TIESĪBAS

Pirmdien, 27. janvārī, Satversmes tiesā ierosināta lieta par Augstskolu likuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmei.* Apstrīdētā norma noteic, ka studējošajam līdz 25 gadu vecumam, kurš studē Latvijā pilna laika studijās īsā cikla profesionālās augstākās izglītības un pirmā cikla augstākās izglītības programmā, kā arī otrā cikla augstākās izglītības programmā, kura īstenojama pēc vidējās izglītības ieguves, ir tiesības saņemt stipendiju sociālajam atbalstam, ja studējošais atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām. Lieta ierosināta pēc tiesībsarga pieteikuma. Pieteikuma iesniedzējs lūdz Satversmes tiesu izvērtēt apstrīdētās normas satversmību, ciktāl tā neparedz tiesības studējošajam, kurš studē ārpus Latvijas, saņemt stipendiju sociālajam atbalstam. Pieteikuma iesniedzējs 2023. gada 12. decembra pārbaudes lietas atzinumā aicinājis Saeimu līdz 2024. gada 1. jūnijam grozīt apstrīdēto normu un paredzēt tiesības saņemt sociālo stipendiju “Studētgods” arī studējošajam no daudzbērnu ģimenes, kurš studē augstskolā ārpus Latvijas. Pieteikuma iesniedzējs norādījis, ka stipendija “Studētgods” ir jauns sociālā nodrošinājuma sistēmas elements finansiāla atbalsta veidā noteiktu, sociāli atbalstāmu grupu studējošajiem. Viņa ieskatā, tas,...

Augstākās Tiesas Senāts ir uzdevis prejudiciālo jautājumu Eiropas Savienības Tiesai administratīvajā lietā, kurā procesa dalībnieki strīdas, vai pašvaldība pamatoti saukta pie atbildības par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Jelgavas pilsētas pašvaldība, atsaucoties uz in-house procedūru, nepiemēroja tobrīd spēkā esošo likumu „Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” un pakalpojuma sniedzēju izvēlējās bez konkursa. Līgums par sadarbību atkritumu apsaimniekošanā, sistēmas pilnveidošanā un popularizēšanā tika noslēgts ar pašvaldībai daļēji piederošo SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi”. Izvērtējot no privātpersonas saņemtu iesniegumu, Konkurences padome ierosināja izpētes lietu, kurā tika pārbaudītas pašvaldības darbības laika posmā no 2004. līdz 2020.gadam. Izpētes rezultātā tika konstatēta dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana un uzlikts naudas sods. Pašvaldība šādam lēmumam nepiekrita, tāpēc vērsās tiesā. Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu noraidīja. Pašvaldība spriedumu pārsūdzēja Senātā. Senāts nolēma uzdot prejudiciālo jautājumu Eiropas Savienības Tiesai, lūdzot interpretēt Līguma par Eiropas Savienības darbību normu, kas attiecas uz dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegumu. Senātam radās šaubas par to, vai pašvaldība, pieņemot lēmumu par...

Kopš 2019. gada 1. maija, kad Latvijā stājās spēkā Trauksmes celšanas likums, līdz 2023. gada beigām saņemti 652 trauksmes cēlēju ziņojumi par pārkāpumiem visdažādākajās jomās, tomēr visbiežāk tie bijuši par izvairīšanos no nodokļu samaksas, korupciju, amatpersonu prettiesisku rīcību un līdzekļu izšķērdēšanu. Tas atspoguļojas Valsts kancelejas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, ko 21. janvārī pieņēma valdība. Ziņojumā ir izvērtēta Trauksmes celšanas likuma ieviešana, ietekme un efektivitāte. Trauksmes celšanas likumu ieviesa, lai sabiedrības interesēs tiktu celta trauksme par darbā novērotiem pārkāpumiem, vienlaikus nodrošinot aizsardzību cilvēkam, kurš ir cēlis trauksmi. Trauksmi iespējams celt par darbā novērotu amatpersonu bezdarbību, par sabiedrības veselības apdraudējumu, būvniecības drošības riskiem un virkni citu pārkāpumu. Trauksmes cēlējam, kurš ziņojis par sabiedrības interešu pārkāpumiem savā darba vidē, likums paredz identitātes aizsardzību un citas aizsardzības garantijas, ja trauksmes celšanas dēļ radušās nelabvēlīgas sekas. Ja sekas ir radušās, trauksmes cēlējam var sniegt valsts nodrošināto juridisko palīdzību, atbrīvot no tiesāšanās izdevumiem un juridiskās atbildības, kā arī...

