TIESĪBAS

Gadījumos, kad vēlaties atrast vai sazināties ar radu, senu draugu, paziņu vai citu personu, kura adresi esat pazaudējis, aizmirsis vai nezināt, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) piedāvā izmantot maksas pakalpojumu - vēstules vai ziņas pārsūtīšanu meklējamai personai. Taču jāņem vērā, ka normatīvo aktu regulējums fizisko personu datu aizsardzības jomā aizliedz PMLP izpaust ziņas no Fizisko personu reģistra par citu personu, ja meklējamā persona tam nav devusi savu piekrišanu. Pakalpojuma ietvaros PMLP nosūtīs jūsu sagatavotu vēstuli meklējamam adresātam ierakstīta pasta sūtījuma veidā uz personas deklarēto, reģistrēto vai ārvalstī norādīto dzīvesvietas adresi, par kuru ziņas ir iekļautas Fizisko personu reģistrā. PMLP rakstveidā informēs par vēstules nosūtīšanas datumu, kā arī par to, ja gadījumā vēstule PMLP tiks atgriezta kā nesaņemts sūtījums. Gadījumā, ja meklējamai personai būs aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, tad pārsūtāmo vēstuli būs iespēja pārsūtīt elektroniski, uz personas oficiālo elektronisko adresi. Kā iespējams pieprasīt pakalpojumu? Lai pieteiktu pakalpojumu...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2025. gada 30. maija lēmums lietā Nr. 670002625, SKA‑570/2025, attiecas uz personas strīdu ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) saistībā ar rezidenta statusa noteikšanu nodokļu piemērošanai. Senāts lēma, ka VID tikai klasificē nodokļu maksātāju kā rezidentu vai nerezidentu, bet tas neietekmē nodokļu maksātāja tiesisko stāvokli un nerada tiesiskas sekas, tāpēc tas nav administratīvais akts, ko var pārsūdzē. Situācijas apraksts Pieteicējs vērsās VID ar lūgumu mainīt rezidenta statusu un atzīt, ka pieteicējs ir ārvalsts nodokļu maksātājs jeb nerezidents. VID atteica atzīt, ka pieteicējs ir nerezidents. Arī ar VID ģenerāldirektora lēmumu noraidīts pieteicēja lūgums par nerezidenta statusa piemērošanu. Lēmumā norādīts, ka to var pārsūdzēt administratīvā procesa kārtībā. Pieteicējs vērsās Administratīvajā rajona tiesā un lūdza noteikt viņam Latvijas nerezidenta statusu nodokļu normatīvo aktu piemērošanai. Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša lēmumu pieteikumu atteikts pieņemt, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 191. panta...

Starpinstitūciju saskaņošanai līdz 18. jūlijam bija nodots Iekšlietu ministrija sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”. Likumprojekts valdībā jāiesniedz līdz 1. septembrim. 2023. gada 14. februārī portālā www.ManaBalss.lv tika uzsākta Latvijas pilsoņu parakstu vākšanas iniciatīva "Deklarēšanās īpašumā tikai ar īpašnieka atļauju", kas tika pamatota ar to, ka ir pārāk daudz gadījumu, kad nekustamajā īpašumā bez jebkāda tiesiska pamata ir deklarējušās nepazīstamas personas. Vienlaikus vēršot uzmanību uz to, ka ir veicamas sarežģītas un laikietilpīgas darbības personas nepamatoti deklarētās dzīvesvietas anulēšanai, kā arī tiek saņemti nepamatoti rēķini par publiskiem pakalpojumiem. Problēmas apraksts Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 3. pants nosaka, ka dzīvesvieta ir jebkura personas brīvi izraudzīta ar nekustamo īpašumu saistīta vieta (ar adresi), kurā persona labprātīgi apmetusies ar tieši vai klusējot izteiktu nodomu tur dzīvot, kurā dzīvot tai ir tiesisks pamats un kuru šī persona atzīst par vietu, kur tā sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību. Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 20. oktobra noteikumiem...

