TIESĪBAS

Raksts ir turpinājums žurnāla 2024. gada jūnija un jūlija numuros publicētajam apskatam par 2023. un 2024. gadā pieņemtajiem Latvijas Republikas Senāta nolēmumiem publisko iepirkumu lietās. Izņēmumu apstrīdēšanas iespēja Vai ir pieļaujama pieteikuma par sabiedrisko pakalpojuma sniedzēja rīkota iepirkuma, ja iepirkuma priekšmets ietver likumā noteiktos izņēmumus, izskatīšana tiesā administratīvā procesa kārtībā? Šāds jautājums ir risināts Senāta 2023. gada 22. novembra spriedumā lietā SKA–186/2023. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs (pašvaldībai piederošs siltumapgādes uzņēmums) rīkoja konkursu par siltumenerģijas piegādi, un konkursā iepirkuma komisija par uzvarētāju atzina pieteicēju. Vēlāk sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja valde nolēma iepirkumu pārtraukt, jo pieteicējas piedāvājums nav ekonomiski izdevīgs. Pieteicēja šo lēmumu apstrīdēja Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) un vēlāk arī pārsūdzēja tiesā. Pieteicējas prasījums tiesā bija par lēmuma pārtraukt konkursu atzīšanu par prettiesisku. Vērtējot jautājumu tiesvedības laikā, vai pieteicējas pieteikums ir pieņemams, Senāts norādīja, ka Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā ir noteikti šā likuma piemērošanas izņēmumi, kad sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja īstenota preču vai pakalpojumu iegāde...

Bažījoties par situācijas eskalāciju Tuvajos Austrumos, par reisu atcelšanu un vairāku reisu lidojumu maršrutu maiņu, izvairoties no Irānas un Irākas gaisa telpu šķērsošanas paziņojušas daudzas pasaules aviokompānijas. Arī Latvijas Republikas Ārlietu ministrija atkārtoti aicinājusi Latvijas valstspiederīgos neceļot uz Izraēlu. Izraēlā esošos Latvijas valstspiederīgos ministrija aicina sekot situācijas attīstībai un vietējo drošības dienestu rekomendācijām. Ja gadījumā esat rezervējis avioreisa biļeti uz kādu no minētajām valstīm un ir atcelts lidojums, Patērētāju Tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina iepazīties ar aviopasažieru tiesībām šajā gadījumā. Ar reisa atcelšanu saprot tāda lidojuma neveikšanu, kurš ir bijis iepriekš ieplānots un uz kuru ir rezervēta vieta. Reisa atcelšanas gadījumā, attiecīgajiem pasažieriem ir šādas tiesības: septiņu dienu laikā saņemt biļetes atlīdzinājumu (un attiecīgā gadījumā atpakaļceļa lidojumu uz sākotnējo izlidošanas vietu), vai mainīt maršrutu līdz to galamērķim. Ja pasažieris ir izvēlējies maršruta maiņu, aviokompānijai pasažierim bez maksas jānodrošina alternatīvs reiss galamērķa sasniegšanai pēc iespējas agrāk. Alternatīvā reisa gaidīšanas periodā (ja gaidīšanas periods...

Viena no potenciāli riskantām situācijām, kad uzņēmumiem iespējams iedzīvoties problēmās ar konkurences tiesību regulējumu, ir kopīgu piedāvājumu iesniegšana iepirkumos. Kas jāņem vērā, iesniedzot šādus piedāvājumus, kādās situācijās to drīkst, un kādās – nedrīkst darīt? Par to uzņēmējus Konkurences padomes organizētajā vebinārā informēja Ieva Šmite, Aizliegtu vienošanos departamenta direktore, un Maija Buša, Konkurences padomes Aizliegtu vienošanos departamenta vecākā eksperte. Kad ļauts apvienot spēkus? Vairumā gadījumu kopīgu piedāvājumu iesniegšana iepirkumos neradot sarežģījumus. Konkurences likumā pastāv atsevišķa norma (11. panta pirmās daļas 5. punkts), kas to atļauj darīt, ja vien mērķis nav kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci. „Doma ir, lai tirgus dalībnieki, kuri nespēj iepirkumā piedalīties individuāli, varētu iesniegt piedāvājumus, apvienojoties ar citu tirgus dalībnieku, kurš ir līdzīgā situācijā,” sacīja M. Buša. Tomēr svarīgi saprast, kas tieši ir atļauts, un kas – ne. Viens no svarīgākajiem apsvērumiem, kas jāņem vērā – vai tirgus dalībnieks būtu spējīgs konkrētajā iepirkumā piedalīties arī individuāli, neapvienojoties ar citu? Ja...

