TIESĪBAS

To, ka procesā par noziedzīgi iegūtu mantu lietas izskata divās tiesu instancēs, neparedzot to skatīšanu kasācijas kārtībā, par atbilstošu atzinusi Satversmes tiesa (ST). Pieņemtais spriedums lietā Nr. 2021-44-01 ir galīgs un nepārsūdzams. Līdz ar to paliek spēkā līdzšinējais Latvijā ieviestais noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas regulējums. Tas ir izņēmums no mantisko jautājumu risināšanas kārtības pamata kriminālprocesā, tāpēc šim procesam var būt noteikti atšķirīgi noteikumi, kas vērsti uz tā mērķa ātru un efektīvu sasniegšanu. Lieta bija ierosināta pēc vairāku privātpersonu konstitucionālajām sūdzībām. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka Kriminālprocesa likuma 631. panta trešā daļa neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajā teikumā ietvertajām tiesībām uz taisnīgu tiesu, proti, esot liegta iespēja pārbaudīt tāda apgabaltiesas lēmuma tiesiskumu, ar kuru viņiem piederošā manta pirmo reizi atzīta par noziedzīgi iegūtu un konfiscēta, jo saskaņā ar apstrīdēto normu šāds apgabaltiesas lēmums nav pārsūdzams kasācijas instancē. Lai noskaidrotu, vai apstrīdētā norma atbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam, ST pārbaudījusi, kāds bijis...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 2025. gada 28. februārī pieņēma spriedumu lietā SKA‑1/2025, kurā interpretēts jēdziens „ārpakalpojuma grāmatvedis”. Senāts secināja, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (Legalizācijas novēršanas likums) 3. panta pirmās daļas 3. punktā ietvertais jēdziens „ārpakalpojuma grāmatvedis” atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2015.gada 20.maija Direktīvas (ES) 2015/849 2.panta 1. punkta 3. apakšpunkta „a” punktā ietvertajam jēdzienam „ārštata grāmatvedis” un attiecas uz fiziskajām vai juridiskajām personām, kas, veicot profesionālo darbību, trešajām personām neatkarīgi sniedz tādus grāmatvedības pakalpojumus kā kontu izveide, kārtošana vai kontrole. Šajā jēdzienā neietilpst juridiska persona, kura grāmatvedības pakalpojumus sniedz vienīgi savām saistītajām personām resursu optimizēšanas nolūkos. Proti, sabiedrībām, kurām ir tie paši valdes locekļi, kapitāldaļu turētāji un patiesie labuma guvēji, lai ietaupītu resursus un katrai sabiedrībai nebūtu jāiegādājas atsevišķas grāmatvedības datorprogrammas licences. Atgādinām, ka Senāts vērsās Eiropas Savienības Tiesā (EST), citstarp uzdodot šādu prejudiciālo jautājumu: vai...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) par uzņēmuma negodīgu komercpraksi var uzlikt pienākumu samaksāt soda naudu. Šāda snakcija ir būtisks negodīgas komercprakses apkarošanas sistēmas elements, bez kura efektīva negodīgas komercprakses izbeigšana un izskaušana var būt neiespējama, lēma Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments, pieņemot 2025. gada 17. februārī spriedumu lietā Nr. A420210421, SKA-39/2025. Senāts norādījis, ka, atbilstoši Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma ( NKA likums) 15.2 panta pirmajai daļai (tiesību norma skatīta redakcijā, kas bija spēkā pārsūdzētā lēmuma pieņemšanas laikā) uzraudzības iestāde ir tiesīga par negodīgu komercpraksi uzlikt komercprakses īstenotājam soda naudu līdz 10% no tā pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne vairāk kā 100 000 eiro. Soda naudas apmērs ir nosakāms samērīgi ar izdarīto pārkāpumu, ņemot vērā komercprakses īstenotāja veiktos pasākumus pārkāpuma novēršanai un zaudējumu atlīdzināšanai. Senātam šajā lietā bija jāsniedz atbilde uz jautājumu, vai gadījumā, ja nav pieejams komercprakses īstenotāja gada pārskats par pēdējo finanšu gadu un...

