TIESU PRAKSE

Augstākās Tiesas (AT) Senāta Administratīvo lietu departaments tiesas sēdē mutvārdu procesā šonedēļ izskatīs vairākas kasācijas sūdzības. To vidū ir arī lieta, kurā radies strīds par nodokļu maksāšanas kavējumu. Kā uzskata kasācijas sūdzības iesniedzējs, nodokļi laikā netika nomaksāti, jo Valsts ieņēmumu dienests laikā nesniedza uzziņu. Pirms AS „Somdaris” kapitāla daļu pārdošanas pieteicējs pieprasīja no Valsts ieņēmumu dienestu uzziņu, vai minēto kapitāla daļu pārdošana ir apliekama ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tā kā iestāde ilgstoši kavējās sniegt uzziņu, pieteicējs pārdeva kapitāla daļas un nodokli nesamaksāja. Uzziņa tika izsniegta astoņus mēnešus pēc pieprasījuma iesniegšanas brīža. Iestāde atzina, ka pieteicējam nodoklis ir jāmaksā. Vienlaikus iestāde aicināja pieteicēju samaksāt nodokli un nokavējuma naudu. Atbilstoši iestādes aicinājumam pieteicējs samaksāja gan nodokli, gan nokavējuma naudu. Taču, uzskatot, ka nokavējuma nauda no viņa pieprasīta nepamatoti, pieteicējs lūdza to atmaksāt. Pieteicēja lūgums tika noraidīts, tāpēc viņš iesniedza pieteikumu administratīvajā tiesā. Administratīvā rajona tiesa un Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu noraidīja. Tiesas atzina, ka pieteicējs...

Administratīvā apgabaltiesa 9.novembrī rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz Rīgas sabiedrības ar ierobežotu atbildību „X” (nosaukums mainīts, turpmāk – SIA) pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora 2010.gada 3.septembra lēmuma Nr.22.5/45654 atcelšanu, sakarā ar SIA apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 21.oktobra spriedumu. Situācijas apraksts VID Nodokļu kontroles amatpersona SIA sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu, kurā norādīts, ka SIA kapitāldaļu īpašniece D.V. pieņēma lēmumus, ar kuriem nolēma piesaistīt personīgos naudas līdzekļus SIA saimnieciskās darbības nodrošināšanai, un skaidrā naudā iemaksāja SIA kasē Ls 18 900 un Ls 10 600. Tādējādi nav ievēroti likuma „Par nodokļiem un nodevām” 30.panta pirmās daļas nosacījumi. Par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 159.7 panta trešās daļas pārkāpumu VID uzlika SIA naudas sodu Ls 4425. Sākotnējo lēmumu SIA pārsūdzēja VID ģenerāldirektoram, ar kura lēmumu atstāts negrozīts Sākotnējais lēmums. SIA iesniedza pieteikumu par Lēmuma atcelšanu Administratīvajā rajona tiesā . Pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem. Konkrētie...

Satversmes tiesas 2.kolēģija 15.novembrī ir ierosinājusi ietu "Par Civilprocesa likuma 567. panta trešās daļas, ciktāl tā neparedz zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzības segšanu no valsts budžeta gadījumos, kad piedzinējs ir atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu samaksas, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 107. pantam un Ministru kabineta 2011.gada 30.augusta noteikumu Nr. 670 "Noteikumi par izpildu darbību veikšanai nepieciešamo izdevumu apmēru un to maksāšanas kārtību" 8., 9., 10., 11. un 12.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64. un 105. pantam". Apstrīdētās normas Civilprocesa likuma 567. panta trešā daļa: "Gadījumos, kad piedzinējs ir atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu samaksas, izpildu darbību veikšanai nepieciešamie izdevumi tiek segti no valsts budžeta līdzekļiem." Ministru kabineta 2011.gada 30.augusta noteikumu Nr. 670 (turpmāk - Noteikumi) 8.-12. punkts noteic piedziņas izdevumu apmaksu. Augstāka juridiskā spēka normas Satversmes 107. pants: "Ikvienam darbiniekam ir tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu, kas nav mazāka par valsts noteikto minimumu, kā arī tiesības uz iknedēļas brīvdienām un ikgadēju...