Eiropas Savienības (ES) tieslietu un iekšlietu ministri ir vienisprātis, ka ES ir jāpalīdz uzņēmējiem atvieglot administratīvo slogu personas datu aizsardzībā, informē Tieslietu ministrija. Kopenhāgenā rīkotajā neformālajā sanāksmē 23. jūlijā ES ministri apsprieda datu regulas piemērošanu tā, lai mazinātu administratīvo slogu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Ministri bija vienisprātis, ka jāturpina stiprināt ES konkurētspēju, mazinot birokrātiju. Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere norāda, ka Eiropas uzņēmumiem ir jāpalīdz kļūt konkurētspējīgākiem globālā līmenī, it īpaši šajā mākslīgā intelekta attīstības laikmetā. Vienlaikus svarīgi saglabāt augstu personas datu aizsardzības standartu. Prasībām jābūt saprātīgām un piemērotām situācijas būtībai, lieki neapgrūtinot datu regulas piemērotājus un ļaujot vairāk koncentrēties uz inovācijām un uzņēmējdarbības attīstību. Administratīvo slogu jāmazina ar riskos balstītu pieeju, skaidrām vadlīnijām un apmācībām, īpaši mazajiem uzņēmumiem un nevalstiskajām organizācijām, vienlaikus saglabājot datu regulu kā globālu standartu un nepārskatot to, kamēr nav pilnībā izsmelti esošie mehānismi. Jebkuras turpmākas pilnveides jāsagatavo ciešā dialogā ar uzņēmējiem, viņa uzsver. Tāpat ministre uzver nepieciešamību meklēt...

Nodokļu un muitas lietu prokuratūras prokurore nodevusi tiesai krimināllietu, kurā trīspadsmit personas apsūdzētas par grāmatvedības manipulācijām - to, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijās uzrādīja faktiski nenotikušus ar PVN apliekamus darījumus, ar ko nodarīja valstij ievērojamus zaudējumus – 277 397,16 eiro apmērā. Katram veicot savus pienākumus, gada laikā organizētas grupas dalībnieki nodrošināja faktiski nenotikušu ar PVN apliekamu darījumu uzrādīšanu savā kontrolē esošu uzņēmumu PVN deklarācijās, lai šie uzņēmumi varētu prettiesiski izmantot tiesības uz PVN priekšnodokļa atskaitījumiem par fiktīviem darījumiem ar citiem organizētās grupās kontrolē esošiem uzņēmumiem. Atbilstoši iepriekš noteiktajai lomu sadalei organizētās grupas dalībnieki meklēja personas, uz kurām reģistrēt uzņēmumus un kuras uzņēmumu saimniecisko darbību pašas faktiski neveiks, bet par samaksu pildīs organizētās grupas dalībnieku norādījumus. Tāpat tika veikta dokumentu noformēšana uz fiktīvām amatpersonām iesniegšanai Uzņēmumu reģistrā, lai uz tām reģistrētu uzņēmumus. Savukārt kādai no personām bija uzticēta uzņēmumu grāmatvedības organizēšana, tai skaitā fiktīvu darījumu apliecinošu dokumentu sagatavošana, pārskaitījumu veikšana un deklarāciju...

Valdība 8. jūlijā apstiprināja Tieslietu ministrijas sagatavoto grozījumu Ministru kabineta 2022. gada 20. septembra noteikumos Nr. 585 "Tiesu administrācijas nolikums", kas ļaus Tiesu administrācijai pēc savas iniciatīvas atmaksāt personu veiktos maksājumus, ja konstatēta kļūda maksājumā vai tas noteiktajā termiņā nav izmantots. Noteikumu projektā tiek precizēts pielikums, kur 1., 2. un 4. punktā tiek noteikta Tiesu administrācijai iespēja rīkoties pēc savas iniciatīvas un atmaksāt personām attiecīgo maksājumu vai sniegt atzinumu par tā atmaksu, tādējādi nodrošinot iespēju Tiesu administrācijai rīkoties bez personu iesnieguma saņemšanas. Šo noteikumu pielikums tiek papildināts ar 4. punktu, kas noteic viena gada termiņu, pēc kura Tiesu administrācija sniedz atzinumu par iemaksātā maksājuma atmaksāšanu vai atmaksā maksājumu tā veicējam, ja maksājums nav izmantots gada laikā no tā saņemšanas dienas. Līdz ar to tiks nodrošināts, ka Tiesu administrācija iespēju pēc savas iniciatīvas fiziskajām un juridiskajām personām atmaksā (vai sniedz atzinumu par šādu maksājumu atmaksu): 1) kļūdaini iemaksātos maksājumus, kam nav konstatējama...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments saistībā ar lietu Nr.: SKA-33/2025 (A420224821) ir iesniedzis pieteikumu Satversmes tiesā, apstrīdot normu, kas liedz sociālajā apdrošināšanas stāžā ieskaitīt padomju saimniecībā (sovhozā) veikto darbu pirms 15 gadu vecuma. Senāts uzskata, ka šāda regulējuma atšķirīgā attieksme pret kolhozos un sovhozā strādājušajiem pārkāpj tiesiskās vienlīdzības principu un ierobežo personas tiesības uz sociālo nodrošinājumu. Senāts lūdz Satversmes tiesai izvērtēt Ministru kabineta 2002. gada 23. aprīļa noteikumu Nr. 165 “Apdrošināšanas periodu pierādīšanas, aprēķināšanas un uzskaites kārtība” 20.1. apakšpunktu atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 109. pantam. Minētā norma nosaka, ka sociālās apdrošināšanas stāžā ieskaitāms tikai tāds darbs iestādēs, organizācijās un uzņēmumos, kas veikts no likumā noteiktā minimālā vecuma, kurā drīkst nodibināt darba tiesiskās attiecības. Pieteicēja vērsās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA), lūdzot pārrēķināt invaliditātes pensiju, ņemot vērā arhīva izziņu par darbu padomju saimniecībā “Virbi” laikā no 1976. līdz 1981. gadam. VSAA darba stāžā ieskaitīja tikai tos gadus, kad darbs...

