TIESĪBAS

Žurnāla oktobra numurā varējāt lasīt apskatu par jaunā Nacionālās kiberdrošības likuma noteikto regulējumu, ar kuru Latvijā ievieš atjaunotās Eiropas Savienības Tīklu un informācijas sistēmu drošības direktīvas 2022/2555 (NIS2)1 prasības. 1 Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2022/2555 (2022. gada 14. decembris), ar ko paredz pasākumus nolūkā panākt vienādi augstu kiberdrošības līmeni visā Savienībā un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 910/2014 un Direktīvu (ES) 2018/1972 un atceļ Direktīvu (ES) 2016/1148 (TID 2 direktīva). Šajā rakstā detalizētāk iedziļināmies, kādi saistībā ar kiberdrošību ir uzņēmumu pienākumi. Advokātu biroja TGS Baltic eksperti vebinārā informēja par dokumentāciju, kas saistībā ar kiberdrošību būs jāievieš uzņēmumu (likuma subjektu) lietvedībā un ikdienas praksē, kā arī IT eksperts ieteica konkrētus tehniskus risinājumus kiberdrošības prasību izpildei. Šie praktiskie padomi noderēs ikvienam uzņēmumam, arī tiem, kuri nav likuma subjekti. Uzņēmuma rīcībā esošie dati jāaizsargā vairākos līmeņos, uzsvēra Alīna Lepere, TGS Baltic vecākā juriste, zvērināta advokāta palīdze. Pirmais no tiem – fiziskā drošība...

Latvijas Republikas Senāta Krimināllietu departaments atcēla Kurzemes apgabaltiesas lēmumu (lieta Nr. SKK-78/2024 (11816006620)), jo atzina, ka juridiskajai personai nav tiesību uz pēdējo vārdu. Kurzemes rajona tiesa vienu no trim apsūdzētajiem notiesāja par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, ar ko valstij nodarīti zaudējumi lielā apmērā. Abi pārējie apsūdzētie tika notiesāti par šī noziedzīgā nodarījuma atbalstīšanu. Apsūdzētos tiesa atzina par vainīgiem un sodīja arī par to, ka tie pārkāpa atkritumu apsaimniekošanas noteikumus, radot būtisku kaitējumu dabas videi. Vainīgajiem arī atņēma tiesības ieņemt vadošu amatu vai valdes locekļa amatu atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumos uz 3 gadiem. Juridiskajai personai tika piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis – naudas piedziņa - 400 minimālo mēnešalgu apmērā, t. i., 200 000 eiro. No juridiskās personas un apsūdzētajiem valsts labā tika piedzītas materiālā kaitējuma kompensācijas. Kurzemes apgabaltiesa, izskatot apelācijas protestu un apelācijas sūdzības, konstatēja procesuālus pārkāpumus un pārsūdzēto spriedumu atcēla, lietu nosūtot jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai. Par Kurzemes apgabaltiesas 2023. gada 20. septembra...

Latvijas Republikas ģenerālprokurora ziņojumā par 2023. gadā paveikto un 2024. gada darbības prioritātēm uzsvērts, ka viena no prokuratūras darbības stratēģijā noteiktajām prioritātēm definēta efektīva un kvalitatīva cīņa ar noziedzīgajiem nodarījumiem, kas saistīti ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Tādēļ uzmanība pievēršama to kriminālprocesu virzības vērtējumam, kuros konstatēts Krimināllikuma (KL) 218. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvs – izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas. Ja vērtē tendenci par uzsāktajiem kriminālprocesiem pēc KL 218. panta pēdējo trīs gadu periodā, tad redzama šāda aina. Kā redzams diagrammā, ar izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas saistītu kriminālprocesu skaitam ir tendence samazināties. Lai arī nav novērojams būtisks kriminālprocesu skaita kritums, tomēr lejupejoša tendence saglabājas. Tajā pašā laikā nav pamata uzskatīt, ka izvairīšanās no nodokļu nomaksas kā problēma valsts mērogā mazinātos. Tāpat nav pamata secinājumam, ka kompetentas iestādes izdarījušas visu, lai maksimāli efektīvi izvērstu cīņu pret ļaunprātīgiem nodokļu nemaksātājiem. Kā norādīts ziņojumā, viens no risinājumiem...