Ņemot vērā valsts teritorijā notikušo reģionāla mēroga dabas katastrofu un to rezultātā radītos postījumus, 6. augustā Ekonomikas ministrija (EM) pulcēja uz tikšanos pārstāvjus no Finanšu ministrijas, Latvijas Bankas, biedrības Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA), Latvijas Finanšu nozares asociācijas un Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC), lai pārrunātu jautājumus saistībā ar plūdu radīto apdrošināšanas atlīdzību izmaksas procesu, t.sk. no apdrošināšanas ņēmējiem saņemto informāciju par izmaksu atteikumiem. LAA informēja, ka par vētras un lietavu radītajiem postījumiem ir saņemts 7001 atlīdzību pieteikums, par kuriem izmaksātas un rezervētas atlīdzības aptuveni 13 milj. eiro apmērā. LAA norādīja, ka atlīdzību pieteikumu skaits turpina augt, tādējādi šie vēl nav galīgie skaitļi. Vienlaikus LAA atzīmēja, ka tās rīcībā nav informācijas par atteikumu skaitu, kā arī uzsvēra, ka apdrošinātāji rūpīgi izvērtē katru gadījumu un iespējami nāk pretim iedzīvotājiem. PTAC informēja, ka pašlaik ir saņēmis tikai vienu iesniegumu par apdrošināšanas kompensācijas atteikumu, vienlaikus uzsverot, ka saņem iedzīvotāju zvanus un jautājumus šajā jomā. ...

1. augustā stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1689 (2024. gada 13. jūnijs), ar ko nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā un groza Regulas (EK) Nr. 300/2008, (ES) Nr. 167/2013, (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1139 un (ES) 2019/2144 un Direktīvas 2014/90/ES, (ES) 2016/797 un (ES) 2020/1828 jeb Mākslīgā intelekta akts. Eiropas Savienības (ES) Mākslīgā intelekta akts ir pasaulē pirmais visaptverošais mākslīgā intelekta (MI) regulējums, līdzsvarojot MI radītās iespējas un riskus. MI aktu Eiropas Parlaments pieņēma šī gada 13. augustā un Eiropas Padomē to apstiprināja 2024. gada 21. maijā, savukārt piemēros - 2026. gada 2. augustā ar definētiem izņēmumiem. MI akta mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus darbību, nosakot vienotu tiesisko regulējumu, lai veicinātu uzticamu MI risinājumu ieviešanu. Vienlaikus ar to ir plānots aizsargāt pamattiesības, demokrātiju, tiesiskumu un vides ilgtspēju pret MI sistēmu kaitīgo ietekmi un atbalstīt inovācijas. MI akts definē risku pārvaldības nosacījumus. MI akta ietvaros tiek noteiktas...

Kopš Latvijā stājās spēkā Trauksmes celšanas likums 2022. gada sākumā, trauksmes cēlēji lielākoties vērsušies četrās iestādēs – Valsts ieņēmumu dienestā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Valsts policijā un Ģenerālprokuratūrā, liecina Valsts kancelejas apkopotā informācija. Gadu no gada šajās iestādēs iesniedz vidēji 45% no visiem trauksmes cēlēju ziņojumiem. Par dažādiem pārkāpumiem 2023. gadā iedzīvotāji iesnieguši 386 iesniegumus, no kuriem par trauksmes cēlēja ziņojumiem atzīti 106, kā arī pieci vispārīgā kārtībā saņemti iesniegumi pārreģistrēti par trauksmes celšanas ziņojumiem. Tādējādi pērn kopā saņemti 111 trauksmes cēlēju ziņojumi. 2023. gadā būtiski pieaudzis ziņojumu skaits par korupciju, būvniecību un publiskajiem iepirkumiem. Par iespējamiem korupcijas gadījumiem saņemti 18 ziņojumi (2022. gadā – viens), par būvniecību pērn bijuši 8 ziņojumi (2022. gadā – 2), bet par publiskajiem iepirkumiem saņemti 11 ziņojumi iepretim 3 ziņojumiem gadu iepriekš. Trauksmes celšanas būtība ir ziņot par pārkāpumiem darba vidē. Bieži vien trauksmes cēlēju ziņojumi skar šādus darba vides jautājumus – aplokšņu algas,...

