Pievienotās vērtības nodokļa likumā paredzētās iespējas

Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) nodoklis ir jāmaksā par preču importu. Preču imports ir preču ievešana Eiropas Savienības (ES) teritorijā no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām, tās izlaižot brīvā apgrozībā. Preču importēšanas vieta ir tā ES dalībvalsts, kurā tiek pabeigta (noslēgta) muitas procedūra — preču izlaišana brīvā apgrozībā.

Importējot preces, ar nodokli apliekamajā vērtībā iekļauj arī pakalpojumu vērtību, ja pakalpojumi ir tieši saistīti ar preču importu un šo pakalpojumu vērtība (tai skaitā komisijas maksa, kā arī preču transportēšanas, iesaiņošanas un apdrošināšanas izmaksas, kas radušās līdz pirmajam galamērķim iekšzemē) nav iekļauta importēto preču muitas vērtībā; normatīvajos aktos noteiktos nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus, kas aprēķināti par preču importu, izņemot PVN.

Tāpēc jāņem vērā, ka importēto preču vērtība rēķinā, ko apmaksājam piegādātājam, var atšķirties no ar PVN apliekamās summas muitas deklarācijā.

Atkarībā no tā cik liela ir no trešajām valstīm iegādāto preču pasūtījuma vērtība, arī PVN maksājums var svārstītiem no dažiem simtiem eiro līdz desmit tūkstošiem eiro un vairāk. Protams, samaksātā nodokļa summa tiek uzrādīta PVN deklarācijā kā priekšnodoklis, tomēr uz zināmu laika periodu šie naudas līdzekļi uzņēmumam nav pieejami.

Risinājums šādai situācijai ir Pievienotās vērtības nodokļa likuma 85. pantā paredzētais īpašais PVN režīms preču importa darījumos.

Būtība PVN aprēķinam un priekšnodokļa atskaitīšanai ir ļoti līdzīga kā preču iegādes darījumiem no ES.

Īpašais PVN režīms preču importa darījumos attiecas tikai uz PVN piemērošanu. Muitas procedūras jānoformē parastajā kārtībā.

Izlaižot preces brīvam apgrozījumam, reģistrēts nodokļa maksātājs, kurš ir saņēmis Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atļauju īpašā PVN režīma piemērošanai preču importa darījumos, par preču importu maksā PVN, uzrādot aprēķināto PVN atbilstošā taksācijas perioda PVN deklarācijā. Aprēķināto nodokli par importētajām ar īpašu režīmu precēm reģistrētam nodokļa maksātājam ir jānorāda taksācijas perioda PVN deklarācijā (52. vai 53. rindā). Vienlaikus, ja preces tiek izmantotas apliekamiem darījumiem, reģistrēts nodokļa maksātājs aprēķināto nodokli atskaita kā priekšnodokli (jānorāda PVN deklarācijas 61. rindā un pārskatā PVN1–I daļā).

Atļaujai pieteikties un to saņemt var nodokļa maksātājs:

• kurš ir ierakstīts komercreģistrā vai reģistrēts VID kā saimnieciskās darbības veicējs;
• kurš iepriekšējos 12 mēnešus ir veicis saimniecisko darbību iekšzemē un ir reģistrēts VID PVN maksātāju reģistrā, tātad nevar pieteikties īpašajam režīmam vienlaikus ar PVN maksātāja reģistrāciju;
• kuram materiāltehniskās un finansiālās iespējas atbilst saimnieciskās darbības veidiem;
• kuram iesnieguma iesniegšanas dienā nav nodokļu parādu;
• kurš VID noteiktajā termiņā sniedz nodokļu un informatīvās deklarācijas un gada pārskatu, kā arī papildu informāciju, kas nepieciešama valsts budžetā iemaksājamās PVN summas vai PVN pārmaksas noteikšanai;
• kura pārstāvēttiesīgajām personām nav sodāmības par krāpšanu, dokumentu viltošanu, izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas vai citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuri var ietekmēt nodokļu apmēra noteikšanu;
• kura reģistrēta nodokļa maksātāja — juridiskās personas amatpersona vai reģistrēts nodokļa maksātājs — fiziskā persona nav iekļauta riska personu sarakstā atbilstoši likumam «Par nodokļiem un nodevām»;
• kurš ir VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) reģistrēts klients.

