Piekļūstamība

Pāriet uz galveno saturu

Fonta izmērs

Kontrasts

TIESU PRAKSE

Pastāvīgās dzīvesvietas un dzīvesvietas deklarācijas ietekme uz nodokļu maksāšanas pienākumu Latvijas Republikā
Pastāvīgās dzīvesvietas un dzīvesvietas deklarācijas ietekme uz nodokļu maksāšanas pienākumu Latvijas Republikā
Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 12.decembrī atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc J.K. pieteikuma par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) 2009.gada 16.septembra lēmuma atcelšanu, sakarā ar VID kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2012.gada 6.marta spriedumu. Situācijas apraksts Pieteicēja J.K. 2004.gada jūlijā devās uz Ziemeļīriju un līdz 2007.gada jūlijam strādāja Ziemeļīrijas uzņēmumā. Ziemeļīrijas uzņēmums no pieteicējai izmaksājamās darba algas ieturēja ienākuma nodokli un sociālās apdrošināšanas iemaksas. 2005.gada 18.jūnijā pieteicējai tika piešķirts Lielbritānijas nacionālās apdrošināšanas numurs un 2005.gada 30.septembrī pieteicēja noslēdza īres līgumu. VID veica pieteicējai iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) auditu par 2005. – 2007.gadu un konstatēja, ka pieteicēja nav maksājusi IIN par Ziemeļīrijā gūtajiem ienākumiem. VID atzina pieteicēju par Latvijas rezidentu, jo uzskatīja, ka pieteicējas ierastā mītnes zeme ir Latvija, pieteicēja te ir deklarējusi savu dzīvesvietu, audita periodā iegādājusies Latvijā nekustamo īpašumu, saņēmusi kredītu kredītiestādē un veikusi finansiāla rakstura operācijas. Pieteicēju ar Latviju saistīja arī ģimenes saites...
Satversmes tiesa izbeidz tiesvedību lietā par likuma „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” normām
Satversmes tiesa izbeidz tiesvedību lietā par likuma „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” normām
Satversmes tiesa 19. decembrī pasludinājusi lēmumu lietā Nr. 2012‑03‑01 „Par likuma „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” 11. panta pirmās daļas un 25. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 77. un 78. pantam”. Apstrīdētās normas Likuma „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” (turpmāk arī – Tautas nobalsošanas likums) 11. panta pirmā daļa: „Ja Saeima nav pieņēmusi bez satura grozījumiem ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, šis vēlētāju iesniegtais likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts nododams tautas nobalsošanai.” Likuma „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” 25. panta pirmā daļa: „Ja likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu ir parakstījusi ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita, Valsts prezidents šo likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu iesniedz Saeimai.” Augstākā juridiska spēka normas Satversmes 1. pants: „Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.” Satversmes 77. pants: „Ja Saeima grozījusi Satversmes pirmo, otro, trešo, ceturto, sesto...
LTV pieteikuma lietā par NĪN atvieglojumiem Senāts aptur tiesvedību un iesniedz pieteikumu Satversmes tiesā
LTV pieteikuma lietā par NĪN atvieglojumiem Senāts aptur tiesvedību un iesniedz pieteikumu Satversmes tiesā
Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 17.decembrī nolēma apturēt tiesvedību Valsts SIA „Latvijas televīzija” (turpmāk – Latvijas Televīzija) pieteikuma lietā par Rīgas domes lēmuma atcelšanu, ar kuru pieteicējai uzlikts par pienākumu samaksāt nekustamā īpašuma nodokli par 2007.-2009.gadu. Senāts nolēma iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā par likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 1.panta otrās daļas, ciktāl tā neietver sabiedriskos elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, atzīšanu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 100.panta pirmajam teikumam un spēkā neesošu no izdošanas brīža. Senāta ieskatā, apstāklis, ka likumdevējs likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli” nav noteicis atbrīvojumu no nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas īpašumam, kuru izmanto pieteicēja, rada pretrunu ar Latvijas Republikas Satversmes 100.panta pirmo teikumu, kas noteic, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Senāta ieskatā, likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta otrajā daļā bija jābūt iekļautai arī norādei uz sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem. Tā kā sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi...