Ir situācijas, kad cilvēks aizņemas naudu, bet dažādu iemeslu dēļ nespēj to atmaksāt noteiktajā termiņā. Šādos gadījumos kreditors var mēģināt atgūt parādu pats vai nodot šo uzdevumu citai personai – parādu piedzinējam. Ja ar cilvēku par parāda atmaksu sazinās cits kreditors, nevis tas, ar ko sākotnēji tika noslēgts līgums, vai arī kreditora vārdā sāk rīkoties parādu piedzinējs, bieži vien rodas jautājumi par datu apstrādes tiesiskumu. Datu Valsts inspekcija (DVI) regulāri saņem jautājumus no iedzīvotājiem, vai viņu datu nodošana citai personai šādos gadījumos ir likumīga. Cesija Viens no veidiem, kā cilvēks var nonākt situācijā, kurā pie viņa par parāda atgūšanu vēršas (un tātad apstrādā viņa datus) cita persona, nevis sākotnējais kreditors, ir prasījuma tiesību nodošana jeb cesija. Tas nozīmē, ka sākotnējais kreditors ir nodevis savas tiesības saņemt parāda atmaksu citai personai, kas tādējādi kļūst par jauno kreditoru. Jānis ir aizņēmies no Andra 1000 eiro, vienojoties, ka nauda tiks atdota pēc mēneša. Pa to...

Lai mazinātu birokrātiju iedzīvotāju saziņā ar iestādēm, Saeima 10. aprīlī konceptuāli atbalstīja deputātu grupas rosinātos grozījumus Iesniegumu likumā, kas paredz īsākus termiņus iestādēm atbilžu sniegšanai uz iedzīvotāju iesniegumiem. Izmaiņas likumā paredz, ka iestādei atbilde uz iesniegumu pēc būtības jāsniedz saprātīgā termiņā, bet ne vēlāk kā 10 darba dienu laikā. Patlaban uz iesniegumu jāatbild mēneša laikā. Savukārt, ja objektīvu iemeslu dēļ divu nedēļu laikā uz iesniegumu nebūs iespējams atbildēt, iestāde šo termiņu varēs pagarināt līdz vienam mēnesim, par to informējot iesniedzēju. Tāpat grozījumi paredz, ka iestāde piecu darba dienu laikā iesniegumu, kas nav tās kompetencē, varēs pārsūtīt citai iestādei. Savukārt, ja iestādes ieskatā tas ir lietderīgi, tā iesniegumu varēs nepārsūtīt, bet informēt iesniedzēju, kurai citai iestādei tas būtu adresējams. Patlaban iesnieguma autors par iesnieguma pārsūtīšanu citai iestādei jāinformē septiņu darbdienu laikā no iesnieguma saņemšanas. Atbildes uz iesniegumiem ir daļa no politikas veidošanas un ieviešanas, kas ietilpst valsts pārvaldes iestāžu pamata pienākumos un nevar...

Satversmes tiesa martā pieņēmusi spriedumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas sistēmu patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem. Ar 2025. gada 28. marta spriedumu lietā Nr. 2024-04-01 patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem noteiktā uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas sistēma atzīta par atbilstošu Satversmes 91. panta pirmajam teikumam, kā arī 105. panta pirmajam un trešajam teikumam. Lieta tika ierosināta pēc vairāku privātpersonu – patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju – konstitucionālajām sūdzībām. Tajās norādīts, ka ar apstrīdētajām Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normām radītā nodokļa piemaksas sistēma pārkāpj tiesiskās vienlīdzības principu un nesamērīgi ierobežo tiesības uz īpašumu. Satversmes tiesa atzina, ka šī sistēma neparedz nesamērīgu slogu patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem un nav pamata to atzīt par konfiscējošu. Apstrīdētās normas ir vērstas uz ieņēmumu nodrošināšanu valsts budžetā un izmantošanu visas sabiedrības labklājības aizsardzībai. Tāpēc labums, ko no tās iegūst sabiedrība, ir lielāks par atsevišķu nodokļu maksātāju tiesību ierobežojumu. Tādējādi ar apstrīdētajām normām noteiktais tiesību uz īpašumu ierobežojums ir samērīgs. Savukārt, vērtējot, vai...

