TIESĪBAS

Valdība 8. jūlijā apstiprināja Tieslietu ministrijas sagatavoto grozījumu Ministru kabineta 2022. gada 20. septembra noteikumos Nr. 585 "Tiesu administrācijas nolikums", kas ļaus Tiesu administrācijai pēc savas iniciatīvas atmaksāt personu veiktos maksājumus, ja konstatēta kļūda maksājumā vai tas noteiktajā termiņā nav izmantots. Noteikumu projektā tiek precizēts pielikums, kur 1., 2. un 4. punktā tiek noteikta Tiesu administrācijai iespēja rīkoties pēc savas iniciatīvas un atmaksāt personām attiecīgo maksājumu vai sniegt atzinumu par tā atmaksu, tādējādi nodrošinot iespēju Tiesu administrācijai rīkoties bez personu iesnieguma saņemšanas. Šo noteikumu pielikums tiek papildināts ar 4. punktu, kas noteic viena gada termiņu, pēc kura Tiesu administrācija sniedz atzinumu par iemaksātā maksājuma atmaksāšanu vai atmaksā maksājumu tā veicējam, ja maksājums nav izmantots gada laikā no tā saņemšanas dienas. Līdz ar to tiks nodrošināts, ka Tiesu administrācija iespēju pēc savas iniciatīvas fiziskajām un juridiskajām personām atmaksā (vai sniedz atzinumu par šādu maksājumu atmaksu): 1) kļūdaini iemaksātos maksājumus, kam nav konstatējama...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments saistībā ar lietu Nr.: SKA-33/2025 (A420224821) ir iesniedzis pieteikumu Satversmes tiesā, apstrīdot normu, kas liedz sociālajā apdrošināšanas stāžā ieskaitīt padomju saimniecībā (sovhozā) veikto darbu pirms 15 gadu vecuma. Senāts uzskata, ka šāda regulējuma atšķirīgā attieksme pret kolhozos un sovhozā strādājušajiem pārkāpj tiesiskās vienlīdzības principu un ierobežo personas tiesības uz sociālo nodrošinājumu. Senāts lūdz Satversmes tiesai izvērtēt Ministru kabineta 2002. gada 23. aprīļa noteikumu Nr. 165 “Apdrošināšanas periodu pierādīšanas, aprēķināšanas un uzskaites kārtība” 20.1. apakšpunktu atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 109. pantam. Minētā norma nosaka, ka sociālās apdrošināšanas stāžā ieskaitāms tikai tāds darbs iestādēs, organizācijās un uzņēmumos, kas veikts no likumā noteiktā minimālā vecuma, kurā drīkst nodibināt darba tiesiskās attiecības. Pieteicēja vērsās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA), lūdzot pārrēķināt invaliditātes pensiju, ņemot vērā arhīva izziņu par darbu padomju saimniecībā “Virbi” laikā no 1976. līdz 1981. gadam. VSAA darba stāžā ieskaitīja tikai tos gadus, kad darbs...

Latvijas Republikas Senāts atstājis spēkā Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) uzdots atlīdzināt likvidējamajai AS "ABLV Bank" izdevumus, kas radušies, uzglabājot kriminālprocesā arestētus bezskaidras naudas līdzekļus. Senāts lietu (SKA-230/2025 (A420248322)) izskatīja kopsēdē. KNAB kriminālprocesā 2020. gada februārī arestēja "ABLV Bank" kontā esošu mantu, kas saistīta ar noziedzīgu nodarījumu. Tā kā banka vairs nedrīkstēja sniegt licencētos finanšu pakalpojumus un glabāt līdzekļus savos kontos (saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas lēmumu par licences anulēšanu), arestētā manta tika turēta Latvijas Bankas kontā. Saskaņā ar noslēgto līgumu nosacījumiem un negatīvo procentu likmi bankai šīs glabāšanas laikā radās izdevumi. "ABLV Bank" lūdza KNAB šos izdevumus atlīdzināt, taču saņēma atteikumu, tādēļ banka vērsās tiesā. Administratīvā apgabaltiesa atzina, ka izdevumi par arestētās mantas uzglabāšanu radušies, izpildot tieši KNAB pieņemto lēmumu, nevis likvidācijas dēļ. Tiesas ieskatā "ABLV Bank" nebija brīvas izvēles - tā rīkojās, pildot tiesību aktos noteiktās prasības. Pieteicēja norādīja, ka, ja manta nebūtu arestēta,...