Augstākā tiesa apkopojusi tiesu praksi laulāto kopīgas mantas dalīšanā
Augstākā tiesa apkopojusi tiesu praksi laulāto kopīgas mantas dalīšanā
Nekustamais īpašums ir uzskatāms par abu laulāto kopīgu mantu, ja īpašuma tiesības uz to ir iegūtas laulības laikā un kad abiem laulātajiem pastāvējusi kopīga saimniecība, jo ir pamats uzskatīt, ka īpašuma iegādei nepieciešamie līdzekļi ir ņemti no ģimenes kopējā budžeta, kurā ieguldījumu atbilstoši attiecīgā brīža iespējām ir devuši abi laulātie: viens laulātais - audzinot bērnus un nodarbojoties ar mājsaimniecību, bet otrs laulātais - strādājot algotā darbā. Tas ir viens no pamata secinājumiem Augstākās tiesas veiktajā tiesu prakses apkopojumā par laulāto kopīgas mantas dalīšanu. Pētījums iever tiesu prakses analīzi un izpēti laika periodā no 2007.gada līdz 2012.gada I pusgadam, izpētot tiesas spriedumus, kas kasācijas kārtībā pārsūdzēti Senātā. Netiek analizēti jautājumi, uz kuriem atbildes līdzīgās lietās jau var atrast Senāta nolēmumu apkopojumos par iepriekšējiem gadiem. Pētījumā aplūkotas laulāto likumiskās mantiskās attiecības. Pētāmajos tiesas spriedumos nav bijuši strīdi, kas izriet no laulāto līgumiskajām mantiskajām attiecībām. Pārsvarā analizējamos tiesu spriedumos tiek lūgts atzīt mantu, kas publiskajos...
Satversmes tiesa izbeidz tiesvedību lietā par Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma normu
Satversmes tiesa izbeidz tiesvedību lietā par Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma normu
Satversmes tiesa 11.decembrī ir pieņēmusi lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2012-10-01 "Par Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 17. panta vārdu “bet ne vēlāk kā piecu gadu laikā no iestādes prettiesiskā administratīvā akta spēkā stāšanās vai prettiesiskās faktiskās rīcības veikšanas dienas" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. pantam". Apstrīdētās normas Lietas ierosināšanas laikā Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma (turpmāk - Atlīdzināšanas likums) 17. pants noteica, ka privātpersona iesniedz iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu gada laikā no dienas, kad tā uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par zaudējumu, bet ne vēlāk kā piecu gadu laikā no iestādes prettiesiskā administratīvā akta spēkā stāšanās vai prettiesiskas faktiskās rīcības veikšanas dienas. Augstāka juridiskā spēka normas Satversmes 92.pants: Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību....
AT Senāta Administratīvo lietu departamentā šonedēļ izskatāmās lietas
AT Senāta Administratīvo lietu departamentā šonedēļ izskatāmās lietas
Šonedēļ Augstākās Tiesas (AT) Senāta Administratīvo lietu departaments tiesas sēdē mutvārdu procesā izskatīs vienpadsmit kasācijas sūdzības, no kurām trīs Senāts izskatīs kopsēdē 14.decembrī. Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētājs ir Valsts ieņēmumu dienests, Iepirkumu uzraudzības birojs, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, Rīgas dome un Siguldas novada dome. Rakstveida procesā Senāts izskatīs vienu kasācijas sūdzību un piecas blakus sūdzības. Četrpadsmit lietās būs pieejami nolēmumi iepriekš tiesas sēdē izskatītās lietās. Informācija par atsevišķām 12.decembrī tiesas sēdē izskatāmām lietām: * Senāts skatīs Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts AS "Capital" pieteikums un par prettiesisku atzīts IUB 2010.gada 2.marta lēmums, kā arī izbeigta tiesvedība pieteikuma daļā par pienākuma uzlikšanu iestādei atlīdzināt AS "Capital" iemaksāto drošības naudu Ls 200 apmērā. Lietā ir strīds par to, vai IUB, atzīstot pasūtītāja rīcības brīvību jautājumā par iepirkuma priekšmeta sadalīšanu,...