Latvijas Republikas Senāts atstājis spēkā Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) uzdots atlīdzināt likvidējamajai AS "ABLV Bank" izdevumus, kas radušies, uzglabājot kriminālprocesā arestētus bezskaidras naudas līdzekļus. Senāts lietu (SKA-230/2025 (A420248322)) izskatīja kopsēdē. KNAB kriminālprocesā 2020. gada februārī arestēja "ABLV Bank" kontā esošu mantu, kas saistīta ar noziedzīgu nodarījumu. Tā kā banka vairs nedrīkstēja sniegt licencētos finanšu pakalpojumus un glabāt līdzekļus savos kontos (saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas lēmumu par licences anulēšanu), arestētā manta tika turēta Latvijas Bankas kontā. Saskaņā ar noslēgto līgumu nosacījumiem un negatīvo procentu likmi bankai šīs glabāšanas laikā radās izdevumi. "ABLV Bank" lūdza KNAB šos izdevumus atlīdzināt, taču saņēma atteikumu, tādēļ banka vērsās tiesā. Administratīvā apgabaltiesa atzina, ka izdevumi par arestētās mantas uzglabāšanu radušies, izpildot tieši KNAB pieņemto lēmumu, nevis likvidācijas dēļ. Tiesas ieskatā "ABLV Bank" nebija brīvas izvēles - tā rīkojās, pildot tiesību aktos noteiktās prasības. Pieteicēja norādīja, ka, ja manta nebūtu arestēta,...

Latvijas Republikas Senāts 2025. gada 20. jūnijā pieņēma nozīmīgu lēmumu maksātnespējas lietā, kas ietekmēs turpmāko tiesu praksi par fizisko personu parādu dzēšanu. Senāts apmierināja ģenerālprokurora protestu, uzsverot, ka patērētāju "ātro kredītu" izmantošana un ieguldījumi kriptovalūtās nav pietiekams pamats atteikt saistību dzēšanas procedūru. Turklāt Senāts norādīja – arī kredītdevējiem ir pienākums atbildīgi izvērtēt aizņēmēja maksātspēju, un šo aspektu tiesām jāvērtē līdztekus parādnieka individuālajai atbildībai. Ģenerālprokurora ieskatā ir nesamērīgi atbildību par neapdomīgu saistību uzņemšanos saistīt vienīgi ar parādnieci, jo kredītu devējiem pirms lēmuma pieņemšanas par patēriņa kredītu piešķiršanu ir noteiktas pastiprinātas prasības izvērtēt patērētāju spējas atmaksāt kredītu. Tiesa parādniecei nepiemēroja saistību dzēšanas procedūru, secinot, ka trīs gadu laikā kopš viņas maksātnespējas procesa pasludināšanas parādniece bija regulāri uzņēmusies patēriņa kredītu jeb “ātro kredītu” saistības, savukārt agrākās patēriņa kredītu saistības pārfinansēja ar jauniem patēriņa kredītiem, kā arī tīmekļa vietnē pārskaitīja 1044,24 eiro par kriptovalūtas iegādi. Protestā ģenerālprokurors vērsa uzmanību, ka gandrīz visi šajā lietā vērtētie parādnieces...

