TIESĪBAS

Kopš 2023. gada 1. janvāra visiem Latvijas uzņēmumiem ir obligāta oficiālā elektroniskā adrese (e-adrese), nodrošinot modernu un drošu saziņu ar valsts un pašvaldību iestādēm. Tomēr, neraugoties uz šo digitālo progresu, Komerclikums joprojām stingri pieturas pie prasības par fiziskas juridiskās adreses esamību. Tas rada pamatotu jautājumu – vai, esot pilnvērtīgai digitālajai alternatīvai, fiziskās adreses obligātums nav zaudējis savu pamatojumu un kļuvis par apgrūtinājumu, īpaši mazajiem uzņēmējiem, kuri bieži vien savu biznesu reģistrē savā dzīvesvietā, tādējādi pakļaujot riskam savu privātumu. Saskaņā ar Oficiālās elektroniskās adreses likumu, e-adrese ir kļuvusi par primāro kanālu oficiālajai korespondencei starp uzņēmēju un publisko sektoru. Tā nodrošina tūlītēju un juridiski saistošu dokumentu apmaiņu, aizstājot ierakstītas vēstules un klātienes apmeklējumus. Tomēr Komerclikums paliek nemainīgs – katram komersantam ir pienākums reģistrēt un uzturēt juridisko adresi, kurai jābūt konkrētai ēkai vai telpu grupai un kurā uzņēmumam ir jānodrošina sasniedzamība. Mazā biznesa privātuma dilemma Daudziem, kas sper pirmos soļus uzņēmējdarbībā – individuālajiem komersantiem, maza...

No 2025. gada 1. novembra stājas spēkā būtiski grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi", kas tieši ietekmēs ikvienu fizisku personu, kura plāno uzsākt būvniecību. Jaunā prasība paredz pienākumu Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) norādīt plānoto būvdarbu finansējuma izcelsmi. Šis regulējums, kas ieviests ar mērķi mazināt ēnu ekonomiku būvniecības nozarē, var radīt nopietnas sekas tiem būvniecības ierosinātājiem, kuri nevarēs pamatot savu līdzekļu legālo izcelsmi, īpaši, ja darījumos izmantota skaidra nauda. Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs skaidro, ko šīs izmaiņas nozīmē privātpersonām un kādiem riskiem ir vērts laikus sagatavoties. Kas mainās būvniecības ierosinātājam? Līdz ar grozījumiem "Ēku būvnoteikumu" 93.² punktā, katrai fiziskai personai, kura vēlēsies uzsākt, piemēram, privātmājas būvniecību vai lielākus pārbūves darbus, pirms būvdarbu uzsākšanas BIS būs jādeklarē, no kādiem līdzekļiem būvniecība tiks finansēta. Iespējamie finansējuma avoti varētu būt: uzkrājumi no algota darba ienākumiem; kredītiestādes aizdevums; dāvinājumi; ienākumi no saimnieciskās darbības; citi legāli iegūti līdzekļi. Šī informācija kļūs pieejama...

Vai šampanieša Moet pudele, kura ievietota uzņēmuma reprezentācijas maisiņā un pasniegta Veselības inspekcijas darbiniecei, uzskatāma par reprezentācijas priekšmetu vai kukuli? Šādu jautājumu nācās šķetināt Latvijas Republikas Senāta Krimināllietu departamenta senatoriem lietā Nr. SKK‑40/2025 (2025. gada 29. maija lēmums). Likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (turpmāk – likums par interešu konfliktu) 13. panta trešās daļas 1. un 2. punktos noteikts, ka par dāvanu šā likuma izpratnē nav uzskatāmi ziedi, suvenīri, grāmatas vai reprezentācijas priekšmeti, ja no vienas personas gada laikā saņemto suvenīru, grāmatu vai reprezentācijas priekšmetu kopējā vērtība naudas izteiksmē nepārsniedz vienas minimālās mēnešalgas apmēru. No minētā izriet, ka likums neaizliedz valsts amatpersonām pieņemt iepriekš minētos priekšmetus. Skatot lietu, Senāts norāda, ka apelācijas instances tiesa atzinusi, ka pirmās instances tiesa pamatoti secinājusi, ka alkohola pudele Moet nav reprezentācijas priekšmets, jo nebija Moet ražotās pudeles uzņēmuma pārstāve. norādītais, ka pudele bija ievietota SIA „”...

