TIESĪBAS

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) paredzēts atteikties no valstij piekritīgās mantas realizācijas, tādējādi 2026.gadā samazinot budžeta izdevumus par 297 670 eiro, teikts valdības otrdien, 26.augustā, uzklausītajā Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029.gadam". FM skaidro, ka patlaban VID veic nodokļu un muitas nodokļu administrācijai neraksturīgu funkciju - uzskaita valstij piekritīgo mantu, nodrošina kontroli pār tās realizāciju, nodošanu bez maksas, iznīcināšanu un ieņēmumu iemaksu valsts budžetā atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteiktajai kompetencei. Savukārt, izvērtējot VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pamatdarbības jomas un kompetenci, FM ieskatā VNĪ ir piemērota kļūt par kompetento institūciju, kura, līdztekus citām kompetentajām institūcijām, var nodrošināt rīcību ar valstij piekritīgo mantu, ņemot vērā tās kompetenci gan valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un atsavināšanas jomā, gan kustamās mantas atsavināšanā, darbinieku specifiskās zināšanas, iekšējos atbalsta resursus. VNĪ jau šobrīd ir iesaistīta valstij piekritīgo nekustamo īpašumu pārņemšanā no VID. Vienlaikus,...

Grozījumi Imigrācijas likumā un ar tiem saistītie Ministru kabineta 2025. gada 19. augusta noteikumi Nr. 515 “Valsts apdraudējuma novēršanas informācijas sistēmas noteikumi”, kas stāsies spēkā 2025. gada 1. septembrī, paredz, ka trešo valstu pilsoņiem, kuriem nav Latvijā izsniegtas vīzas vai uzturēšanās atļaujas, būs pienākums 48 stundas pirms ieceļošanas Latvijā iesniegt ziņas par sevi. Šis pienākums attieksies arī uz tādu valstu pilsoņiem, ar kurām Latvijai ir bezvīzu režīms (piemēram, uz Ukrainas pilsoņiem). Trešo valstu pilsoņiem pirms ieceļošanas Latvijā būs pienākums elektroniski aizpildīt deklarāciju tīmekļvietnē eta.gov.lv, norādot savu personu identificējošo informāciju (t.sk.,vārdu, uzvārdu, dzimšanas datumu, valstspiederību, pases numuru, tās izdevējvalsti, izdošanas datumu un derīguma termiņu), ziņas par ceļojuma (ieceļošanas) mērķi, plānoto uzturēšanās laiku un vietu, ceļošanas maršrutu (t.sk., ieceļošanas un izceļošanas vietu un veidu (sauszeme, lidosta, osta, dzelzceļš, cits)), savu kontaktinformāciju, kā arī informāciju par personas vai tās tuvinieka ieņemtiem vēlētiem amatiem, kandidēšanu vēlēšanās, esošo vai bijušo valsts vai...

Eiropas Savīnības Tiesa (EST) sniegusi atbildi uz prejudiciālu jautājumu saistībā ar strīdu par samazinātas nodokļu likmes piemērošanas gadījumu Vācijā. Šai lietā interesants fakts ir tas, ka tiesa norāda, ka nereti normas izpratne pazūd direktīvu un konvenciju tulkojumā uz citām valodām, tāpēc, ja apšaubāt kādu normu, būtu vērts to pārlasīt angļu un/vai franču valodā, kurās parasti top Eiropas Savienības vai citu starptautisko regulējumu noteicošo normatīvo dokumentu oriģināli. Otrkārt, šī lieta interesanta, jo bija jāižšķiras, vai par periodisku izdevumu (žurnālu) jāuzskata arī tādi, kuru lapas galvenokārt apdrukātas ar cipariem, nevis burtiem, kā tas ir sudoku mīklu gadījumā. EST spriedums 2025. gada 1. augustā (*) Lietā C‑375/24 Keesing Deutschland GmbH pret Finanzamt für Körperschaften II Situācijas apraksts Berlīnes Brandenburgas Finanšu tiesa (Finanzgericht Berlin‑Brandenburg) vērsās EST ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt kombinētās nomenklatūras pozīciju 4902, kas ietverta I pielikumā Padomes Regulai (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23....