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 16.novembrī kopsēdē izskatīja pieteicējas - Daugavpils pilsētas SIA "Mednis" kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmums par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksas kārtību atzīts par tiesisku un pamatotu. Iepriekš Senāts lietu kopsēdē skatīja pērn septembrī un tad Senātam radās šaubas, vai Latvijas normatīvajos aktos paredzētās iestādes tiesības atlikt nodokļa pārmaksas atmaksu atbilst Eiropas Savienības normatīvajos aktos paredzētajam iestādes pienākumam atmaksāt nodokļa pārmaksu saprātīgā termiņā. Lai gūtu skaidrību, Senāts apturēja tiesvedību lietā un uzdeva prejudiciālo jautājumu Eiropas Savienības Tiesai, kura Senāta šaubas atzina par pamatotām. Proti, tā atzina, ka atmaksas atlikšanas laiks, kurš var ilgt pat vairāk nekā gadu, nav saprātīgs. 16. novembra tiesas sēdē Senāts uzklausīja pieteicējas un atbildētājas pārstāvjus un, atbilstoši Administratīvā procesa likuma 346.pantam noteica, ka Senāta nolēmums būs pieejams 17.decembrī. Pieteicēja - Daugavpils pilsētas SIA "Mednis" lūdza Valsts ieņēmumu dienestu atmaksāt pievienotās vērtības nodokļa pārmaksu, tomēr minētais...

Vakar, 15. novembrī, Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti grozījumi Civillikumā, kuri paredz nacionālajā tiesību sistēmā pārņemt Eiropas Savienības direktīvu par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos (Direktīva), informē Tieslietu ministrija. Pašreiz parādnieka un kreditora nokavējumu nenošķir atkarībā no noslēgtās saistības veida, bet tam ir vispārējs regulējums. Savukārt Direktīva paredz sevišķus nosacījumus attiecībā uz nokavējumu šādos līgumos - par preču piegādi, pirkumu vai pakalpojumu sniegšanu. Ievērojot, ka Direktīva diferencē nokavējuma un likumisko procentu prasīšanas mehānismu, kā arī norēķinus atkarībā no tā, vai parādnieks ir privāto tiesību subjekts, piemēram, individuālais komersants vai kapitālsabiedrība, vai publisko tiesību subjekts – valsts un pašvaldību iestāde. Tāpat jāatzīmē, ka Direktīvas izpratnē arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības ietilpst publisko tiesību subjekta jēdzienā. Līdz ar to, pārņemot Direktīvas prasības, Civillikumā ir ieviesta publiskas personas definīcija. Direktīva paredz, ka līgumos, kur parādnieks ir publiska persona, atlīdzības samaksas termiņš nedrīkst pārsniegt 30 dienas. Savukārt, ja līgumā...

Augstākas tiesas (AT) Senāts 6. novembrī izskatīja rakstveida procesā J.S. pilnvarotās pārstāves kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2012.gada 8.februāra spriedumu Rīgas pašvaldības SIA „Rīgas satiksme” prasībā pret J.S. par darba līguma izbeigšanu. Situācijas apraksts Atbildētājs pārejošas darbnespējas dēļ nav veicis darbu vairāk kā sešus mēnešus, viņam nav noteikta invaliditāte un nepārtrauktas darbnespējas cēlonis nav nelaimes gadījums darbā vai arodslimība. No Darba likuma 101.panta pirmās daļas 11.punkta izriet, ka darba devējam, neiejaucoties ārstniecības personu kompetencē, ir pietiekoši konstatēt juridisko faktu, ka darbiniekam ir pārejoša darbnespēja noteiktā laika posmā. Atbildētājs pārejošas darbnespējas dēļ nav veicis darbu vairāk nekā sešus mēnešus no 2010.gada 2.februāra līdz prasības pieteikuma iesniegšanai un to apliecina darbnespējas lapas, tādēļ prasītājai ir radušās Darba likuma 101.panta pirmajā daļā ietvertās tiesības uzteikt atbildētājam darba līgumu. Senāta secinājumi un spriedums Kā secināms no Darba likuma 101.panta pirmās daļas 11.punkta darba devējam, konstatējot, ka darbinieks nav veicis darba pienākumus...