Iedzīvotāji arvien biežāk ceļo un, lai izvairītos no neparedzētiem izdevumiem, iegādājas ceļojuma apdrošināšanu. Tomēr ir reizes, kad apdrošinātājs atsaka atlīdzības izmaksu. Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents Jānis Abāšins skaidro, kādi ir galvenie atteikuma iemesli. "Ceļojumu apdrošināšana ir liels atbalsts un miera avots dodoties privātā vai darba braucienā ārpus Latvijas. Tā sedz neparedzētus izdevumus ceļojuma laikā, piemēram, saslimšanu vai nelaimes gadījumu, bagāžas nozaudēšanu vai ceļojuma plānu maiņu. Tomēr ir gadījumi, kad iedzīvotāji nav pietiekami rūpīgi iepazinušies ar noteikumiem un atlīdzība netiek izmaksāta, tāpēc pirms tās iegādes ir svarīgi izlasīt visus nosacījumus, lai nebūtu jāpiedzīvo vilšanās," stāsta J. Abāšins. Iepriekš plānotas vai atliekamas medicīniskās procedūras Lai gan ceļojumu apdrošināšanā parasti ir iekļauti medicīniskie pakalpojumi, tomēr tas attiecas tikai uz akūtām saslimšanām vai hroniskām kaitēm, kas ceļojuma laikā ir pēkšņi saasinājušas. Medicīniskas procedūras, kas nav neatliekamas, netiek segtas. "Tāpat apdrošinātāji nesegs izdevumus, ja tiks konstatēts, ka ceļojums jau sākotnēji ir plānots, lai saņemtu medicīniskus pakalpojumus,"...

Turpinoties atvaļinājuma sezonai, ļoti daudzi, siltumu meklējot, izvēlas ceļot ārpus Latvijas. Vecākiem būtu jābūt informētiem par to, kādi dokumenti ir nepieciešami bērnam, šķērsojot robežu. Informāciju ir iespējams uzzināt pie tūrisma operatora vai arī citos avotos. Bērna dzimšanas apliecība nav personu apliecinošs dokuments un ar to nevar šķērsot valstu robežas. Lai izbrauktu no Latvijas uz citu Eiropas Savienības (ES) vai Šengenas līguma valsti, bērnam ir nepieciešams vienīgi ceļošanai derīgs dokuments - pase vai personas apliecība. Latvijas nepilsoņa personas apliecība nav izmantojama kā ceļošanas dokuments. Ja bērns dodas ceļojumā bez vecākiem, ieteicams noformēt notariāli apliecinātu pilnvaru bērna pārstāvībai ārkārtas situācijās. Vecāku pienākums ir nodrošināt bērnam pilnvaroto pārstāvi, kurš par bērnu rūpēsies un pārstāvēs viņa intereses, piemēram, medicīnas iestādēs (ja bērnam būs nepieciešama medicīniskā palīdzība, ārsts to nedrīkstēs sniegt bez pilnvarotās personas vai vecāku piekrišanas). Ja bērns ceļo viens pats, bērnam papildus derīgai pasei būtu ieteicams līdzi ņemt vismaz viena vecāka (Latvijas pilsoņa, Latvijas nepilsoņa,...

Ja piespiedu piedziņa tiek vērsta uz hipotēku, kas nodibināta uz patērētāju ģimenes mājokli, patērētājiem noteiktos apstākļos jābūt iespējai apstrīdēt tās īpašumtiesību nodošanas trešai personai likumību. To paredz patērētāju aizsardzība un prasība par efektīvu tiesību aizsardzību tiesā. Īpaši tas ir gadījumā, ja patērētājiem bija liegta iespēja tiesā panākt piedziņas apturēšanu vai atzīšanu par spēkā neesošu, jo līgumā, uz kuru balstīta minētā piedziņa, ir negodīgs noteikums. Turklāt pircējs īpašumtiesību nodošanas brīdī bija informēts par šādu tiesvedību un bija jau apstiprinoši netieši pierādījumi par līguma noteikuma iespējamo negodīgumu. Eiropas Savienības Tiesā (EST) nonāca Slovākijas apgabaltiesā skatīta lieta, kurā sabiedrība, kas ārpustiesas izsolē iegādājās ģimenes mājokli, ir cēlusi prasību par nekustamā īpašuma bijušo īpašnieku izlikšanu no mājokļa. Bijušajiem īpašniekiem bija piešķirts ar šo mājokli nodrošināts hipotekārais aizdevums. Viņi apgalvoja, ka ir pārkāptas viņu kā patērētāju tiesības, un atteicās pamest mājokli. Slovākijas tiesa vaicāja EST, vai ES direktīva par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos1 ir piemērojama šādā tiesvedībā....