Datu Valsts inspekcijā (DVI) mēdz vērsties darba devēji, izglītības iestāžu pārstāvji, publiski pieejamu telpu īpašnieki un citas organizācijas, kurām kādu apstākļu dēļ ir radusies nepieciešamība uzraudzīt telpas, kurās cilvēki sagaida ievērojami lielāku sava privātuma respektēšanu, piemēram, tualetēs, dušas telpās, ģērbtuvēs u.c. Viņi vēlas noskaidrot, vai šāda videonovērošana (datu apstrāde) ir pieļaujama. Parasti to pamato ar nepieciešamību: novērst zādzības vai huligāniskas darbības, īpaši tad, ja tās notikušas jau vairākkārt; uzraudzīt telpu stāvokli; ātri reaģēt uz negadījumiem. Piemēri: Restorāns nolemj uzstādīt videokameras tualetes telpās, lai kontrolētu sanitāro telpu tīrību. Skola uzstāda videonovērošanas kameras tualetes telpās, lai novērstu skolēnu smēķēšanu tajās. Darba devējs uzstāda videonovērošanas kameru darbinieku ģērbtuvēs, lai novērstu darbinieku personisko mantu zādzības. Vienlaikus DVI saņem arī iedzīvotāju jautājumus un ziņojumus par kamerām, ko viņi ir ievērojuši šādās vietās. Cilvēkiem rodas bažas, ka šāda videonovērošana aizskar viņu un citu personu privātumu, jo viņi paļaujas uz to, ka šādās telpās netiks novēroti. Kā...

Lai vēl plašākai iedzīvotāju daļai būtu iespēja dzēst savas kredītsaistības, Saeima 19. decembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumā. Ar grozījumiem palielināts ienākumu slieksnis, kas ļautu pieteikties parādu dzēšanai. Iespēja dzēst savas kredītsaistības būs arī tiem iedzīvotājiem, kuru vidējie ienākumi pēdējā gada laikā nepārsniedz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru, piemērojot koeficientu 1,5. Visu parādsaistību pamatparāda un blakus saistību kopējais apmērs arī turpmāk nedrīkstēs pārsniegt 5000 eiro, kā tas bija noteikts līdz šim. Piesakoties parādu dzēšanai, netiks ņemti vērā līdzekļi 15% apmērā no valstīs noteiktās minimālās mēneša darba algas par katru apgādībā esošo bērnu. Tādējādi tiks paplašinātas sociālā riska grupas, ietverot arī personas, kam ir piešķirta invaliditātes pensija, vecuma pensija vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, kā arī daudzbērnu ģimenes un personas, kuru apgādībā ir bērns ar invaliditāti. Līdz šim iespēja dzēst savas parādsaistības bija tikai personām, kuru vidējie ienākumi nesasniedz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru....

Sociālo platformu lietotnes kā WhatsApp, Facebook un citas ir kļuvušas par neatņemamu ikdienas saziņas daļu – tās izmanto gan darba vajadzībām, gan komunikācijai ar kaimiņiem, ģimeni, skolotājiem utt. Datu Valsts inspekcija (DVI) skaidro, kādas pazīmes liecina, ka grupa izveidota privātām vajadzībām. Pirmsskolas izglītības iestādes grupiņas “Ābolīši” bērnu vecāki ir izveidojuši kopīgu WhatsApp čatu, kas kalpo kā ērts un efektīvs saziņas veids. Šajā slēgtajā grupā piekļuve ir tikai grupiņas bērnu vecākiem, un čatā tiek apspriesti aktuāli jautājumi – piemēram, naudas vākšanas organizēšana dāvanām, grupiņas ikdienas aktivitātes utt. Dažkārt arī tiek izteikta neapmierinātība ar bērnudārza personālu. Šādai grupai līdzīgas varētu būt arī citas slēgtas saziņas platformas, kur komunikācija notiek starp ģimenes locekļiem (arī tad, ja tie nedzīvo vienā mājsaimniecībā), kaimiņiem, kolēģiem, klases biedriem utt. Ja DVI rīcībā nonāk jautājums par datu apstrādi slēgtā grupā, vispirms jāvērtē, vai apstrāde ir Datu regulas tvērumā un mūsu kompetencē. Attiecīgi, ja datu apstrāde neietilpst Datu regulas tvērumā, DVI...