Atkritumu apsaimniekošanas likuma norma neatbilst Satversmei
Atkritumu apsaimniekošanas likuma norma neatbilst Satversmei
Satversmes tiesa 6.decembrī ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2012-01-01 "Par Atkritumu apsaimniekošanas likuma pārejas noteikumu 12. punkta, ciktāl tas attiecas uz līgumiem, kas noslēgti, nepiemērojot normatīvos aktus par publisko iepirkumu vai neatbilstoši normatīvajiem aktiem par publisko iepirkumu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam". Atsevišķu atkritumu apsaimniekotāju tiesiskās paļāvības aizsardzība neierobežotā laikā nav samērīga ar aizskārumu, kas tiek radīts sabiedrības interesēm, ja tiek izkropļota konkurence un liegta iespēja saņemt kvalitatīvāku pakalpojumu par atbilstošāku maksu Apstrīdētā norma Atkritumu apsaimniekošanas likuma pārejas noteikumu 12. punkts: "Līdz 2005. gada 26.jūlijam pašvaldības un sadzīves atkritumu apsaimniekotāja noslēgtais līgums par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu izbeidzas līgumā noteiktajā termiņā. Ja pašvaldība un sadzīves atkritumu apsaimniekotājs pēc 2005. gada 26.jūlija ir noslēguši vai pagarinājuši līgumu par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu, nepiemērojot normatīvos aktus par publisko iepirkumu vai neatbilstoši normatīvajiem aktiem par publisko iepirkumu, minētais līgums izbeidzams ne vēlāk kā līdz 2013. gada 1.jūlijam." Augstākā...
Senāts nodod jaunai izskatīšanai lietu par zaudējumu piedziņu saistībā ar izmaksātu apdrošināšanas atlīdzību
Senāts nodod jaunai izskatīšanai lietu par zaudējumu piedziņu saistībā ar izmaksātu apdrošināšanas atlīdzību
Augstākās tiesas (AT) Senāta Civillietu departaments 5.decembrī atcēla Latgales apgabaltiesas spriedumu, ar kuru bija apmierināta apdrošināšanas akciju sabiedrības BTA prasība no atbildētāja regresa kārtībā piedzīt zaudējumus Ls 3554,38 apmērā par ceļu satiksmes negadījumā trešajai personai sabojātu automašīnu. Līdz ar to Latgales apgabaltiesai no jauna būs jāvērtē, vai situācija, kad persona nav apmainījusi autovadītāja apliecību sakarā ar uzvārda maiņu, ir pielīdzināma tādai, kad transportlīdzekļa vadītājam vispār nav tiesību vadīt attiecīgās kategorijas transportlīdzekli. Senāts lietu tiesas sēdē paplašinātā sastāvā izskatīja 28.novembrī sakarā ar atbildētāja kasācijas sūdzību. Senāta spriedums nav pārsūdzams. Pilns Senāta nolēmums būs pieejams 10.decembrī. Prasītāja BTA ar prasību tiesā vērsās 2010.gada maijā par zaudējumu piedziņu, sakarā ar ceļu satiksmes negadījuma rezultātā trešajai personai izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību. Prasībā norādīts, ka 2006.gada decembrī Rīgas rajonā, Siguldas pagastā notika ceļu satiksmes negadījums starp transportlīdzekli Audi A6, kuru vadīja trešā persona lietā un transportlīdzekli VW Golf, kuru vadīja atbildētājs lietā. Minētā ceļu satiksmes negadījuma rezultātā cietušajai...
