TIESĪBAS

Šā gada pirmajos deviņos mēnešos Tiesu administrācija saņēmusi 919 iesniegumus valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības nodrošināšanai. Visbiežāk iedzīvotājiem juridiskā palīdzība nepieciešama ģimenes tiesību jautājumos, piemēram, par laulības šķiršanu, uzturlīdzekļu piedziņu, kā arī par jautājumiem, kas saistīti ar bērniem – saskarsmes tiesību noteikšanu, bērnu dzīvesvietas noteikšanu u.c. Tieši tāpēc Tiesu administrācija realizē kampaņu “Tiesības zināt un rast risinājumu”, lai skaidrotu iedzīvotājiem viņu iespējas saņemt juridisko palīdzību dažādu civiltiesiska rakstura strīdu risināšanai. Lūk, trīs piemēri, kad valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība bija palīgs strīdu risināšanā. Ģimenes un bērna tiesības Ģimenes tiesību strīdi var būt dažādi – gan tādi, kuros iespējams panākt mierīgu vienošanos starp pusēm, gan tādi, kuros iesaistītās personas ir neatlaidīgas un lietas kļūst emocionāli un juridiski sarežģītas. Juridiskos jautājumos īpaši svarīgs ir kompetents atbalsts – juridiskās palīdzības sniedzējs ne tikai palīdz saprast likumu nianses, bet arī sniedz drošības sajūtu un aizstāv personas tiesības sarežģītās dzīves situācijās. Tiesu administrācija ir saskārusies ar situācijām, kad juridiskā...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 27. oktobrī kopsēdē izskatot blakus sūdzību (lieta Nr. SKA-324/2025) par Administratīvās rajona tiesas atteikšanos pieņemt komercsabiedrības pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācijas pieprasījumu, ir atzinis, ka pieteikums ir pakļauts izskatīšanai tiesā administratīvā procesa kārtībā. Lietā, par kuru tika iesniegta blakus sūdzība, VID bija pieprasījis no komercsabiedrības informāciju par konkrētiem darbiniekiem, lūdzot sniegt ziņas par objektiem, kuros darbinieki veikuši un turpina veikt darbu, kā arī par darījumiem ar klientiem, kuriem šie darbinieki snieguši pakalpojumus. Sabiedrība par šo informācijas pieprasījumu iesniedza pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā. Tiesa atteicās pieņemt pieteikumu izskatīšanai, norādot, ka informācijas pieprasīšana uzskatāma par iestādes veiktu procesuālu darbību apstākļu noskaidrošanai, kas pati par sevi nerada pieteicējai tiesiskas sekas, līdz ar to tās izvērtēšana nav pakļauta administratīvajai tiesai. Senāts, izskatot lietu, konstatēja, ka VID konsekventi ir norādījis uz vairākām nelabvēlīgām sekām, kas pieteicējai var iestāties, ja tā nesniegs informāciju, proti, saimnieciskās darbības apturēšanu, izslēgšanu no pievienotās...

