TIESĪBAS

Latvijs Republikas Senāta Krimināllietu departaments 10. oktobrī pieņēma lēmumu lietā Nr. SKK-54/2024 (11860005619) un atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas lēmumu daļā, ar kuru atstāts negrozīts pirmās instances tiesas spriedums par kukuļņēmēja, kukuļdevēju, kā arī starpnieka atzīšanu par vainīgiem viņiem inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos un sodīšanu. Senāts atzina, ka, iztiesājot lietu šajā daļā, apelācijas instances tiesa nav pieļāvusi Krimināllikuma pārkāpumus vai Kriminālprocesa likuma būtiskus pārkāpumus, kas varētu būt par pamatu apelācijas instances tiesas lēmuma atcelšanai. Vienlaikus Senāts atcēla Rīgas apgabaltiesas lēmumu daļā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa – 15 000 eiro piedziņas – piemērošanu autopārvadājumu uzņēmumam. Lietas apstākļi Policists, patrulējot uz ceļa, apturēja kravas transportlīdzekli. Konstatējis, ka par to nav samaksāta autoceļu lietošanas nodeva, viņš nedevās sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu, bet netieši, taču nepārprotami pieprasīja kukuli. Transportlīdzekļa vadītājs pēc telefonsarunas ar savu priekšnieku – uzņēmuma kravu ekspedīcijas nodaļas direktoru – informēja policistu, ka nodeva tiks samaksāta un kukuļa pieprasījums ir pieņemts. Priekšnieks pa to laiku sazinājās...

Raksts ir turpinājums aktuālās tiesu prakses apskatam par 2023. un 2024. gadā pieņemtajiem Latvijas Republikas Senāta nolēmumiem publisko iepirkumu lietās. Sākumu skat. žurnāla jūnija numurā, turpinājumi – jūlija, augusta un septembra numuros. Piedāvājuma nodrošinājuma neatbilstība Senāta 2024. gada 30. janvāra spriedumā lietā SKA–24/2024 Šajā lietā skatīts jautājums par piedāvājuma nodrošinājuma neatbilstību un sekām, ja nodrošinājums neatbilst kādām nolikuma prasībām. Praksē visbiežāk piedāvājuma nodrošinājums tiek atzīts par neatbilstošu nepareizi norādīta derīguma termiņa dēļ, tomēr konkrētajā gadījumā neatbilstība bija tieši piedāvājuma nodrošinājuma tekstā par bankas garantijā noteikto garantijas spēkā esības termiņu. Kā to nosaka Publisko iepirkumu likuma 50. panta sestā daļa, nodrošinājuma devējs izmaksā pasūtītājam piedāvājuma nodrošinājuma summu gadījumā, ja pretendents atsauc savu piedāvājumu, kamēr ir spēkā nodrošinājums, ja pretendents, kuram piešķirtas līguma slēgšanas tiesības, pasūtītāja noteiktajā termiņā nav iesniedzis tam iepirkuma procedūras dokumentos un iepirkuma līgumā paredzēto saistību izpildes nodrošinājumu un ja pretendents, kuram piešķirtas līguma slēgšanas tiesības, neparaksta iepirkuma līgumu vai vispārīgo...

Kā katru gadu, arī šoruden RMS-Forum rīko juridiskiem tematiem veltītu konferenci "Nodokļu strīdi un tiesvedība”. 25. oktobrī tiešsaistē no plkst.10 līdz 13.30 par dažādiem nodokļu strīdu aspektiem runās gan Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji, gan juristi un zvērināti advokāti, kuri palīdz risināt konfliktsituācijas vai pārstāv kādu no strīdā iesaistītajām pusēm tiesā. Konferenci moderēt uzņēmusies Natalja Puriņa, ZAB PWC Legal tiesvedības un strīdu risināšanas prakses grupas vadītāja, zvērināta advokāte. Viņa arī sagatavojis ieskatu par tematu - nodokļu pārbaudes veidi: ko gaidīt nodokļu maksātājam un kā pareizi rīkoties? Par VID amatpersonu lēmumiem nodokļu strīdu situācijās informēs Lāsma Frīdenberga, VID Juridiskā un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes Ceturtās nodokļu strīdu izskatīšanas daļas vadītāja. Savukār par to, kāda ir nodokļu strīdu prakse pēc VID nodokļu kontroles pasākumu ieviešanas, konferencē pastāstīs Ingūna Ābele, WALLESS ZAB sertificēta nodokļu konsultante. Dažādos ieskatos par to, kā būtu aprēķināmi un maksājami nodokļi ir ne tikai Latvijas nodokļu maksātāji un nodokļu administrētāji, šāda...

