TIESU PRAKSE

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 11. februārī paziņoja lēmumu lietā, kas tika ierosināta, pamatojoties uz Jāņa Kuzina, Andra Tolmačova, Aleksandra Kuzmina un Žannas Kareļinas pieteikumu par Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu. Centrālā vēlēšanu komisija bija atteikusies nodot parakstu vākšanai likumprojektu „Grozījumi Pilsonības likumā”, kas paredzēja piešķirt pilsonību Latvijas nepilsoņiem. Izskatījis lietu tiesas sēdē, Senāts nolēma nosūtīt pieteikumu Satversmes tiesai par vēlētāju iesniegtā likumprojekta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 2. pantam un Latvijas PSR Augstākās padomes 1990. gada 4. maija deklarācijas „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” preambulai. Senāts nonāca pie secinājuma, ka likumprojekts neatbilst Neatkarības deklarācijas preambulā ietvertajai valsts nepārtrauktības doktrīnai (kas ietver arī pilsonības nepārtrauktību), jo paredz pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem, ja vien konkrēta persona nav pret to rakstiski iebildusi. Tādējādi paredzamās sekas ir pielīdzināmas pilsonības „nulles variantam”, kas līdz šim Latvijā vienmēr ticis konsekventi noraidīts. Likumprojekts neļauj nojaust, ka tas būtu jebkas cits, kā vien visaptveroša PSRS laikā Latvijā ieradušos...

Augstākās Tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments janvāra nogalē apmierināja AS "PKL Flote" kasācijas sūdzību lietā par Konkurences padomes atteikumu ierosināt lietu pret Rīgas brīvostas pārvaldi par tās atteikumu PKL Flote sniegt velkoņu pakalpojumus Rīgas ostā. PKL Flote sniedza velkoņu pakalpojumus Rīgas ostā no 2003. gada līdz 2011. gadam, kad Rīgas brīvostas pārvalde atteicās pagarināt līgumu ar PKL Floteun tādā veidā nodrošināja monopolstāvokli velkoņu pakalpojumu jomā.Ņemot vērā, ka Konkurences padome Rīgas brīvostu bija jau trīs reizes sodījusi par tās dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu pret PKL Flote, bet tas Rīgas brīvostas pārvaldi nekādi neatturēja no jauniem pārkāpumiem, privātais velkoņu uzņēmums izlēma vērsties Konkurences padomē ar lūgumu ierosināt jaunu lietu pret Rīgas brīvostas pārvaldi. Tomēr Konkurences padome atteicās uzsākt lietas izmeklēšanu, norādot, ka Rīgas brīvostai ir rīcības brīvība izlemt, vai velkoņu pakalpojumus sniedz privāti uzņēmumi vai pati Rīgas brīvostas pārvalde monopola apstākļos. Ievērojot to, ka šādi secinājumi ir tiešā pretrunā Konkurences likumam un Eiropas Savienības...

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 1.februārī atcēla Administratīvās apgabaltiesas 2010.gada 15.novembra spriedumu, ar kuru noraidīts SIA "Lobbel" pieteikums atzīt par prettiesisku Rīgas domes rīcību, nerīkojot iepirkuma procedūru sadzīves atkritumu apsaimniekošanai pilsētā. Līdz ar to apelācijas instancei no jauna būs jāvērtē Rīgas pašvaldības rīcība, neorganizējot publisku iepirkumu par komersantu izvēli, kuri veiks sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu, tā nedodot iespēju pieteicējai - SIA "Lobbel" pretendēt uz šādu tiesību iegūšanu. Iepriekš izskatot lietu, Senāts 2011.gada decembrī apturēja tiesvedību lietā un iesniedza pieteikumu Satversmes tiesā. Ar Satversmes tiesas 2012.gada 6.decembra spriedumu Atkritumu apsaimniekošanas likuma pārejas noteikumu 12. punkta pirmais teikums, ciktāl tas attiecas uz līgumiem, kas noslēgti, nepiemērojot vai neatbilstoši piemērojot normatīvos aktus par publisko iepirkumu, atzīts par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 1.pantam un spēkā neesošu no 2013.gada 1.jūlija. Senāts spriedumā norādījis, ka vēršoties ar pieteikumu tiesā, pieteicēja izvirzījusi divus prasījumus, kuri vērsti uz atšķirīgu mērķu sasniegšanu: pirmkārt, lai tiesa uzliktu pienākumu...