Datu valsts inspekcija 2024. gadā veica preventīvu pārbaudi trīsdesmit Latvijā reģistrētu komersantu, kuru pamatdarbība saistīta ar mazumtirdzniecību pa pastu vai interneta veikalos, tīmekļa vietnēs publicētajām privātuma politikām. Tās ietvaros tika pārbaudīta privātumu politiku satura atbilstība Vispārīgās datu aizsardzības regulas (Datu regulas) 13. un 14. panta prasībām. Šī pārbaude bija nepieciešama, lai apzinātu Datu valsts inspekcijas līdzšinējā ieguldījuma rezultātus. Proti, vai tie atspoguļojas pārziņu privātuma politikās, un lai pārbaudītu, vai komersantu publicētā informācija ir skaidra, saprotama un atbilstoša Datu regulai. Pārbaude pamatā tika veikta, salīdzinot pārziņu privātuma politikās sniegto informāciju ar Datu regulas 13. pantā (pārbaudes gaitā secināts, ka visi pārziņi iegūst datus vien no datu subjekta, līdz ar to Datu regulas 14. panta nosacījumu izpilde netika pārbaudīta) norādīto obligāti sniedzamo informāciju. Tāpat paralēli pamata pārbaudei tika vērsta uzmanība arī uz politikas atrašanās vietu, pārredzamību un uz virspusēji pamanāmām nepilnībām, piemēram, nepareizi uzstādītu sīkdatņu baneri vai arī to, ka politika pieejama...

Pēc apspriešanās Valsts kancelejas direktora vadītajā rīcības grupā, kuras mērķis ir nodrošināt sistēmisku birokrātijas un administratīvā sloga mazināšanu, un Saeimas Valsts pārvaldes pašvaldības komisijas vadītāja Oļega Burova aicinājuma Ekonomikas ministrija attiecīgajai Saeimas komisijai nosūtījusi likumprojektu “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā”. Likumprojekts risinās ilgstoši pastāvošo problēmu, ka dzīvokļu īpašnieku kopībām ir ierobežotas iespējas iesaistīties daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanas jomā, jo paredzēs dzīvokļu īpašnieku kopību kā tiesību subjekta reģistrāciju. Dzīvokļu īpašnieku kopībām tiks piešķirts identifikators, kā arī norādīts pārstāvis, tāpat tiks paredzēta procedūra to patiesā labuma guvēju atklāšanā. "Ekonomikas ministrijas sagatavotais likumprojekts novērš būtiskus birokrātiskus šķēršļus māju kopīpašniekiem dibināt energokopienas, sniedz iespēju vieglāk pieņemt lēmumus par saules paneļu uzstādīšanu kopīpašumos, kā arī operatīvāk virzīt citu saimnieciska rakstura jautājumu risināšanu. Likumprojekts ir risinājums gadiem ilgi samilzušai problēmai un nozarē ir ļoti gaidīts," uzsver Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis. Šobrīd kredītiestādes neslēdz aizdevuma līgumus ar dzīvokļu īpašnieku kopībām, līdz ar to dzīvokļu īpašniekiem, lai veiktu ēku...

Atgādinām, ka no 1. aprīļa stājas spēkā Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi Civilprocesa likumā, kas pilnveidos saistību piespiedu izpildīšanas brīdinājuma kārtību, padarot to ātrāku un vienkāršāku, kā arī atvieglos valsts nodevu aprēķināšanas kārtību. Tāpat grozījumi paredz efektīvāku pagaidu aizsardzību pret vardarbību un taisnīgāku tiesāšanās izdevumu noteikšanu ģimeņu strīdos. Vairumā gadījumu samazināsies valsts nodevas apjoms civillietās No 1. aprīļa Civilprocesa likumā noteiktas valsts nodevas fiksētā veidā, pilnībā atsakoties no sarežģītās nodevu aprēķināšanas procentuālā izteiksmē. Turpmāk katra persona varēs ērti pārliecināties par savam gadījumam atbilstošu valsts nodevas apmēru, neveicot aprēķinus. Izmaiņu rezultātā samazinās valsts nodevas apmērs prasībām, kas novērtējamas naudas summā līdz 40 000 eiro, jo procentuāli lielākais tiesā iesniegto prasības pieteikumu skaits ir tieši par šādas vērtības prasībām. Grozījumi paredz arī noteikt maksimālo valsts nodevas apmēru jeb valsts nodevas "griestus" – 25 000 eiro apmērā. VALSTS NODEVU APMĒRI PAR PRASĪJUMU, KAS NOVĒRTĒJAMS NAUDAS SUMMĀ Prasījuma summa (eiro) Valsts nodeva (eiro) līdz 1 000 80...