Saeima Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai nodevusi Iekšlietu ministrijas izstrādātos grozījumus Dzīvesvietas deklarēšanas likumā, kas paredz būtiskas izmaiņas dzīvesvietas deklarēšanas procesā personām, kuras, iepriekš deklarējot dzīvesvietu, ir sniegušas nepatiesas ziņas. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, dzīvesvietas deklarēšanas jēga atbilstoši Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 3. panta pirmajai daļai ir nodrošināt, lai valstij būtu zināma adrese, kurā persona ir sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību. Līdz ar to reģistrētajām ziņām par personas dzīvesvietu maksimāli jāatbilst reālajai situācija. Likumprojekta izstrāde ir saistīta ar 2023. gadā portālā "manabalss.lv" sākto Latvijas pilsoņu iniciatīvu "Deklarēšanās īpašumā tikai ar īpašnieka atļauju", kas tika pamatota ar gadījumiem, kad nekustamajos īpašumos deklarējas personas bez jebkāda tiesiska pamata. Lai mazinātu šādu gadījumu skaitu, likumprojekts paredz, ka, izmantojot e-pakalpojumu dzīvesvietas deklarēšanai, sistēma automātiski pārbaudīs, vai pēdējo trīs gadu laikā personai ir bijusi anulēta deklarācija, jo tika sniegtas nepatiesas ziņas. Ja šāda situācija tiks konstatēta, e-pakalpojums informēs personu, ka deklarēšanos var veikt tikai klātienē...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments ar 27. oktobra spriedumu lietā Nr. A420263319, SKA-50/2025 ir atcēlis Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru bija noraidīts komercsabiedrības pieteikums par to, lai Uzņēmumu reģistram (UR) uzdotu reģistrēt komercreģistrā izmaiņas pieteicējas dalībnieku reģistrā. Lieta nodota jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. UR atsakās veikt izmaiņas sabiedrības dalībnieku reģistrā Pieteicēja lietā ir komercsabiedrība, kas bija cēlusi prasību pret tās dalībnieku (juridisku personu) vispārējās jurisdikcijas tiesā, lai panāktu šī dalībnieka izslēgšanu no sabiedrības, un lūgusi tiesai nodrošināt prasību, aizliedzot atbildētājam atsavināt tam piederošās sabiedrības daļas. UR pēc pieteicējas lūguma šo prasības nodrošinājumu ierakstīja komercreģistrā. Prasība civillietā tika apmierināta, un izslēgtajam dalībniekam piederošās daļas ieguva komercsabiedrība. UR atteicās veikt attiecīgās izmaiņas sabiedrības dalībnieku reģistrā, norādot, ka to liedz darīt joprojām spēkā esošais prasības nodrošinājums. Nepiekrītot šādam UR lēmumam, pieteicēja to pārsūdzēja administratīvajā tiesā, argumentējot, ka UR pieeja ir pretēja tiesas lēmuma par prasības nodrošināšanu mērķim. Civilprocesa likums paredz, ka prasības nodrošinājums tiek...

Zemnieka saimniecība – kā tās sastāvā ietilpstošo ķermenisko un bezķermenisko lietu un citu saimniecisko labumu (vērtību) kopums – ir nevis tiesību subjekts, bet gan zemnieka saimniecības īpašniekam piederošs tiesību objekts, norādīts Latvijas RepublikasSenātaCivillietu departamenta 2025. gada 11. marta lēmumā lietā Nr. C71286024, SPC-4/2025. Lai arī juridiski ir iespējams nošķirt parādus, kas radušies fiziskajai personai personīgi un fiziskajai personai saimnieciskās darbības ietvaros, tomēr parāda samaksas pienākums un avots nav nošķirams. Ko tas nozīmē, ja pret zemnieka saimniecību (ZS) par laikā neizpildītajām saistībām vēršas kreditors? Senāta izskatāmajā lietā Vidzemes rajona tiesa ar 2024. gada 22. jūlija spriedumu bija pasludinājusi kāda pagasta ZS juridiskās personas maksātnespējas procesu un iecēlusi parādnieces maksātnespējas procesa administratori. Par minēto spriedumu ģenerālprokurors iesniedza protestu, lūdzot spriedumu atcelt. Protestā norādīts, ka ZS maksātnespējas procesiem, kas uzsākti ar 2023. gada 15. septembri, ir piemērojams fiziskās personas maksātnespējas process ZS īpašniekam. To paredz 2023. gada 16. marta grozījumi Maksātnespējas...

Kā jārīkojas uzņēmējam, ja tas nonācis finansiālās grūtībās un jāizšķiras, vai maksāt valstij nodokļus, vai tomēr pieejamos līdzekļus ieguldīt uzņēmuma saimnieciskās darbības nodrošināšanai un algu izmaksām? Atbildi var gūt, iepazīstoties ar Latvijas Republikas Senāta Krimināllietu departamenta 2025. gada 1. augustā pieņemto lēmumu lietā (Nr. 15830001317, SKK‑46/2025), kurā sākotnēji pirmstiesas apsūdzība bija celta pēc Krimināllikuma 218. panta otrās daļas par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, nodarot zaudējumus valstij lielā apmērā. Situācijas apraksts Rēzeknes tiesa ar 2023. gada 16. janvāra spriedumu apsūdzēto atzina par nevainīgu un attaisnoja, kā arī atcēla arestu personai piederošo divu kapitālsabiedrību daļām. Savukārt pēc Austrumlatgales prokuratūras apelācijas protesta Latgales apgabaltiesa 2024. gada 24. aprīlī nosprieda Rēzeknes tiesas spriedumu atcelt daļā par atzīšanu par nevainīgu pret viņu celtajā apsūdzībā un attaisnošanu, atzīts par vainīgu Krimināllikuma 218. panta otrajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīt ar naudas sodu 11 minimālo mēnešalgu apmērā, atņemot tiesības ieņemt valdes locekļa amatus...