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) 2024. gada 24. oktobrī ir pasludinājusi spriedumu lietā Rutule pret Latviju, secinot, ka ir noticis Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 8. pantā (tiesības uz privātās dzīves un korespondences neaizskaramību) garantēto tiesību pārkāpums. Savā 2016. gada 4. oktobra sūdzībā iesniedzēja apgalvoja, ka kriminālprocesa ietvaros iesniedzējas dzīvesvietā veiktā kratīšana un viņas datora, kuru iesniedzēja kā juridisko pakalpojumu sniedzēja izmantoja darba vajadzībām, izņemšana bija pretrunā viņas Konvencijā garantētajām tiesībām. Iesniedzēja apgalvoja, ka šajā datorā tika glabāta arī ar kriminālprocesu nesaistīta konfidenciāla informācija par visiem klientiem, kuriem iesniedzēja bija sniegusi juridisko palīdzību. Iesniedzēja uzskatīja, ka šāda rīcība novedusi pie valsts nesamērīgas iejaukšanās viņas tiesībās uz privātās dzīves un korespondences neaizskaramību. Iesākumā ECT pievērsās valdības lūgumam svītrot lietu no ECT izskatāmo lietu saraksta, kā arī iebildumam, ka iesniedzēja nav uzskatāma par “upuri” Konvencijas 34. panta izpratnē, jo jautājums, kas ir iesniedzējas sūdzības pamatā, jau ir atrisināts. Proti, pēc tam,...

Latvijas Republikas Senāts 18. oktobrī spriedumā lietā Nr. SKA-14/2024 (A43009319) atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atcelts 701 811 eiro naudas sods, ko Konkurences padome bija piemērojusi SIA DEPO DIY par informācijas nesniegšanu. Likumā noteikts, ka Konkurences padome ir tiesīga uzlikt naudas sodu par informācijas nesniegšanu lietas ietvaros noteiktajā termiņā un apjomā pēc tās pieprasījuma vai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos. Senāts vērtēja, vai apgabaltiesa, atzīstot, ka pieteicējas darbībās nav saskatāms minētais pārkāpums, tiesību normu ir piemērojusi pareizi. Konkurences padome naudas soda piemērošanu argumentēja ar to, ka pieteicējas pārstāvja paskaidrojumi iestādē atšķīrās no vēlāk tiesā sniegtajām liecībām. Atbilstoši apgabaltiesas konstatētajam tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis plašāku informāciju bija sniedzis, atbildot uz konkrētiem jautājumiem. Savukārt iestādē pēc pieteicējas pārstāvja skaidrojuma, ka konkrētos e-pastus neatceras un nevēlas tos interpretēt patvaļīgi, precizējoši jautājumi netika uzdoti. Senāts pievienojās apgabaltiesas vērtējumam, ka, prasot personai sniegt visu informāciju, ko tā uzskata par būtisku, persona ne vienmēr var zināt,...

Latvijs Republikas Senāta Krimināllietu departaments 10. oktobrī pieņēma lēmumu lietā Nr. SKK-54/2024 (11860005619) un atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas lēmumu daļā, ar kuru atstāts negrozīts pirmās instances tiesas spriedums par kukuļņēmēja, kukuļdevēju, kā arī starpnieka atzīšanu par vainīgiem viņiem inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos un sodīšanu. Senāts atzina, ka, iztiesājot lietu šajā daļā, apelācijas instances tiesa nav pieļāvusi Krimināllikuma pārkāpumus vai Kriminālprocesa likuma būtiskus pārkāpumus, kas varētu būt par pamatu apelācijas instances tiesas lēmuma atcelšanai. Vienlaikus Senāts atcēla Rīgas apgabaltiesas lēmumu daļā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa – 15 000 eiro piedziņas – piemērošanu autopārvadājumu uzņēmumam. Lietas apstākļi Policists, patrulējot uz ceļa, apturēja kravas transportlīdzekli. Konstatējis, ka par to nav samaksāta autoceļu lietošanas nodeva, viņš nedevās sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu, bet netieši, taču nepārprotami pieprasīja kukuli. Transportlīdzekļa vadītājs pēc telefonsarunas ar savu priekšnieku – uzņēmuma kravu ekspedīcijas nodaļas direktoru – informēja policistu, ka nodeva tiks samaksāta un kukuļa pieprasījums ir pieņemts. Priekšnieks pa to laiku sazinājās...