Latvijas Republikas Senāts 2025. gada 20. jūnijā pieņēma nozīmīgu lēmumu maksātnespējas lietā, kas ietekmēs turpmāko tiesu praksi par fizisko personu parādu dzēšanu. Senāts apmierināja ģenerālprokurora protestu, uzsverot, ka patērētāju "ātro kredītu" izmantošana un ieguldījumi kriptovalūtās nav pietiekams pamats atteikt saistību dzēšanas procedūru. Turklāt Senāts norādīja – arī kredītdevējiem ir pienākums atbildīgi izvērtēt aizņēmēja maksātspēju, un šo aspektu tiesām jāvērtē līdztekus parādnieka individuālajai atbildībai. Ģenerālprokurora ieskatā ir nesamērīgi atbildību par neapdomīgu saistību uzņemšanos saistīt vienīgi ar parādnieci, jo kredītu devējiem pirms lēmuma pieņemšanas par patēriņa kredītu piešķiršanu ir noteiktas pastiprinātas prasības izvērtēt patērētāju spējas atmaksāt kredītu. Tiesa parādniecei nepiemēroja saistību dzēšanas procedūru, secinot, ka trīs gadu laikā kopš viņas maksātnespējas procesa pasludināšanas parādniece bija regulāri uzņēmusies patēriņa kredītu jeb “ātro kredītu” saistības, savukārt agrākās patēriņa kredītu saistības pārfinansēja ar jauniem patēriņa kredītiem, kā arī tīmekļa vietnē pārskaitīja 1044,24 eiro par kriptovalūtas iegādi. Protestā ģenerālprokurors vērsa uzmanību, ka gandrīz visi šajā lietā vērtētie parādnieces...

Eiropas Savienības Tiesas (EST) virspalātas 2025. gada 24. jūnija spriedums lietā C-351/23/ GR REAL noteic, ka patērētāju aizsardzība un prasība par efektīvu tiesību aizsardzību tiesā paredz, ka patērētājiem noteiktos apstākļos jābūt iespējai apstrīdēt tās īpašumtiesību nodošanas trešai personai likumību, kura veikta pēc piespiedu piedziņas vēršanas uz hipotēku, kas nodibināta uz patērētāju ģimenes mājokli. Tā tas ir gadījumā, ja patērētājiem bija liegta iespēja tiesā panākt piedziņas apturēšanu vai atzīšanu par spēkā neesošu tādēļ, ka līgumā, uz kuru balstīta minētā piedziņa, ir negodīgs noteikums, lai gan ir apstiprinoši netieši pierādījumi par šī noteikuma iespējamo negodīgumu un pircējs īpašumtiesību nodošanas brīdī bija informēts par šādu tiesvedību. Situācijas apraksts Slovākijas apgabaltiesa skatīja lietu, kurā sabiedrība, kas ārpustiesas izsolē iegādājās ģimenes mājokli, ir cēlusi prasību par nekustamā īpašuma bijušo īpašnieku izlikšanu no mājokļa. Šiem bijušajiem īpašniekiem bija piešķirts ar šo mājokli nodrošināts hipotekārais aizdevums. Viņi apgalvo, ka ir pārkāptas viņu kā patērētāju tiesības, un tāpēc atsakās...

Vai kapitālsabiedrības valdes loceklim ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, bet šo tiesību neizmantošanas gadījumā pēc atsaukšanas no valdes locekļa amata – tiesības saņemt kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu? Uz šādu jautājumu ir atbildējis Latvijas Republikas Senāts, 22. maijā skatot lietu Nr. C771426723, SKC-113/2025. Prasītājs savas tiesības saņemt atlīdzību par neizmantoto ikgadējo atvaļinājumu pamato ar Darba likuma 149. panta piekto daļu, kas šādas tiesības piešķir darbiniekam. Prasītāja ieskatā viņš attiecībā pret atbildētāju atradās pakļautības attiecībās un veica algotu darbu valdes locekļa amatā. Senāts jau iepriekš ir secinājis, ka kapitālsabiedrības valdes loceklis savus pienākumus veic uz pilnvarojuma līguma pamata, līdz ar to jebkurš valdes loceklim piešķirtais uzdevums sabiedrības interešu pārstāvības īstenošanai vērtējams atbilstoši Komerclikumam un citām tiesību normām, kas regulē tiesiskās attiecības starp pilnvarotāju un pilnvarnieku. Vadības līguma noslēgšanas laikā bija spēkā Darba likuma 44. panta trešā daļa (izslēgta ar 2014. gada 23. oktobra likumu, kas stājās spēkā 2015....

