Pēc Tieslietu ministrijas (TM) īstenotās šķīrējtiesu reformas, kuras mērķis bija noteikt stingrākas prasības šķīrējtiesnešiem un patstāvīgās šķīrējtiesas izveidē, kā arī stiprināt uzraudzības mehānismus, izslēdzot no pastāvīgo šķīrējtiesu vidus tās šķīrējtiesas, kuru darbība neatbilst likuma prasībām un atstāj negatīvu iespaidu uz šķīrējtiesu institūtu kopumā, esot sekmēta šķīrējtiesu darbības efektivitāte un kvalitāte, kā arī sakārtota šķīrējtiesu darbības vide, apgalvo TM.

2016.gada 3.novembrī stājās spēkā likums "Grozījumi Šķīrējtiesu likumā", kas paredzēja vairākas būtiskas papildu izmaiņas līdzšinējā šķīrējtiesu reģistrācijas procesā, kā arī noteica pastāvīgo šķīrējtiesu dibinātāju pienākumu veikt pārreģistrāciju, lai nodrošinātu šķīrējtiesu reģistra ierakstu un šķīrējtiesas lietai pievienojamo dokumentu atbilstību likuma grozījumiem.

Minētie likuma grozījumi paredz izmaiņas līdzšinējā šķīrējtiesu reģistrācijas procesā, izvirzot jaunas prasības pastāvīgo šķīrējtiesu dibinātājiem, papildinot iesniedzamo ziņu apjomu, kā arī nosakot, ka Šķīrējtiesu likumā noteiktos gadījumos uzraudzību pār šķīrējtiesām īsteno Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs.

Kā liecina Uzņēmumu reģistra statistikas dati, kopš reformas uzsākšanas šķīrējtiesu skaits Latvijā samazinājies par 67%. Kopumā šo gadu laikā kā neatbilstošas likuma prasībām no šķīrējtiesu reģistra izslēgtas 143 šķīrējtiesas. Uz 2017.gada 1.jūniju Šķīrējtiesu reģistrā tomēr joprojām ir reģistrētas 70 pastāvīgās šķīrējtiesas.

Vienlaikus turpinās ar likuma grozījumiem noteiktais pārejas periods, kas noteic, ka pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājam līdz 2017.gada 1.jūnijam bija jāiesniedz Uzņēmumu reģistram pieteikums par grozījumu izdarīšanu šķīrējtiesu reģistrā, iesniedzot aktualizētu šķīrējtiesnešu sarakstu. Savukārt, Uzņēmumu reģistrs līdz 2017.gada 1.septembrim lems par to pastāvīgo šķīrējtiesu izslēgšanu no šķīrējtiesu reģistra, kuras minēto pienākumu nebūs izpildījušas.