Satversmes tiesa vakar, 31. janvārī, pieņēma spriedumu lietā Nr. 2012-09-01 „Par likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 16. punkta 1. apakšpunkta, ciktāl tas attiecas uz invaliditātes pensijas pārrēķina formulu invaliditātes grupas maiņas gadījumā, ja invaliditātes pensijas saņēmējs līdz invaliditātes grupas maiņai ir bijis darba ņēmējs un veicis sociālās iemaksas, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 109. pantam”. Apstrīdētās normas Likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 16. punkts un tā 1. apakšpunkts nosaka, ka pensijas, kas piešķirtas pirms likuma „Par valsts pensijām” spēkā stāšanās, bet attiecībā uz invaliditātes pensiju — pirms 1997. gada 1. janvāra, netiek pārrēķinātas, izņemot gadījumu, ja papildināts līdz 1996. gada 1. janvārim uzkrātais apdrošināšanas stāžs, ja ģimenes sastāvā notikušas pārmaiņas, kas skar tos ģimenes locekļus, kuriem ir tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju, ja mainījusies invaliditātes grupa. Šādas pensijas pārrēķināmas pēc noteiktas formulas, ņemot vērā pēdējo vidējo apdrošināšanas iemaksu algu, kas piemērota pensijas apmēra noteikšanai pirms pensijas pārrēķināšanas, apdrošināšanas stāža...

Augstākās tiesas(AT) Civillietu tiesu palāta 22.janvārī daļēji apmierināja Vācijas uzņēmuma "Hager & Werken GmbH & Co. KG" prasību pret Krievijas uzņēmumu ZAO "Mirra-M" par preču zīmju nelikumīgas izmantošanas izbeigšanu. Tiesa aizliedza Krievijas uzņēmumam ZAO "Mirra-M" ievest, uzglabāt un realizēt Latvijas Republikā produkciju, kas paredzēta zobu, mutes dobuma, lūpu un rīkles kopšanai, ar apzīmējumiem "MIRRADENT" (kiril.) vai "mirra dent", bet noraidīja prasību daļā par jau minētā produkcijas veida ievešanu, uzglabāšanu un realizēšanu Latvijas Republikā ar apzīmējumiem "MIRRA" (kiril.) vai "mirra". Tāpat apelācijas instances tiesa noraidīja Krievijas uzņēmuma pretprasību pret Vācijas uzņēmumu par starptautiskās preču zīmes "mira X dent" reģistrācijas Latvijas Republikā atzīšanu par spēkā neesošu un starptautiskās preču zīmes "X miradent" reģistrācijas Eiropas Kopienā atzīšanu par spēkā neesošu. Pilns AT Civillietu tiesu palātas spriedums tiks sastādīts 5.februārī un pēc pilna nolēmuma sagatavošanas dienas lietas dalībnieki to 30 dienu laikā varēs pārsūdzēt Senātā. Vācijas uzņēmums "Hager&Werken GBMH&CO" prasību tiesā cēla par preču zīmes nelikumīgas...