Apdrošināšanas līgumos turpmāk līguma noteikumi būs jāformulē vienkāršā valodā un precīzi jādefinē apdrošinātie un neapdrošinātie riski, lai noteikumi būtu skaidri saprotami patērētājiem un nerastos pārpratumu domstarpības par izmaksām, kā tas bija noticis pēc plūdiem šovasar. Paredzamie grozījumi Apdrošināšanas līguma likumā paredz virkni precizējumu, taču to galvenais mērķis ir veicināt individuālu pieeju līguma noteikumu skaidrošanā un panākt, lai patērētājs patiešām saprot līguma noteikumus. Ņemot vērā šī gada jūlija plūdu radītos postījumus, kā rezultātā apdrošināšanas atlīdzību izmaksas procesā radās apdrošināšanas ņēmēju neizpratne un domstarpības par apdrošināšanas līgumu nosacījumiem, augusta sākumā Ekonomikas ministrija organizēja vairākas tikšanās ar Finanšu ministriju, Latvijas Banku, Latvijas Apdrošinātāju asociāciju (LAA), Latvijas Finanšu nozares asociāciju, Konkurences padomi un Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC), lai pārrunātu jautājumus saistībā ar plūdu radīto apdrošināšanas atlīdzību izmaksas procesu, t.sk. par izmaksu atteikumiem un iespējām šo procesu pilnveidot. “Lai arī šovasar PTAC saņēma tikai vienu sūdzību, ir redzams, ka apdrošinātāji ir guvuši mācību un arī paši...

Valdība 1. oktobrī apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādāto Klimata likuma projektu. Likumprojekts vēl ir jāizskata Saeimā. Klimata likuma mērķis ir nodrošināt Latvijas virzību uz klimata pārmaiņu ierobežošanu, mazinot sabiedrības un tautsaimniecības ievainojamību pret klimata pārmaiņu radītājām sekām, kā arī veicināt transformāciju uz ilgtspējīgu attīstību, turpinot nodrošināt nozaru (lauksaimniecība, transports u.c.) konkurētspēju. No klimata pārmaiņu veicinātajiem ekstremālajiem laikapstākļiem Latvijas iedzīvotājus visvairāk satrauc karstuma viļņi un sausums, liecina 2024. gada publiskie Norstat aptaujas dati. Šovasar piedzīvotās vētras un lietavu radītās sekas Latvijas lielākajā daļā sajuta gandrīz visi, kas vienlaikus radīja finansiālus zaudējumus. Klimata pārmaiņu radīto laikapstākļu ekstrēmu klātesamība ir jūtamāka arvien biežāk, tamdēļ pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumi prasa centienus īstenot visos līmeņos – globālā, nacionālā, pašvaldības un indivīda līmenī. "Ieviešot klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumus, ilgtermiņā mēs kļūstam efektīvāki resursu izmantošanā un mazinām klimata pārmaiņu radītos zaudējumus. Vienlīdz būtiski uzsvērt, ka klimata mērķu integrēšana pašvaldību un nozaru attīstības plānošanā ir būtisks...

Ministru kabinets (MK) 1. oktobrī pieņēma Iekšlietu ministrijas iesniegto informatīvo ziņojumu par situāciju dzīvesvietas deklarēšanas jomā. Informatīvais ziņojums ir izstrādāts, ņemot vērā portālā manabalss.lv savāktos parakstus par nepieciešamību veikt attiecīgus grozījumus Dzīvesvietas deklarēšanas likumā, tādējādi nosakot, ka dzīvesvietas deklarēšanās nekustamajā īpašumā būtu pieļaujama tikai ar nekustamā īpašuma īpašnieka atļauju. Iekšlietu ministrija izvērtēja minēto jautājumu par atļaujas saņemšanu no īpašnieka, personai deklarējoties. Saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 1. pantu likuma mērķis ir panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību. Līdz ar to tiesiskais regulējums dzīvesvietas deklarēšanas jomā ir veidots tādējādi, lai Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 1. pantā noteiktais mērķis tiktu īstenots, personai pašai brīvi izraugoties savu dzīvesvietu, kur tā vēlās dzīvot un faktiski dzīvo, un kur tai ir tiesisks pamats dzīvot. Nepieciešamība personai būt sasniedzamai ir saistīta gan ar personas tiesību īstenošanu, gan ar noteiktiem personas pienākumiem pret valsti, lai valsts institūcijas varētu īstenot savas funkcijas. ...