Atbildot uz virsrakstā minēto jautājumu, vērts ieskatīties Senāta Civillietu departaments 2023. gada 30. martā pieņemtajā spriedumā Nr. C24160116, SKC-3/2023. Kasācijas sūdzībā cita starpā tiek prasīts piedzīt no atbildētāja summu, ko konkurences aizlieguma pārkāpumu dēļ uzņēmums bija izmaksājis kā kompensāciju darbiniekam un par kuru bija arī nomaksāti nodokļi. Ar darbinieku bija noslēgta vienošanos par komercnoslēpuma neizpaušanu un divus gadus ilgu konkurences ierobežojumu pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas. Kā izriet no sprieduma, bijušajam darbiniekam bija noteikta ikmēneša atlīdzība par konkurences ierobežojuma ievērošanu 4086 eiro, ieskaitot normatīvajos aktos paredzētos nodokļus. Saskaņā ar vienošanās uzņēmums izmaksāja personai minēto atlīdzību 67 580,81 eiro, kā arī papildus valsts kasē samaksāja ar to saistītos nodokļus: iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) 20 186,47 eiro un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) darba ņēmēja daļu 10 296,72 eiro, kopā – 98 064 eiro. Tāpat uzņēmums valstij samaksāja VSAOI darba devēja daļu 23 133,30 eiro. Taču tā kā darbinieks vienošanos...

Turpmāk mazkapitāla un viena īpašnieka sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) varēs reģistrēt digitāli bez jurista palīdzības, pastāstīja Uzņēmumu reģistra (UR) Galvenā valsts notāre Laima Letiņa. UR mājaslapā izveidots jauns risinājums, kura mērķis ir jaunajiem uzņēmējiem atvieglot uzņēmuma izveides procesu, jo uzņēmuma izveidei līdz šim bija nepieciešams sagatavot dažādus dokumentus, kas bija laikietilpīgi. Turpmāk mazkapitāla un viena īpašnieka uzņēmuma reģistrācijai būs tikai jāievada uzņēmuma nosaukums, pamatkapitāls, uzņēmuma dibinātāja, valdes locekļa un patiesā labuma guvēja informācija, kā arī cita likumā pieprasītā informācija, pēc kuras ievadīšanas nepieciešamie dokumenti tiks sagatavoti automātiski. Pēc tam uzņēmējam būs iespēja dokumentiem pievienot arī papildu informāciju, bet tas nav obligāti. Galvenā valsts notāre atzina, ka šobrīd uzņēmuma reģistrācijai fiziski vēl ir jāiesniedz arī pamatkapitāla izziņas dokuments. Tomēr Tieslietu ministrija (TM) Saeimā ir virzījusi grozījumus, pēc kuru pieņemšanas fiziski nebūs jāiesniedz arī šis dokuments. Viņa minēja, ka sākotnēji šo risinājumu paredzēts piedāvāt tikai mazajiem uzņēmējiem, kas veido 79% no 2024. gadā...

Šopavasar tehnoloģiju uzņēmums “Meta” paziņoja, ka mākslīgā intelekta apmācīšanai izmantos publisko saturu, ar ko pieaugušie (personas, kas sasniegušas 18 gadu vecumu) dalās uzņēmuma izstrādātajās platformās (piemēram, Instagram, Facebook) Eiropas Savienībā, brīdina Datu Valsts inspekcija. Kā norāda “Meta”, publiska informācija ir: cilvēka vārds; lietotājvārds; cilvēka profila fotogrāfija; aktivitātes publiskās grupās, lapās; publiskās aktivitātes, piemēram, komentāri, vērtējumi, atsauksmes; cits saturs, ko cilvēks var izvēlēties iestatīt kā publisku, piemēram, ierakstus, fotoattēlus un videoklipus, ko publicē savā profilā un kuri padarīti pieejami neierobežotam lokam. Minētā apstrāde paredz plašu lietotāju personas datu apstrādi, un tā var pārsniegt lietotāju gaidas par to, kā tiek izmantota ar viņiem saistīta informācija. Lietotājam var tikt radīta sajūta, ka viņam nav kontroles par savu datu apstrādi, kā arī tas var ietekmēt sociālo tīklu lietošanas paradumus. Cilvēki var sākt raizēties par publicētās informācijas apstrādes nolūkiem, rezultātiem, kā arī drošību. Lai arī izvirzītā mērķa – mākslīgā intelekta attīstīšanas – sasniegšanai tiek apstrādāti paša...