Iznākusi jauna grāmata „Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra tiesību piemērošanas prakse. Komerctiesības, biedrošanās tiesības un publiskie reģistri". Grāmata ir tapusi kā Latvijas Universitātes zinātnisks projekts, un tā ir domāta kā ceļvedis Uzņēmumu reģistra juridiskajos jautājumos. Grāmatas tapšanās piedalījušies vairāk nekā pussimts Latvijā atzītu juristu. Tā ir veidota ciešā sadarbībā ar Uzņēmumu reģistru un pirmkārt paredzēta kā praktisks palīgmateriāls iestādes klientiem – uzņēmējiem un to pārstāvjiem juristiem. Grāmatas pirmajā daļā ir izmantotas pēdējo piecu gadu laikā publicētās Uzņēmumu reģistra amatpersonu atziņas, kas guvušas lielu atzinību praktizējošu juristu vidū. Tās uzlabotas ar tiesu praksi un papildinātas ar Uzņēmumu reģistra Konsultatīvās padomes sēžu protokolu izvilkumiem. Šajā daļā tiek aplūkoti jautājumi, kas saistās ar kapitāldaļu pāreju, kapitālsabiedrības daļu iedalījumu, par kapitālsabiedrības pamatkapitāla apmaksu, komersanta valdes tiesībām, valdes pārpilnvarojuma tiesībām un daudziem citiem būtiskiem komerctiesību aspektiem. Otrajā daļā ir iekļauti praktiķu (Ringolda Baloža, Gaida Bērziņa, Aivara Lošmaņa, Alda Gobzema, Kaspara Baloža, Aigars Strupiša, Aivara Paegles,...

Juridisko zinātņu doktors Uldis Krastiņš sadarbībā ar Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamentu un Judikatūras nodaļu izpētījis 77 Latvijas pirmās instances tiesās izskatīto krimināllietu nolēmumus, kuros noziedzīgi nodarījumi kvalificēti atbilstoši Krimināllikuma (KL) 210. pantam. Pētījums veikts, lai novērstu atšķirīgu prokuratūras un tiesu praksi Krimināllikuma piemērošanā krimināllietās par kredītu un citu aizdevumu negodprātīgu saņemšanu un izmantošanu. Tiesu prakses analīze veikta saistībā ar kredītiem, ko bankas izsniegušas kredīta ņēmējiem, taču par noziedzīgu nodarījumu kvalifikācijas jautājumiem izdarītie secinājumi lielā mērā attiecināmi arī uz subsīdiju un citu aizdevumu negodprātīgu saņemšanu. Problēma aktualizēta pēc ģenerālprokurora ierosinājuma un secinājumiem, kas izdarīti, izpētot krimināllietas apsūdzībā saskaņā ar Krimināllikuma 210. pantu, kas izskatītas tiesās 2010. gadā un 2011. gada pirmajos astoņos mēnešos un kurās spriedumi stājušies likumīgā spēkā. No izpētes materiāliem redzams, ka pastāv dažāda tiesu prakse, saskaņā ar KL 210. pantu kvalificējot noziedzīgus nodarījumus, kas izpaudušies kā kredīta negodprātīga saņemšana vai izmantošana, kopībā ar KL 275. pantu par dokumentu viltošanu...

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2012.gada 20.decembrī atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc I.C. pieteikuma par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru tiktu akceptēts tehniskais projekts dzīvokļa atslēgšanai no centralizētās siltumapgādes sistēmas un autonomās apkures sistēmas ierīkošanai, sakarā ar I.C. kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2012.gada 11.aprīļa spriedumu. Situācijas apraksts Pieteicējs I.C. vērsās Jūrmalas pilsētas būvvaldē ar iesniegumu, lūdzot akceptēt tehnisko projektu dzīvokļa atslēgšanai no centralizētās apkures sistēmas un jaunas autonomas apkures sistēmas ierīkošanai pieteicēja dzīvoklī. Būvvalde 2008.gada 6.oktobrī sniedza pieteicējam atbildi, norādot, ka nepieciešama pārējo dzīvokļu īpašnieku piekrišana, jo centralizētās siltumapgādes sistēmas pārbūve ir funkcionāli nedalāmi saistīta ar visas mājas ekspluatāciju. Pēc projekta saskaņošanas ar dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību „Rūpniecības nams 15” pieteicējs atkārtoti iesniedza projektu saskaņošanai būvvaldē. Būvvalde ar 2008.gada 29.decembra lēmumu atteica projektu akceptēt, norādot, ka dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajā sabiedrībā neietilpst visi mājas dzīvokļu īpašnieki, līdz ar to pieteicējs nav saņēmis visu dzīvokļu īpašnieku piekrišanu...

Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palātas sarakstos šonedēļ iekļautas 30 lietas. Tiesas sēdē izskatīs 27 apelācijas sūdzības, bet rakstveida procesā izskatīs trīs jautājumus par kļūdas labošanu. Informācija par atsevišķām lietām: * 8.janvārī paredzēts izskatīt Krievijas uzņēmuma ZAO "Mirra-M" apelācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas 2010.gada 11.novembra spriedumu, ar kuru apmierināta Vācijas uzņēmuma "Hager&Werken GBMH&CO" prasība par preču zīmes nelikumīgas izmantošanas izbeigšanu un Krievijas uzņēmumam ZAO "Mirra-M" noteikts aizliegums ievest, uzglabāt un realizēt Latvijas Republikā produkcijas, kas paredzētas zobu, mutes dobuma, lūpu un rīkles kopšanai ar apzīmējumiem "mirra" vai "mirra dent". Tāpat ar pirmās instances tiesas spriedumu noraidīta ZAO "Mirra-M" pretprasība pret Vācijas uzņēmumu "Hager&Werken GBMH&CO" par preču zīmes reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu. (Lieta PAC-123/2013). * 10.janvārī atkārtoti apelācijas kārtībā tiks izskatīta prasība par kompensāciju saistībā ar prettiesisku personas brīvības nolaupīšanu un goda un cieņas aizskārumu. Prasītājs ar prasību tiesā vērsās 2007.gadā, lūdzot tiesu uzlikt par pienākumu atbildētājam Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai atsaukt 2002.gada...

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 12.decembrī atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc J.K. pieteikuma par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) 2009.gada 16.septembra lēmuma atcelšanu, sakarā ar VID kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2012.gada 6.marta spriedumu. Situācijas apraksts Pieteicēja J.K. 2004.gada jūlijā devās uz Ziemeļīriju un līdz 2007.gada jūlijam strādāja Ziemeļīrijas uzņēmumā. Ziemeļīrijas uzņēmums no pieteicējai izmaksājamās darba algas ieturēja ienākuma nodokli un sociālās apdrošināšanas iemaksas. 2005.gada 18.jūnijā pieteicējai tika piešķirts Lielbritānijas nacionālās apdrošināšanas numurs un 2005.gada 30.septembrī pieteicēja noslēdza īres līgumu. VID veica pieteicējai iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) auditu par 2005. – 2007.gadu un konstatēja, ka pieteicēja nav maksājusi IIN par Ziemeļīrijā gūtajiem ienākumiem. VID atzina pieteicēju par Latvijas rezidentu, jo uzskatīja, ka pieteicējas ierastā mītnes zeme ir Latvija, pieteicēja te ir deklarējusi savu dzīvesvietu, audita periodā iegādājusies Latvijā nekustamo īpašumu, saņēmusi kredītu kredītiestādē un veikusi finansiāla rakstura operācijas. Pieteicēju ar Latviju saistīja arī ģimenes saites...

Satversmes tiesa 19. decembrī pasludinājusi lēmumu lietā Nr. 2012‑03‑01 „Par likuma „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” 11. panta pirmās daļas un 25. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 77. un 78. pantam”. Apstrīdētās normas Likuma „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” (turpmāk arī – Tautas nobalsošanas likums) 11. panta pirmā daļa: „Ja Saeima nav pieņēmusi bez satura grozījumiem ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, šis vēlētāju iesniegtais likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts nododams tautas nobalsošanai.” Likuma „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” 25. panta pirmā daļa: „Ja likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu ir parakstījusi ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita, Valsts prezidents šo likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu iesniedz Saeimai.” Augstākā juridiska spēka normas Satversmes 1. pants: „Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.” Satversmes 77. pants: „Ja Saeima grozījusi Satversmes pirmo, otro, trešo, ceturto, sesto...