Veidojot uzņēmuma publisko tēlu un publicējot informāciju par tā aktualitātēm un sasniegumiem, darba devēji mēdz šādās publikācijās ietvert arī informāciju par konkrētiem darbiniekiem – piemēram, par viņu dalību kādā projektā vai konferencē. Kamēr darbinieks strādā uzņēmumā, ir saprotams, kāpēc viņš tiek pieminēts publikācijās. Tomēr rodas jautājums par to, kas notiek ar šo informāciju, kad darbinieks pamet uzņēmumu. Vai darba devējs var atteikties dzēst informāciju par bijušo darbinieku, kas iekļauta publikācijās, piemēram, preses relīzēs, ja darbinieks to pieprasa? Atbildes uz šiem jautājumiem sniedz Datu valsts inspekcija (DVI). Piemērs Valdis ir pieminēts uzņēmuma mājaslapā, kur aprakstīta kāda Valda vadīta projekta īstenošanas gaita un sasniegtie rezultāti. Lai arī publikācija Valdim nerada negatīvas sekas, viņš nevēlas vairs būt saistīts ar bijušo darba vietu, tāpēc pēc aiziešanas no darba viņš pieprasa dzēst savu vārdu un attēlus, kuros viņš redzams. Lai arī bijušajiem darbiniekiem ir tiesības pieprasīt savu personas datu dzēšanu1, jāsaprot, ka šīs tiesības nav...

Administratīvo lietu departamenta 2024. gada 5. jūnija spriedumā lietā Nr. A420145418, SKA‑103/2024 norādīts, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) auditos secināts, ka uzņēmums, sniedzot klientiem nomas pirkuma pakalpojumus (līzingu) lietotu transportlīdzekļu iegādei, proporcijas aprēķinā priekšnodokļa atskaitāmās daļas noteikšanai nepamatoti iekļāvusi to darījumu vērtības summu, uz kur attiecas Pievienotās vērtības nodokļa likuma 138. pantā noteiktā īpašā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanas kārtība, neskatoties uz to, ka starpība starp pirkšanas un pārdošanas vērtību ir nulle vai negatīvs skaitlis. Savukārt uzņēmums uzskatīja, ka no Pievienotās vērtības nodokļa likuma un Padomes 2006. gada 28. novembra direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 323. panta izriet, ka priekšnodoklis nav atskaitāms tikai un vienīgi par pašu preču, kas vēlāk tiek pārdotas, izmantojot īpašo nodokļa režīmu lietotām mantām, iegādi (importu). Par citiem izdevumiem, kas rodas nodokļa maksātājam, kas preču piegādēm izmanto īpašo nodokļa režīmu lietotu mantu tirdzniecībā, priekšnodoklis atskaitāms, ievērojot vispārējos priekšnodokļa atskaitīšanas principus.

Raksts ir turpinājums žurnāla 2024. gada jūnija, jūlija un augusta numuros publicētajam apskatam par 2023. un 2024. gadā pieņemtajiem LR Senāta nolēmumiem publisko iepirkumu lietās. Pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošana Pārsūdzot tiesā Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumu, pieteicēja var lūgt tiesai piemērot pagaidu aizsardzības līdzekli, taču tas ir iespējams, kamēr IUB lēmums nav izpildīts un nav zaudējis spēku. Tiesu prakse attiecībā uz to, vai un kad pārsūdzētais biroja lēmums ir zaudējis spēku, ir laika gaitā attīstījusies un mainījusies. Attiecīgais jautājums izskatīts arī Senāta 2023. gada 21. decembra lēmumā lietā SKA–1033/2023. Pieteicēja konkursā tika atzīta par uzvarētāju, savukārt izskatot ieinteresētā piegādātāja apstrīdēšanas iesniegumu, IUB atzina iesniegto iesniegumu par pamatotu (lēmumā secinot, ka pieteicējas kvalifikācija neatbilst konkursa nolikumā prasītajai), atcēla pasūtītāja pieņemto lēmumu par konkursa rezultātiem un uzdeva atkārtoti izvērtēt konkursā iesniegtos piedāvājumus. Pēc atkārtotas piedāvājumu izvērtēšanas pasūtītājs piešķīra līguma slēgšanas tiesības citam pretendentam un noraidīja pieteicējas piedāvājumu. Pieteicēja vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu...

