TIESĪBAS

Tiem, kas plāno un vēlas nostiprināt savu digitālo identitāti ne tikai vietējā, bet arī starptautiskajā tirgū, jāatceras, ka, piesakot domēna vārdu reģistrācijai, jāpārliecinās, ka netiek pārkāptas vai aizskartas trešās puses tiesības, piemēram, preču zīmes īpašnieka tiesības reģistrēt atbilstoša nosaukuma domēna vārdu. Domēna vārdu lietotāju pienākums, ir ievērot domēna vārdu reģistrācijas noteikumus. No 1. oktobra .LV augstākā līmeņa domēnā ārpustiesas strīdu risināšanu nodrošinās Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas Šķīrējtiesas un mediācijas centrs. Līdz šim visi strīdi par jau reģistrētajiem .LV domēna vārdiem tika risināti starp pusēm pārrunu ceļā, vispārējās jurisdikcijas tiesās vai šķīrējtiesā Latvijas Republikā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. .LV domēna vārdu ārpustiesas strīdu risināšanas mērķis ir nodrošināt piekļuvi vienkāršai, efektīvai un ātrai iekšzemes un pārrobežu strīdu izšķiršanai, kuri rodas domēna vārda lietošanas tiesību rezultātā starp domēna vārda lietotāju un personu, kura uzskata, ka tās tiesības aizskar domēna vārda lietošana. Tā ir īpaši svarīga, kad kāda no strīdā iesaistītajām pusēm atrodas ārvalstīs. Domēna vārdu...

Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) ir apkopojis ES valstu praksi saistībā ar piemērojamiem sodiem par nelikumīgām darbībām ar intelektuālo īpašumu, tādējādi radot skaidru priekšstatu par to, kādi maksimālie soda mēri ir noteikti katrā no ES dalībvalstīm attiecībā uz noziegumiem pret intelektuālo īpašumu. Noziegums pret intelektuālo īpašumu - tā neatļautu izplatīšanu, viltošanu un viltojumu izplatīšanu visā Eiropas Savienībā (ES) - ir administratīvi un krimināli sodāms. Tomēr, neskatoties uz šo noziegumu, jo īpaši, viltojumu biznesa plašo izplatību un radīto zaudējumu apmēru, sodi par pārkāpumiem pret intelektuālo īpašumu ir salīdzinoši mazāki, nekā par citām nelikumīgām darbībām. Preču zīmju viltošana ir sodāma darbība un noziegums visās ES dalībvalstīs, un daudzās no tām atbildība par šo noziegumu ir noteikta attiecīgās valsts kriminālkodeksā (Bulgārijā, Igaunijā, Spānijā, Lietuvā, Ungārijā), izdodot speciālus normatīvos aktus (Austrija, Beļģija, Francija, Portugāle), kā arī ir valstis, kas izmanto abus veidus (piemēram, Latvija un Horvātija). Lai sodītu par pārkāpumiem, kas saistīti ar preču zīmju...

Nereti sociālajos tīklos sastopamies ar publikācijām, kuru autori, vēloties risināt strīdus, kas radušies ar citiem cilvēkiem vai vēloties brīdināt pārējo sabiedrību par gūto negatīvo pieredzi attiecībās ar kādu personu, publicē šo personu identificējošu informāciju, kā arī apraksta radušos situāciju šai personai neglaimojošā veidā. Pat, ja emociju uzplūdā personas aprakstīšana un nokaunināšana internetā šķiet piemērots risinājums, lai panāktu, ka šī persona izpilda kādas saistības, pārtrauc kādas nevēlamas darbības, vai lai brīdinātu par šo personu citus sabiedrības locekļus, jāatceras, ka arī šādu darbību ietvaros tiek veikta personas datu apstrāde. Līdz ar to arī jāievēro normatīvajos aktos noteiktie ierobežojumi, kas vērsti uz personu privātuma aizsardzību, uzņemoties atbildību par veiktajām darbībām. Datu Valsts inspekcija, vēršot uzmanību uz datu apstrādes principiem šādu publikāciju sakarā, kā arī šādu publikāciju ietekmi, aicina šādos gadījumos rūpīgi izsvērt apstrādes nepieciešamību un tās saturu. Piemērs Kāds brīvā laika taku skrējējs nolēmis atriebties kādam Jānim, kurš izmetis atkritumus mežā un...