Juridiskas personas likumiskais pienākums atklāt informāciju par patieso labuma guvēju (PLG) ir jāsaprot tā plašākā izpratnē. Likumā ir paredzēti gadījumi, kad informācijas atklāšana par PLG guvēju izpaužas kā juridiskās personas apliecinājums, ka PLG, kas atbilstu likumā paredzētajai definīcijai, noskaidrot nav iespējams, norāda Latvijas Republikas Senāts lietā SKC-836/2025. Līdz ar to ne visos gadījumos Uzņēmumu reģistra (UR) vestajos reģistros reģistrētai juridiskajai personai būs norādīts kāds PLG. Nostiprinājuma lūguma iesniedzēji – fiziskā un juridiskā persona – bija lūguši nostiprināt juridiskās personas kā pircējas īpašuma tiesību uz nekustamo īpašumu. Juridiskās personas pienākums šādos gadījumos ir atklāt savu PLG - tas ir regulēts Noziedzīgi iegūtu līdzekļ legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (NILLTPFN likums). UR datu bāzē pieejamās ziņās nebija iespējams konstatēt, ka šī juridiskā persona būtu reģistrējusi savu PLG. Tāpēc Latgales rajona tiesas tiesnesis šo nostiprinājuma lūgumu bija atstājis bez ievērības, jo nav iespējams izpildīt Zemesgrāmatu likumā paredzēto prasību pārliecināties par PLG reģistrāciju....

Lai nodrošinātu aizsardzību personām, pret kurām tiesā ir celta acīmredzami nepamatota prasība vai prasība ļaunprātīgos nolūkos saistībā ar šo personu darbošanos sabiedrības interesēs, Tieslietu ministrija izstrādājusi likumprojektu "Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likums". Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/1069 (2024. gada 11. aprīlis) par sabiedrības līdzdalībā iesaistījušos personu aizsardzību pret acīmredzami nepamatotām prasībām vai ļaunprātīgu tiesvedību (“stratēģiska tiesvedība pret sabiedrības līdzdalību”) pārņemšanu nacionālajos tiesību aktos. Likumā noteikta aizsardzība pret stratēģiskajām tiesvedībām jau vairākus gadus tiek īstenota, piemēram, Lietuvā. Minētās direktīvas ieviešanai ir izstrādāti arī saistīti grozījumi Civilprocesa likumā, kuros tiks pārņemtas direktīvas normas, ko nevar pārņemt Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likumā, kā arī detalizētāk regulēti atsevišķi procesuālie jautājumi, tostarp procesuālo garantiju piemērošanas kārtība. Likumprojekti līdz 29. oktobrim nodoti sabiedrības apspriešanai. Likumprojekta "Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likums" anotācijā norādīts, ka stratēģiskas tiesvedības ir pēdējos gados arvien izplatītāka parādība Eiropas Savienībā (ES). Ietekmīgas personas vai uzņēmumi izmanto...

Saeimas deputāti ceturtdien otrajā lasījumā atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos grozījumus Apdrošināšanas līguma likumā un Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā, lai uzlabotu apdrošināšanas pakalpojumu kvalitāti un nodrošinātu augstāku patērētāju tiesību aizsardzības līmeni. Iecerēts pilnveidot apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu, uzlabojot apdrošinājuma ņēmēju, īpaši fizisko personu, izpratni par apdrošināšanas līgumiem, to saturu un piemērošanu. Pamats šīm izmaiņām ir 2024. gada jūlija plūdi, kad vairāki apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji atteicās izmaksāt kompensācijas, pamatojoties uz normatīvu interpretāciju. Minētais precedents izgaismoja nepieciešamību pēc skaidrāka un caurskatāmāka tiesiskā regulējuma, kas nodrošinātu augstāku patērētāju interešu aizsardzību un viennozīmīgu prasību piemērošanu apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanā. Likumprojekti paredz vairākus būtiskus uzlabojumus, norāda EM. Pirmkārt, likumā būs noteikts, ka apdrošināšanas līguma noteikumiem, kas paredzēti fiziskām personām, jābūt sagatavotiem vienkāršajā valodā, ievērojot to, ka noteikumos ietveramā informācija ir saprotama personām, kurām nav speciālu zināšanu tieslietās vai finanšu pakalpojumos. Tekstā terminiem jābūt skaidri definētiem, tekstam jābūt loģiski strukturētam, teikumiem jābūt vienkāršiem, kā arī jālieto citi vienkāršās valodas...