Augstākās tiesa ir apkopojusi sistematizētas Senāta Krimināllietu departamenta atziņas un izvilkumus no lēmumiem vienošanās procesa lietās, kas pieņemti laikā no 2022. gada līdz 2024. gadam. Kopš 2022. gada 3. novembra, kad stājās spēkā attiecīgie grozījumi Kriminālprocesa likumā, ir mainījusies vienošanās procesā pieņemto pirmās instances tiesas nolēmumu pārsūdzības kārtība. Proti, šie nolēmumi ir pārsūdzami tikai apelācijas instances tiesā Kriminālprocesa likumā (KPL) noteiktajā apjomā. Pirms tam pirmās instances tiesu nolēmumus šīs kategorijas lietās varēja pārsūdzēt kasācijas kārtībā. Vienošanās process ir viena no kriminālprocesa formām, kad apsūdzētais atzīst savu vainu un vienojas ar prokuroru par sodu. Likumdevējs atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 92. panta otrajam teikumam un KPL 19. pantā nostiprinātajam nevainīguma prezumpcijas principam paredzējis, ka personas vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā konstatē KPL noteiktajā kārtībā. Tādēļ arī vienošanās procesos noslēgtas vienošanās apstiprina tiesa. Kā norādījusi Ģenerālprokuratūra, vienošanās procesa kārtībā, apstiprinot prokurora noslēgto vienošanos ar apsūdzēto par vainas atzīšanu un sodu, izskatīto lietu īpatsvars 2023. gadā bija...

Tiem, kas plāno un vēlas nostiprināt savu digitālo identitāti ne tikai vietējā, bet arī starptautiskajā tirgū, jāatceras, ka, piesakot domēna vārdu reģistrācijai, jāpārliecinās, ka netiek pārkāptas vai aizskartas trešās puses tiesības, piemēram, preču zīmes īpašnieka tiesības reģistrēt atbilstoša nosaukuma domēna vārdu. Domēna vārdu lietotāju pienākums, ir ievērot domēna vārdu reģistrācijas noteikumus. No 1. oktobra .LV augstākā līmeņa domēnā ārpustiesas strīdu risināšanu nodrošinās Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas Šķīrējtiesas un mediācijas centrs. Līdz šim visi strīdi par jau reģistrētajiem .LV domēna vārdiem tika risināti starp pusēm pārrunu ceļā, vispārējās jurisdikcijas tiesās vai šķīrējtiesā Latvijas Republikā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. .LV domēna vārdu ārpustiesas strīdu risināšanas mērķis ir nodrošināt piekļuvi vienkāršai, efektīvai un ātrai iekšzemes un pārrobežu strīdu izšķiršanai, kuri rodas domēna vārda lietošanas tiesību rezultātā starp domēna vārda lietotāju un personu, kura uzskata, ka tās tiesības aizskar domēna vārda lietošana. Tā ir īpaši svarīga, kad kāda no strīdā iesaistītajām pusēm atrodas ārvalstīs. Domēna vārdu...

Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) ir apkopojis ES valstu praksi saistībā ar piemērojamiem sodiem par nelikumīgām darbībām ar intelektuālo īpašumu, tādējādi radot skaidru priekšstatu par to, kādi maksimālie soda mēri ir noteikti katrā no ES dalībvalstīm attiecībā uz noziegumiem pret intelektuālo īpašumu. Noziegums pret intelektuālo īpašumu - tā neatļautu izplatīšanu, viltošanu un viltojumu izplatīšanu visā Eiropas Savienībā (ES) - ir administratīvi un krimināli sodāms. Tomēr, neskatoties uz šo noziegumu, jo īpaši, viltojumu biznesa plašo izplatību un radīto zaudējumu apmēru, sodi par pārkāpumiem pret intelektuālo īpašumu ir salīdzinoši mazāki, nekā par citām nelikumīgām darbībām. Preču zīmju viltošana ir sodāma darbība un noziegums visās ES dalībvalstīs, un daudzās no tām atbildība par šo noziegumu ir noteikta attiecīgās valsts kriminālkodeksā (Bulgārijā, Igaunijā, Spānijā, Lietuvā, Ungārijā), izdodot speciālus normatīvos aktus (Austrija, Beļģija, Francija, Portugāle), kā arī ir valstis, kas izmanto abus veidus (piemēram, Latvija un Horvātija). Lai sodītu par pārkāpumiem, kas saistīti ar preču zīmju...