Minimālās algas palielināšana no 2025. gada 1. janvāra no 700 eiro uz 740 eiro ietekmēs vairākus Maksātnespējas likumā noteiktos maksātnespējas procesa aspektus – palielināsies iemaksājamais depozīts, kreditoriem novirzāmo līdzekļu apjoms fiziskās personas maksātnespējas procesā un no darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksājamā summa maksātnespējīgo uzņēmumu darbiniekiem. Uzsākot gan juridiskās, gan fiziskās personas maksātnespējas procesu, ir iemaksājams depozīts divu minimālo mēnešalgu apmērā, kā to paredz Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumu Nr. 656 "Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu" 2. punkta redakcija, kas spēkā no 2025. gada 1. janvāra. Līdz ar to līdzšinējo 1400 eiro vietā pieteikuma iesniedzējam no 2025. gada 1. janvāra būs jāmaksā 1480 eiro. Juridiskās personas maksātnespējas procesā depozīts tiek iemaksāts, lai segtu procesa izmaksas, ja parādniekam nav mantas vai tās apmērs ir mazāks par depozīta apmēru un kreditori nav izlēmuši izmantot citu finansēšanas avotu (Maksātnespējas likuma 62. panta...

Iedzīvotāji tiesībsargam jautā, vai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izsūtītie informatīvie paziņojumi par ienākumu deklarēšanu un datu nesakritību ir tiesiski? Jā, tiesībsarga ieskatā, šie paziņojumi ir tiesiski. Lai arī daļa sabiedrības ir apjukusi, saņemot šādas VID vēstules, to mērķis strādā visas sabiedrības interesēs – veicina godprātīgu nodokļu nomaksu. Iekasētie nodokļi pēcāk ļauj īstenot dažādus pasākumus iedzīvotāju sociālajam atbalstam, veselības aizsardzībai, valsts aizsardzībai un citās nozīmīgās jomās. Ja iedzīvotājs ir godprātīgi rīkojies, tad arī nav pamata uztraukumam par to, ka VID ielūkojas šajos datos vai lūdz tos precizēt. Situācijās, kad radušās kādas problēmas un nesakritības deklarējamo ienākumu ailēs, šie paziņojumi var būt pat ļoti noderīgi, jo palīdz un laikus vērš uzmanību uz iespējamiem sarežģījumiem. Ja, piemēram, nodokļu maksātājs saprot, ka viņam kontā ir ieskaitīti ar nodokli neapliekami ienākumi, bet tos viņš nav deklarējis, nodokļu maksātājs attiecīgo situāciju var labot sadarbībā ar VID, tādējādi sakārtojot nodokļu nomaksas attiecības ar valsti. Jāatzīmē, ka arī Tiesībsarga birojā...

Raksts ir turpinājums aktuālās tiesu prakses apskatam par 2023. un 2024. gadā pieņemtajiem Latvijas Republikas Senāta nolēmumiem publisko iepirkumu lietās. Sākumu skat. žurnāla 2024. gada jūnija numurā, turpinājumi – jūlija, augusta, septembra un oktobra numuros. Nodokļu parāds kā pretendenta izslēgšanas iemesls Senāta 2024. gada 26. aprīļa lēmums lietā SKA–572/2024 Publisko iepirkumu likuma 42. panta otrās daļas 2. punkts paredz, ka pretendenta izslēgšanas iemesls cita starpā ir tas, ka pretendentam piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējā dienā ir neizpildītas saistības nodokļu jomā saskaņā ar likumu „Par nodokļiem un nodevām”. Lietā ir skatīts strīds saistībā ar pretendenta izslēgšanu no dalības iepirkuma procedūrā nenokārtotu nodokļu saistību dēļ. Ar pasūtītāja iepirkuma komisijas lēmumu pieteicēja tika izslēgta no dalības konkursā, pamatojoties uz to, ka pieteicējai piedāvājumu iesniegšanas termiņā pēdējā dienā – 2023. gada 12. septembrī – bija nenokārtotas nodokļu saistības. Pieteicēja norādīja, ka tai faktiski bija iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārmaksa, kas izveidojās, 2023. gada 27. septembrī iesniedzot darba...