Datu valsts inspekcija bieži saņem jautājumus no iedzīvotājiem, kuri ir norūpējušies par sava personas koda drošību dažādās situācijās. Piemēram, ja tas tiek pieprasīts, veidojot jaunas tiesiskās attiecības (slēdzot līgumu), vai arī, kad pastāv bažas, ka tas kļuvis zināms trešajām personām. Lielākoties iedzīvotāju bažas saistītas ar iespējamo krāpniecību, kad negodprātīgas personas varētu izmantot iegūto personas kodu ne tiem labākajiem mērķiem. Personas kods, tāpat kā jūsu vārds un uzvārds, ir personas dati Datu regulas izpratnē. Tādējādi to var apstrādāt, ja ir atbilstošs mērķis un tiesiskais pamats. Situācija Nr. 1: Jānis ir nosūtījis savu CV uz kādu uzņēmumu, kurā vēlas kļūt par darbinieku, bet potenciālais darba devējs lūdz nosūtīt arī personas apliecinošu dokumentu, kurā redzams arī personas kods. Saprotot, ka potenciālajam darba devējam šis dokuments un personas kods darbinieku atlases procesā nav nepieciešams, Jānis ir satraukts, ka uzņēmums šo informāciju var izmantot kādā nelikumīgā veidā. Gadījumi, kad personu apliecinošs dokuments ir jākopē, būs norādīti vien...

Pašvaldība, noslēdzot līgumu par zemes iznomāšanu mazdārziņa ierīkošanai, rīkojas kā jebkurš zemes īpašnieks, tāpēc atteikums pagarināt šādu līgumu ar personu, kas mantojusi no noslēgtā zemes nomas līguma izrietošās saistības, aplūkojams pēc privāttiesību noteikumiem. Attiecīgi strīds starp privātpersonu un pašvaldību saistībā ar nomas līguma pagarināšanu ir pakļauts izskatīšanai nevis administratīvā, bet civilprocesuālā kārtībā. Pie šāda secinājuma nonākts Augstākās tiesas priekšsēdētāja sasauktā Senāta departamenta priekšsēdētāju sēdē. Vienlaikus nolemts, ka konkrētais pieteikums tomēr ir izskatāms administratīvajā tiesā. Šāds lēmums pieņemts, lai pēc tam, kad gan no administratīvās tiesas, gan pēc tam - vispārējās tiesas saņemts atteikums izskatīt lietu un lēmums bijis neapstrīdams, pieteicējam tomēr nodrošinātu pieeju tiesai un efektīvu tiesību aizsardzību. Pašvaldība privātpersonai pēc tās mātes nāves bija atteikusi pagarināt zemes nomas līgumu, ko māte ar pašvaldību par mazdārziņa ierīkošanu bija noslēgusi uz 10 gadiem. Privātpersona vērsās ar pieteikumu administratīvajā tiesā un lūdza tiesu uzlikt pienākumu pašvaldībai pagarināt zemes nomas līgumu. Administratīvās...

Raksts ir turpinājums žurnāla 2024. gada jūnija un jūlija numuros publicētajam apskatam par 2023. un 2024. gadā pieņemtajiem Latvijas Republikas Senāta nolēmumiem publisko iepirkumu lietās. Izņēmumu apstrīdēšanas iespēja Vai ir pieļaujama pieteikuma par sabiedrisko pakalpojuma sniedzēja rīkota iepirkuma, ja iepirkuma priekšmets ietver likumā noteiktos izņēmumus, izskatīšana tiesā administratīvā procesa kārtībā? Šāds jautājums ir risināts Senāta 2023. gada 22. novembra spriedumā lietā SKA–186/2023. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs (pašvaldībai piederošs siltumapgādes uzņēmums) rīkoja konkursu par siltumenerģijas piegādi, un konkursā iepirkuma komisija par uzvarētāju atzina pieteicēju. Vēlāk sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja valde nolēma iepirkumu pārtraukt, jo pieteicējas piedāvājums nav ekonomiski izdevīgs. Pieteicēja šo lēmumu apstrīdēja Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) un vēlāk arī pārsūdzēja tiesā. Pieteicējas prasījums tiesā bija par lēmuma pārtraukt konkursu atzīšanu par prettiesisku. Vērtējot jautājumu tiesvedības laikā, vai pieteicējas pieteikums ir pieņemams, Senāts norādīja, ka Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā ir noteikti šā likuma piemērošanas izņēmumi, kad sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja īstenota preču vai pakalpojumu iegāde...

