdes locekļiem vai citiem vadošiem speciālistiem piederošām kapitālsabiedrībām. Jāvērtē, vai tas ir izdarīts pārdomātā veidā. Pirmkārt, jāvērtē, vai sabiedrībai šie pakalpojumi vispār ir nepieciešami. Vai var pierādīt, ka pakalpojumi ir saņemti un vai šie pakalpojumi atšķiras no tā, ko attiecīgais valdes loceklis vai speciālists dara, pamatojoties uz darba līgumu?

Nākamā izplatītā problēma ir pakalpojumi ar saistītām personām, grupas uzņēmumiem. Arī šo pakalpojumu gadījumā mēdz būt problēmas pierādīt, ka tie ir sniegti. Reizēm tas ir tāpēc, ka šie pakalpojumi tiešām nav sniegti, jo tas ir bijis veids, kā no sabiedrības mākslīgi aizpludināt naudu. 

«Bet ir gadījumi, kad pakalpojumi tiešām tiek sniegti, bet, kā jau starp saistītām personām, viss notiek uz džentlmeņu vienošanās pamata. Darbinieki savā starpā sazinās, viss notiek, taču nav nekādu dokumentu, kas apliecinātu šo sadarbību,» stāstīja zvērināta advokāte. «Tad atnāk VID un prasa, kur ir pieņemšanas — nodošanas akti, kur ir citi dokumenti? Nesaņemot šo dokumentāciju, kas pierāda pakalpojumu esamību, VID iet vieglāko ceļu, pieņemot, ka pakalpojumi vispār nav bijuši.» 

Attiecīgas visas izmaksas par šiem pakalpojumiem netiek atzītas nodokļu vajadzībām.

Darījumi ar saistītām personām

Darījumos ar saistītām personām uzņēmumiem jāspēj pamatot darījumu vērtības atbilstība tirgus cenai. Ir jāatceras, ka VID pārbaudi par cenu darījumos ar saistītām personām atbilstību tirgus cenām var veikt par iepriekšējiem pieciem gadiem. Tas attiecas ne tikai uz UIN, bet arī uz citiem nodokļiem, kas saistīti ar transfertcenām, tajā skaitā PVN. 

Zvērināta advokāte ieteica paturēt prātā: ja ir sasniegti likumā «Par nodokļiem un nodevām» noteiktie sliekšņi darījumiem ar saistītām personām, nodokļu maksātājam ir jāgatavo transfertcenu dokumentācija. Ja dokumentācija nav sagatavota vai vietējā dokumentācija nav latviešu valodā, VID aktīvi piemēro sodus. Tie ir diezgan lieli — līdz vienam procentam no saistīto pušu darījuma apgrozījuma, bet ne vairāk kā 100 000 eiro. 

Šobrīd situācija ir nedaudz uzlabojusies, VID ir izstrādājis vadlīnijas samērīgu sodu piemērošanai, bet bija brīdis, kad VID plaši piemēroja maksimālos sodus — 100 000 eiro. Tas ir liels sods par dokumentācijas nesagatavošanu.

Vēsturiskas restrukturizācijas 

Ļoti bieži uzņēmēji grēko ar reorganizācijām, lai veiktu dažāda veida restrukturizācijas. Diemžēl bieži izrādās, ka, veicot reorganizāciju, nav padomāts par tām specifiskajām prasībām, kas ir iekļautas Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā. Ja šīs prasības nav ievērotas, reorganizācija var nebūt nodokļu vajadzībām neitrāla. Tas var radīt ievērojamus UIN un PVN riskus.

«Reorganizāciju var veikt, bet ir kārtīgi jāpārdomā, kā to pareizi izdarīt, lai pēc tam nerastos problēmas,» brīdināja S. Novicka.

Maksājumi nerezidentiem 

Gan likums «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli», gan Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums noteiktos gadījumos paredz pienākumu maksātājam ieturēt nodokli no maksājuma, kas ir veikts nerezidentam. Nodokļu konvencijas var saturēt normas, kas ļauj neieturēt nodokli vai ieturēt to mazākā apmērā. 

Lai piemērotu nodokļu konvencijas, nepieciešams saņemt noteiktas formas rezidences sertifikātus. Veicot pārbaudes par šādiem darījumiem, bieži izrādās, ka nodoklis nav ieturēts, bet rezidences sertifikāti nav saņemti un nav iesniegti VID. It kā formalitāte, bet šīs formalitātes neievērošana var radīt būtiskus nodokļu riskus.

Nedrošo parādu uzskaite un norakstīšana

Vēl problēma ir nedrošo parādu uzskaite un to norakstīšana. Bieži parādi tiek norakstīti, bet nav veiktas nepieciešamās darbības, lai par šiem parādiem nebūtu jāmaksā UIN un PVN. Ievērojot minēto, ja par kādu no piegādēm klients nemaksā, ļoti savlaicīgi jādomā, ko ar šo parādu darīt, lai beigās nebūtu tā, ka par piegādi ne tikai nav saņemta nauda, bet vēl arī jāmaksā UIN un PVN. 