Satversmes tiesa 28. martā, pieņēma spriedumu lietā Nr. 2024-04-01 "Par Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4.1 panta pirmās, otrās un ceturtās daļas, 17. panta 7.1 daļas un pārejas noteikumu 52. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam un trešajam teikumam". Satversmes tiesa atzina par Satversmei atbilstošu uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemaksas sistēmu, ciktāl tā attiecas uz patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem. Tiesa uzsvēra, ka likumdevēja izraudzītais UIN aprēķināšanas princips ir pamatots ar objektīviem un racionāliem apsvērumiem. Lieta ierosināta pēc piecu juridisku personu pieteikumiem, kuru galvenais komercdarbības veids ir kreditēšanas pakalpojumu sniegšana. Apstrīdētās Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normas noteic pienākumu patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem veikt UIN piemaksu 20% apmērā, arī tad, ja netiek veikta peļņas sadale. Šādu piemaksu likumdevējs esot noteicis saistībā ar patērētāju kreditētāju un kredītiestāžu šķietami gūto virspeļņu. Pieteikumu iesniedzējas uzskata, ka apstrīdētās normas ierobežo tām Latvijas Republikas Satversmes 91. pantā noteiktās pamattiesības, jo bez objektīva un...

Ārzemniekam — jebkuras valsts, izņemot Eiropas Savienības, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts, Šveices Konfederācijas vai Brazīlijas Federatīvās Republikas, pilsonim, kuriem nav Latvijā izsniegta vīza vai uzturēšanās atļauja, pirms ieceļošanas Latvijā būs jāsniedz konkrētas ziņas par sevi, radiniekiem un ceļojuma mērķi. Šādus grozījumus Imigrācijas likumā un grozījumus Latvijas Republikas valsts robežas likumā 26. martā galīgajā lasījumā atbalstīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Izmaiņas nepieciešamas, lai stiprinātu valsts drošību un robežas apsardzības efektivitāti. Tā, piemēram, būs pienākums iesniegt valsts apdraudējuma novēršanai nepieciešamās ziņas par: ceļojuma (ieceļošanas) mērķi; plānoto uzturēšanās laiku un vietu; ceļošanas maršrutu; kontaktinformāciju; informāciju par personas vai tā tuvinieka ieņemtiem vēlētiem amatiem; kandidēšanu vēlēšanās; esošo vai bijušo valsts vai pašvaldības amatpersonas statusu; dienestu bruņotajos spēkos, specdienestos, robežsardzē, muitā vai iekšlietu, tieslietu vai ārlietu (arī diplomātiskajā) dienestā. Grozījumus Saeimā iesniegusi parlamenta Nacionālās drošības komisija, akcentējot, ka Krievija un Baltkrievija neatturēsies arī...

Latvijā naktī uz svētdienu, 30. martu, plkst. 3 notiks pāreja uz vasaras laiku, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu. Laika maiņa notiek, ņemot vērā, ka Eiropas Savienības (ES) līmenī vienots redzējums par jauniem nosacījumiem attiecībā uz laika maiņu divas reizes gadā nav vēl panākts un joprojām ir spēkā iepriekš apstiprinātā kārtība: vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai. Līdz ar to vasaras laiks šogad būs spēkā līdz 26. oktobrim. Vasaras laiks Latvijā pirmo reizi tika ieviests 1981. gadā. Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka Ministru kabineta 2010. gada 26. oktobra noteikumi Nr. 1010 “Par pāreju uz vasaras laiku”. Noteikumos minēts, ka Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā plkst. 03:00 pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst. 04:00 – vienu stundu atpakaļ. Savukārt Eiropas Savienības ietvaros pāreju uz vasaras laiku nosaka...