Eiropas Savienības Tiesas (EST) virspalātas 2025. gada 24. jūnija spriedums lietā C-351/23/ GR REAL noteic, ka patērētāju aizsardzība un prasība par efektīvu tiesību aizsardzību tiesā paredz, ka patērētājiem noteiktos apstākļos jābūt iespējai apstrīdēt tās īpašumtiesību nodošanas trešai personai likumību, kura veikta pēc piespiedu piedziņas vēršanas uz hipotēku, kas nodibināta uz patērētāju ģimenes mājokli. Tā tas ir gadījumā, ja patērētājiem bija liegta iespēja tiesā panākt piedziņas apturēšanu vai atzīšanu par spēkā neesošu tādēļ, ka līgumā, uz kuru balstīta minētā piedziņa, ir negodīgs noteikums, lai gan ir apstiprinoši netieši pierādījumi par šī noteikuma iespējamo negodīgumu un pircējs īpašumtiesību nodošanas brīdī bija informēts par šādu tiesvedību. Situācijas apraksts Slovākijas apgabaltiesa skatīja lietu, kurā sabiedrība, kas ārpustiesas izsolē iegādājās ģimenes mājokli, ir cēlusi prasību par nekustamā īpašuma bijušo īpašnieku izlikšanu no mājokļa. Šiem bijušajiem īpašniekiem bija piešķirts ar šo mājokli nodrošināts hipotekārais aizdevums. Viņi apgalvo, ka ir pārkāptas viņu kā patērētāju tiesības, un tāpēc atsakās...

Vai kapitālsabiedrības valdes loceklim ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, bet šo tiesību neizmantošanas gadījumā pēc atsaukšanas no valdes locekļa amata – tiesības saņemt kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu? Uz šādu jautājumu ir atbildējis Latvijas Republikas Senāts, 22. maijā skatot lietu Nr. C771426723, SKC-113/2025. Prasītājs savas tiesības saņemt atlīdzību par neizmantoto ikgadējo atvaļinājumu pamato ar Darba likuma 149. panta piekto daļu, kas šādas tiesības piešķir darbiniekam. Prasītāja ieskatā viņš attiecībā pret atbildētāju atradās pakļautības attiecībās un veica algotu darbu valdes locekļa amatā. Senāts jau iepriekš ir secinājis, ka kapitālsabiedrības valdes loceklis savus pienākumus veic uz pilnvarojuma līguma pamata, līdz ar to jebkurš valdes loceklim piešķirtais uzdevums sabiedrības interešu pārstāvības īstenošanai vērtējams atbilstoši Komerclikumam un citām tiesību normām, kas regulē tiesiskās attiecības starp pilnvarotāju un pilnvarnieku. Vadības līguma noslēgšanas laikā bija spēkā Darba likuma 44. panta trešā daļa (izslēgta ar 2014. gada 23. oktobra likumu, kas stājās spēkā 2015....

Atbildot uz virsrakstā minēto jautājumu, vērts ieskatīties Senāta Civillietu departaments 2023. gada 30. martā pieņemtajā spriedumā Nr. C24160116, SKC-3/2023. Kasācijas sūdzībā cita starpā tiek prasīts piedzīt no atbildētāja summu, ko konkurences aizlieguma pārkāpumu dēļ uzņēmums bija izmaksājis kā kompensāciju darbiniekam un par kuru bija arī nomaksāti nodokļi. Ar darbinieku bija noslēgta vienošanos par komercnoslēpuma neizpaušanu un divus gadus ilgu konkurences ierobežojumu pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas. Kā izriet no sprieduma, bijušajam darbiniekam bija noteikta ikmēneša atlīdzība par konkurences ierobežojuma ievērošanu 4086 eiro, ieskaitot normatīvajos aktos paredzētos nodokļus. Saskaņā ar vienošanās uzņēmums izmaksāja personai minēto atlīdzību 67 580,81 eiro, kā arī papildus valsts kasē samaksāja ar to saistītos nodokļus: iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) 20 186,47 eiro un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) darba ņēmēja daļu 10 296,72 eiro, kopā – 98 064 eiro. Tāpat uzņēmums valstij samaksāja VSAOI darba devēja daļu 23 133,30 eiro. Taču tā kā darbinieks vienošanos...