Raksts ir turpinājums aktuālās tiesu prakses apskatam par 2023. un 2024. gadā pieņemtajiem Latvijas Republikas Senāta nolēmumiem publisko iepirkumu lietās. Sākumu skat. žurnāla jūnija numurā, turpinājumi – jūlija, augusta un septembra numuros. Piedāvājuma nodrošinājuma neatbilstība Senāta 2024. gada 30. janvāra spriedumā lietā SKA–24/2024 Šajā lietā skatīts jautājums par piedāvājuma nodrošinājuma neatbilstību un sekām, ja nodrošinājums neatbilst kādām nolikuma prasībām. Praksē visbiežāk piedāvājuma nodrošinājums tiek atzīts par neatbilstošu nepareizi norādīta derīguma termiņa dēļ, tomēr konkrētajā gadījumā neatbilstība bija tieši piedāvājuma nodrošinājuma tekstā par bankas garantijā noteikto garantijas spēkā esības termiņu. Kā to nosaka Publisko iepirkumu likuma 50. panta sestā daļa, nodrošinājuma devējs izmaksā pasūtītājam piedāvājuma nodrošinājuma summu gadījumā, ja pretendents atsauc savu piedāvājumu, kamēr ir spēkā nodrošinājums, ja pretendents, kuram piešķirtas līguma slēgšanas tiesības, pasūtītāja noteiktajā termiņā nav iesniedzis tam iepirkuma procedūras dokumentos un iepirkuma līgumā paredzēto saistību izpildes nodrošinājumu un ja pretendents, kuram piešķirtas līguma slēgšanas tiesības, neparaksta iepirkuma līgumu vai vispārīgo...

Kā katru gadu, arī šoruden RMS-Forum rīko juridiskiem tematiem veltītu konferenci "Nodokļu strīdi un tiesvedība”. 25. oktobrī tiešsaistē no plkst.10 līdz 13.30 par dažādiem nodokļu strīdu aspektiem runās gan Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji, gan juristi un zvērināti advokāti, kuri palīdz risināt konfliktsituācijas vai pārstāv kādu no strīdā iesaistītajām pusēm tiesā. Konferenci moderēt uzņēmusies Natalja Puriņa, ZAB PWC Legal tiesvedības un strīdu risināšanas prakses grupas vadītāja, zvērināta advokāte. Viņa arī sagatavojis ieskatu par tematu - nodokļu pārbaudes veidi: ko gaidīt nodokļu maksātājam un kā pareizi rīkoties? Par VID amatpersonu lēmumiem nodokļu strīdu situācijās informēs Lāsma Frīdenberga, VID Juridiskā un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes Ceturtās nodokļu strīdu izskatīšanas daļas vadītāja. Savukār par to, kāda ir nodokļu strīdu prakse pēc VID nodokļu kontroles pasākumu ieviešanas, konferencē pastāstīs Ingūna Ābele, WALLESS ZAB sertificēta nodokļu konsultante. Dažādos ieskatos par to, kā būtu aprēķināmi un maksājami nodokļi ir ne tikai Latvijas nodokļu maksātāji un nodokļu administrētāji, šāda...

Apdrošināšanas līgumos turpmāk līguma noteikumi būs jāformulē vienkāršā valodā un precīzi jādefinē apdrošinātie un neapdrošinātie riski, lai noteikumi būtu skaidri saprotami patērētājiem un nerastos pārpratumu domstarpības par izmaksām, kā tas bija noticis pēc plūdiem šovasar. Paredzamie grozījumi Apdrošināšanas līguma likumā paredz virkni precizējumu, taču to galvenais mērķis ir veicināt individuālu pieeju līguma noteikumu skaidrošanā un panākt, lai patērētājs patiešām saprot līguma noteikumus. Ņemot vērā šī gada jūlija plūdu radītos postījumus, kā rezultātā apdrošināšanas atlīdzību izmaksas procesā radās apdrošināšanas ņēmēju neizpratne un domstarpības par apdrošināšanas līgumu nosacījumiem, augusta sākumā Ekonomikas ministrija organizēja vairākas tikšanās ar Finanšu ministriju, Latvijas Banku, Latvijas Apdrošinātāju asociāciju (LAA), Latvijas Finanšu nozares asociāciju, Konkurences padomi un Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC), lai pārrunātu jautājumus saistībā ar plūdu radīto apdrošināšanas atlīdzību izmaksas procesu, t.sk. par izmaksu atteikumiem un iespējām šo procesu pilnveidot. “Lai arī šovasar PTAC saņēma tikai vienu sūdzību, ir redzams, ka apdrošinātāji ir guvuši mācību un arī paši...