Satversmes tiesa 8. novembrī ir pieņēmusi lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2012-04-03 „Par Ministru kabineta 2010. gada 30. marta noteikumu Nr. 311 „Noteikumi par valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļu skaitu, padomes un valdes locekļa, pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvja un atbildīgā darbinieka atlīdzību” 6. un 7. punkta atbilstību likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 96. panta otrajai daļai un Latvijas Republikas Satversmes 107. pantam”. Apstrīdētās normas Ministru kabineta 2010. gada 30. marta noteikumu Nr. 311 (turpmāk – Noteikumi) 6. punkts: „Kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētājam nosaka vienotu mēnešalgu par darbu valdē un amata pienākumu izpildi kapitālsabiedrībā. Kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētāja mēnešalgas noteikšanai piemēro koeficientu saskaņā ar šo noteikumu pielikumu.” Noteikumu 7. punkts: „Kapitālsabiedrības valdes loceklim nosaka vienotu mēnešalgu par darbu valdē un amata pienākumu izpildi kapitālsabiedrībā līdz 90 procentiem no valdes priekšsēdētāja mēnešalgas.” Augstāka juridiskā spēka normas Likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 96. panta otrā daļa:...

Augstākās tiesas (AT) Senāta Administratīvo lietu departaments 26.oktobra atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz J.I. pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2008.gada 1.augusta lēmuma Nr.19/21864 atcelšanu daļā par papildu nomaksai budžetā noteikto iedzīvotāju ienākuma nodokli, soda naudu un nokavējuma naudu, sakarā ar J.I.un Valsts ieņēmumu dienesta kasācijas sūdzībām par Administratīvās apgabaltiesas 2012.gada 14.februāra spriedumu. Situācijas apraksts Valsts ieņēmumu dienests (VID) veica pieteicējam J.I. iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) auditu par 2004., 2005. un 2006.gadu. Audita rezultātā papildu nomaksai budžetā tika noteikts IIN 90 655,41 lats, soda nauda 40 864,07 lati, kā arī nokavējuma nauda 23 418,21 lats. Administratīvais process noslēdzās ar VID ģenerāldirektora 2008.gada 1.augusta lēmumu Nr.19/21864. Tajā norādīts, ka pieteicējs, pērkot un pārdodot nekustamos īpašumus, ir veicis saimniecisko darbību. Par saimnieciskās darbības rezultātā gūtajiem ienākumiem pieteicējs nav samaksājis IIN. Pieteicējs iesniedza pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot atcelt VID ģenerāldirektora lēmumu. Pieteikumā norādīts, ka pieteicējs nav veicis saimniecisko darbību. Administratīvā...

Augstākās tiesas Senāts šodien, 7.novembrī, izskatīs pieteicējas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru pieteikums noraidīts. Biedrība „Mežmalas” vērsās Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā ar lūgumu pārskatīt ar Rīgas rajona pašvaldību sabiedrisko pakalpojumu regulatora 2009.gada 1.jūnija lēmumu noteiktos ūdensapgādes un kanalizācijas tarifus, uzskatot, ka pastāv likuma „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 20.panta noteiktais pamats tarifu pārskatīšanai. Lietā ir izšķirams jautājums par pieteicējas tiesībām likuma „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 20.panta kārtībā prasīt regulatora noteikto tarifu pārskatīšanu, kā arī pieteicējas tiesībām iepazīties ar lietas materiāliem pirms lēmums pieņemšanas. (Lieta SKA-454/2012). Senāts izskatīs arī pieteicēja kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums daļā par Valsts meža dienesta amatpersonu faktiskās rīcības atzīšanu par prettiesisku, kā arī daļā par mantisko zaudējumu, morālā un personiskā kaitējuma atlīdzinājumu. Pieteicējs vērsās Valsts meža dienestā, uzskatīdams, ka kaimiņu zemesgabala īpašniece cērt kokus pieteicēja meža zemē. Valsts meža dienests konstatēja, ka starp pieteicēju un kaimiņu zemes īpašnieci pastāv robežstrīds un...

