Šajā rakstā autors apskata gadījumus, kad tiek samaksāts avanss par nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu iegādi, par pakalpojumiem vai par preču (krājumu) iegādi, kā arī gadījumus, kad šādi avansi tiek saņemti.

Samaksātie avansi

Kā zināms, bilances aktīvā ir atsevišķi posteņi "Avansa maksājumi par nemateriālajiem ieguldījumiem", "Avansa maksājumi par pamatlīdzekļiem" un "Avansa maksājumi par krājumiem". Savukārt samaksātos avansus par pakalpojumiem uzrāda bilances postenī "Citi debitori". Visos gadījumos samaksātos avansus šajos bilances posteņos iekļauj kopā ar pievienotās vērtības nodokli (ja tas ir samaksāts). 

Ministru kabineta 2013. gada 3. janvāra noteikumos Nr. 17 "Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai" noteikts:

Tādējādi tajos gadījumos, kad avanss samaksāts par precēm un pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai, nodokļa maksātājam tiek dotas tiesības atskaitīt priekšnodokli.

Ņemot vērā, ka bilancē attiecīgajos aktīva posteņos samaksātie avansi tiek uzskaitīti kopā ar pievienotās vērtības nodokli un tajā pašā laikā pievienotās vērtības nodoklis (priekšnodoklis) avansa samaksāšanas gadījumā tiek atskaitīts (uzskaitīts atsevišķā pievienotās vērtības priekšnodokļa kontā), veidojas situācija, kurā grāmatveži reizēm "apjūk" — kā vienlaikus attiecīgajā kontā iegrāmatot visu kopējo samaksāto summu un atskaitīt priekšnodokli? Jo šī priekšnodokļa summa taču arī ir jāiegrāmato attiecīgā nodokļa uzskaites kontā. Šajā brīdī rodas "sakramentālais" jautājums — kā to visu iegrāmatot? 

Lai kliedētu bažas, ka viena un tā pati pievienotās vērtības nodokļa (priekšnodokļa) summa varētu "dubultoties" (tiktu iegrāmatota divas reizes), autors iesaka attiecīgu grāmatojumu shēmu, izveidojot speciālu kontu pievienotās vērtības nodokļa avansa maksājumiem.

1210 EUR Debets 2190 (Avansa maksājumi par precēm)
1210 EUR Kredīts 2620 (Norēķinu konts bankā)

210 EUR Debets 5721 01 (PVN priekšnodoklis)
210 EUR Kredīts 5721 20 (PVN — avansa maksājumi)

Minētais speciālais konts 5721 20 šajā gadījumā ir "PVN — avansa maksājumi", pie kura autors vēl atgriezīsies.

Tādējādi bilances kontā 2190 "Avansa maksājumi par precēm" tiks iekļauta visa avansā samaksātā summa un būs ievērotas Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumos Nr. 775 "Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi" ietvertās prasības:

1000 EUR Debets 2130 (Preču krājumi pārdošanai)
1210 EUR Kredīts 2190 (Avansa maksājumi par precēm)
210 EUR Debets 5721 20 (PVN — avansa maksājumi)

Tādējādi pievienotās vērtības nodokļa (priekšnodokļa) summas "dubultā" uzskaite tiks novērsta.

Virsgrāmatā minētie grāmatojumi (apkopoti 1. un 2. piemērs) tiek atspoguļoti šādi:

Tajā gadījumā, kad avanss ir samaksāts, bet pārskata gada beigās (bilances datumā) preces vēl nav saņemtas, virsgrāmatā ieraksti būs šādi:

Nereti tiek uzdots jautājums — kādus grāmatojumus veikt, ja avansa rēķins tiek apmaksāts tikai daļēji?

Kā zināms, avansa rēķini pēc to saņemšanas netiek iegrāmatoti. Grāmatojumi tiek veikti tikai avansa maksājumu gadījumā.