Kopš 2023. gada 1. janvāra visiem Latvijas uzņēmumiem ir obligāta oficiālā elektroniskā adrese (e-adrese), nodrošinot modernu un drošu saziņu ar valsts un pašvaldību iestādēm. Tomēr, neraugoties uz šo digitālo progresu, Komerclikums joprojām stingri pieturas pie prasības par fiziskas juridiskās adreses esamību. Tas rada pamatotu jautājumu – vai, esot pilnvērtīgai digitālajai alternatīvai, fiziskās adreses obligātums nav zaudējis savu pamatojumu un kļuvis par apgrūtinājumu, īpaši mazajiem uzņēmējiem, kuri bieži vien savu biznesu reģistrē savā dzīvesvietā, tādējādi pakļaujot riskam savu privātumu. Saskaņā ar Oficiālās elektroniskās adreses likumu, e-adrese ir kļuvusi par primāro kanālu oficiālajai korespondencei starp uzņēmēju un publisko sektoru. Tā nodrošina tūlītēju un juridiski saistošu dokumentu apmaiņu, aizstājot ierakstītas vēstules un klātienes apmeklējumus. Tomēr Komerclikums paliek nemainīgs – katram komersantam ir pienākums reģistrēt un uzturēt juridisko adresi, kurai jābūt konkrētai ēkai vai telpu grupai un kurā uzņēmumam ir jānodrošina sasniedzamība. Mazā biznesa privātuma dilemma Daudziem, kas sper pirmos soļus uzņēmējdarbībā – individuālajiem komersantiem, maza...

No 2025. gada 1. novembra stājas spēkā būtiski grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi", kas tieši ietekmēs ikvienu fizisku personu, kura plāno uzsākt būvniecību. Jaunā prasība paredz pienākumu Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) norādīt plānoto būvdarbu finansējuma izcelsmi. Šis regulējums, kas ieviests ar mērķi mazināt ēnu ekonomiku būvniecības nozarē, var radīt nopietnas sekas tiem būvniecības ierosinātājiem, kuri nevarēs pamatot savu līdzekļu legālo izcelsmi, īpaši, ja darījumos izmantota skaidra nauda. Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs skaidro, ko šīs izmaiņas nozīmē privātpersonām un kādiem riskiem ir vērts laikus sagatavoties. Kas mainās būvniecības ierosinātājam? Līdz ar grozījumiem "Ēku būvnoteikumu" 93.² punktā, katrai fiziskai personai, kura vēlēsies uzsākt, piemēram, privātmājas būvniecību vai lielākus pārbūves darbus, pirms būvdarbu uzsākšanas BIS būs jādeklarē, no kādiem līdzekļiem būvniecība tiks finansēta. Iespējamie finansējuma avoti varētu būt: uzkrājumi no algota darba ienākumiem; kredītiestādes aizdevums; dāvinājumi; ienākumi no saimnieciskās darbības; citi legāli iegūti līdzekļi. Šī informācija kļūs pieejama...

Vai šampanieša Moet pudele, kura ievietota uzņēmuma reprezentācijas maisiņā un pasniegta Veselības inspekcijas darbiniecei, uzskatāma par reprezentācijas priekšmetu vai kukuli? Šādu jautājumu nācās šķetināt Latvijas Republikas Senāta Krimināllietu departamenta senatoriem lietā Nr. SKK‑40/2025 (2025. gada 29. maija lēmums). Likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (turpmāk – likums par interešu konfliktu) 13. panta trešās daļas 1. un 2. punktos noteikts, ka par dāvanu šā likuma izpratnē nav uzskatāmi ziedi, suvenīri, grāmatas vai reprezentācijas priekšmeti, ja no vienas personas gada laikā saņemto suvenīru, grāmatu vai reprezentācijas priekšmetu kopējā vērtība naudas izteiksmē nepārsniedz vienas minimālās mēnešalgas apmēru. No minētā izriet, ka likums neaizliedz valsts amatpersonām pieņemt iepriekš minētos priekšmetus. Skatot lietu, Senāts norāda, ka apelācijas instances tiesa atzinusi, ka pirmās instances tiesa pamatoti secinājusi, ka alkohola pudele Moet nav reprezentācijas priekšmets, jo nebija Moet ražotās pudeles uzņēmuma pārstāve. norādītais, ka pudele bija ievietota SIA „”...

