0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

NODOKĻIPieņemti noteikumi, kas skaidro Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanu

Pieņemti noteikumi, kas skaidro Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanu

Ministru kabinets 14. novembrī izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto noteikumu projektu "Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi" , kas skaidro jauno uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) aprēķināšanas modeli, UIN likumā lietotos terminus, kā arī ar nodokli apliekamās bāzes ierobežojumus un citus nosacījumus, kuri var ietekmēt nodokļa bāzes apmēru. Tāpat noteikumu projektā pārņemta šobrīd esošā kārtība attiecībā uz nodokļu uzlikšanu nerezidentiem, pārskata forma un iesniegšanas kārtība par nerezidentu gūto ienākumu un iespēja veikt pārrēķinu gadījumā, ja ieturētais nodoklis ir lielāks par tādu, kāds tas būtu, ja rezidents gūtu attiecīgu ienākumu.…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

1 komentārs

Pierakstīties
Paziņot par
1 Komentārs
jaunākie
vecāki populārakie
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Teodors Zvirgzdiņš
teodors.z***@inbox.lv
6 gadi atpakaļ

Reizina ar 0.8 pēc tam ar 20%, reizini uzreiz ar 25% rezultāts tas pats. Kāpēc kaut kas jāmudžina. Kāpēc nevar noteikt ka UIN ir 25%. Kaut kas jāslēpj vai kā????

Foto: kenteegardin no Visual Hunt / CC BY-SA

Ministru kabinets 14. novembrī izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto noteikumu projektu "Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi" , kas skaidro jauno uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) aprēķināšanas modeli, UIN likumā lietotos terminus, kā arī ar nodokli apliekamās bāzes ierobežojumus un citus nosacījumus, kuri var ietekmēt nodokļa bāzes apmēru. Tāpat noteikumu projektā pārņemta šobrīd esošā kārtība attiecībā uz nodokļu uzlikšanu nerezidentiem, pārskata forma un iesniegšanas kārtība par nerezidentu gūto ienākumu un iespēja veikt pārrēķinu gadījumā, ja ieturētais nodoklis ir lielāks par tādu, kāds tas būtu, ja rezidents gūtu attiecīgu ienākumu.

Noteikumu projektā pārņemtas arī šobrīd noteiktās procedūras, lai maksājumus, ko Latvijas iekšzemes uzņēmums vai nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība izmaksā personai, kura atrodas, ir izveidota vai nodibināta zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās, atbrīvotu no nodokļa ieturēšanas. Tāpat iekļauti īpaši nosacījumi ar nodokli apliekamā objekta noteikšanai nerezidenta pastāvīgajai pārstāvniecībai, vienlaikus paredzot administratīvā sloga samazināšanu. Noteikumu projektā ietvertas arī darījuma tirgus cenas noteikšanai izmantojamās metodes un kārtība, ja darījums noticis starp saistītām personām.

Tāpat noteikumu projekts papildināts ar jaunu informācijas par ieguldījumu fondu un alternatīvo ieguldījumu fondu saņemtajām dividendēm vai dividendēm pielīdzinātu ienākumu sniegšanas kārtību.  Ietverta arī kārtība, kādā kredītiestāde ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē neietver aizdevumus, kurus tā izsniedz, pamatojoties uz vispārējiem kreditēšanas nosacījumiem, vai kuri izriet no kredītiestāžu darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem. Noteikumi papildināti ar jaunu skaidrojumu attiecībā uz reprezentācijas izdevumiem un darbinieku ilgtspējas pasākumu izdevumiem, kā arī skaidrota jauno atvieglojumu piemērošana.

Piemēram, noteikumos minēts, ka personāla ilgtspējas pasākumu izdevumos iekļauj tos izdevumus, kuri veikti darbinieku kolektīvo pasākumu nodrošināšanai, piemēram, uzņēmums organizē Ziemassvētku balli visiem darbiniekiem. Savukārt ar saimniecisko darbību saistīti izdevumi ietver:

  • obligātās izmaksas darbiniekiem saskaņā ar likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem;
  • izmaksātās nodokļa maksātāja kompensācijas par darbiniekiem vai darījumu partneriem nodarīto kaitējumu nelaimes gadījumos;
  • izdevumu summu, kuru darba devējs ir samaksājis, lai nodrošinātu Darba aizsardzības likumā noteikto pienākumu veikšanu, kā arī par izdevumiem, kas saistīti ar profilaktiskiem veselības aizsardzības pasākumiem nozarēs, kurās darba apstākļi to prasa (piemēram, izdevumi vakcinēšanai pret ērču encefalītu mežā nodarbinātajiem vai vakcinēšanai pret infekcijas slimībām farmaceitisko un veselības aprūpes iestāžu darbiniekiem);
  • izdevumus, kas rodas, nodrošinot dzeramā ūdens iegādi darbiniekiem darba vietā, kā arī aprīkojot un uzturot darbiniekiem paredzētās atpūtas telpas darba vietās (piemēram, lai uzvārītu kafiju vai tēju vai ieturētu maltīti darba vietā), ja šo telpu aprīkojums vērtējams kā atbilstošs vispārējai mūsdienu izpratnei par labiem darba apstākļiem;
  • darba devēja apmaksātie darba koplīgumā noteiktie darbinieku ēdināšanas izdevumi, kuri netiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normām.
Noteikumu projektā arī iekļauti 7 pielikumi, vienā no tiem ar piemēru skaidrota nodokļa bāzes noteikšana:

"Uzņēmumu ienākuma nodokļa likme tiek noteikta 20 procentu apmērā no ar nodokli apliekamās bāzes, kura tiek dalīta ar koeficientu 0,8. Savukārt nodokļa bāze veidojas no nodokļa objektiem. Koeficientu 0,8 piemēro, lai no izmaksātā (neto) dividenžu apmēra aprēķinātu bruto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi. 

Nodokļa maksātāja nesadalītā peļņa uz 2017.gada 31.decembri ir 300 euro, bet  2018.gadā ir gūta peļņa 2000 euro. Saskaņā ar dalībnieku lēmumu 400 euro peļņa tiek novirzīta dividendēm.

Peļņas daļa 300 euro, kura tiek sadalīta dividendēs, ir uzskatāma par peļņas daļu, kurai jau piemērots uzņēmumu ienākuma nodoklis līdz 2017.gada 31.decembrim, un tā nav iekļaujama ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē.

Savukārt, uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes elements ir 100 euro (ir neto), t.i., summa, kuru izmaksās kapitāla daļu turētājiem.

Tātad, uzņēmumu ienākuma nodoklis ir 25 euro (aprēķina 100 euro  dala ar 0,8 un reizina ar 20 %)."

Noteikumi stāsies spēkā 2018.gada 1.janvārī.