Augstākās tiesas Senāts 5.novembrī tiesas sēdē izskatīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) un AS „Latvenergo” iesniegtās kasācijas sūdzības par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atcelts SPRK 2011.gada 16.februāra lēmums Nr.40 par elektroenerģijas tarifiem saistītajiem lietotājiem ar tā pieņemšanas dienu. Senāta nolēmums būs pieejams 5.decembrī, informē Augstākā tiesa. Lietas pamatā ir AS „Latvenergo” noteiktie elektroenerģijas tirdzniecības diferencētie tarifi saistītajiem lietotājiem no 2011.gada 1.aprīļa. Administratīvajā apgabaltiesā tika saņemti vairāk nekā 30 pieteicēju pieteikumi par SPRK lēmuma atcelšanu. Administratīvā apgabaltiesa 2012.gada 25.jūnijā apmierināja pieteikumu un atcēla ar pieņemšanas dienu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas lēmumu, ar kuru atcelti Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija iepriekš apstiprinātie tarifi. Senāta tiesas sēdē SPRK pārstāvis Jānis Junkers uzturēja iesniegto kasācijas sūdzību pilnā apmērā. Pārstāvis norādīja, ka SPRK lēmums Nr. 40 nav priekšnoteikums, lai stātos spēkā AS „Latvenergo” noteiktie tarifi, jo, atbilstoši 2007.gada 12.decembrī apstiprinātajai metodikai, SPRK nenosaka tarifus un tiesību normas neuzliek par pienākumu komisijai izdot administratīvo aktu, kas tos apstiprina....

Administratīvā apgabaltiesa 29.oktobrī noraidīja SIA „Preiss” prasību atcelt Konkurences padomes (KP) 2011.gada 4.novembrī pieņemto lēmumu sodīt SIA „Terra Serviss” un SIA „Preiss Agro” par aizliegtu vienošanos, kas izpaudusies, abiem konkurējošajiem uzņēmumiem saskaņojot lauksaimniecības tehnikas, tās rezerves daļu un servisa pakalpojumu cenas, kā arī vienojoties par tirgu sadali. Atzīstot KP lēmumu par tiesisku un pamatotu, tiesa atbalstīja KP izmantoto solidārās atbildības principu. Savā lēmumā konkurences uzraudzības iestāde maksātnespējīgajai SIA "Preiss Agro" naudas sodu piemēroja solidāri ar tās mātes sabiedrību SIA "Preiss". KP šādi lēma, atsaucoties uz Eiropas Kopienu Tiesas praksi uzņēmumu atbildības noteikšanā, un lēmumā skaidroja, ka SIA "Preiss" kā SIA "Preiss Agro" īpašniece varēja kontrolēt savas meitas sabiedrības lēmumu pieņemšanu, tādējādi ir solidāri atbildīga par tās veiktajiem pārkāpumiem. Tiesai nostiprinot solidārās atbildības principa izmantošanu, tiek stiprināta tirgus dalībnieku atbildība par konkurences tiesību pārkāpumiem, attiecīgi motivējot šādus pārkāpumus nepieļaut. Tiesa arī apstiprinājusi KP secinājumu, ka konkurentu vienošanās par saskaņotu atlaižu politiku būtībā ir...

Satversmes tiesa 1. novembrī pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2012-06-01 „Par Civilprocesa likuma 128. panta otrās daļas 3., 5. un 7. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 90. un 92. pantam”. Prasības pieteikumā ietvertie prasījumi ir izskatāmi vienā tiesvedības procesā tikai tādā gadījumā, ja tā dalībnieku intereses ir savstarpēji līdzsvarotas un tiek nodrošināts tiesvedības procesa taisnīgums. Apstrīdētās normas Civilprocesa likuma 128. panta otrā daļa noteic, ka prasības pieteikumā norādāms prasības priekšmets (3. punkts), apstākļi, ar kuriem prasītājs pamato savu prasījumu, un pierādījumi, kas tos apstiprina (5. punkts), kā arī prasītāja prasījumi (7. punkts). Augstākā juridiska spēka normas Satversmes 90. pants: Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības. Satversmes 92. pants: Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību. Lietas fakti Pieteikuma iesniedzēja – akciju...