Iedzīvotāji arvien biežāk ceļo un, lai izvairītos no neparedzētiem izdevumiem, iegādājas ceļojuma apdrošināšanu. Tomēr ir reizes, kad apdrošinātājs atsaka atlīdzības izmaksu. Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents Jānis Abāšins skaidro, kādi ir galvenie atteikuma iemesli. "Ceļojumu apdrošināšana ir liels atbalsts un miera avots dodoties privātā vai darba braucienā ārpus Latvijas. Tā sedz neparedzētus izdevumus ceļojuma laikā, piemēram, saslimšanu vai nelaimes gadījumu, bagāžas nozaudēšanu vai ceļojuma plānu maiņu. Tomēr ir gadījumi, kad iedzīvotāji nav pietiekami rūpīgi iepazinušies ar noteikumiem un atlīdzība netiek izmaksāta, tāpēc pirms tās iegādes ir svarīgi izlasīt visus nosacījumus, lai nebūtu jāpiedzīvo vilšanās," stāsta J. Abāšins. Iepriekš plānotas vai atliekamas medicīniskās procedūras Lai gan ceļojumu apdrošināšanā parasti ir iekļauti medicīniskie pakalpojumi, tomēr tas attiecas tikai uz akūtām saslimšanām vai hroniskām kaitēm, kas ceļojuma laikā ir pēkšņi saasinājušas. Medicīniskas procedūras, kas nav neatliekamas, netiek segtas. "Tāpat apdrošinātāji nesegs izdevumus, ja tiks konstatēts, ka ceļojums jau sākotnēji ir plānots, lai saņemtu medicīniskus pakalpojumus,"...

Turpinoties atvaļinājuma sezonai, ļoti daudzi, siltumu meklējot, izvēlas ceļot ārpus Latvijas. Vecākiem būtu jābūt informētiem par to, kādi dokumenti ir nepieciešami bērnam, šķērsojot robežu. Informāciju ir iespējams uzzināt pie tūrisma operatora vai arī citos avotos. Bērna dzimšanas apliecība nav personu apliecinošs dokuments un ar to nevar šķērsot valstu robežas. Lai izbrauktu no Latvijas uz citu Eiropas Savienības (ES) vai Šengenas līguma valsti, bērnam ir nepieciešams vienīgi ceļošanai derīgs dokuments - pase vai personas apliecība. Latvijas nepilsoņa personas apliecība nav izmantojama kā ceļošanas dokuments. Ja bērns dodas ceļojumā bez vecākiem, ieteicams noformēt notariāli apliecinātu pilnvaru bērna pārstāvībai ārkārtas situācijās. Vecāku pienākums ir nodrošināt bērnam pilnvaroto pārstāvi, kurš par bērnu rūpēsies un pārstāvēs viņa intereses, piemēram, medicīnas iestādēs (ja bērnam būs nepieciešama medicīniskā palīdzība, ārsts to nedrīkstēs sniegt bez pilnvarotās personas vai vecāku piekrišanas). Ja bērns ceļo viens pats, bērnam papildus derīgai pasei būtu ieteicams līdzi ņemt vismaz viena vecāka (Latvijas pilsoņa, Latvijas nepilsoņa,...

Ja piespiedu piedziņa tiek vērsta uz hipotēku, kas nodibināta uz patērētāju ģimenes mājokli, patērētājiem noteiktos apstākļos jābūt iespējai apstrīdēt tās īpašumtiesību nodošanas trešai personai likumību. To paredz patērētāju aizsardzība un prasība par efektīvu tiesību aizsardzību tiesā. Īpaši tas ir gadījumā, ja patērētājiem bija liegta iespēja tiesā panākt piedziņas apturēšanu vai atzīšanu par spēkā neesošu, jo līgumā, uz kuru balstīta minētā piedziņa, ir negodīgs noteikums. Turklāt pircējs īpašumtiesību nodošanas brīdī bija informēts par šādu tiesvedību un bija jau apstiprinoši netieši pierādījumi par līguma noteikuma iespējamo negodīgumu. Eiropas Savienības Tiesā (EST) nonāca Slovākijas apgabaltiesā skatīta lieta, kurā sabiedrība, kas ārpustiesas izsolē iegādājās ģimenes mājokli, ir cēlusi prasību par nekustamā īpašuma bijušo īpašnieku izlikšanu no mājokļa. Bijušajiem īpašniekiem bija piešķirts ar šo mājokli nodrošināts hipotekārais aizdevums. Viņi apgalvoja, ka ir pārkāptas viņu kā patērētāju tiesības, un atteicās pamest mājokli. Slovākijas tiesa vaicāja EST, vai ES direktīva par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos1 ir piemērojama šādā tiesvedībā....