Eiropas Cilvēktiesību tiesa noraida sūdzību par Kriminālprocesa likuma normu piemērošanu
Eiropas Cilvēktiesību tiesa noraida sūdzību par Kriminālprocesa likuma normu piemērošanu
Eiropas Cilvēktiesību tiesa (Tiesa) ir pieņēmusi lēmumu noraidīt Andra Trūpa (iesniedzējs) sūdzību par kriminālprocesa ilgumu, tajā skaitā arī par posmu, kad spēkā bija Kriminālprocesa likums (KPL). Iesniedzējs uzskatīja, ka sešus gadus un astoņus mēnešus ilgā krimināllietas izskatīšanas trīs tiesu instancēs ir viņa Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta 1.punktā garantēto tiesību uz lietas savlaicīgu izskatīšanu pārkāpums. Savukārt Tiesa atzina, ka iesniegtā sūdzība nav pieņemama tālākai izskatīšanai pēc būtības, jo sūdzības iesniedzējs nav izsmēlis KPL 14.pantā paredzētās tiesību aizsardzības iespējas. Tiesa atgādināja, ka, izskatot līdzīgas no Latvijas iesniegtas sūdzības, tā iepriekš vairākkārt bija kritizējusi tiesību aizsardzības līdzekļu trūkumu, norādot, ka Latvijas Kriminālprocesa kodekss, kas bija spēkā līdz 2005.gada 1.oktobrim, nepiedāvāja personām efektīvus tiesību aizsardzības līdzekļus pārmērīga kriminālprocesa ilguma gadījumā. Taču, vērtējot iesniedzēja sūdzību šajā lietā, Tiesa piekrita valdības argumentam, ka līdz ar KPL spēkā stāšanos 2005.gada 1.oktobrī, tiesiskā situācija mainījās, jo KPL 14.pantā ir nostiprinātas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā,...
Senāta Administratīvo lietu departaments skatīs lietas saistībā ar nodokļu nomaksu un disciplinārsodiem
Senāta Administratīvo lietu departaments skatīs lietas saistībā ar nodokļu nomaksu un disciplinārsodiem
Augstākās tiesas (AT) Senāta Administratīvo lietu departaments šonedēļ tiesas sēdē mutvārdu procesā izskatīs sešas kasācijas sūdzības un vienu blakus sūdzību. Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētājs ir Valsts ieņēmumu dienests, Aizsardzības ministrija, Valsts policija, Rīgas pilsētas pašvaldību Sabiedrisko pakalpojumu regulators un Inčukalna novada dome. Rakstveida procesā Senāts izskatīs piecas blakus sūdzības. Informācija par atsevišķām 5.decembrī tiesas sēdē izskatāmām lietām: Valsts ieņēmumu dienests pieteicējai noteica papildu samaksai iedzīvotāju ienākuma nodokli, soda naudu un nokavējuma naudu. Apgabaltiesa noraidījusi pieteikumu par nodokli un soda naudu, bet atcēlusi iestādes lēmumu daļā par nokavējuma naudu. Spriedums daļā par nodokli un soda naudu nav pārsūdzēts un ir stājies spēkā. Daļā par nokavējuma naudu iestāde iesniegusi kasācijas sūdzību. Senātam jāvērtē, vai tiesa pareizi piemērojusi tiesību normas, kas noteic nokavējuma naudas aprēķināšanu. (Lieta SKA-702/2012). Izskatot pieteicēja un atbildētāja kasācijas sūdzības, lietā ir vērtējams, vai Administratīvā apgabaltiesa ir pārbaudījusi visus lietā būtiskos apstākļus, lai nāktu pie secinājuma, ka Valsts ieņēmumu dienests...