Senāta Civillietu departaments ir atcēlis Rīgas apgabaltiesas spriedumu daļā un nodevis atkārtotai izskatīšanai lietu, kurā prasītāja – fiziska persona – bija vērsusies tiesā pret divām juridiskām personām, lūdzot atcelt līgumu, ar kuru viņa bija pārdevusi sev piederošo dzīvokļa īpašumu vienai no atbildētājām, un pilnībā atjaunot viņas īpašuma tiesības uz pārdoto dzīvokli. Apgabaltiesa bija apmierinājusi prasītājas apelācijas sūdzību un atzinusi gan sākotnējo īpašuma pirkuma līgumu, gan atbildētāju vēlāk noslēgto savstarpējo līgumu par spēkā neesošiem. Senāts norāda, ka, atzīstot sākotnējo nekustamā īpašuma atsavinājuma darījumu par spēkā neesošu, nevar bez atsevišķas analīzes izdarīt vispārinātu secinājumu, ka arī visi turpmākie darījumi ar šo nekustamo īpašumu nav spēkā. It īpaši jāņem vērā labticīga ieguvēja aizsardzības princips un jāpārliecinās, vai jaunais īpašnieks īpašumu ieguvis labā ticībā. Lai gan prasītāja bija norādījusi uz vairākiem apstākļiem, kādēļ otrā atbildētāja nevarētu būt atzīstama par labticīgu ieguvēju, piemēram, atbildētāju savstarpējā līguma noslēgšanu bez peļņas nolūka un nespēju ticami izskaidrot, kā nonākts līdz...

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments ir atstājis negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2023. gada 12. maija spriedumu, ar kuru tika atteikts piešķirt atbalstu, lai kompensētu Covid-19 krīzes radīto apgrozījuma kritumu uzņēmumiem (lieta SKA-77/2025 (A420165822)). Pieteicēja – auto pārvadātāja – bija vērsusies administratīvajā tiesā, lai panāktu, ka Valsts ieņēmumu dienests izdod tai labvēlīgu administratīvo aktu un piešķir atbalstu apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai. Pieteikumā bija norādīts, ka pieteicējas saimniecisko darbību ir ietekmējusi prasība darbiniekiem iegūt vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, ko daļa tās darbinieku nebija vēlējušies darīt, kā arī vispārējais apgrozījuma kritums Covid-19 pandēmijas laikā. Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu noraidīja, norādot uz to, ka laika periodā, par kuru atbalstu vēlējās saņemt pieteicēja – 2021. gada novembrī – atbalsta saņemšanai jau bija noteiktas stingrākas prasības nekā iepriekš, proti, atbalsts tika paredzēts tikai tām personām, kam saimnieciskā darbība bija ierobežota tieši un konkrēti, nevis tās tikai saskārušās ar netiešu ietekmi. Prasība iegūt vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu ir uzskatāma par...