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 17.decembrī nolēma apturēt tiesvedību Valsts SIA „Latvijas televīzija” (turpmāk – Latvijas Televīzija) pieteikuma lietā par Rīgas domes lēmuma atcelšanu, ar kuru pieteicējai uzlikts par pienākumu samaksāt nekustamā īpašuma nodokli par 2007.-2009.gadu. Senāts nolēma iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā par likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 1.panta otrās daļas, ciktāl tā neietver sabiedriskos elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, atzīšanu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 100.panta pirmajam teikumam un spēkā neesošu no izdošanas brīža. Senāta ieskatā, apstāklis, ka likumdevējs likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli” nav noteicis atbrīvojumu no nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas īpašumam, kuru izmanto pieteicēja, rada pretrunu ar Latvijas Republikas Satversmes 100.panta pirmo teikumu, kas noteic, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Senāta ieskatā, likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta otrajā daļā bija jābūt iekļautai arī norādei uz sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem. Tā kā sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi...

Nekustamais īpašums ir uzskatāms par abu laulāto kopīgu mantu, ja īpašuma tiesības uz to ir iegūtas laulības laikā un kad abiem laulātajiem pastāvējusi kopīga saimniecība, jo ir pamats uzskatīt, ka īpašuma iegādei nepieciešamie līdzekļi ir ņemti no ģimenes kopējā budžeta, kurā ieguldījumu atbilstoši attiecīgā brīža iespējām ir devuši abi laulātie: viens laulātais - audzinot bērnus un nodarbojoties ar mājsaimniecību, bet otrs laulātais - strādājot algotā darbā. Tas ir viens no pamata secinājumiem Augstākās tiesas veiktajā tiesu prakses apkopojumā par laulāto kopīgas mantas dalīšanu. Pētījums iever tiesu prakses analīzi un izpēti laika periodā no 2007.gada līdz 2012.gada I pusgadam, izpētot tiesas spriedumus, kas kasācijas kārtībā pārsūdzēti Senātā. Netiek analizēti jautājumi, uz kuriem atbildes līdzīgās lietās jau var atrast Senāta nolēmumu apkopojumos par iepriekšējiem gadiem. Pētījumā aplūkotas laulāto likumiskās mantiskās attiecības. Pētāmajos tiesas spriedumos nav bijuši strīdi, kas izriet no laulāto līgumiskajām mantiskajām attiecībām. Pārsvarā analizējamos tiesu spriedumos tiek lūgts atzīt mantu, kas publiskajos...

Satversmes tiesa 11.decembrī ir pieņēmusi lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2012-10-01 "Par Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 17. panta vārdu “bet ne vēlāk kā piecu gadu laikā no iestādes prettiesiskā administratīvā akta spēkā stāšanās vai prettiesiskās faktiskās rīcības veikšanas dienas" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. pantam". Apstrīdētās normas Lietas ierosināšanas laikā Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma (turpmāk - Atlīdzināšanas likums) 17. pants noteica, ka privātpersona iesniedz iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu gada laikā no dienas, kad tā uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par zaudējumu, bet ne vēlāk kā piecu gadu laikā no iestādes prettiesiskā administratīvā akta spēkā stāšanās vai prettiesiskas faktiskās rīcības veikšanas dienas. Augstāka juridiskā spēka normas Satversmes 92.pants: Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību....

Šonedēļ Augstākās Tiesas (AT) Senāta Administratīvo lietu departaments tiesas sēdē mutvārdu procesā izskatīs vienpadsmit kasācijas sūdzības, no kurām trīs Senāts izskatīs kopsēdē 14.decembrī. Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētājs ir Valsts ieņēmumu dienests, Iepirkumu uzraudzības birojs, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, Rīgas dome un Siguldas novada dome. Rakstveida procesā Senāts izskatīs vienu kasācijas sūdzību un piecas blakus sūdzības. Četrpadsmit lietās būs pieejami nolēmumi iepriekš tiesas sēdē izskatītās lietās. Informācija par atsevišķām 12.decembrī tiesas sēdē izskatāmām lietām: * Senāts skatīs Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts AS "Capital" pieteikums un par prettiesisku atzīts IUB 2010.gada 2.marta lēmums, kā arī izbeigta tiesvedība pieteikuma daļā par pienākuma uzlikšanu iestādei atlīdzināt AS "Capital" iemaksāto drošības naudu Ls 200 apmērā. Lietā ir strīds par to, vai IUB, atzīstot pasūtītāja rīcības brīvību jautājumā par iepirkuma priekšmeta sadalīšanu,...