Augstākās Tiesas Senāts atcēlis Administratīvās apgabaltiesas spriedumu un nodevis jaunai izskatīšanai lietu, kurā pieteicējs pārsūdzēja iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nokavējuma naudas aprēķinu. Māte uzdāvināja dēlam nekustamo īpašumu, kuru bija ieguvusi līdz 2000.gadam. Viņš šo īpašumu atsavināja 60 mēnešu laikā pēc tā reģistrācijas zemesgrāmatā uz sava vārda. Valsts ieņēmumu dienests atzina, ka nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā ir gūts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekams kapitāla pieaugums. Likums paredz, ka kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. Tādējādi atbilstoši vispārīgajai kārtībai ar nodokli apliekamā kapitāla pieauguma aprēķinā tiek ņemti vērā trīs lielumi – nekustamā īpašuma atsavināšanas cena, iegādes vērtība un ieguldījumu vērtība tā turēšanas laikā. Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumu Nr.899 „Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” 85.1 punkts savukārt paredz izņēmumu no vispārīgās kārtības, kas izskatāmajā lietā konstatētajos apstākļos liedz ņemt vērā vienu no minētajiem elementiem – ieguldījumu...

Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments 12. novembrī pieņēma spriedumu lietā Nr. SKK-439/2024 (16870003021), ar kuru atcēla apelācijas instances tiesas lēmumu lietā, kurā vairākām personām celtas apsūdzības saistībā ar starp kapitālsabiedrībām noslēgtā sabiedrisko attiecību pakalpojumu līgumu izpildi. Lieta nosūtīta jaunai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā. Pakalpojumu sniedzējas valdes loceklim tika inkriminēta krāpšana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, savukārt pakalpojumu saņēmējas vienam valdes loceklim tika izvirzīta apsūdzība par valsts amatpersonas bezdarbību, bet otram – dienesta pilnvaru pārsniegšanu. Ekonomisko lietu tiesa šīs personas atzina par nevainīgām un attaisnoja, kā arī izbeidza kriminālprocesu daļā, kas attiecās uz piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu juridiskajai personai. Rīgas apgabaltiesa pārsūdzēto spriedumu atcēla un lietu nosūtīja jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai, jo konstatēja procesuālus pārkāpumus – pirmās instances tiesa bija pārtraukusi prokurora debašu runu, liedzot viņam izteikties par visiem likumā paredzētajiem jautājumiem. Senāts šos secinājumus atzina par kļūdainiem, jo apelācijas instances tiesa nebija ņēmusi vērā lietā konstatētos apstākļus, kā arī bija nepareizi piemērojusi...

Valdība 12. novembrī atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz atvieglot valsts nodevu aprēķināšanas kārtību, kā arī pilnveidot piespiedu izpildīšanas brīdinājuma kārtības procedūru. Izmaiņu mērķis ir veicināt iedzīvotāju un uzņēmumu piekļuvi tiesu sistēmai, stiprinot taisnīgumu un tiesiskumu. Likumprojekts paredz pilnībā atteikties no patlaban spēkā esošā sarežģītā valsts nodevu aprēķina procentuālā izteiksmē un turpmāk visas valsts nodevas noteikt fiksētā veidā. Tādējādi tiks atvieglota valsts nodevu aprēķināšanas kārtība gan privātpersonām, gan tiesām. Izmaiņas paredz samazināt valsts nodevas apmēru mazākas vērtības prasībām līdz 7 500 eiro un noteikt maksimālo valsts nodevas apmēru jeb valsts nodevas "griestus" - 25 000 eiro apmērā. Valsts nodevu apmēri būs skatāmo Civilprocesa likuma 3. pielikumā. Tā, piemēram, par par prasījumu, kas novērtējams naudas summā līdz 1 000 eiro, valsts nodeva būtu 80 eiro; no 1 001 eiro līdz 1 500 eiro - 150 eiro utt. Lai mazinātu šo grozījumu fiskālo ietekmi uz budžetu, valsts nodevas apmērs palielināsies prasībās...