Kad cilvēki vēršas pie apdrošinātāja, lai saņemtu atlīdzību par sevis apmaksātiem medicīniskajiem pakalpojumiem, nereti apdrošinātājs pieprasa ne tikai dokumentu, kas apliecina pakalpojuma apmaksu (piemēram, čeku vai kvīti), bet arī papildu informāciju, kas pamato, ka apdrošinātājam ir pienākums tos atlīdzināt. Šādās situācijās Datu Valsts inspekcija saņem iedzīvotāju jautājumus, vai apdrošinātājs tik tiešām var pieprasīt informāciju, kas ietver ievērojamu veselības datu apjomu? Respektīvi, vai apdrošinātājs var prasīt, piemēram, medicīniskās izmeklēšanas rezultātus, norīkojumus, izrakstus u.c.? Kā zināms, īpašo kategoriju personas datus (tostarp arī veselības datus) apstrādāt ir aizliegts, ja vien nav piemērojams kāds no izņēmumiem. Valsts var saglabāt vai ieviest arī papildu nosacījumus, tostarp ierobežojumus, attiecībā uz veselības datu apstrādi. Latvijā likumdevējs ir noteicis, ka apdrošināšanas sabiedrībām tiesības apstrādāt veselības datus dod Apdrošināšanas līguma likums. Tādejādi, lai varētu izpildīt līguma nosacījumus, apdrošinātājs drīkst apstrādāt arī veselības datus. Likumā noteikts, ka apdrošinātājam ir tiesības pieprasīt nepieciešamo informāciju no apdrošinātās personas. Līdz ar to cilvēkam, kurš izmanto...

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome vērš uzmanību, ka Saeima 20. jūnijā pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā, ar ko tika mainīts Civilprocesa likuma 594. un 599. pants par ieturējumiem no parādnieka darba algas un līdzīgiem maksājumiem. Grozījumi likuma 599. pantā stājās spēkā vispārējā kārtībā pēc likuma izsludināšanas (18. jūlijā), savukārt grozījumi 594. pantā – 2024. gada 1. oktobrī. Galvenās izmaiņas, kas jāņem vērā. Ieturējumu samazināšana Lielākajā daļā parādu piedziņas lietu tiks samazināti ieturējumi no parādnieka darba algas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem. Jauni noteikumi saimnieciskās darbības ienākumiem Ieturējumi no naudas, ko parādnieks saņem no saimnieciskās darbības, tiks piemēroti noteikumi par piedziņas vēršanu uz darba samaksu. Šai darbībai jābūt reģistrētai Valsts ieņēmumu dienestā un jābūt parādnieka vienīgajam ienākumu avotam. Tātad, — ieturējumi tiks veikti noteiktā procentuālā apmērā, bet ne 100% apmērā, kā tas bija līdz šim. Ieturējumu apmērs Neatkarīgi no piedziņas kārtas, ieturējumu apmērs nemainīsies. Tas visos piedziņas veidos būs 30%. Šos 30% aprēķinās no starpības...

Valdība apstiprinājusi jaunus Finanšu ministrijas izstrādātos Ministru kabineta 2024. gada 16. jūlija noteikumus Nr. 485 "Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju licencēšanas kārtība", kas stājušies spēkā 19. jūlijā. Tajos ir iekļautas tiesību normas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2021/2167 (2021. gada 24. novembris) par kredītu apkalpotājiem un kredītu pircējiem un ar ko groza Direktīvas 2008/48/EK un 2014/17/ES prasību piemērošanu. Jaunais regulējums aizstās Ministru kabineta 2013. gada 29. janvāra noteikumus Nr.64 "Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju licencēšanas kārtība", kas zaudējuši spēku 12. jūlijā. Noteikumi bija nepieciešami arī tādēļ, ka 12. jūlijā spēkā stājās 2024. gada 13. jūnijā pieņemtie grozījumi Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā, kas attiecināmi uz ienākumus nenesošo kreditēšanas līgumu apkalpošanas darbību veikšanu pārrobežā. Līdz ar to jaunie noteikumi tiek papildināti ar tiesību normām, nosakot pienākumu parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam iesniegt noteikta satura informāciju Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) izvērtēšanai, tādējādi informējot PTAC par plānoto ienākumus nenesošo kreditēšanas...