Izmantojot dažādus komunikācijas kanālus, krāpnieki no Latvijas iedzīvotājiem šogad izmānījuši ap 10 miljoniem eiro, liecina Valsts policijas (VP) apkopotā informācija. Pieaugot ar krāpšanu saistītiem zaudējumiem, ir VP ir uzsākusi sociālo kampaņu “____ veids, kā pazaudēt naudu!”, kuras mērķis ir stiprināt iedzīvotāju zināšanas un noturību, tādējādi samazinot reģistrēto krāpšanu gadījumu skaitu, kuros iedzīvotājiem radīti zaudējumi. Kampaņa balstās uz humoru par absurdām situācijām, vienlaikus parādot arī emocionālo pusi par cietušā zaudējumiem. Krāpnieki izmanto dažādas taktikas Kampaņas nosaukumā ietvertais tukšums – “____ veids, kā pazaudēt naudu!” – nav nejaušs. Ikviens tiek aicināts aizpildīt šo vietu ar reāliem, bieži vien neticamiem, bet diemžēl patiesiem piemēriem, kas raksturo, kā cilvēki nonākuši krāpnieku lamatās. Dažos gadījumos krāpnieki lūguši cilvēkiem sabojāt savas ierīces – ievietot tās ledusskapī vai iegremdēt ūdenī –, lai liegtu iespēju pārtraukt savienojumu vai ziņot par notikušo. Šī gada pirmajā pusgadā policijā reģistrēti 3493 krāpniecības gadījumi, kas ir par 1533 gadījumiem vairāk salīdzinājumā...

Gadījumos, kad vēlaties atrast vai sazināties ar radu, senu draugu, paziņu vai citu personu, kura adresi esat pazaudējis, aizmirsis vai nezināt, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) piedāvā izmantot maksas pakalpojumu - vēstules vai ziņas pārsūtīšanu meklējamai personai. Taču jāņem vērā, ka normatīvo aktu regulējums fizisko personu datu aizsardzības jomā aizliedz PMLP izpaust ziņas no Fizisko personu reģistra par citu personu, ja meklējamā persona tam nav devusi savu piekrišanu. Pakalpojuma ietvaros PMLP nosūtīs jūsu sagatavotu vēstuli meklējamam adresātam ierakstīta pasta sūtījuma veidā uz personas deklarēto, reģistrēto vai ārvalstī norādīto dzīvesvietas adresi, par kuru ziņas ir iekļautas Fizisko personu reģistrā. PMLP rakstveidā informēs par vēstules nosūtīšanas datumu, kā arī par to, ja gadījumā vēstule PMLP tiks atgriezta kā nesaņemts sūtījums. Gadījumā, ja meklējamai personai būs aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, tad pārsūtāmo vēstuli būs iespēja pārsūtīt elektroniski, uz personas oficiālo elektronisko adresi. Kā iespējams pieprasīt pakalpojumu? Lai pieteiktu pakalpojumu...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2025. gada 30. maija lēmums lietā Nr. 670002625, SKA‑570/2025, attiecas uz personas strīdu ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) saistībā ar rezidenta statusa noteikšanu nodokļu piemērošanai. Senāts lēma, ka VID tikai klasificē nodokļu maksātāju kā rezidentu vai nerezidentu, bet tas neietekmē nodokļu maksātāja tiesisko stāvokli un nerada tiesiskas sekas, tāpēc tas nav administratīvais akts, ko var pārsūdzē. Situācijas apraksts Pieteicējs vērsās VID ar lūgumu mainīt rezidenta statusu un atzīt, ka pieteicējs ir ārvalsts nodokļu maksātājs jeb nerezidents. VID atteica atzīt, ka pieteicējs ir nerezidents. Arī ar VID ģenerāldirektora lēmumu noraidīts pieteicēja lūgums par nerezidenta statusa piemērošanu. Lēmumā norādīts, ka to var pārsūdzēt administratīvā procesa kārtībā. Pieteicējs vērsās Administratīvajā rajona tiesā un lūdza noteikt viņam Latvijas nerezidenta statusu nodokļu normatīvo aktu piemērošanai. Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša lēmumu pieteikumu atteikts pieņemt, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 191. panta...

