Ministru kabinetā 11. oktobrī izskatīšanai sagatavots Tieslietu ministrijas nformatīvais ziņojums "Par Ekonomisko lietu tiesas darbības pirmā gada rezultātiem un tālāko attīstību”.

Ekonomisko lietu tiesa (turpmāk - ELT) darbu uzsāka 2021. gada 31. martā. Galvenais specializētās tiesas izveides mērķis bija kvalitatīva un ātra sarežģītu komercstrīdu, kā arī ekonomisko un finanšu noziegumu, kā arī korupcijas lietu izskatīšana. Attiecīgi ar grozījumiem Civilprocesa likumā un grozījumiem Kriminālprocesa likumā tika noteikta ELT kompetence piekritīgo lietu izskatīšanā. Valdībā skatāmā informatīvā ziņojuma mērķis ir novērtēt ELT darbību pirmajā gadā pēc tiesas izveides, kā arī novērtēt iespēju paplašināt tiesas kompetenci.

Izvērtējot tiesas darbu, secināts, ka ELT savas darbības pirmajā gadā pabeigusi izskatīt 268 lietas, no tām 62 civillietas, 49 krimināllietas, kā arī 157 procesus par noziedzīgi iegūtu mantu.

Kopumā ELT pirmajā darbības gadā saņemtas un ierosinātas 123 civillietas, bet 32 prasības pieteikumus atteikts pieņemt, 117 krimināllietas un 239 procesi par noziedzīgi iegūtu mantu.

No pabeigtajām 62 civillietām:

• 26 lietas saistītas ar kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) sapulču lēmumiem,
• 17 par būvniecības procesa dalībnieku atbildību,
• 10 par kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) savstarpējām tiesiskajām attiecībām.

18 gadījumos tiesvedība izbeigta sakarā ar to, ka puses noslēgušas izlīgumu vai prasītājs atteicies no prasības, prasība apmierināta 12 lietās, prasība noraidīta 12 lietās un arī 12 gadījumos prasība apmierināta daļēji. Mantiski novērtējamā prasību summa izskatītajās civillietās kopumā pārsniedz 3,8 miljonus eiro, kas, vērtējot kopsakarā ar lietu izskatīšanas ātrumu, ir labs rādītājs.

Laikā līdz 2022. gada 1. martam izskatīti 39 pieteikumi par prasības nodrošināšanu un 20 pieteikumi par pagaidu aizsardzību, no tiem apmierināti – 7, daļēji apmierināti – 15, noraidīti – 28, atteikts pieņemt – 9.

Minētie dati liecina par ELT augstām darba spējām, jo tiesa gada laikā pie ievērojamas noslodzes krimināllietu izskatīšanā, ir spējusi izskatīt vairāk kā pusi civillietu no tā civillietu daudzuma, kas sākotnēji tika prognozēts.

Vispārējā kārtībā izskatītas 21 krimināllietas, bet vienošanās procesa kārtībā – 28. Pabeigtajās krimināllietās piekritību ELT pārsvarā ir noteicis Krimināllikuma 195. pants (noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana), bet četros gadījumos Krimināllikuma 320. panta trešā daļa (kukuļņemšana lielā apmērā, personu grupā vai ja kukulis pieņemts pēc tā pieprasīšanas).

Procesos par noziedzīgi iegūtu mantu, kas sastāda lielāko daļu no ELT noslodzes, 110 gadījumos manta atzīta par noziedzīgi iegūtu, bet 41 gadījumā tiesa procesu izbeigusi.

Kopējā konfiscētās mantas vērtība lietās, kurās ELT nolēmums ir stājies spēkā, pārsniedz 32,6 miljonus eiro.

Vidējais izskatīšanas termiņš pabeigtajām civillietām ir bijis 93,3¹ dienas, krimināllietām 53 dienas, bet procesiem par noziedzīgi iegūtu mantu – 82 dienas, kas ir būtiski ātrāk nekā līdzīgu lietu izskatīšanas termiņi vispārējās jurisdikcijas rajona (pilsētas) tiesās.