Valdība 1. oktobrī apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādāto Klimata likuma projektu. Likumprojekts vēl ir jāizskata Saeimā. Klimata likuma mērķis ir nodrošināt Latvijas virzību uz klimata pārmaiņu ierobežošanu, mazinot sabiedrības un tautsaimniecības ievainojamību pret klimata pārmaiņu radītājām sekām, kā arī veicināt transformāciju uz ilgtspējīgu attīstību, turpinot nodrošināt nozaru (lauksaimniecība, transports u.c.) konkurētspēju. No klimata pārmaiņu veicinātajiem ekstremālajiem laikapstākļiem Latvijas iedzīvotājus visvairāk satrauc karstuma viļņi un sausums, liecina 2024. gada publiskie Norstat aptaujas dati. Šovasar piedzīvotās vētras un lietavu radītās sekas Latvijas lielākajā daļā sajuta gandrīz visi, kas vienlaikus radīja finansiālus zaudējumus. Klimata pārmaiņu radīto laikapstākļu ekstrēmu klātesamība ir jūtamāka arvien biežāk, tamdēļ pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumi prasa centienus īstenot visos līmeņos – globālā, nacionālā, pašvaldības un indivīda līmenī. "Ieviešot klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumus, ilgtermiņā mēs kļūstam efektīvāki resursu izmantošanā un mazinām klimata pārmaiņu radītos zaudējumus. Vienlīdz būtiski uzsvērt, ka klimata mērķu integrēšana pašvaldību un nozaru attīstības plānošanā ir būtisks...

Ministru kabinets (MK) 1. oktobrī pieņēma Iekšlietu ministrijas iesniegto informatīvo ziņojumu par situāciju dzīvesvietas deklarēšanas jomā. Informatīvais ziņojums ir izstrādāts, ņemot vērā portālā manabalss.lv savāktos parakstus par nepieciešamību veikt attiecīgus grozījumus Dzīvesvietas deklarēšanas likumā, tādējādi nosakot, ka dzīvesvietas deklarēšanās nekustamajā īpašumā būtu pieļaujama tikai ar nekustamā īpašuma īpašnieka atļauju. Iekšlietu ministrija izvērtēja minēto jautājumu par atļaujas saņemšanu no īpašnieka, personai deklarējoties. Saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 1. pantu likuma mērķis ir panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību. Līdz ar to tiesiskais regulējums dzīvesvietas deklarēšanas jomā ir veidots tādējādi, lai Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 1. pantā noteiktais mērķis tiktu īstenots, personai pašai brīvi izraugoties savu dzīvesvietu, kur tā vēlās dzīvot un faktiski dzīvo, un kur tai ir tiesisks pamats dzīvot. Nepieciešamība personai būt sasniedzamai ir saistīta gan ar personas tiesību īstenošanu, gan ar noteiktiem personas pienākumiem pret valsti, lai valsts institūcijas varētu īstenot savas funkcijas. ...

Veidojot uzņēmuma publisko tēlu un publicējot informāciju par tā aktualitātēm un sasniegumiem, darba devēji mēdz šādās publikācijās ietvert arī informāciju par konkrētiem darbiniekiem – piemēram, par viņu dalību kādā projektā vai konferencē. Kamēr darbinieks strādā uzņēmumā, ir saprotams, kāpēc viņš tiek pieminēts publikācijās. Tomēr rodas jautājums par to, kas notiek ar šo informāciju, kad darbinieks pamet uzņēmumu. Vai darba devējs var atteikties dzēst informāciju par bijušo darbinieku, kas iekļauta publikācijās, piemēram, preses relīzēs, ja darbinieks to pieprasa? Atbildes uz šiem jautājumiem sniedz Datu valsts inspekcija (DVI). Piemērs Valdis ir pieminēts uzņēmuma mājaslapā, kur aprakstīta kāda Valda vadīta projekta īstenošanas gaita un sasniegtie rezultāti. Lai arī publikācija Valdim nerada negatīvas sekas, viņš nevēlas vairs būt saistīts ar bijušo darba vietu, tāpēc pēc aiziešanas no darba viņš pieprasa dzēst savu vārdu un attēlus, kuros viņš redzams. Lai arī bijušajiem darbiniekiem ir tiesības pieprasīt savu personas datu dzēšanu1, jāsaprot, ka šīs tiesības nav...

