Saeimā pirmdien, 9.oktobrī, notika konference “Jaunais Veselības aprūpes finansēšanas likums: izaicinājumi un iespējas”, kurā veselības, apdrošināšanas un citu jomu lietpratēji diskutēs par plānotajām izmaiņām veselības nozares finansēšanā.

“Veselības nozare ir pārmaiņu priekšā, un pirmais solis to virzienā ir sperts - Saeima konceptuāli atbalstījusi Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu. Jau šobrīd ir skaidrs, ka līdz likuma pieņemšanai tajā vēl ieguldāms būtisks darbs, tādēļ pirmdien pulcēsimies, lai uzklausītu ekspertu viedokli un diskutētu par neskaidrajiem jautājumiem saistībā ar gaidāmajām izmaiņām veselības aprūpes finansēšanā,” norāda Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.

Pasākuma atklāšanā konferences dalībniekus uzrunāja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, Ministru prezidents Māris Kučinskis, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča, veselības ministre Anda Čakša, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, kā arī Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētājs, Onkoloģisko pacientu atbalsta deputātu grupas vadītājs Romualds Ražuks.

Kā zināms, Saeima  5.oktobrī pirmajā lasījumā pieņēma Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, kas paredz reformēt veselības aprūpes finansēšanas sistēmu un ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu. Likumprojekts Saeimā jāskata vēl otrajā un trešajā lasījumā.

No nākamā gada plānots ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu, kuras pamatā ir visas sabiedrības solidāra iesaiste atbildīgā nodokļu maksāšanā, teikts likumprojekta anotācijā.

Jaunais regulējums paredz valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimumu, ko saņems visi iedzīvotāji neatkarīgi no sociālo iemaksu apmēra. Tajā ietilps neatliekamā medicīniskā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta sniegtie pakalpojumi, kā arī kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces. Tāpat visiem iedzīvotājiem paredzēts nodrošināt pakalpojumus, lai ārstētu saslimšanas ar nozīmīgu ietekmi uz sabiedrības veselību vai apdraudējumu sabiedrības veselībai, tostarp psihiskas saslimšanas, tuberkulozi, un šo slimību ārstēšanai nepieciešamās zāles un medicīniskās ierīces.

Savukārt, lai veselības aprūpes minimumam papildus varētu saņemtu vēl arī citus valsts apmaksātus pakalpojumus, iedzīvotājiem būs jābūt valsts obligātajai veselības apdrošināšanai. Tiesības uz apdrošināšanu būs personai, par kuru veiktas vai bija jāveic sociālās iemaksas, kā arī valsts aizsargātām personām vai iedzīvotājiem, kas veikušas veselības apdrošināšanas iemaksas. Apdrošinātas būs arī vēl vairākas iedzīvotāju grupas, tostarp bērni vecumā līdz 18 gadiem, bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni un jaunieši līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, personas, kas mācās vai studē, bezdarbnieki, kuri reģistrējusies Nodarbinātības valsts aģentūrā, Černobiļas avārijas seku likvidētāji, personas, kuras kopj bērnu invalīdu un kuras saņem bērna kopšanas vai vecāku pabalstu.

Valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sarakstu, to sniegšanas organizēšanas un apmaksas kārtību, kā arī veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas pretendentu rindu veidošanas kārtību noteiks Ministru kabinets.

Patlaban iedzīvotāji valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus var saņemt neatkarīgi no nodokļu maksāšanas vai nemaksāšanas, un līdz ar to pakalpojumi tiek sniegti bez tiešu un uz veselības aprūpi vērstu nodokļu maksāšanas.

Likumprojekts paredz noteikt valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanas un saņemšanas principus un nosacījumus, tostarp finansējuma avotus, pakalpojumu klāstu un apjomu, kādā attiecīgās iedzīvotāju grupas un personas būs tiesīgas saņemt valsts finansētos veselības aprūpes pakalpojumus. Plānots, ka jaunā kārtība stāsies spēkā 2018.gada 1.janvārī.

Likumprojekts paredz, sākot ar 2020.gadu, veselības aprūpei nodrošināt finansējumu vismaz četru procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta. Vienlaikus pieaugot finansējumam veselības aprūpes pakalpojumiem, finansējuma pieaugums plānots arī primārai veselības aprūpei un ārstniecības personu atalgojuma palielināšanai.

Likums nepieciešams, lai nodrošinātu ilgtspējīgu veselības aprūpes finansēšanu, kuras pamatā ir visas sabiedrības solidāra iesaiste atbildīgā nodokļu maksāšanā, tādējādi nodrošinot labai starptautiskajai praksei atbilstošu veselības aprūpes finansējumu, lai sekmētu veselības aprūpes pieejamību un sabiedrības veselības līmeņa paaugstināšanos.