Izmantojot dažādus komunikācijas kanālus, krāpnieki no Latvijas iedzīvotājiem šogad izmānījuši ap 10 miljoniem eiro, liecina Valsts policijas (VP) apkopotā informācija. Pieaugot ar krāpšanu saistītiem zaudējumiem, ir VP ir uzsākusi sociālo kampaņu “____ veids, kā pazaudēt naudu!”, kuras mērķis ir stiprināt iedzīvotāju zināšanas un noturību, tādējādi samazinot reģistrēto krāpšanu gadījumu skaitu, kuros iedzīvotājiem radīti zaudējumi. Kampaņa balstās uz humoru par absurdām situācijām, vienlaikus parādot arī emocionālo pusi par cietušā zaudējumiem. Krāpnieki izmanto dažādas taktikas Kampaņas nosaukumā ietvertais tukšums – “____ veids, kā pazaudēt naudu!” – nav nejaušs. Ikviens tiek aicināts aizpildīt šo vietu ar reāliem, bieži vien neticamiem, bet diemžēl patiesiem piemēriem, kas raksturo, kā cilvēki nonākuši krāpnieku lamatās. Dažos gadījumos krāpnieki lūguši cilvēkiem sabojāt savas ierīces – ievietot tās ledusskapī vai iegremdēt ūdenī –, lai liegtu iespēju pārtraukt savienojumu vai ziņot par notikušo. Šī gada pirmajā pusgadā policijā reģistrēti 3493 krāpniecības gadījumi, kas ir par 1533 gadījumiem vairāk salīdzinājumā...

Gadījumos, kad vēlaties atrast vai sazināties ar radu, senu draugu, paziņu vai citu personu, kura adresi esat pazaudējis, aizmirsis vai nezināt, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) piedāvā izmantot maksas pakalpojumu - vēstules vai ziņas pārsūtīšanu meklējamai personai. Taču jāņem vērā, ka normatīvo aktu regulējums fizisko personu datu aizsardzības jomā aizliedz PMLP izpaust ziņas no Fizisko personu reģistra par citu personu, ja meklējamā persona tam nav devusi savu piekrišanu. Pakalpojuma ietvaros PMLP nosūtīs jūsu sagatavotu vēstuli meklējamam adresātam ierakstīta pasta sūtījuma veidā uz personas deklarēto, reģistrēto vai ārvalstī norādīto dzīvesvietas adresi, par kuru ziņas ir iekļautas Fizisko personu reģistrā. PMLP rakstveidā informēs par vēstules nosūtīšanas datumu, kā arī par to, ja gadījumā vēstule PMLP tiks atgriezta kā nesaņemts sūtījums. Gadījumā, ja meklējamai personai būs aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, tad pārsūtāmo vēstuli būs iespēja pārsūtīt elektroniski, uz personas oficiālo elektronisko adresi. Kā iespējams pieprasīt pakalpojumu? Lai pieteiktu pakalpojumu...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2025. gada 30. maija lēmums lietā Nr. 670002625, SKA‑570/2025, attiecas uz personas strīdu ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) saistībā ar rezidenta statusa noteikšanu nodokļu piemērošanai. Senāts lēma, ka VID tikai klasificē nodokļu maksātāju kā rezidentu vai nerezidentu, bet tas neietekmē nodokļu maksātāja tiesisko stāvokli un nerada tiesiskas sekas, tāpēc tas nav administratīvais akts, ko var pārsūdzē. Situācijas apraksts Pieteicējs vērsās VID ar lūgumu mainīt rezidenta statusu un atzīt, ka pieteicējs ir ārvalsts nodokļu maksātājs jeb nerezidents. VID atteica atzīt, ka pieteicējs ir nerezidents. Arī ar VID ģenerāldirektora lēmumu noraidīts pieteicēja lūgums par nerezidenta statusa piemērošanu. Lēmumā norādīts, ka to var pārsūdzēt administratīvā procesa kārtībā. Pieteicējs vērsās Administratīvajā rajona tiesā un lūdza noteikt viņam Latvijas nerezidenta statusu nodokļu normatīvo aktu piemērošanai. Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša lēmumu pieteikumu atteikts pieņemt, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 191. panta...