Bažījoties par situācijas eskalāciju Tuvajos Austrumos, par reisu atcelšanu un vairāku reisu lidojumu maršrutu maiņu, izvairoties no Irānas un Irākas gaisa telpu šķērsošanas paziņojušas daudzas pasaules aviokompānijas. Arī Latvijas Republikas Ārlietu ministrija atkārtoti aicinājusi Latvijas valstspiederīgos neceļot uz Izraēlu. Izraēlā esošos Latvijas valstspiederīgos ministrija aicina sekot situācijas attīstībai un vietējo drošības dienestu rekomendācijām. Ja gadījumā esat rezervējis avioreisa biļeti uz kādu no minētajām valstīm un ir atcelts lidojums, Patērētāju Tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina iepazīties ar aviopasažieru tiesībām šajā gadījumā. Ar reisa atcelšanu saprot tāda lidojuma neveikšanu, kurš ir bijis iepriekš ieplānots un uz kuru ir rezervēta vieta. Reisa atcelšanas gadījumā, attiecīgajiem pasažieriem ir šādas tiesības: septiņu dienu laikā saņemt biļetes atlīdzinājumu (un attiecīgā gadījumā atpakaļceļa lidojumu uz sākotnējo izlidošanas vietu), vai mainīt maršrutu līdz to galamērķim. Ja pasažieris ir izvēlējies maršruta maiņu, aviokompānijai pasažierim bez maksas jānodrošina alternatīvs reiss galamērķa sasniegšanai pēc iespējas agrāk. Alternatīvā reisa gaidīšanas periodā (ja gaidīšanas periods...

Viena no potenciāli riskantām situācijām, kad uzņēmumiem iespējams iedzīvoties problēmās ar konkurences tiesību regulējumu, ir kopīgu piedāvājumu iesniegšana iepirkumos. Kas jāņem vērā, iesniedzot šādus piedāvājumus, kādās situācijās to drīkst, un kādās – nedrīkst darīt? Par to uzņēmējus Konkurences padomes organizētajā vebinārā informēja Ieva Šmite, Aizliegtu vienošanos departamenta direktore, un Maija Buša, Konkurences padomes Aizliegtu vienošanos departamenta vecākā eksperte. Kad ļauts apvienot spēkus? Vairumā gadījumu kopīgu piedāvājumu iesniegšana iepirkumos neradot sarežģījumus. Konkurences likumā pastāv atsevišķa norma (11. panta pirmās daļas 5. punkts), kas to atļauj darīt, ja vien mērķis nav kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci. „Doma ir, lai tirgus dalībnieki, kuri nespēj iepirkumā piedalīties individuāli, varētu iesniegt piedāvājumus, apvienojoties ar citu tirgus dalībnieku, kurš ir līdzīgā situācijā,” sacīja M. Buša. Tomēr svarīgi saprast, kas tieši ir atļauts, un kas – ne. Viens no svarīgākajiem apsvērumiem, kas jāņem vērā – vai tirgus dalībnieks būtu spējīgs konkrētajā iepirkumā piedalīties arī individuāli, neapvienojoties ar citu? Ja...

Ņemot vērā valsts teritorijā notikušo reģionāla mēroga dabas katastrofu un to rezultātā radītos postījumus, 6. augustā Ekonomikas ministrija (EM) pulcēja uz tikšanos pārstāvjus no Finanšu ministrijas, Latvijas Bankas, biedrības Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA), Latvijas Finanšu nozares asociācijas un Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC), lai pārrunātu jautājumus saistībā ar plūdu radīto apdrošināšanas atlīdzību izmaksas procesu, t.sk. no apdrošināšanas ņēmējiem saņemto informāciju par izmaksu atteikumiem. LAA informēja, ka par vētras un lietavu radītajiem postījumiem ir saņemts 7001 atlīdzību pieteikums, par kuriem izmaksātas un rezervētas atlīdzības aptuveni 13 milj. eiro apmērā. LAA norādīja, ka atlīdzību pieteikumu skaits turpina augt, tādējādi šie vēl nav galīgie skaitļi. Vienlaikus LAA atzīmēja, ka tās rīcībā nav informācijas par atteikumu skaitu, kā arī uzsvēra, ka apdrošinātāji rūpīgi izvērtē katru gadījumu un iespējami nāk pretim iedzīvotājiem. PTAC informēja, ka pašlaik ir saņēmis tikai vienu iesniegumu par apdrošināšanas kompensācijas atteikumu, vienlaikus uzsverot, ka saņem iedzīvotāju zvanus un jautājumus šajā jomā. ...