Turpmāk mazkapitāla un viena īpašnieka sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) varēs reģistrēt digitāli bez jurista palīdzības, pastāstīja Uzņēmumu reģistra (UR) Galvenā valsts notāre Laima Letiņa. UR mājaslapā izveidots jauns risinājums, kura mērķis ir jaunajiem uzņēmējiem atvieglot uzņēmuma izveides procesu, jo uzņēmuma izveidei līdz šim bija nepieciešams sagatavot dažādus dokumentus, kas bija laikietilpīgi. Turpmāk mazkapitāla un viena īpašnieka uzņēmuma reģistrācijai būs tikai jāievada uzņēmuma nosaukums, pamatkapitāls, uzņēmuma dibinātāja, valdes locekļa un patiesā labuma guvēja informācija, kā arī cita likumā pieprasītā informācija, pēc kuras ievadīšanas nepieciešamie dokumenti tiks sagatavoti automātiski. Pēc tam uzņēmējam būs iespēja dokumentiem pievienot arī papildu informāciju, bet tas nav obligāti. Galvenā valsts notāre atzina, ka šobrīd uzņēmuma reģistrācijai fiziski vēl ir jāiesniedz arī pamatkapitāla izziņas dokuments. Tomēr Tieslietu ministrija (TM) Saeimā ir virzījusi grozījumus, pēc kuru pieņemšanas fiziski nebūs jāiesniedz arī šis dokuments. Viņa minēja, ka sākotnēji šo risinājumu paredzēts piedāvāt tikai mazajiem uzņēmējiem, kas veido 79% no 2024. gadā...

Šopavasar tehnoloģiju uzņēmums “Meta” paziņoja, ka mākslīgā intelekta apmācīšanai izmantos publisko saturu, ar ko pieaugušie (personas, kas sasniegušas 18 gadu vecumu) dalās uzņēmuma izstrādātajās platformās (piemēram, Instagram, Facebook) Eiropas Savienībā, brīdina Datu Valsts inspekcija. Kā norāda “Meta”, publiska informācija ir: cilvēka vārds; lietotājvārds; cilvēka profila fotogrāfija; aktivitātes publiskās grupās, lapās; publiskās aktivitātes, piemēram, komentāri, vērtējumi, atsauksmes; cits saturs, ko cilvēks var izvēlēties iestatīt kā publisku, piemēram, ierakstus, fotoattēlus un videoklipus, ko publicē savā profilā un kuri padarīti pieejami neierobežotam lokam. Minētā apstrāde paredz plašu lietotāju personas datu apstrādi, un tā var pārsniegt lietotāju gaidas par to, kā tiek izmantota ar viņiem saistīta informācija. Lietotājam var tikt radīta sajūta, ka viņam nav kontroles par savu datu apstrādi, kā arī tas var ietekmēt sociālo tīklu lietošanas paradumus. Cilvēki var sākt raizēties par publicētās informācijas apstrādes nolūkiem, rezultātiem, kā arī drošību. Lai arī izvirzītā mērķa – mākslīgā intelekta attīstīšanas – sasniegšanai tiek apstrādāti paša...

Eiropas Savienības (ES) Padome 12. jūnijā vienojusies par savu nostāju maksātnespējas procesu harmonizācijai ES ietvaros. Tuvinot nacionālās maksātnespējas sistēmas, ES kļūs pievilcīgāka ārvalstu un pārrobežu investoriem. Pašlaik investoriem, ieguldot citās ES valstīs, ir jāņem vērā atšķirīgi nacionālie maksātnespējas noteikumi. Pre-pack mehānisms Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem visās ES dalībvalstīs būs pieejams pre-pack mehānisms. Tas nozīmē, ka uzņēmuma pārdošana (vai tā daļas) tiek sagatavota un izrunāta jau pirms oficiāla maksātnespējas procesa uzsākšanas. Tādējādi pārdošanu var veikt un ienākumus gūt drīz pēc formāla maksātnespējas procesa sākšanas, kura mērķis ir uzņēmuma likvidācija. Pre-pack ietvaros būs iespējams automātiski nodot izpildes līgumus, t. i., līgumus, kas ir būtiski uzņēmuma darbības turpināšanai, no parādnieka pircējam bez līguma otras puses piekrišanas. Tomēr Padome ir iekļāvusi vairākus aizsardzības mehānismus, lai saglabātu līgumslēdzēju brīvību. Kreditoru komiteja Vēl viena jaunā norma ir tāda, ka noteiktos apstākļos būs obligāti jāizveido kreditoru komiteja...