Lai arī Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā un Pievienotās vērtības nodokļu likumā ir bijuši mēģinājumi mīkstināt nosacījumus parādu norakstīšanai, tos joprojām var būt ļoti grūti izpildīt.

Pastāvīgo pārstāvniecību risks

Arvien biežāk Latvijā esošie uzņēmumi uzsāk darbību arī citu valstu tirgos, bet aizmirst pieskatīt, vai tur šo darbību rezultātā neveidojas pastāvīgā pārstāvniecība. 

Advokātu birojs īpaši šādu tendenci redz celtniecības jomā — uzņēmumi ārvalstīs īsteno būvniecības projektus, bet nereģistrējas ārvalstīs nodokļu vajadzībām. Tas var būt aktuāli arī citām nozarēm, ja ārvalstīs tiek nodarbināti darbinieki, izmantotas biroja telpas, piebilda zvērināta advokāte.

Ja darījums notiek gada sākumā, bet pārdevējs vēlas paturēt tiesības uz iepriekšējā gada peļņu

Darījums notiek 2024. gada sākumā. Pārdevējs vēlas, lai viņam saglabātos tiesības uz 2023. gada peļņu, kuras apmērs darījuma brīdī vēl nav zināms, jo gada pārskats vēl nav sastādīts. Kā šo situāciju risināt? Aprīlī, kad būs gatavs gada pārskats un pieņemts lēmums par peļņas sadali, pārdevējs vairs nebūs sabiedrības dalībnieks, kam ir tiesības uz dividendēm.

Atbild S. Novicka:

Tas ir jānosaka pirkuma līgumā, vienojoties, ka daļa no pirkuma cenas ir fiksēta, bet daļa ir mainīga — atkarīga no 2023. gada peļņas. Svarīgi arī padomāt, kā puses nodrošinās, ka gada pārskats tiek sagatavots atbilstoši, ka nenotiks nekādas manipulācijas ar peļņas apmērā noteikšanu: pārdevējs gribēs, ka tā ir pēc iespējas lielāka, taču pircējs varētu būt ieinteresēts gada pārskatu gatavot tā, lai peļņa būtu pēc iespējas mazāka. 

COBALT partneris, zvērināts advokāts​ Guntars Zīle papildināja, ka parasti šajos gadījumos šis jautājums ir risināms ar cenas noteikšanas mehānismu. Gala summa būs atkarīga no šā gada finanšu rezultāta, tajā skaitā gada peļņas rādītāja. Auditētajā finanšu pārskatā būtu jāvienojas, kādi būs kontroles mehānismi. Parasti pircējs un pārdevējs izvēlas, kurš būs neitrālais finanšu auditors, strīdus gadījumā paredzot, ka var tikt piesaistīts vēl viens auditors, kas izvērtē gala finanšu ciparus un nosaka peļņu. 

Vēl viens risinājums paredz, ka pārdevējs var palikt vadības komandā uzņēmumā uz periodu, kamēr nav apstiprināts un pieņemts gada pārskats, saglabājot zināmu kontroli uz noteiktu laika periodu.

Īpašuma iegāde, to apmaksājot ar akcijām

Vai pircējs, kas ir viens no pārdevēja akcionāriem, var iegādāties pārdevēja nekustamo īpašumu, apmaksājot to ar savām akcijām?

Atbild S. Novicka:

Šis ir interesants jautājums un būtu nopietni jāpadomā, kā šo darījumu droši un pareizi strukturēt gan no juridiskā, gan no nodokļu aspekta. Komerclikums nosaka specifiskus gadījumus, kad sabiedrība drīkst iegūt īpašumā savas akcijas. Cik saprotu, doma ir tāda: akcionārs iegūst sabiedrības nekustamo īpašumu, pretī atdodot savas sabiedrības akcijas. Attiecīgi vispirms būtu jāpārliecinās, vai izpildās Komerclikuma nosacījumi, kad sabiedrība drīkst iegūt īpašumā savas akcijas. 

Turklāt jāvērtē, vai likuma «Par nodokļiem un nodevām» izpratnē akcionārs un sabiedrība ir saistītas personas un darījums notiek par tirgus cenu. Varētu būt nepieciešams sagatavot nekustamā īpašuma novērtējumu. Jāvērtē arī Komerclikuma noteikumi par saistītu personu darījumiem. Iespējams, ka risinājums būtu akciju dzēšana, izmaksājot akciju nominālo

Publicēts žurnāla “Bilance” 2024. gada februāra (506.) numurā.

• Jauns regulējums starptautiskiem uzņēmumiem saistībā ar informācijas atklāšanu par ieņēmumiem un ienākuma nodokļiem
• Kā darījumiem ar kriptovalūtu jāpiemēro PVN?
• Apbūves tiesība – priekšrocības un problemātika