Uzsākot 2018.gada budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir atjaunojusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2017.-2020.gadam. Atbilstoši jaunajām prognozēm, Latvijas ekonomikas izaugsme šogad paātrināsies līdz pat 3,7%, bet 2018.gadā būs 3,4% līmenī.

Salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm, kas bija pamatā Latvijas Stabilitātes programmas 2017.-2020.gadam sagatavošanai, iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze 2017.gadam ir paaugstināta par 0,5 procentpunktiem un 2018.gadam – par 0,1 procentpunktu. Prognožu paaugstināšana saistīta ar spēcīgāku pasaules un Eiropas ekonomikas izaugsmi, kas stimulē Latvijas preču un pakalpojumu eksporta attīstību, ģeopolitiskās situācijas stabilizēšanos, kā arī ar straujāku Eiropas Savienības fondu līdzekļu ieplūdi, kas nodrošinājusi spēcīgāku investīciju aktivitātes atjaunošanos un būvniecības nozares kāpumu.

Atšķirībā no dažiem pēdējiem gadiem, kad ekonomikas izaugsmi balstīja galvenokārt privātais patēriņš, nākamajos gados arvien lielāka loma būs eksportam un investīcijām pamatkapitālā.

Sagaidāms, ka Latvijas preču un pakalpojumu eksports 2017. un 2018.gadā palielināsies attiecīgi par 6,1% un 3,7%, bet investīciju pieaugums sasniegs 11,4% un 8,4%.

Tajā pašā laikā privātā patēriņa nozīme ekonomikas izaugsmē nedaudz mazināsies, taču arī patēriņa pieauguma tempi saglabāsies salīdzinoši spēcīgi, veidojot 4,8% 2017.gadā un 3,1% 2018.gadā.

Līdz ar naftas un citu izejvielu preču cenu pieaugumu pasaules tirgū, kā arī ņemot vērā plānotos akcīzes nodokļu paaugstinājumus, no 2017.gada Latvijā būs atsācies patēriņa cenu pieaugums, un gada vidējā inflācija 2017. un 2018.gadā būs 2,8% līmenī, pēc tam nākamajos divos gados pakāpeniski pazeminoties līdz 2,1% 2020.gadā.

Ekonomikas izaugsmei paātrinoties, gaidāms arī nedaudz straujāks bezdarba kritums, 2017.gadā bezdarba līmenim samazinoties līdz 8,9% un 2018.gadā – līdz 8,2% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Tas ir attiecīgi par 0,5 un 0,7 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējās FM prognozēs. Savukārt nodarbināto iedzīvotāju skaits vidējā termiņā saglabāsies stabils un strādājošo skaita pieaugumu ierobežos darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās. Līdz ar straujāku ekonomikas izaugsmi straujāks kļūs arī darba samaksas pieaugums, ko ietekmēs arī sarūkošie darbaspēka resursi. Pēc FM prognozēm, mēneša vidējā bruto darba samaksa 2017.gadā palielināsies par 6,5% līdz 915 eiro, un 2018.gadā – par 6,0% līdz 970 eiro. Prognozētais darba samaksas pieaugums gan 2017.gadam, gan 2018.gadam ir par vienu procentpunktu augstāks nekā iepriekšējās prognozēs.

Izstrādājot makroekonomisko rādītāju prognozes 2018.gada budžetam, FM izvērtēja iekšējās un ārējās vides riskus, kuriem īstenojoties, ekonomikas izaugsme var izrādīties straujāka vai lēnāka, nekā paredz pamata prognoze. Pozitīvie riski ir saistīti ar straujāku kreditēšanas pieaugumu Latvijā, kā arī straujāku investīciju attīstību, balstoties uz uzņēmumu pašu resursiem. Pozitīvie riski ietver arī straujāku, nekā prognozēts, izaugsmi Latvijas galvenajās ārējās tirdzniecības partnervalstīs un aktīvāku starptautiskās tirdzniecības attīstību.

Negatīvie riski savukārt īstermiņā ir mazāk izteikti nekā pozitīvie, tomēr to piepildīšanās var būtiski ietekmēt Latvijas ekonomikas attīstību vidējā termiņā. Negatīvie riski ir saistīti ar ģeopolitisko nenoteiktību, ilgstoši zemo investīciju līmeni Latvijā un lēnāku nekā plānots ES fondu līdzekļu plūsmu, kā arī produktivitātes pieaugumam neatbilstošu darba samaksas kāpumu.

Izstrādājot vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības scenāriju, FM ir konsultējusies ar Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas ekspertiem. Atjaunotās makroekonomisko rādītāju prognozes ir apstiprinājusi Fiskālās disciplīnas padome, un tās ir saskaņotas ar Latvijas Banku un Ekonomikas ministriju.

Aktualizētās vispārējās valdības budžeta bilances prognozes 2017.gadam sagatavošanā ir ņemtas vērā atjaunotās nodokļu ieņēmumu prognozes, valsts pamatbudžeta septiņu mēnešu aktualizētais izdevumu plāns, valsts speciālā budžeta aktualizētā prognoze, kā arī pašvaldību un atvasināto publisko personu budžetu izpildes tendences šā gada pirmajā pusē. Jāatzīmē, ka vispārējās valdības budžeta izpildi ietekmē iekasētie nodokļu ieņēmumi, tālākais izdevumu pieaugums valsts speciālajā budžetā un ES fondu finansējuma apguve, īpaši pašvaldību budžetos turpmākajos šī gada mēnešos.

Ar pilnām FM makroekonomisko rādītāju prognozēm var iepazīties šeit.