Uz individuālo komersantu ir attiecināms juridiskās, nevis fiziskās personas maksātnespējas process
Uz individuālo komersantu ir attiecināms juridiskās, nevis fiziskās personas maksātnespējas process
Augstākās tiesas (AT) Senāts izskatījis AT Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāja protestu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2011.gada 27.maija spriedumu I.Z. pieteikumā par fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanu. Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2011.gada 27.maija spriedumu pasludināts fiziskās personas I.Z. maksātnespējas process un uzsākta I.Z. bankrota procedūra. Tiesa, novērtējot lietā iesniegtos dokumentus, konstatējusi Maksātnespējas likuma 129.panta pirmās daļas 1.punktā norādīto fiziskas personas maksātnespējas pazīmi – personai nav iespēju nokārtot parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un tās kopā pārsniedz Ls 5 000 (šajā gadījumā kopējās parādsaistības, kurām iestājies apmaksas termiņš ir Ls 107 794,71), kā arī atzinusi par pierādītu I.Z. spēju segt Maksātnespējas likuma 129.panta otrajā daļā noteikto vienreizējo administratora atlīdzību. Ievērojot minēto, un to, ka nepastāv Maksātnespējas likuma 130.pantā noteiktie ierobežojumi maksātnespējas procesa piemērošanai, tiesa secinājusi, ka I.Z. pieteikums par fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanu ir apmierināms. Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs iesniedzis protestu par šo spriedumu, kas kā nepārsūdzams...
Senāts skatīs kasācijas sūdzības par lietām, kurās valsts iestādes tiek vainotas neizdarībā
Senāts skatīs kasācijas sūdzības par lietām, kurās valsts iestādes tiek vainotas neizdarībā
Augstākās Tiesas (AT) Senāta Administratīvo lietu departaments tiesas sēdē mutvārdu procesā šonedēļ izskatīs vairākas kasācijas sūdzības. To vidū ir arī lieta, kurā radies strīds par nodokļu maksāšanas kavējumu. Kā uzskata kasācijas sūdzības iesniedzējs, nodokļi laikā netika nomaksāti, jo Valsts ieņēmumu dienests laikā nesniedza uzziņu. Pirms AS „Somdaris” kapitāla daļu pārdošanas pieteicējs pieprasīja no Valsts ieņēmumu dienestu uzziņu, vai minēto kapitāla daļu pārdošana ir apliekama ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tā kā iestāde ilgstoši kavējās sniegt uzziņu, pieteicējs pārdeva kapitāla daļas un nodokli nesamaksāja. Uzziņa tika izsniegta astoņus mēnešus pēc pieprasījuma iesniegšanas brīža. Iestāde atzina, ka pieteicējam nodoklis ir jāmaksā. Vienlaikus iestāde aicināja pieteicēju samaksāt nodokli un nokavējuma naudu. Atbilstoši iestādes aicinājumam pieteicējs samaksāja gan nodokli, gan nokavējuma naudu. Taču, uzskatot, ka nokavējuma nauda no viņa pieprasīta nepamatoti, pieteicējs lūdza to atmaksāt. Pieteicēja lūgums tika noraidīts, tāpēc viņš iesniedza pieteikumu administratīvajā tiesā. Administratīvā rajona tiesa un Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu noraidīja. Tiesas atzina, ka pieteicējs...
Soda par fiziskas personas veikto skaidras naudas iemaksu uzņēmuma kasē, ja kopsumma pārsniedz Ls 10 000
Soda par fiziskas personas veikto skaidras naudas iemaksu uzņēmuma kasē, ja kopsumma pārsniedz Ls 10 000
Administratīvā apgabaltiesa 9.novembrī rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz Rīgas sabiedrības ar ierobežotu atbildību „X” (nosaukums mainīts, turpmāk – SIA) pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora 2010.gada 3.septembra lēmuma Nr.22.5/45654 atcelšanu, sakarā ar SIA apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 21.oktobra spriedumu. Situācijas apraksts VID Nodokļu kontroles amatpersona SIA sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu, kurā norādīts, ka SIA kapitāldaļu īpašniece D.V. pieņēma lēmumus, ar kuriem nolēma piesaistīt personīgos naudas līdzekļus SIA saimnieciskās darbības nodrošināšanai, un skaidrā naudā iemaksāja SIA kasē Ls 18 900 un Ls 10 600. Tādējādi nav ievēroti likuma „Par nodokļiem un nodevām” 30.panta pirmās daļas nosacījumi. Par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 159.7 panta trešās daļas pārkāpumu VID uzlika SIA naudas sodu Ls 4425. Sākotnējo lēmumu SIA pārsūdzēja VID ģenerāldirektoram, ar kura lēmumu atstāts negrozīts Sākotnējais lēmums. SIA iesniedza pieteikumu par Lēmuma atcelšanu Administratīvajā rajona tiesā . Pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem. Konkrētie...