Ņemot vērā pašreizējo Kontu reģistra funkcionalitātes apjomu, tiesībaizsardzības iestādēm nav iespējas identificēt līdzekļu esamību slēgtos kontos – Kontu reģistrā nav atzīmes par to, vai slēgtā konta atlikums ir ticis pārskaitīts uzglabāšanai uz citu kontu. Līdz ar to nav iespējams iegūt ziņas par visiem personas finanšu līdzekļiem, kurus kriminālprocesa ietvaros būtu iespējams iesaldēt vai arestēt. Kā to ir norādījušas pašas iestādes, pašlaik kriminālprocesa ietvaros nav iespējams pilnvērtīgi iegūt informāciju par personas mantisko stāvokli – visiem finanšu līdzekļiem, kurus kriminālprocesa ietvaros būtu iespējams iesaldēt, arestēt vai konfiscēt. Lai paplašinātu kontu reģistra lietotāju iespējas saņemt plašāku informāciju par klientu slēgtajiem kontiem, Finanšu ministrija sadarbībā ar Iekšlietu ministriju ir sagatavojusi un iesniegusi Ministru kabinetā grozījumus Kontu reģistra likumā. Ar tiem tiesībsargājošajām iestādēm būs sniegta iespēja efektīvāk īstenot normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. Ar likumprojektu tiek noteikts pienākums ziņu sniedzējiem kontu reģistrā iekļaut ziņas par konta slēgšanas datumu, un norādīt, vai konts ir slēgts ar atlikumu. Vienlaikus tiek...

Tiesību akti, kas nosaka ierobežojumus rīcībai ar nekustamo īpašumu un par to paredzētās kompensācijas, nav pilnīgi un sakārtoti. Tie ir fragmentāri, nav saskaņoti ar visām iesaistītajām nozarēm, daudzos gadījumos vērojams pat konsekvences trūkums kompensāciju noteikšanā un samērīguma neievērošana ierobežojumu kritēriju noteikšanā. To atklāj Tiesībsarga uzdevumā veiktais pētījums “Nekustamā īpašuma apgrūtinājumu un kompensāciju kartēšana”. Tiesībsargs līdz šī gada 6. jūlijam sagaida skaidru Ministru kabineta redzējumu par jomas sakārtošanu. Ko nozīmē tiesības uz īpašumu un kā tās var ierobežot? Īpašuma tiesības uz kādu lietu vai nekustamo īpašumu nozīmē, ka īpašnieks var brīvi, pēc saviem ieskatiem rīkoties ar to. Tomēr šīs tiesības nav absolūtas un faktiski vienmēr ir pakļautas zināmiem ierobežojumiem. Cilvēktiesību standarti pieļauj un noteiktos gadījumos atzīst par nepieciešamiem ierobežojumus, ja tie ir noteikti leģitīma mērķa labad, ir samērīgi un par tiem ir paredzēta taisnīga kompensācija. Būtiska nianse – tie nebūs samērīgi, ja cilvēku/-s ierobežos vairāk, nekā sabiedrība gūs labumu no tā. Tāpat katra...

Līguma noteikums, kas jaunam sportistam paredz pienākumu maksāt daļu no saviem ienākumiem, ja viņš kļūst par profesionālu sportistu, var būt negodīgs. Šāda noteikuma negodīgums valsts tiesai jāizvērtē, ņemot vērā it īpaši tā skaidrību un saprotamību attiecībā pret saistību ekonomiskajām sekām, ļauj secināt Eiropas Savienības Tiesas spriedums lietā C-365/23. 2009. gadā jauns nepilngadīgs sportists, kuru pārstāvēja viņa vecāki, noslēdza līgumu ar Latvijas uzņēmumu, kas sportistiem piedāvā pakalpojumu kopumu to profesionālo spēju un karjeras attīstībai. Šī līguma mērķis bija šim jaunajam sportistam nodrošināt veiksmīgu profesionāla sportista karjeru basketbolā. Minētajā līgumā, kas noslēgts uz 15 gadiem, bija paredzēti dažādi pakalpojumi, piemēram, treniņi speciālistu uzraudzībā un sporta medicīnas pakalpojumi, psihologa pakalpojumi, kā arī atbalsts mārketinga, juridisko pakalpojumu un grāmatvedības jomās. Jaunais sportists par to apņēmās – ja viņš kļūtu par profesionālu sportistu – maksāt šim uzņēmumam 10% atlīdzību no visiem neto šī līguma darbības laikā gūtajiem ienākumiem par attiecīgā sporta veida spēlēšanu, kā arī no reklāmas,...