Senāta Civillietu departaments 11. jūlijā lietā Nr. SKC-709/2024 (C73490122) pieņēma blakus lēmumu, ko nosūtīja Latvijas Zvērinātu advokātu padomei, lai tā apsvērtu disciplinārlietas ierosināšanu pret zvērinātu advokātu. Atbilstoši blakus lēmumā norādītajam nav pieļaujams, ka advokāts atkārtoti sagatavo acīmredzami nekvalitatīvus juridiskos dokumentus, kas nepamatoti novilcina lietas izskatīšanu. Advokāts, kas pārstāvēja atbildētāju, sagatavoja un iesniedza dokumentus, lai pārsūdzētu vispirms rajona tiesas, bet pēc tam apgabaltiesas spriedumu. Abas reizes tika izteikts lūgums daļēji atbrīvot no tiesāšanās izdevumiem (sākumā no valsts nodevas un pēc tam no drošības naudas samaksas). Pirmajā reizē rajona tiesas tiesnesis lūgumu apmierināja. Otrajā reizē apgabaltiesas tiesnesis, kuram nebija iesniegts neviens dokuments par atbildētāja materiālo stāvokli, ņēma vērā publiski pieejamo amatpersonas deklarāciju un lūgumu noraidīja, jo personas alga bija dubultojusies. Lēmumu par lūguma noraidīšanu atbildētāja advokāts pārsūdzēja Senātā, tam pievienojot jaunus pierādījumus. Izvērtējis situāciju, Senāts konstatēja, ka advokāta rīcība šajā tiesvedībā liecina ne tikai par profesionālās ētikas normu, bet arī par iespējamu likuma pārkāpumu....

Satversmes tiesa lietā Nr. 2023-10-03 par Latvijas Republikas Satversmei neatbilstošu atzina normu, saskaņā ar kuru noteiktu valstu pilsoņi var saņemt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atvieglojumus Jūrmalas pilsētā (skat. spriedumu). Tiesa uzsvēra, ka pašvaldībai ir tiesības noteikt atvieglojumus NĪN maksātājiem, ja tie tiek grupēti pēc objektīviem kritērijiem. Tomēr šādi kritēriji ir nosakāmi, ievērojot nodokļu tiesību normu sistēmu, Latvijas starptautiskās saistības un Eiropas Savienības (ES) tiesības, kas neļauj pašvaldībai grupēt NĪN maksātājus pēc to valstspiederības vai Latvijas nepilsoņa statusa. Lieta tika ierosināta pēc Senāta pieteikuma, kura izskatīšanā ir lieta par tāda administratīvā akta atcelšanu, ar kuru personai aprēķināts NĪN, nepiemērojot NĪN atvieglojumu. Pēc Senāta ieskata, Jūrmalas pilsētas domes saistošo noteikumu Nr. 37 “Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtību” 3. punkts diskriminējot pieteicēju administratīvajā lietā uz pilsonības pamata, un tādējādi esot pretrunā ar diskriminācijas aizlieguma principu. Satversmes tiesa atzina, ka pilsonība ir uzskatāma par vienu no kritērijiem, uz kuru pamata diskriminācija ir aizliegta. ...

Ņemot vērā vasaras brīvlaiku un aktīvu atvaļinājumu periodu, Tieslietu ministrija atgādina - bērnam ceļojot, abiem vecākiem jābūt informētiem par kopīgā bērna atrašanās vietu. Rīcību, kad viens no vecākiem pieņēmis vienpersonisku lēmumu kopā ar bērnu ilgstoši uzturēties citā valstī, būtiski ierobežojot otra vecāka aizgādības un saskarsmes tiesības, juridiski dēvē arī par bērna civiltiesisko nolaupīšanu. Gadījumus, kad viens vecāks aizved vai aiztur bērnu citā valstī bez otra vecāka piekrišanas, pārkāpjot otra vecāka aizgādības tiesības, regulē Hāgas 1980. gada 25. oktobra Konvencija par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem (Konvencija), kas Latvijā ir spēkā no 2002. gada 1. februāra. Konvencijas izpratnē bērna nolaupīšana notiek tad, ja ir pārkāptas personas tiesības uz aizgādību, kas nodibinātas ar likumu, tiesas lēmumu vai vienošanos, kurai ir juridisks spēks. Katrā valstī, kura ratificējusi Konvenciju, ir atbildīgā centrālā iestāde, kas palīdz risināt šādus jautājumus. Latvijā centrālās iestādes funkcijas pilda Tieslietu ministrija. Tieslietu ministrija, pildot Hāgas konvencijā paredzētās...