Nereti sociālajos tīklos sastopamies ar publikācijām, kuru autori, vēloties risināt strīdus, kas radušies ar citiem cilvēkiem vai vēloties brīdināt pārējo sabiedrību par gūto negatīvo pieredzi attiecībās ar kādu personu, publicē šo personu identificējošu informāciju, kā arī apraksta radušos situāciju šai personai neglaimojošā veidā. Pat, ja emociju uzplūdā personas aprakstīšana un nokaunināšana internetā šķiet piemērots risinājums, lai panāktu, ka šī persona izpilda kādas saistības, pārtrauc kādas nevēlamas darbības, vai lai brīdinātu par šo personu citus sabiedrības locekļus, jāatceras, ka arī šādu darbību ietvaros tiek veikta personas datu apstrāde. Līdz ar to arī jāievēro normatīvajos aktos noteiktie ierobežojumi, kas vērsti uz personu privātuma aizsardzību, uzņemoties atbildību par veiktajām darbībām. Datu Valsts inspekcija, vēršot uzmanību uz datu apstrādes principiem šādu publikāciju sakarā, kā arī šādu publikāciju ietekmi, aicina šādos gadījumos rūpīgi izsvērt apstrādes nepieciešamību un tās saturu. Piemērs Kāds brīvā laika taku skrējējs nolēmis atriebties kādam Jānim, kurš izmetis atkritumus mežā un...

Datu valsts inspekcija bieži saņem jautājumus no iedzīvotājiem, kuri ir norūpējušies par sava personas koda drošību dažādās situācijās. Piemēram, ja tas tiek pieprasīts, veidojot jaunas tiesiskās attiecības (slēdzot līgumu), vai arī, kad pastāv bažas, ka tas kļuvis zināms trešajām personām. Lielākoties iedzīvotāju bažas saistītas ar iespējamo krāpniecību, kad negodprātīgas personas varētu izmantot iegūto personas kodu ne tiem labākajiem mērķiem. Personas kods, tāpat kā jūsu vārds un uzvārds, ir personas dati Datu regulas izpratnē. Tādējādi to var apstrādāt, ja ir atbilstošs mērķis un tiesiskais pamats. Situācija Nr. 1: Jānis ir nosūtījis savu CV uz kādu uzņēmumu, kurā vēlas kļūt par darbinieku, bet potenciālais darba devējs lūdz nosūtīt arī personas apliecinošu dokumentu, kurā redzams arī personas kods. Saprotot, ka potenciālajam darba devējam šis dokuments un personas kods darbinieku atlases procesā nav nepieciešams, Jānis ir satraukts, ka uzņēmums šo informāciju var izmantot kādā nelikumīgā veidā. Gadījumi, kad personu apliecinošs dokuments ir jākopē, būs norādīti vien...

Pašvaldība, noslēdzot līgumu par zemes iznomāšanu mazdārziņa ierīkošanai, rīkojas kā jebkurš zemes īpašnieks, tāpēc atteikums pagarināt šādu līgumu ar personu, kas mantojusi no noslēgtā zemes nomas līguma izrietošās saistības, aplūkojams pēc privāttiesību noteikumiem. Attiecīgi strīds starp privātpersonu un pašvaldību saistībā ar nomas līguma pagarināšanu ir pakļauts izskatīšanai nevis administratīvā, bet civilprocesuālā kārtībā. Pie šāda secinājuma nonākts Augstākās tiesas priekšsēdētāja sasauktā Senāta departamenta priekšsēdētāju sēdē. Vienlaikus nolemts, ka konkrētais pieteikums tomēr ir izskatāms administratīvajā tiesā. Šāds lēmums pieņemts, lai pēc tam, kad gan no administratīvās tiesas, gan pēc tam - vispārējās tiesas saņemts atteikums izskatīt lietu un lēmums bijis neapstrīdams, pieteicējam tomēr nodrošinātu pieeju tiesai un efektīvu tiesību aizsardzību. Pašvaldība privātpersonai pēc tās mātes nāves bija atteikusi pagarināt zemes nomas līgumu, ko māte ar pašvaldību par mazdārziņa ierīkošanu bija noslēgusi uz 10 gadiem. Privātpersona vērsās ar pieteikumu administratīvajā tiesā un lūdza tiesu uzlikt pienākumu pašvaldībai pagarināt zemes nomas līgumu. Administratīvās...