1. augustā stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1689 (2024. gada 13. jūnijs), ar ko nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā un groza Regulas (EK) Nr. 300/2008, (ES) Nr. 167/2013, (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1139 un (ES) 2019/2144 un Direktīvas 2014/90/ES, (ES) 2016/797 un (ES) 2020/1828 jeb Mākslīgā intelekta akts. Eiropas Savienības (ES) Mākslīgā intelekta akts ir pasaulē pirmais visaptverošais mākslīgā intelekta (MI) regulējums, līdzsvarojot MI radītās iespējas un riskus. MI aktu Eiropas Parlaments pieņēma šī gada 13. augustā un Eiropas Padomē to apstiprināja 2024. gada 21. maijā, savukārt piemēros - 2026. gada 2. augustā ar definētiem izņēmumiem. MI akta mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus darbību, nosakot vienotu tiesisko regulējumu, lai veicinātu uzticamu MI risinājumu ieviešanu. Vienlaikus ar to ir plānots aizsargāt pamattiesības, demokrātiju, tiesiskumu un vides ilgtspēju pret MI sistēmu kaitīgo ietekmi un atbalstīt inovācijas. MI akts definē risku pārvaldības nosacījumus. MI akta ietvaros tiek noteiktas...

Kopš Latvijā stājās spēkā Trauksmes celšanas likums 2022. gada sākumā, trauksmes cēlēji lielākoties vērsušies četrās iestādēs – Valsts ieņēmumu dienestā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Valsts policijā un Ģenerālprokuratūrā, liecina Valsts kancelejas apkopotā informācija. Gadu no gada šajās iestādēs iesniedz vidēji 45% no visiem trauksmes cēlēju ziņojumiem. Par dažādiem pārkāpumiem 2023. gadā iedzīvotāji iesnieguši 386 iesniegumus, no kuriem par trauksmes cēlēja ziņojumiem atzīti 106, kā arī pieci vispārīgā kārtībā saņemti iesniegumi pārreģistrēti par trauksmes celšanas ziņojumiem. Tādējādi pērn kopā saņemti 111 trauksmes cēlēju ziņojumi. 2023. gadā būtiski pieaudzis ziņojumu skaits par korupciju, būvniecību un publiskajiem iepirkumiem. Par iespējamiem korupcijas gadījumiem saņemti 18 ziņojumi (2022. gadā – viens), par būvniecību pērn bijuši 8 ziņojumi (2022. gadā – 2), bet par publiskajiem iepirkumiem saņemti 11 ziņojumi iepretim 3 ziņojumiem gadu iepriekš. Trauksmes celšanas būtība ir ziņot par pārkāpumiem darba vidē. Bieži vien trauksmes cēlēju ziņojumi skar šādus darba vides jautājumus – aplokšņu algas,...

Kad cilvēki vēršas pie apdrošinātāja, lai saņemtu atlīdzību par sevis apmaksātiem medicīniskajiem pakalpojumiem, nereti apdrošinātājs pieprasa ne tikai dokumentu, kas apliecina pakalpojuma apmaksu (piemēram, čeku vai kvīti), bet arī papildu informāciju, kas pamato, ka apdrošinātājam ir pienākums tos atlīdzināt. Šādās situācijās Datu Valsts inspekcija saņem iedzīvotāju jautājumus, vai apdrošinātājs tik tiešām var pieprasīt informāciju, kas ietver ievērojamu veselības datu apjomu? Respektīvi, vai apdrošinātājs var prasīt, piemēram, medicīniskās izmeklēšanas rezultātus, norīkojumus, izrakstus u.c.? Kā zināms, īpašo kategoriju personas datus (tostarp arī veselības datus) apstrādāt ir aizliegts, ja vien nav piemērojams kāds no izņēmumiem. Valsts var saglabāt vai ieviest arī papildu nosacījumus, tostarp ierobežojumus, attiecībā uz veselības datu apstrādi. Latvijā likumdevējs ir noteicis, ka apdrošināšanas sabiedrībām tiesības apstrādāt veselības datus dod Apdrošināšanas līguma likums. Tādejādi, lai varētu izpildīt līguma nosacījumus, apdrošinātājs drīkst apstrādāt arī veselības datus. Likumā noteikts, ka apdrošinātājam ir tiesības pieprasīt nepieciešamo informāciju no apdrošinātās personas. Līdz ar to cilvēkam, kurš izmanto...