Vienlīdzīgas konkurences apsvērumi ir jebkuru brīvo tirgu regulējošu vai ietekmējošo normatīvo noteikumu, lēmumu pamatā. Nav pieļaujamas situācijas, kad iestādes nepamatoti nosaka ekskluzīvas tiesības vai rezervē tirgu publisku personu uzņēmumiem, diskriminē tirgus dalībniekus, rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus, izņemot, ja šāda rīcība izriet no likuma vai to attaisno sabiedrības intereses un tirgus patstāvīgi nevar nodrošināt pakalpojumus vai preces. „Konkurences neitralitāte ir princips, kas paredz, ka visiem tirgus dalībniekiem – gan publiskajiem, gan privātajiem – ir jādarbojas vienlīdzīgos konkurences apstākļos. Publiskas personas kapitālsabiedrība nedrīkstētu baudīt priekšrocības tāpēc, ka tā pilnībā vai daļēji pieder publiskai personai,„ skaidroja Anete Vitjazeva, Konkurences padomes Konkurences veicināšanas departamenta galvenā juriste vebinārā „Konkurences neitralitāte: ko ņemt vērā?” Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) norādījusi, ka konkurences neitralitāte ir princips, saskaņā ar kuru kapitālsabiedrības piederība publiskai personai vai publiskas personas iesaiste nedrīkst sniegt publiskai personai vai publiskas personas kapitālsabiedrībai nepamatotas konkurences priekšrocības, salīdzinot ar privātajiem tirgus dalībniekiem. Konkurences neitralitātes mērķis ir nodrošināt,...

Eiropas Komisija publiskojusi 2024. gada ziņojumu par tiesiskumu Eiropas Savienībā (EU Justice Scoreboard). Latvija uzrāda ļoti labus rezultātus vairākos tiesu sistēmas efektivitātes un kvalitātes rādītājos. Jaunākais Eiropas Komisijas ziņojums liecina, ka Latvijā vidējais termiņš strīdīgo civillietu un komerclietu izskatīšanā pirmajā instancē ir 200 dienas, kas ir vērtējams ļoti labi, jo ierindo Latviju 11. vietā starp 22 Eiropas Savienības (ES) valstīm. Administratīvo lietu izskatīšanā pirmajā tiesu instancē Latvija ierindojas augstajā 8. vietā, jo 17 ES valstīs administratīvo lietu izskatīšana pirmajā tiesu instancē aizņem ilgāku laiku – vairāk nekā 200 dienas. Savukārt strīdīgo civillietu un komerclietu izskatīšanā visās tiesu instancēs Latvija ieņem augsto 8. vietu, bet administratīvo lietu izskatīšanā 5. vietu. Tāpat, salīdzinot ar 2023. gada Eiropas Komisijas ziņojumu, Latvijā ir vērojams lietu izskatīšanas termiņu samazinājums. Ziņojuma ietvaros vērtēts arī tiesu un citu atbildīgo institūciju darba ātrums noteiktu kategoriju lietu izskatīšanā. Latvijā ir samazinājies nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas lietu izskatīšanas ilgums pirmajā instancē....

Raksts ir turpinājums žurnāla 2024. gada jūnija numurā iesāktajam apskatam par 2023. un 2024. gadā pieņemtajiem Latvijas Republikas Senāta nolēmumiem publisko iepirkumu lietās. Samaksas noteikumi publiskā iepirkuma līgumā Senāta 2023. gada 5. septembra rīcības sēdes lēmumā lietā SKA–490/2023 ir apskatīti jautājumi par nolikuma prasībām attiecībā uz finanšu piedāvājuma formu un paredzēto samaksas kārtību. Šajā lietā strīds bija par pasūtītāja noteikto samaksas kārtību attiecībā uz kokmateriālu kravu pārvadāšanu. Saskaņā ar konkursa nolikumā noteikto finanšu piedāvājumu vērtēšanas formulu samaksa par kokmateriālu pārvadājumiem tiek aprēķināta, ņemot vērā krautuvju, no kurām tiek nokomplektēta pilna krava, skaitu, un atbilstoši formulai maksimālais krautuvju skaits, kas ir ietverams finanšu piedāvājuma un samaksas aprēķinā, ir piecas krautuves. Pieteicējas ieskatā minētā samaksas aprēķina formula un kārtība ir prettiesiska, jo gadījumā, ja pilna krava tiek nokomplektēta no vairāk nekā piecām krautuvēm, samaksa par šādas kravas pārvadāšanu ir tāda pati kā samaksa par kravas, kura ir nokomplektēta no piecām krautuvēm, pārvadāšanu. Pieteicējas ieskatā...