Eiropas Savienības (ES) Padome 12. jūnijā vienojusies par savu nostāju maksātnespējas procesu harmonizācijai ES ietvaros. Tuvinot nacionālās maksātnespējas sistēmas, ES kļūs pievilcīgāka ārvalstu un pārrobežu investoriem. Pašlaik investoriem, ieguldot citās ES valstīs, ir jāņem vērā atšķirīgi nacionālie maksātnespējas noteikumi. Pre-pack mehānisms Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem visās ES dalībvalstīs būs pieejams pre-pack mehānisms. Tas nozīmē, ka uzņēmuma pārdošana (vai tā daļas) tiek sagatavota un izrunāta jau pirms oficiāla maksātnespējas procesa uzsākšanas. Tādējādi pārdošanu var veikt un ienākumus gūt drīz pēc formāla maksātnespējas procesa sākšanas, kura mērķis ir uzņēmuma likvidācija. Pre-pack ietvaros būs iespējams automātiski nodot izpildes līgumus, t. i., līgumus, kas ir būtiski uzņēmuma darbības turpināšanai, no parādnieka pircējam bez līguma otras puses piekrišanas. Tomēr Padome ir iekļāvusi vairākus aizsardzības mehānismus, lai saglabātu līgumslēdzēju brīvību. Kreditoru komiteja Vēl viena jaunā norma ir tāda, ka noteiktos apstākļos būs obligāti jāizveido kreditoru komiteja...

Latvijas maksātnespējas jomas attīstībā pēdējo gadu laikā vērojama pozitīva tendence, kuras pamatā ir uzsvars uz procesa kvalitāti un efektivitāti. 2024. gadā fiksēti vairāki pozitīvi rādītāji, kas liecina par būtiskiem uzlabojumiem maksātnespējas vides caurskatāmībā, administratīvo izmaksu samazināšanā un kreditoru interešu aizsardzībā. Straujš maksātnespējas procesa izmaksu kritums Maksātnespējas procesa izmaksas turpina samazināties - 2024. gadā tās ir vien 0,37 eiro par katru atgūto eiro, kas ir četras reizes mazāk nekā 2016. gadā (1,46 eiro). Šī pozitīvā tendence norāda uz ievērojamu administratīvo izdevumu samazināšanos un efektīvāku procesu kopumā. Izšķiroša loma šajā progresā ir Maksātnespējas kontroles dienesta īstenotiem uzraudzības pasākumiem un digitalizācijas risinājumu ieviešanai maksātnespējas jomā. Maksātnespējas procesa vidējais ilgums turpina samazināties Vidējais maksātnespējas procesa ilgums Latvijā 2024. gadā sarucis līdz 1,8 gadiem, kas ir zemākais rādītājs pēdējo četru gadu laikā. Tas veicina ātrāku uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, resursu pārdali un kreditoru interešu efektīvāku aizstāvību. Uzlabojumi panākti, pateicoties digitāliem rīkiem, riskos balstītai uzraudzībai un kā arī administratoru...

Satversmes tiesa 30. maijā pieņēma lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2024-19-01 “Par Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4.1 panta pirmās, otrās un ceturtās daļas un 17. panta 7.1 daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajam un trešajam teikumam”. Lieta ierosināta pēc patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējas pieteikuma. Pieteikuma iesniedzēja ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja, un no meitasuzņēmumiem tā saņem dividendes, kuras tā izmaksā mātesuzņēmumam. Pieteikuma iesniedzējas ieskatā apstrīdētās normas liedz ņemt vērā tās individuālo situāciju – neizmaksātās caurplūstošās dividendes vairāku gadu garumā, kuras iepriekšējos gados daļēji izmantotas zaudējumu segšanai, un kuru summa jāatgūst ar savas saimnieciskās darbības peļņu. Tādējādi tiekot pieļauta situācija, ka uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) peļņai vispirms tiek uzlikts meitasuzņēmumam, un pēc tam – mātesuzņēmumam. Tas esot pretrunā ar Eiropas Savienības (ES) tiesībās nostiprināto nodokļa dubultās uzlikšanas aizliegumu un aizskarot pieteikuma iesniedzējas tiesības uz īpašumu. Satversmes tiesa atzina, ka tiesvedība ir izbeidzama, jo daļā prasījums ir izspriests ar Satversmes tiesas...