Satversmes tiesa ierosina lietu par tiesu izpildītāju amata atlīdzības segšanu no valsts budžeta līdzekļiem
Satversmes tiesa ierosina lietu par tiesu izpildītāju amata atlīdzības segšanu no valsts budžeta līdzekļiem
Satversmes tiesas 2.kolēģija 15.novembrī ir ierosinājusi ietu "Par Civilprocesa likuma 567. panta trešās daļas, ciktāl tā neparedz zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzības segšanu no valsts budžeta gadījumos, kad piedzinējs ir atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu samaksas, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 107. pantam un Ministru kabineta 2011.gada 30.augusta noteikumu Nr. 670 "Noteikumi par izpildu darbību veikšanai nepieciešamo izdevumu apmēru un to maksāšanas kārtību" 8., 9., 10., 11. un 12.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64. un 105. pantam". Apstrīdētās normas Civilprocesa likuma 567. panta trešā daļa: "Gadījumos, kad piedzinējs ir atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu samaksas, izpildu darbību veikšanai nepieciešamie izdevumi tiek segti no valsts budžeta līdzekļiem." Ministru kabineta 2011.gada 30.augusta noteikumu Nr. 670 (turpmāk - Noteikumi) 8.-12. punkts noteic piedziņas izdevumu apmaksu. Augstāka juridiskā spēka normas Satversmes 107. pants: "Ikvienam darbiniekam ir tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu, kas nav mazāka par valsts noteikto minimumu, kā arī tiesības uz iknedēļas brīvdienām un ikgadēju...
Augstākās tiesas Senāts skata lietu par pārmaksātā PVN atmaksas kārtību
Augstākās tiesas Senāts skata lietu par pārmaksātā PVN atmaksas kārtību
Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 16.novembrī kopsēdē izskatīja pieteicējas - Daugavpils pilsētas SIA "Mednis" kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmums par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksas kārtību atzīts par tiesisku un pamatotu. Iepriekš Senāts lietu kopsēdē skatīja pērn septembrī un tad Senātam radās šaubas, vai Latvijas normatīvajos aktos paredzētās iestādes tiesības atlikt nodokļa pārmaksas atmaksu atbilst Eiropas Savienības normatīvajos aktos paredzētajam iestādes pienākumam atmaksāt nodokļa pārmaksu saprātīgā termiņā. Lai gūtu skaidrību, Senāts apturēja tiesvedību lietā un uzdeva prejudiciālo jautājumu Eiropas Savienības Tiesai, kura Senāta šaubas atzina par pamatotām. Proti, tā atzina, ka atmaksas atlikšanas laiks, kurš var ilgt pat vairāk nekā gadu, nav saprātīgs. 16. novembra tiesas sēdē Senāts uzklausīja pieteicējas un atbildētājas pārstāvjus un, atbilstoši Administratīvā procesa likuma 346.pantam noteica, ka Senāta nolēmums būs pieejams 17.decembrī. Pieteicēja - Daugavpils pilsētas SIA "Mednis" lūdza Valsts ieņēmumu dienestu atmaksāt pievienotās vērtības nodokļa pārmaksu, tomēr minētais...