Droni mūsdienās kļūst arvien populārāki – tie tiek izmantoti gan aizsardzības jomā, gan uzņēmējdarbībā un cilvēku privātajā dzīvē. Gadījumos, kad ar dronu tiek fotografēti vai filmēti kādi pasākumi vai teritorijas, Datu valsts inspekcija (DVI) saņem iedzīvotāju jautājumus par šādu darbību likumību. Kad notiek datu apstrāde? Personas datu apstrāde notiek, ja ar drona palīdzību iegūti materiāli, kuros var atpazīt konkrētu cilvēku. Tātad - ne visos gadījumos, kad cilvēka redzeslokā nonāk drons, var droši teikt, ka tiek veikta viņa personas datu apstrāde. Visbiežāk tā nebūs, piemēram, ja drons veic fiksācijas no liela attāluma vai sliktas redzamības apstākļos. Tāpat personas datu apstrāde netiek veikta, piemēram, ja tiek filmēts vai fotografēts cilvēka privātīpašums, bet pats cilvēks tajā nav saskatāms. Tiesiskais pamats Ja kāds filmē vai fotografē citus tikai personiskām vajadzībām, piemēram, lai saglabātu skaistus skatus savos arhīvos, un neplāno tos publiski izplatīt, šādai apstrādei nebūs piemērojama Datu regula, pat ja materiālos...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 24. septembrī atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību lietā (Nr.: SKA-500/2025 (A420194923) par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) piemēroto sodu tiesnesim, kurš atvaļinājuma laikā strādājis Dānijas kažokādu rūpnīcā. Līdz ar to spēkā stājies Administratīvās apgabaltiesas spriedums, ar kuru KNAB lēmums atcelts. Lietas materiāli liecina, ka tiesnesis no 2017. līdz 2020. gadam četros atvaļinājumos devies uz Dāniju, kur kā līgumstrādnieks strādājis kažokzvēru ādu pārstrādes rūpnīcā. KNAB ierosināja administratīvo lietu un konstatēja, ka tiesnesis pārkāpis likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7.panta trešajā daļā un 9.panta pirmajā daļā noteiktos amatu savienošanas un ienākumu gūšanas ierobežojumus, nosakot pienākumu valstij atlīdzināt 52% no šajā laikā gūtajiem ienākumiem. Tiesnesis lēmumam nepiekrita un iesniedza pieteikumu administratīvajā tiesā. Savā lēmumā par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību senatoru kolēģija norādījusi, ka apgabaltiesa izvērtējusi KNAB noteikto pienākumu pieteicējam atlīdzināt valstij nodarītos zaudējumus un secinājusi, ka šāds atmaksas pienākums nav samērīgs. Senatoru kolēģija norādījusi, ka...

Latvijā datu aizsardzību pamatā nosaka Vispārīgā datu aizsardzības regula. Tā paredz, ka personas datus drīkst apstrādāt ar cilvēka piekrišanu vai citu tiesisku pamatu, piemēram, lai aizsargātu savas tiesības. Personas dati var būt dažādi, piemēram, cilvēka fotoattēls, balss ieraksts, vārds un uzvārds utt. Tomēr ar to vēl viss nebeidzas – ja šādi dati tiek apstrādāti tikai savām vajadzībām, piemēram, foto nekur tālāk netiek izplatīts, tad uz tādu darbību datu aizsardzības prasības neattiecas, atgādina Datu Valsts inspekcija. Tātad, ja pircējs veikalā fotografē vai filmē citu cilvēku (piemēram, darbinieku) un pēc tam šo materiālu izmanto ne tikai personīgām vajadzībām, bet, piemēram, ievieto sociālajos tīklos vai nodod darba devējam, tā jau ir personas datu apstrāde. Uz svešu personu fotografēšanu vai filmēšanu veikalos attiecas tādi paši nosacījumi, kā uz ielas vai citā publiskā vidē. Piemērs. Rita pārtikas veikalā nofotografēja ābolus, lai nosūtītu māsai šo foto un noskaidrotu, kura ābolu šķirne viņai garšo labāk. To...

Izmantojot tehnoloģiju piedāvātās iespējas, mēs varam fiksēt kādu notikumu, lai to pēc tam to noklausītos vai noskatītos. Piemēram, cilvēks var ierakstīt lekciju vai sanāksmi, lai vēlāk to noklausītos un labāk saprastu teikto, atkārtotu zināšanas vai izmantotu ierakstu kāda uzdevuma veikšanai. Šādu ierakstu parasti veic, par to neinformējot citus cilvēkus. Gadījumos, kamēr ierakstu plānots izmantot tikai savām vajadzībām, nenododot tos citiem, nav piemērojama Vispārīgā datu aizsardzības regula (Datu regula). Tomēr pirms ierakstu veikšanas būtu jāapsver, vai to neierobežo kādi citi noteikumi. Piemēram, ja ieraksts tiek veikts kādas skolas pasākumā, jāpārliecinās, vai iestādes iekšējās kārtības noteikumos nav noteikti ierobežojumi tehnisko ierīču izmantošanai un ierakstu veikšanai, atgādina Datu Valsts inspekcija (DVI). Tomēr ar laiku cilvēkam, kura rīcībā ir personiskām vajadzībām veikts ieraksts, var rasties vēlme šo informāciju izmantot arī citām vajadzībām. Piemēram, tas var kalpot kā pierādījums kādu savstarpēju strīdu risināšanā vai kādu nodarījumu atklāšanā. Šādos gadījumos cilvēki uzdod jautājumus DVI, vai šādus ierakstus tie...