Latvijas Republikas tiesībsargs sagatavojis un Saeimas deputātu vērtējumam iesniedzis 191 lappusi apjomīgo 2024. gada ziņojumu par tā darbību un secinājumiem iepriekšējā pārskata gadā. Lai gan 22. maija Saeimas sēdē ziņojums vēl netika izskatīts tiesībsarga Jura Jansona saslimšanas dēļ, aplūkosim to sadaļu, kas ir nozīmīga arī nodokļu maksātājiem. Kā norāda tiesībsargs, pārskata periodā tika saņemti 370 iesniegumi saistībā ar labu pārvaldību. Iepriekšējos gados par šo tematu saņemts mazliet mazāks skaits iesniegumu, proti, 2023. gadā – 326, savukārt 2022. gadā – 332 iesniegumi. Tiesībsargs par labas pārvaldības jautājumiem sniedzis arī 202 juridiskās konsultācijas. Konsultāciju jomā tas ir ceturtais aktuālākais temats pēc tiesībām uz izglītību, tiesībām uz taisnīgu tiesu un bērnu tiesībām. Ziņojumā secināts, ka 2024. gadā nav bijuši plaši sistēmiski pārkāpumi, vairumā gadījumu tie ir bijuši individuāla rakstura. Pārkāpumi konstatēti dažādās iestādēs, dažādās jomās, un tiem bijušas dažādas smaguma pakāpes. Lielākoties par pārkāpumiem ziņoja iedzīvotāji. Kopumā iestādes vēlas labot kļūdas un tiecas orientēties uz...

Datu Valsts inspekcija (DVI) mēdz saņemt cilvēku, kuri ir jaunas mājvietas meklējumos, jautājumus, par informācijas apjomu, ko tiem pirms mitekļa izīrēšanas pieprasa tā īpašnieks vai izīrēšanai piesaistītie starpnieki. Linda ir noskatījusi viņas vēlmēm atbilstošu dzīvokli, ko vēlas īrēt. Linda dodas apskatīt dzīvokli klātienē un pārrunāt iespējamā īres līguma noslēgšanu. Izīrētājs norāda, ka interesi kļūt par dzīvokļa īrniekiem izrādījuši vairāki cilvēki, kā arī lūdz Lindai aizpildīt viņa izveidotu anketu par sevi, norādot, ka tas nepieciešams sev atbilstošākā kandidāta izvēlei, kam izīrētājs gatavs uzticēt savu īpašumu. Linda konstatē, ka anketā prasīts norādīt vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu, kontaktinformāciju, bankas kontu, informāciju par izglītību, darba vietu, stāžu pēdējā darba vietā, algu, informāciju, vai iepriekš persona ir īrējusi nekustamo īpašumu, kā arī lūgts norādīt iepriekšējo izīrētāju, ja tādi bijuši, kontaktinformāciju. Anketai pievienots lūgums iesniegt personu apliecinoša dokumenta kopiju. Attiecībā uz informāciju, kas tiek ievākta par īrnieku, būtu jānodala, kad un kādam nolūkam attiecīgā informācija tiek...

Satversmes tiesa trešdien, 14. maijā, ierosinājusi lietu par Civillikuma 416. panta septītās daļas atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. pantam. Apstrīdētā norma noteic, ka, ierakstot zemesgrāmatā īpašuma tiesības valstij vai pašvaldībai uz nekustamo īpašumu, kas atzīts par bezmantinieka mantu, vienlaikus tiek dzēstas uz šo īpašumu ierakstītās parādu saistības, apgrūtinājumi un aizlieguma atzīmes. Lieta ierosināta pēc Senāta pieteikuma. Pieteikuma iesniedzēja izskatīšanā ir civillieta, kurā ir strīds par nostiprinājuma lūguma ierakstīšanu zemesgrāmatā. Šajā lietā pēc kooperatīva – juridiskās personas – izslēgšanas no Uzņēmumu reģistra visa tās manta kļuvusi par bezmantinieka mantu. Kooperatīva īpašumā citstarp bija nekustamais īpašums ar garāžām, kas saskaņā ar zemesgrāmatā ierakstītiem nomas līgumiem tika iznomātas tā biedriem. Saskaņā ar apstrīdēto normu, nostiprinot valstij īpašuma tiesības zemesgrāmatā, ieraksti par minētajiem nomas līgumiem ir jādzēš. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētā norma aizskar fizisko personu, kooperatīva biedru, Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietvertās tiesības uz tiesisko vienlīdzību, jo gadījumos, kad nekustamā īpašuma...