Starpinstitūciju saskaņošanai līdz 18. jūlijam bija nodots Iekšlietu ministrija sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”. Likumprojekts valdībā jāiesniedz līdz 1. septembrim. 2023. gada 14. februārī portālā www.ManaBalss.lv tika uzsākta Latvijas pilsoņu parakstu vākšanas iniciatīva "Deklarēšanās īpašumā tikai ar īpašnieka atļauju", kas tika pamatota ar to, ka ir pārāk daudz gadījumu, kad nekustamajā īpašumā bez jebkāda tiesiska pamata ir deklarējušās nepazīstamas personas. Vienlaikus vēršot uzmanību uz to, ka ir veicamas sarežģītas un laikietilpīgas darbības personas nepamatoti deklarētās dzīvesvietas anulēšanai, kā arī tiek saņemti nepamatoti rēķini par publiskiem pakalpojumiem. Problēmas apraksts Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 3. pants nosaka, ka dzīvesvieta ir jebkura personas brīvi izraudzīta ar nekustamo īpašumu saistīta vieta (ar adresi), kurā persona labprātīgi apmetusies ar tieši vai klusējot izteiktu nodomu tur dzīvot, kurā dzīvot tai ir tiesisks pamats un kuru šī persona atzīst par vietu, kur tā sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību. Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 20. oktobra noteikumiem...

Eiropas Savienības (ES) tieslietu un iekšlietu ministri ir vienisprātis, ka ES ir jāpalīdz uzņēmējiem atvieglot administratīvo slogu personas datu aizsardzībā, informē Tieslietu ministrija. Kopenhāgenā rīkotajā neformālajā sanāksmē 23. jūlijā ES ministri apsprieda datu regulas piemērošanu tā, lai mazinātu administratīvo slogu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Ministri bija vienisprātis, ka jāturpina stiprināt ES konkurētspēju, mazinot birokrātiju. Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere norāda, ka Eiropas uzņēmumiem ir jāpalīdz kļūt konkurētspējīgākiem globālā līmenī, it īpaši šajā mākslīgā intelekta attīstības laikmetā. Vienlaikus svarīgi saglabāt augstu personas datu aizsardzības standartu. Prasībām jābūt saprātīgām un piemērotām situācijas būtībai, lieki neapgrūtinot datu regulas piemērotājus un ļaujot vairāk koncentrēties uz inovācijām un uzņēmējdarbības attīstību. Administratīvo slogu jāmazina ar riskos balstītu pieeju, skaidrām vadlīnijām un apmācībām, īpaši mazajiem uzņēmumiem un nevalstiskajām organizācijām, vienlaikus saglabājot datu regulu kā globālu standartu un nepārskatot to, kamēr nav pilnībā izsmelti esošie mehānismi. Jebkuras turpmākas pilnveides jāsagatavo ciešā dialogā ar uzņēmējiem, viņa uzsver. Tāpat ministre uzver nepieciešamību meklēt...

Nodokļu un muitas lietu prokuratūras prokurore nodevusi tiesai krimināllietu, kurā trīspadsmit personas apsūdzētas par grāmatvedības manipulācijām - to, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijās uzrādīja faktiski nenotikušus ar PVN apliekamus darījumus, ar ko nodarīja valstij ievērojamus zaudējumus – 277 397,16 eiro apmērā. Katram veicot savus pienākumus, gada laikā organizētas grupas dalībnieki nodrošināja faktiski nenotikušu ar PVN apliekamu darījumu uzrādīšanu savā kontrolē esošu uzņēmumu PVN deklarācijās, lai šie uzņēmumi varētu prettiesiski izmantot tiesības uz PVN priekšnodokļa atskaitījumiem par fiktīviem darījumiem ar citiem organizētās grupās kontrolē esošiem uzņēmumiem. Atbilstoši iepriekš noteiktajai lomu sadalei organizētās grupas dalībnieki meklēja personas, uz kurām reģistrēt uzņēmumus un kuras uzņēmumu saimniecisko darbību pašas faktiski neveiks, bet par samaksu pildīs organizētās grupas dalībnieku norādījumus. Tāpat tika veikta dokumentu noformēšana uz fiktīvām amatpersonām iesniegšanai Uzņēmumu reģistrā, lai uz tām reģistrētu uzņēmumus. Savukārt kādai no personām bija uzticēta uzņēmumu grāmatvedības organizēšana, tai skaitā fiktīvu darījumu apliecinošu dokumentu sagatavošana, pārskaitījumu veikšana un deklarāciju...