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 30.oktobrī atstāja negrozītu Administratīvās rajona tiesas spriedumu, ar kuru apmierināts biedrības „Latvijas studentu korporāciju Prezidiju Konvents” (turpmāk – biedrība) pieteikums un atcelts Rīgas pilsētas izpilddirektora 2011.gada 9.novembra lēmums par atteikšanos izskatīt biedrības pieteikumu gājiena rīkošanai pērn 18.novembrī. Senāta spriedums nav pārsūdzams. Lietas būtība ir apstāklī, ka biedrība 2011.gada 18.novembra gājienu pašvaldībā pieteica 2011.gada 8.novembrī, par vienu dienu nokavējot likuma „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” 13.panta otrajā daļā noteikto pieteikšanas termiņu (ne vēlāk kā 10 darba dienas pirms plānotā pasākuma). Šā termiņa nokavējuma dēļ Rīgas pilsētas izpilddirektors atteicās izskatīt biedrības pieteikumu, tādējādi pēc būtības aizliedzot gājienu. Biedrība izpilddirektora lēmumu pārsūdzēja Administratīvajā rajona tiesā, kura to atcēla, jo atzina par formālu un nesamērīgu. Rīgas dome par Administratīvās rajona tiesas spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību. Senāts, atzīstot par pamatotu pirmās instances tiesas spriedumu, norādījis, ka pulcēšanās brīvība ir būtiska demokrātiskas sabiedrības vērtība un tās ierobežojumam nepieciešams nopietns attaisnojums. Senāts norādījis,...

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 1.novembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu lietā par Valsts ieņēmumu dienesta aprēķināto maksājumu SIA „Cido Grupa” par cukuru saturoša produkta liekajiem krājumiem. Izvērtējot Eiropas Savienības Tiesas atbildes uz Senāta iepriekš uzdotajiem jautājumiem par Eiropas Komisijas 2004.gada 14.janvāra Regulas Nr.60/2004 6.panta 3.punkta trešās daļas interpretāciju, Senāts konstatējis, ka tās nesaskan ar apgabaltiesas spriedumu šajā lietā. Tā kā Eiropas Savienības Tiesa atzina, ka, aprēķinot maksājumu par liekajiem cukura sīrupa krājumiem, aprēķina bāzei ir jāizmanto šajā produktā faktiski esošā baltā cukura daudzums un jāpiemēro attiecīga baltā cukura ievedmaksājuma likme ar regulā paredzēto koeficientu, apgabaltiesai no jauna jāpārbauda Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma pamatotība šajā ziņā. Senāta spriedums nav pārsūdzams. Vairāk par minēto lietu un tās izskatīšanas gaitu lasiet portālā iepriekš publicētajā informācijā: Pēc Eiropas Savienības tiesas nolēmuma saņemšanas Senāts izskata lietu par VID aprēķinātajiem maksājumiem par liekajiem cukura krājumiem.

Satversmes tiesa 29. oktobrī pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2012-05-01 „Par Civilprocesa likuma 141. panta pirmās daļas, ciktāl tā neparedz tiesības iesniegt blakus sūdzību par lēmumu, ar kuru apmierināts pieteikums par prasības nodrošinājuma atcelšanu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. pantam”. Apstrīdētā norma Civilprocesa likuma 141. panta pirmā daļa: „Par šā likuma 140. panta trešajā daļā minēto lēmumu, lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par prasības nodrošināšanu, un lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par prasības nodrošinājuma atcelšanu, var iesniegt blakus sūdzību. Šā likuma 140. panta otrajā daļā minētajā gadījumā blakus sūdzību var iesniegt par tiesas lēmumu daļā, ar kuru prasītājam uzdots nodrošināt zaudējumus.”. Augstākā juridiska spēka norma Satversmes 92. pants: Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību. Lietas fakti Pieteikuma iesniedzēja – akciju sabiedrība...