Administratīvo lietu departamenta 2024. gada 5. jūnija spriedumā lietā Nr. A420145418, SKA‑103/2024 norādīts, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) auditos secināts, ka uzņēmums, sniedzot klientiem nomas pirkuma pakalpojumus (līzingu) lietotu transportlīdzekļu iegādei, proporcijas aprēķinā priekšnodokļa atskaitāmās daļas noteikšanai nepamatoti iekļāvusi to darījumu vērtības summu, uz kur attiecas Pievienotās vērtības nodokļa likuma 138. pantā noteiktā īpašā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanas kārtība, neskatoties uz to, ka starpība starp pirkšanas un pārdošanas vērtību ir nulle vai negatīvs skaitlis. Savukārt uzņēmums uzskatīja, ka no Pievienotās vērtības nodokļa likuma un Padomes 2006. gada 28. novembra direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 323. panta izriet, ka priekšnodoklis nav atskaitāms tikai un vienīgi par pašu preču, kas vēlāk tiek pārdotas, izmantojot īpašo nodokļa režīmu lietotām mantām, iegādi (importu). Par citiem izdevumiem, kas rodas nodokļa maksātājam, kas preču piegādēm izmanto īpašo nodokļa režīmu lietotu mantu tirdzniecībā, priekšnodoklis atskaitāms, ievērojot vispārējos priekšnodokļa atskaitīšanas principus.

Raksts ir turpinājums žurnāla 2024. gada jūnija, jūlija un augusta numuros publicētajam apskatam par 2023. un 2024. gadā pieņemtajiem LR Senāta nolēmumiem publisko iepirkumu lietās. Pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošana Pārsūdzot tiesā Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumu, pieteicēja var lūgt tiesai piemērot pagaidu aizsardzības līdzekli, taču tas ir iespējams, kamēr IUB lēmums nav izpildīts un nav zaudējis spēku. Tiesu prakse attiecībā uz to, vai un kad pārsūdzētais biroja lēmums ir zaudējis spēku, ir laika gaitā attīstījusies un mainījusies. Attiecīgais jautājums izskatīts arī Senāta 2023. gada 21. decembra lēmumā lietā SKA–1033/2023. Pieteicēja konkursā tika atzīta par uzvarētāju, savukārt izskatot ieinteresētā piegādātāja apstrīdēšanas iesniegumu, IUB atzina iesniegto iesniegumu par pamatotu (lēmumā secinot, ka pieteicējas kvalifikācija neatbilst konkursa nolikumā prasītajai), atcēla pasūtītāja pieņemto lēmumu par konkursa rezultātiem un uzdeva atkārtoti izvērtēt konkursā iesniegtos piedāvājumus. Pēc atkārtotas piedāvājumu izvērtēšanas pasūtītājs piešķīra līguma slēgšanas tiesības citam pretendentam un noraidīja pieteicējas piedāvājumu. Pieteicēja vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu...

Augstākās tiesa ir apkopojusi sistematizētas Senāta Krimināllietu departamenta atziņas un izvilkumus no lēmumiem vienošanās procesa lietās, kas pieņemti laikā no 2022. gada līdz 2024. gadam. Kopš 2022. gada 3. novembra, kad stājās spēkā attiecīgie grozījumi Kriminālprocesa likumā, ir mainījusies vienošanās procesā pieņemto pirmās instances tiesas nolēmumu pārsūdzības kārtība. Proti, šie nolēmumi ir pārsūdzami tikai apelācijas instances tiesā Kriminālprocesa likumā (KPL) noteiktajā apjomā. Pirms tam pirmās instances tiesu nolēmumus šīs kategorijas lietās varēja pārsūdzēt kasācijas kārtībā. Vienošanās process ir viena no kriminālprocesa formām, kad apsūdzētais atzīst savu vainu un vienojas ar prokuroru par sodu. Likumdevējs atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 92. panta otrajam teikumam un KPL 19. pantā nostiprinātajam nevainīguma prezumpcijas principam paredzējis, ka personas vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā konstatē KPL noteiktajā kārtībā. Tādēļ arī vienošanās procesos noslēgtas vienošanās apstiprina tiesa. Kā norādījusi Ģenerālprokuratūra, vienošanās procesa kārtībā, apstiprinot prokurora noslēgto vienošanos ar apsūdzēto par vainas atzīšanu un sodu, izskatīto lietu īpatsvars 2023. gadā bija...