Nākamā gada veselības nozares budžeta palielinājums par 194 miljoniem eiro (sasniedzot 1,014 miljardus eiro) būšot lielākais veselības nozares palielinājums pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Papildu pieejamais finansējums tikšot ieguldīts veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanai, kā arī ārstniecības personu atalgojuma konkurētspējas palielināšanai.

Rezultātā 2018.gadā papildu 13,2 miljoni eiro tiks novirzīti onkoloģijas jomai, ļaujot nodrošināt ārstu konsultācijas, diagnostiskos izmeklējumus un ārstēšanu vairāk kā 137 tūkstošiem pacientu, kā arī vairāk kā 29 tūkstošiem pacientu kompensējamos medikamentus.

Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai paredzēts novirzīt papildu 28,6 miljonus eiro, tai skaitā ambulatorajai aprūpei – 12,6 miljonus eiro. Tādējādi tiks palielināts valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjoms par 434,8 tūkstošiem un samazinātas gaidīšanas rindas uz pakalpojumu saņemšanu par 15% salīdzinājumā ar 2017.gadu. Plānots, ka tas ļaus samazināt ambulatoro izmeklējumu un terapijas gaidīšanas rindu garumu, salīdzinot ar 2017.gada sākumu, par 16,2 dienām (no 40,39 līdz 24,19), savukārt ambulatoro speciālistu pakalpojumu gaidīšanas rindu garumu par 40,2 dienām (no 100,48 līdz 60,28).

Plānots, ka dienas stacionārā sniegtajiem pakalpojumiem gaidīšanas rindu garuma samazinājums pēc papildu finansējuma piešķiršanas, salīdzinot ar 2017.gada sākumu, nākamgad plānots par 40% jeb 162,8 dienām (no 407 uz 244,2), savukārt ambulatoro rehabilitācijas rindu garums saruks par 200 dienām (no 502 līdz 302).

Primārās veselības aprūpē paredzēts palielināt ģimenes ārstiem kapitācijas naudu par 28% no 1,25 eiro līdz 1,60 eiro par vienu reģistrētu pacientu, kopējos ģimenes ārstu prakses ieņēmumus palielinot par 553 eiro mēnesī. Papildus ģimenes ārstu kvalitātes maksājumu sistēmas reformai paredzēts novirzīt 4 miljonus eiro. Savukārt zobārstniecības pakalpojumu pieejamības uzlabošanai bērniem paredzēts palielināt tarifus par 32%.

Tāpat nākamgad paredzēts palielināt ārstu un funkcionālo speciālistu darba samaksu no 859 eiro līdz 1125 eiro mēnesī, ārstniecības un pacientu aprūpes personas un funkcionālo speciālistu asistentiem no 537 eiro līdz 675 eiro mēnesī, bet ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām – no 400 eiro līdz 450 eiro mēnesī.

Tomēr Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir vērsusies pie Veselības ministrijas ar aicinājumu bez vilcināšanās sasaukt darba grupu, lai vienotos par darba samaksas pieaugumu nozares darbiniekiem.

Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Veselības aprūpes nozares apakšpadome (VANA) jau 17. augustā nolēma atjaunot Veselības ministrijas darba grupas par ārstniecības personu darba samaksu darbību. Diemžēl ministrija to joprojām nav izdarījusi. Vienlaikus pieaug nozares darbinieku prasības pēc skaidras un taisnīgas darba samaksas paaugstināšanas, kas apsolīta vairākos politiskās plānošanas dokumentos.

LVSADA iepriekš ir paudusi sašutumu un nožēlu par Ministru kabineta lēmumu svītrot no Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekta konkrētas garantijas par nozares finansējuma un darba samaksas finansējuma pieaugumu.

Likumprojekts tika izveidots un iesniegts valdībai pēc trīspusējas vienošanās, kas tika panākta NTSP 24.08.2017 sēdē, un saskaņošanas NTSP Veselības aprūpes nozares apakšpadomē 31. augustā. Saskaņotā likumprojekta pārejas noteikumi paredzēja, ka:

• 1) Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai gadskārtējo likumu par valsts budžetu, paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu veselības aprūpei tādā apmērā, lai publiskais finansējums 2020.gadā sasniegtu 4% no iekšzemes kopprodukta;
• 2) valsts finansējums veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai nedrīkst būt mazāks par 117,3 milj. eiro 2018.gadā, 185,5 milj. eiro 2019. gadā un 253,5 milj. eiro 2020. gadā. Pirms likumprojekta virzīšanas uz Saeimu valdība nolēma minētās normas svītrot.

LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris uzskata, ka svītrojumi likumprojektā un Veselības ministrijas tūļāšanās ar VANA lēmuma izpildi ir jāvērtē kontekstā: "Valdības nevēlēšanās savlaicīgi garantēt darba samaksas paaugstināšanu veselības aprūpes nozares darbiniekiem un apspriest ar sociālajiem partneriem taisnīgus un caurskatāmus darba samaksas pieauguma nosacījumus ir bīstams simptoms. Tas varētu liecināt, ka solītā darba samaksas pieauguma vietā mediķiem tiek gatavots kārtējais čuriku čiks".