Starpinstitūciju saskaņošanai līdz 18. jūlijam bija nodots Iekšlietu ministrija sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”. Likumprojekts valdībā jāiesniedz līdz 1. septembrim. 2023. gada 14. februārī portālā www.ManaBalss.lv tika uzsākta Latvijas pilsoņu parakstu vākšanas iniciatīva "Deklarēšanās īpašumā tikai ar īpašnieka atļauju", kas tika pamatota ar to, ka ir pārāk daudz gadījumu, kad nekustamajā īpašumā bez jebkāda tiesiska pamata ir deklarējušās nepazīstamas personas. Vienlaikus vēršot uzmanību uz to, ka ir veicamas sarežģītas un laikietilpīgas darbības personas nepamatoti deklarētās dzīvesvietas anulēšanai, kā arī tiek saņemti nepamatoti rēķini par publiskiem pakalpojumiem. Problēmas apraksts Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 3. pants nosaka, ka dzīvesvieta ir jebkura personas brīvi izraudzīta ar nekustamo īpašumu saistīta vieta (ar adresi), kurā persona labprātīgi apmetusies ar tieši vai klusējot izteiktu nodomu tur dzīvot, kurā dzīvot tai ir tiesisks pamats un kuru šī persona atzīst par vietu, kur tā sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību. Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 20. oktobra noteikumiem...

Eiropas Savienības (ES) tieslietu un iekšlietu ministri ir vienisprātis, ka ES ir jāpalīdz uzņēmējiem atvieglot administratīvo slogu personas datu aizsardzībā, informē Tieslietu ministrija. Kopenhāgenā rīkotajā neformālajā sanāksmē 23. jūlijā ES ministri apsprieda datu regulas piemērošanu tā, lai mazinātu administratīvo slogu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Ministri bija vienisprātis, ka jāturpina stiprināt ES konkurētspēju, mazinot birokrātiju. Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere norāda, ka Eiropas uzņēmumiem ir jāpalīdz kļūt konkurētspējīgākiem globālā līmenī, it īpaši šajā mākslīgā intelekta attīstības laikmetā. Vienlaikus svarīgi saglabāt augstu personas datu aizsardzības standartu. Prasībām jābūt saprātīgām un piemērotām situācijas būtībai, lieki neapgrūtinot datu regulas piemērotājus un ļaujot vairāk koncentrēties uz inovācijām un uzņēmējdarbības attīstību. Administratīvo slogu jāmazina ar riskos balstītu pieeju, skaidrām vadlīnijām un apmācībām, īpaši mazajiem uzņēmumiem un nevalstiskajām organizācijām, vienlaikus saglabājot datu regulu kā globālu standartu un nepārskatot to, kamēr nav pilnībā izsmelti esošie mehānismi. Jebkuras turpmākas pilnveides jāsagatavo ciešā dialogā ar uzņēmējiem, viņa uzsver. Tāpat ministre uzver nepieciešamību meklēt...

Nodokļu un muitas lietu prokuratūras prokurore nodevusi tiesai krimināllietu, kurā trīspadsmit personas apsūdzētas par grāmatvedības manipulācijām - to, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijās uzrādīja faktiski nenotikušus ar PVN apliekamus darījumus, ar ko nodarīja valstij ievērojamus zaudējumus – 277 397,16 eiro apmērā. Katram veicot savus pienākumus, gada laikā organizētas grupas dalībnieki nodrošināja faktiski nenotikušu ar PVN apliekamu darījumu uzrādīšanu savā kontrolē esošu uzņēmumu PVN deklarācijās, lai šie uzņēmumi varētu prettiesiski izmantot tiesības uz PVN priekšnodokļa atskaitījumiem par fiktīviem darījumiem ar citiem organizētās grupās kontrolē esošiem uzņēmumiem. Atbilstoši iepriekš noteiktajai lomu sadalei organizētās grupas dalībnieki meklēja personas, uz kurām reģistrēt uzņēmumus un kuras uzņēmumu saimniecisko darbību pašas faktiski neveiks, bet par samaksu pildīs organizētās grupas dalībnieku norādījumus. Tāpat tika veikta dokumentu noformēšana uz fiktīvām amatpersonām iesniegšanai Uzņēmumu reģistrā, lai uz tām reģistrētu uzņēmumus. Savukārt kādai no personām bija uzticēta uzņēmumu grāmatvedības organizēšana, tai skaitā fiktīvu darījumu apliecinošu dokumentu sagatavošana, pārskaitījumu veikšana un deklarāciju...