Augstākas instances ir izskatījušas 130 sūdzības² par ELT nolēmumiem. No tiem 91 atstāts negrozīts, 8 nolēmumi daļēji atcelti, 6 gadījumos noteikts cits rezultāts, piemēram, ELT nolēmums grozīts vai augstākas instances tiesas atteikušas izskatīt sūdzību, bet 25 gadījumos augstākas instances tiesas lēmušas pretēji ELT.

Tiek prognozēts, ka ELT arī tuvāko divu gadu laikā turpinās saņemt ievērojamu daudzumu procesu par noziedzīgi iegūtu mantu.

Attiecībā par krimināllietām Ģenerālprokuratūra 2022. gadā prognozējusi virzīt izskatīšanai ELT 109 krimināllietas pēc Krimināllikuma 195. panta, bet 2023. gadā - 68 krimināllietas pēc šī paša panta. Norādītais lietu skaits liecina, ka tuvāko divu gadu laikā krimināllietu skaits ievērojami pārsniegs sākotnējo prognozēto izskatāmo lietu apjomu ELT. Tiesai tiek nodotas lietas, kas uzsāktas 2019. gadā un tas lietu daudzums, ar ko ikdienā saskaras prokurori, norāda uz to, ka uz tiesu nosūtāmais lietu skaits nemazināsies.

Ņemot vērā iepriekšminēto, Tieslietu ministrija rosinājusi īstermiņā ELT nodot civillietas par kapitāla daļas piederību un lietas par valdes vai padomes locekļu, dibinātāju, dalībnieku, prokūristu vai revidentu atbildību. Attiecīgi līdz 2022. gada 1. decembrim paredzēts izstrādāt grozījumus Civilprocesa likumā, nosakot ELT kompetenci minētajās lietās. Prognozējams, ka likuma grozījumi varētu stāties spēkā no 2023. gada 1. jūlija.

Savukārt vidējā termiņā (3-5 gados) ELT būtu nododama šādu civillietu kategoriju izskatīšana:

• intelektuālā īpašuma lietas;
• liela apmēra prasības komercdarbībai svarīgos jautājumus (piemēram, liela industriāla nekustamā īpašuma atsavināšanas, nomas līgumi, līgumi, kas saistīti ar vērtīgu ražošanas iekārtu iegādi vai izejvielu piegādēm);
• prasības, kas izriet no dažāda veida finanšu instrumentiem.

Kā arī ECT izskatīšanai nododamas šādu krimināllietu kategorijas:

• lietas par iekšējās informācijas nelikumīgu izmantošanu un manipulāciju finanšu tirgos;
• lietas par neatļautu finanšu instrumentu izlaišanu;
• lietas par neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanu, komercnoslēpumu saturošu ziņu neatļautu iegūšanu un izpaušanu un finanšu tirgus iekšējās informācijas nelikumīgu izpaušanu;
• lietas par ieķīlātas lietas prettiesisku atsavināšanu, bojāšanu un iznīcināšanu;
• lietas par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas;
• lietas par ziņu nesniegšanu un nepatiesu ziņu sniegšanu par līdzekļu piederību un patieso labuma guvēju.

Vienlaikus šāda apjoma papildu kompetence tiesai nododama tikai vienlaikus ar tiesas kapacitātes palielināšanu – par ne mazāk kā piecām tiesneša amata vietām, no kā savukārt izriet nepieciešamība rast risinājumu attiecībā uz tiesas izvietošanu plašākās telpās.  Attiecīgi izvērtējama iespēja daļu telpu, ko paredzēts nodot Tieslietu akadēmijas izveidei, 11. novembra krastmalā 31, Rīgā, pielāgot arī ELT vajadzībām. Attiecīgi Tiesu administrācijai sadarbībā ar Tiesu namu aģentūru līdz 2023. gada 1. maijam būtu jāuzdod izvērtēt iespējamos risinājumus tiesas pārcelšanai uz tai nepieciešamajai kapacitātei atbilstošām telpām.

Savukārt Tieslietu ministrija līdz 2023. gada 1. novembrim jāizstrādā grozījumi Civilprocesa likumā un Kriminālprocesa likumā. Prognozējams, ka šādi grozījumi varētu stāties spēkā 2025. gada 1. janvārī.