Iesniegumu atļaujas saņemšanai iesniedz EDS sadaļā — Pievienotās vērtības nodokļa dokumenti — «Atļauja īpašā PVN režīma piemērošanai importa darījumos».

VID izskata iesniegumu un pieņem lēmumu par atļaujas piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt atļauju piecpadsmit darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas.

Kad atļauja saņemta, nodokļu maksātājs var piemērot īpašo PVN režīmu preču importa darījumos. Tomēr arī turpmāk jāraugās, lai visi darījumi tiktu savlaicīgi un precīzi atspoguļoti PVN taksācijas perioda deklarācijās.

Ja tiek konstatētas neprecizitātes vai pārkāpumi, VID var pieņemt lēmumu par atļaujas apturēšanu vai arī anulēšanu.

Atļauju var apturēt šādos gadījumos:

• ja nodokļa maksātājam uz kārtējā mēneša piekto datumu nodokļu, nodevu vai citu obligāto maksājumu parāds valsts budžetam ir lielāks par 150 eiro, — līdz dienai, kad tas ir samaksāts;
• ja nodokļu administrēšanas pasākumu laikā konstatēts, ka reģistrēts nodokļa maksātājs, ievedot no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām iekšzemē preces, kas paredzētas ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai, izlaižot tās brīvam apgrozījumam, nav norādījis aprēķināto nodokļa summu par šīm precēm atbilstošā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā, — līdz dienai, kad ir precizēta attiecīgā nodokļa deklarācija.

Atļauju var anulēt:

• ja pieņemts lēmums par reģistrēta nodokļa maksātāja izslēgšanu no VID PVN maksātāju reģistra;
• ja reģistrēta nodokļa maksātāja pārstāvēttiesīgās personas īpašās atļaujas importa darījumos darbības laikā ir sodītas par krāpšanu, dokumentu viltošanu, izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu samaksas vai citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuri var ietekmēt nodokļu apmēra noteikšanu;
• ja reģistrēts nodokļa maksātājs noteiktajā termiņā nesniedz nodokļu un informatīvās deklarācijas un gada pārskatu, kā arī papildu informāciju, kas nepieciešama valsts budžetā maksājamās PVN summas vai PVN pārmaksas noteikšanai;
• ja reģistrēts nodokļa maksātājs triju mēnešu laikā pēc atļaujas darbības apturēšanas nav nokārtojusi saistības, kuru dēļ bija pieņemts lēmums par atļaujas darbības apturēšanu;
• ja reģistrēts nodokļa maksātājs iesniedz iesniegumu par atļaujas anulēšanu;
• ja reģistrēta nodokļa maksātāja — juridiskās personas — amatpersona vai reģistrēts nodokļa maksātājs — fiziskā persona — ir iekļauts riska personu sarakstā atbilstoši likumam «Par nodokļiem un nodevām»;
• ja reģistrēts nodokļa maksātājs iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav veicis importa darījumus;
• ja reģistrētam nodokļa maksātājam — juridiskai personai — ilgāk par vienu mēnesi nav nevienas amatpersonas vai tā valdei nav pārstāvības tiesību.

Jāievēro, ka nodokļu maksātājam ir gan tiesības, gan pienākumi. Šajā gadījumā likumā ir paredzētas tiesības izmantot īpašo PVN režīmu importa darījumos, tas dod iespēju uzņēmumam efektīvāk plānot turpmāko naudas plūsmu, tomēr vajadzētu paredzēt papildus kontroles pasākumus, lai tiktu precīzi ievēroti noteiktie kritēriji.

Jums arī varētu interesēt:

• Grozījumi par PVN deklarācijas iesniegšanas un aizpildīšanas kārtību
• Pievienotās vērtības nodokļa likumā paredzētās iespējas mazajiem uzņēmējiem