Valdība 8. jūlijā apstiprināja Tieslietu ministrijas sagatavoto grozījumu Ministru kabineta 2022. gada 20. septembra noteikumos Nr. 585 "Tiesu administrācijas nolikums", kas ļaus Tiesu administrācijai pēc savas iniciatīvas atmaksāt personu veiktos maksājumus, ja konstatēta kļūda maksājumā vai tas noteiktajā termiņā nav izmantots. Noteikumu projektā tiek precizēts pielikums, kur 1., 2. un 4. punktā tiek noteikta Tiesu administrācijai iespēja rīkoties pēc savas iniciatīvas un atmaksāt personām attiecīgo maksājumu vai sniegt atzinumu par tā atmaksu, tādējādi nodrošinot iespēju Tiesu administrācijai rīkoties bez personu iesnieguma saņemšanas. Šo noteikumu pielikums tiek papildināts ar 4. punktu, kas noteic viena gada termiņu, pēc kura Tiesu administrācija sniedz atzinumu par iemaksātā maksājuma atmaksāšanu vai atmaksā maksājumu tā veicējam, ja maksājums nav izmantots gada laikā no tā saņemšanas dienas. Līdz ar to tiks nodrošināts, ka Tiesu administrācija iespēju pēc savas iniciatīvas fiziskajām un juridiskajām personām atmaksā (vai sniedz atzinumu par šādu maksājumu atmaksu): 1) kļūdaini iemaksātos maksājumus, kam nav konstatējama...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments saistībā ar lietu Nr.: SKA-33/2025 (A420224821) ir iesniedzis pieteikumu Satversmes tiesā, apstrīdot normu, kas liedz sociālajā apdrošināšanas stāžā ieskaitīt padomju saimniecībā (sovhozā) veikto darbu pirms 15 gadu vecuma. Senāts uzskata, ka šāda regulējuma atšķirīgā attieksme pret kolhozos un sovhozā strādājušajiem pārkāpj tiesiskās vienlīdzības principu un ierobežo personas tiesības uz sociālo nodrošinājumu. Senāts lūdz Satversmes tiesai izvērtēt Ministru kabineta 2002. gada 23. aprīļa noteikumu Nr. 165 “Apdrošināšanas periodu pierādīšanas, aprēķināšanas un uzskaites kārtība” 20.1. apakšpunktu atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 109. pantam. Minētā norma nosaka, ka sociālās apdrošināšanas stāžā ieskaitāms tikai tāds darbs iestādēs, organizācijās un uzņēmumos, kas veikts no likumā noteiktā minimālā vecuma, kurā drīkst nodibināt darba tiesiskās attiecības. Pieteicēja vērsās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA), lūdzot pārrēķināt invaliditātes pensiju, ņemot vērā arhīva izziņu par darbu padomju saimniecībā “Virbi” laikā no 1976. līdz 1981. gadam. VSAA darba stāžā ieskaitīja tikai tos gadus, kad darbs...

Latvijas Republikas Senāts atstājis spēkā Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) uzdots atlīdzināt likvidējamajai AS "ABLV Bank" izdevumus, kas radušies, uzglabājot kriminālprocesā arestētus bezskaidras naudas līdzekļus. Senāts lietu (SKA-230/2025 (A420248322)) izskatīja kopsēdē. KNAB kriminālprocesā 2020. gada februārī arestēja "ABLV Bank" kontā esošu mantu, kas saistīta ar noziedzīgu nodarījumu. Tā kā banka vairs nedrīkstēja sniegt licencētos finanšu pakalpojumus un glabāt līdzekļus savos kontos (saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas lēmumu par licences anulēšanu), arestētā manta tika turēta Latvijas Bankas kontā. Saskaņā ar noslēgto līgumu nosacījumiem un negatīvo procentu likmi bankai šīs glabāšanas laikā radās izdevumi. "ABLV Bank" lūdza KNAB šos izdevumus atlīdzināt, taču saņēma atteikumu, tādēļ banka vērsās tiesā. Administratīvā apgabaltiesa atzina, ka izdevumi par arestētās mantas uzglabāšanu radušies, izpildot tieši KNAB pieņemto lēmumu, nevis likvidācijas dēļ. Tiesas ieskatā "ABLV Bank" nebija brīvas izvēles - tā rīkojās, pildot tiesību aktos noteiktās prasības. Pieteicēja norādīja, ka, ja manta nebūtu arestēta,...