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome vērš uzmanību, ka Saeima 20. jūnijā pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā, ar ko tika mainīts Civilprocesa likuma 594. un 599. pants par ieturējumiem no parādnieka darba algas un līdzīgiem maksājumiem. Grozījumi likuma 599. pantā stājās spēkā vispārējā kārtībā pēc likuma izsludināšanas (18. jūlijā), savukārt grozījumi 594. pantā – 2024. gada 1. oktobrī. Galvenās izmaiņas, kas jāņem vērā. Ieturējumu samazināšana Lielākajā daļā parādu piedziņas lietu tiks samazināti ieturējumi no parādnieka darba algas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem. Jauni noteikumi saimnieciskās darbības ienākumiem Ieturējumi no naudas, ko parādnieks saņem no saimnieciskās darbības, tiks piemēroti noteikumi par piedziņas vēršanu uz darba samaksu. Šai darbībai jābūt reģistrētai Valsts ieņēmumu dienestā un jābūt parādnieka vienīgajam ienākumu avotam. Tātad, — ieturējumi tiks veikti noteiktā procentuālā apmērā, bet ne 100% apmērā, kā tas bija līdz šim. Ieturējumu apmērs Neatkarīgi no piedziņas kārtas, ieturējumu apmērs nemainīsies. Tas visos piedziņas veidos būs 30%. Šos 30% aprēķinās no starpības...

Valdība apstiprinājusi jaunus Finanšu ministrijas izstrādātos Ministru kabineta 2024. gada 16. jūlija noteikumus Nr. 485 "Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju licencēšanas kārtība", kas stājušies spēkā 19. jūlijā. Tajos ir iekļautas tiesību normas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2021/2167 (2021. gada 24. novembris) par kredītu apkalpotājiem un kredītu pircējiem un ar ko groza Direktīvas 2008/48/EK un 2014/17/ES prasību piemērošanu. Jaunais regulējums aizstās Ministru kabineta 2013. gada 29. janvāra noteikumus Nr.64 "Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju licencēšanas kārtība", kas zaudējuši spēku 12. jūlijā. Noteikumi bija nepieciešami arī tādēļ, ka 12. jūlijā spēkā stājās 2024. gada 13. jūnijā pieņemtie grozījumi Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā, kas attiecināmi uz ienākumus nenesošo kreditēšanas līgumu apkalpošanas darbību veikšanu pārrobežā. Līdz ar to jaunie noteikumi tiek papildināti ar tiesību normām, nosakot pienākumu parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam iesniegt noteikta satura informāciju Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) izvērtēšanai, tādējādi informējot PTAC par plānoto ienākumus nenesošo kreditēšanas...

Senāta Civillietu departaments 11. jūlijā lietā Nr. SKC-709/2024 (C73490122) pieņēma blakus lēmumu, ko nosūtīja Latvijas Zvērinātu advokātu padomei, lai tā apsvērtu disciplinārlietas ierosināšanu pret zvērinātu advokātu. Atbilstoši blakus lēmumā norādītajam nav pieļaujams, ka advokāts atkārtoti sagatavo acīmredzami nekvalitatīvus juridiskos dokumentus, kas nepamatoti novilcina lietas izskatīšanu. Advokāts, kas pārstāvēja atbildētāju, sagatavoja un iesniedza dokumentus, lai pārsūdzētu vispirms rajona tiesas, bet pēc tam apgabaltiesas spriedumu. Abas reizes tika izteikts lūgums daļēji atbrīvot no tiesāšanās izdevumiem (sākumā no valsts nodevas un pēc tam no drošības naudas samaksas). Pirmajā reizē rajona tiesas tiesnesis lūgumu apmierināja. Otrajā reizē apgabaltiesas tiesnesis, kuram nebija iesniegts neviens dokuments par atbildētāja materiālo stāvokli, ņēma vērā publiski pieejamo amatpersonas deklarāciju un lūgumu noraidīja, jo personas alga bija dubultojusies. Lēmumu par lūguma noraidīšanu atbildētāja advokāts pārsūdzēja Senātā, tam pievienojot jaunus pierādījumus. Izvērtējis situāciju, Senāts konstatēja, ka advokāta rīcība šajā tiesvedībā liecina ne tikai par profesionālās ētikas normu, bet arī par iespējamu likuma pārkāpumu....