Saeima 30.maijā pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā. Likumprojektam ir būtiska nozīme Moneyval rekomendāciju ieviešanā un Latvijas finanšu sistēmas sakārtošanā, paredzot Apvienoto Nāciju Organizācijas noteiktās finanšu un civiltiesiskās sankcijas piemērot ātrā termiņā, proti, 48 stundu laikā no to pieņemšanas.

Likuma grozījumi paredz arī likumdošanā ieviest formālu un juridisku mehānismu, kā Latvija var ierosināt noteikt starptautiskas sankcijas, nenosakot nacionālas sankcijas. Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka šādas tiesības Latvijai jau ir starptautiski.

Tāpat likumprojekts papildina kompetento institūciju skaitu, kuras ir atbildīgas par starptautisko vai nacionālo sankciju izpildes uzraudzību vai kontroli - Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija, Latvijas Zvērinātu advokātu padome, Latvijas Zvērinātu notāru padome, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija u.c.,  kā arī paredz noteikt, ka valstij saistošās sankcijas ir jāievēro visām personām Latvijā. Likumprojektā precizēts arī regulējums par sankciju ievērošanu publiskajos iepirkumos, kā arī izstrādāts regulējums par publisko tiesību subjektu tiesībām sankciju gadījumā slēgt līgumus.

Savukārt, lai koordinētu kompetento institūciju darbību un veicinātu vienotu pieeju normatīvo aktu piemērošanā, likuma grozījumi deleģē Ministru kabinetam izveidot Sankciju koordinācijas padomi.

Likuma grozījumi arī paredz noteikt ziņošanas pienākumu par starptautisko un nacionālo sankciju pārkāpšanas mēģinājumiem, iespējamiem pārkāpumiem un tā rezultātā iesaldētiem līdzekļiem. Vienlaikus plānots no juridiskas un tajā skaitā arī civiltiesiskas atbildības atbrīvot personas, kas par iespējumiem sankciju pārkāpumiem informē kādu no kompetentajām iestādēm vai Valsts drošības dienestu.

Tāpat likumprojekts attiecībā uz iekšējās kontroles sistēmu vai sankciju riska pārvaldību paredz noteikt administratīvo atbildību starptautisko un nacionālo sankciju jomā, piemērojot brīdinājumu vai naudas sodu fiziskai personai no 100 līdz 200 000 naudas soda vienībām, bet juridiskai personai - no 1000 līdz 200 000 naudas soda vienībām.

Lai likums stātos spēkā, tas vēl otrajā - galīgajā - lasījumā ir jāpieņem Saeimā.