1815 EUR Debets 2190 (Avansa maksājumi par precēm)
1815 EUR Kredīts 2620 (Norēķinu konts bankā)

315 EUR Debets 5721 01 (PVN priekšnodoklis)
315 EUR Kredīts 5721 20 (PVN — avansa maksājumi)

4000 EUR Debets 2191 (Avansa maksājumi par pakalpojumiem)
4000 EUR Kredīts 2620 (Norēķinu konts bankā)

840 EUR Debets 5721 15 (PVN priekšnodoklis — būvniecības pakalpojumi)
840 EUR Kredīts 5721 16 (PVN aprēķināts — būvniecības pakalpojumi)

Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteikts:

Autors vērš uzmanību, ka, veicot avansa maksājumus un vienlaikus atskaitot priekšnodokli, uzņēmuma rīcībā ir jābūt arī nodokļa (avansa) rēķinam, uz kura pamata tiek veikts maksājums un tiek atskaitīts priekšnodoklis. Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteikts:

Saņemtie avansi

Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteikts, ka, saņemot avansu, ir pienākums aprēķināt budžetā maksājamo PVN:

6050 EUR Debets 2620 (Norēķinu konts bankā)
6050 EUR Kredīts 5210 (Saņemti avansa maksājumi par precēm)

1050 EUR Debets 5721 20 (PVN — avansa maksājumi)
1050 EUR Kredīts 5721 02 (Aprēķināts PVN — saņemtie avansi)

Līdzīgi grāmatojumi veicami arī gadījumos, kad tiek samaksāts (saņemts) avanss par nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu iegādi, izmantojot attiecīgos kontus no uzņēmumā apstiprinātā grāmatvedības kontu plāna.

6050 EUR Debets 5210 (Saņemti avansa maksājumi par precēm)
5000 EUR Kredīts 6111 (Ieņēmumi no preču pārdošanas uz avansa rēķina)
1050 EUR Kredīts 5721 20 (PVN — avansa maksājumi)

4000 EUR Debets 7110 (Pārdoto preču pašizmaksa)
4000 EUR Kredīts 2130 (Preču krājumi pārdošanai)

4235 EUR Debets 5210 (Saņemti avansa maksājumi par precēm)
3500 EUR Kredīts 6111 (Ieņēmumi no preču pārdošanas uz avansa rēķina)
735 EUR Kredīts 5721 20 (PVN — avansa maksājumi)

3000 EUR Debets 7110 (Pārdoto preču pašizmaksa)
3000 EUR Kredīts 2130 (Preču krājumi pārdošanai)

1815 EUR Debets 5210 (Saņemti avansa maksājumi par precēm)
1815 EUR Kredīts 2620 (Norēķinu konts bankā)

315 EUR Debets 5721 30 (PVN — korekcijas)
315 EUR Kredīts 5721 20 (PVN — avansa maksājumi)

Virsgrāmatā minētie grāmatojumi (apkopoti 5. un 7. piemērs) tiek atspoguļoti šādi:

Autors uzsver, ka katrs uzņēmums savā grāmatvedības politikā nosaka avansu uzskaites kārtību. Katrā ziņā tiek ieteikts visus darījumus, kuri saistīti ar avansa maksājumiem (gan saņemtos avansa maksājumus, gan veiktos avansa maksājumus, arī pievienotās vērtības nodokli) vienmēr nodalīt un uzskaitīt atsevišķos grāmatvedības kontos. Tādējādi visi darījumi būs izsekojami uzņēmuma grāmatvedībā, kā arī trešā kvalificētā persona varēs gūt skaidru un patiesu priekšstatu par veiktajiem darījumiem un par aprēķinātajiem nodokļiem.

Šajā rakstā autors neskaidro pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas noteikumus, nodokļa likmes, nodokļa deklarācijas un tās pielikumu sagatavošanas kārtību utt. Skaidrojumi tiek sniegti tikai par tādiem gadījumiem, kuros nodoklis PVN maksātājam ir jāaprēķina, un gadījumiem, kuros PVN maksātājam ir tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu. Jāņem vērā arī tas, ka piemēri rakstā doti ar noteikumu, ka abi darījuma partneri ir pievienotās vērtības nodokļa maksātāji.

Autors šajā rakstā neskaidro arī samaksāto avansu saistību ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Jāņem vērā, ka samaksātais avanss, saistībā ar kuru ilgstoši netiek saņemtas preces vai pakalpojumi, var veidot ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo bāzi. Šī iemesla dēļ ir svarīgi regulāri, īpaši pirms gada pārskata sagatavošanas, rūpīgi pārskatīt samaksāto avansu konta atlikumus un izvērtēt, vai neveidojas ar nodokli apliekamā bāze.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2022. gada jūnija (486.) numurā.

• Avansa rēķinu grāmatvedība un apmaksa
• Ja alga izmaksāta avansā