Sadarbība starp pārdevēju un piegādātāju Eiropas Savienības (ES) robežās bieži vien notiek bez līguma. Sadarbība notiek pārdevējam pārdodot preci un izrakstot par to nodokļa rēķinu (Invoice), bet preču piegādi apliecina preču transporta pavaddokuments (CMR). Kādas valsts tiesību normas jāpiemēro pārrobežu darījumos, ja starp pusēm nav noslēgts līgums? Vai līguma neesamība pārrobežu darījumos uzliek par pienākumu pircējam pakļauties pārdevēja pārdošanas nosacījumiem? Pēc aprakstītā ir skaidrs, kā notiek preču piegāde starp dažādu Eiropas valstu partneriem, bet, pieņemsim, ka kādu dienu pircējs saņem no pārdevēja rēķinu ar līgumsodu, kurā ir atsauce uz pārdevēja General sales terms and conditions („Pārdošanas pamattermiņi un noteikumi”), un paziņojumu, ka līgumsods piemērots, ņemot vērā šos pārdevēja noteikumus. Pircējam rodas jautājums: ja līguma nav un nodokļu rēķinā arī nav atrunāts, ka par kavētām dienām tiks piemērots līgumsods, kādā apmērā un kāpēc tiek aprēķināts līgumsods? Lai saprastu, kuras valsts normatīvie akti ir jāpiemēro, šādos gadījumos ir jāvērtē tiesību kolīziju normas. Kas ir...

Latvijas Republikas Senāts atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums par izmaiņu reģistrēšanu zemnieka saimniecības īpašnieku sastāvā (Senāta 2024 .gada 18. oktobra spriedums lietā Nr.SKA-169/2024 (A420159421)). Pieteicēji savā starpā noslēdza uztura līgumu, kā rezultāta uztura devējs no uztura ņēmējas saņēma domājamās daļas zemnieka saimniecībā. Uzņēmumu reģistrs iebilda, ka zemnieka saimniecībai ir vairāki īpašnieki, bet nav iesniegts visu līdzīpašnieku parakstīts lēmums par īpašnieka maiņu, kā arī līdzīpašnieku savstarpēji noslēgts līgums, kurā norādīta likumā prasītā informācija. Senāts atzina, ka zemnieka saimniecība var pastāvēt kā individuāls vienas fiziskās personas uzņēmums vai kā ģimenes uzņēmums. Tāds tiesību subjekts, kāds reģistrēts konkrētajā gadījumā – vairāku fizisko personu, kuras nav viena ģimene, zemnieka saimniecība – tiesību normās nav regulēts. Zemnieka saimniecībai nav skaidras mantas un atbildības šķirtības. Manta, kuru zemnieka saimniecības īpašnieks nodala saimnieciskajai darbībai, nav nošķirta atsevišķā juridiskajā personā (kaut arī likumā zemnieka saimniecības sakarā tiek lietots juridiskās personas jēdziens). Būtībā zemnieka saimniecība ir vienīgi...

Augstākās tiesas Senāts, izskatot administratīvo lietu (2024.gada 31.oktobra spriedums lietā Nr. SKA-623/2024 (A420185422)), atzinis, ka jaunais dalītā īpašuma regulējums, ar kuru pirms tam ieviestais piespiedu nomas institūts tika aizstāts ar likumiskām zemes lietošanas tiesībām par maksu, nemaina iepriekš pastāvējušo kārtību, ka nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs par zemi ir zemes īpašnieks. Pieteicēji vērsās tiesā, lai panāktu, ka tiek atcelts pašvaldības aprēķinātais nekustamā īpašuma nodoklis par viņiem piederošo zemi. Pieteicēji uzsvēra, ka uz viņu zemes atrodas citai privātpersonai piederoša būve. Pieteicēju ieskatā, kopš brīža, kad stājās spēkā jaunais uz dalītā īpašuma jautājuma risināšanu vērstais tiesiskais regulējums (2021. gada 30. septembrī pieņemtie grozījumi likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”), šādā situācijā nodokļa maksāšanas pienākums ir būves īpašniekam. Pieteicēji atsaucās uz tiesību normu, kas nosaka, ka likumiskajās zemes lietošanas tiesībās būves īpašniekam ir pienākums uzņemties nastas un apgrūtinājumus, kas gulstas uz zemi....