TIESĪBAS

Latvijas maksātnespējas jomas attīstībā pēdējo gadu laikā vērojama pozitīva tendence, kuras pamatā ir uzsvars uz procesa kvalitāti un efektivitāti. 2024. gadā fiksēti vairāki pozitīvi rādītāji, kas liecina par būtiskiem uzlabojumiem maksātnespējas vides caurskatāmībā, administratīvo izmaksu samazināšanā un kreditoru interešu aizsardzībā. Straujš maksātnespējas procesa izmaksu kritums Maksātnespējas procesa izmaksas turpina samazināties - 2024. gadā tās ir vien 0,37 eiro par katru atgūto eiro, kas ir četras reizes mazāk nekā 2016. gadā (1,46 eiro). Šī pozitīvā tendence norāda uz ievērojamu administratīvo izdevumu samazināšanos un efektīvāku procesu kopumā. Izšķiroša loma šajā progresā ir Maksātnespējas kontroles dienesta īstenotiem uzraudzības pasākumiem un digitalizācijas risinājumu ieviešanai maksātnespējas jomā. Maksātnespējas procesa vidējais ilgums turpina samazināties Vidējais maksātnespējas procesa ilgums Latvijā 2024. gadā sarucis līdz 1,8 gadiem, kas ir zemākais rādītājs pēdējo četru gadu laikā. Tas veicina ātrāku uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, resursu pārdali un kreditoru interešu efektīvāku aizstāvību. Uzlabojumi panākti, pateicoties digitāliem rīkiem, riskos balstītai uzraudzībai un kā arī administratoru...

Satversmes tiesa 30. maijā pieņēma lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2024-19-01 “Par Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4.1 panta pirmās, otrās un ceturtās daļas un 17. panta 7.1 daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajam un trešajam teikumam”. Lieta ierosināta pēc patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējas pieteikuma. Pieteikuma iesniedzēja ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja, un no meitasuzņēmumiem tā saņem dividendes, kuras tā izmaksā mātesuzņēmumam. Pieteikuma iesniedzējas ieskatā apstrīdētās normas liedz ņemt vērā tās individuālo situāciju – neizmaksātās caurplūstošās dividendes vairāku gadu garumā, kuras iepriekšējos gados daļēji izmantotas zaudējumu segšanai, un kuru summa jāatgūst ar savas saimnieciskās darbības peļņu. Tādējādi tiekot pieļauta situācija, ka uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) peļņai vispirms tiek uzlikts meitasuzņēmumam, un pēc tam – mātesuzņēmumam. Tas esot pretrunā ar Eiropas Savienības (ES) tiesībās nostiprināto nodokļa dubultās uzlikšanas aizliegumu un aizskarot pieteikuma iesniedzējas tiesības uz īpašumu. Satversmes tiesa atzina, ka tiesvedība ir izbeidzama, jo daļā prasījums ir izspriests ar Satversmes tiesas...

Latvijas Republikas tiesībsargs sagatavojis un Saeimas deputātu vērtējumam iesniedzis 191 lappusi apjomīgo 2024. gada ziņojumu par tā darbību un secinājumiem iepriekšējā pārskata gadā. Lai gan 22. maija Saeimas sēdē ziņojums vēl netika izskatīts tiesībsarga Jura Jansona saslimšanas dēļ, aplūkosim to sadaļu, kas ir nozīmīga arī nodokļu maksātājiem. Kā norāda tiesībsargs, pārskata periodā tika saņemti 370 iesniegumi saistībā ar labu pārvaldību. Iepriekšējos gados par šo tematu saņemts mazliet mazāks skaits iesniegumu, proti, 2023. gadā – 326, savukārt 2022. gadā – 332 iesniegumi. Tiesībsargs par labas pārvaldības jautājumiem sniedzis arī 202 juridiskās konsultācijas. Konsultāciju jomā tas ir ceturtais aktuālākais temats pēc tiesībām uz izglītību, tiesībām uz taisnīgu tiesu un bērnu tiesībām. Ziņojumā secināts, ka 2024. gadā nav bijuši plaši sistēmiski pārkāpumi, vairumā gadījumu tie ir bijuši individuāla rakstura. Pārkāpumi konstatēti dažādās iestādēs, dažādās jomās, un tiem bijušas dažādas smaguma pakāpes. Lielākoties par pārkāpumiem ziņoja iedzīvotāji. Kopumā iestādes vēlas labot kļūdas un tiecas orientēties uz...

Datu Valsts inspekcija (DVI) mēdz saņemt cilvēku, kuri ir jaunas mājvietas meklējumos, jautājumus, par informācijas apjomu, ko tiem pirms mitekļa izīrēšanas pieprasa tā īpašnieks vai izīrēšanai piesaistītie starpnieki. Linda ir noskatījusi viņas vēlmēm atbilstošu dzīvokli, ko vēlas īrēt. Linda dodas apskatīt dzīvokli klātienē un pārrunāt iespējamā īres līguma noslēgšanu. Izīrētājs norāda, ka interesi kļūt par dzīvokļa īrniekiem izrādījuši vairāki cilvēki, kā arī lūdz Lindai aizpildīt viņa izveidotu anketu par sevi, norādot, ka tas nepieciešams sev atbilstošākā kandidāta izvēlei, kam izīrētājs gatavs uzticēt savu īpašumu. Linda konstatē, ka anketā prasīts norādīt vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu, kontaktinformāciju, bankas kontu, informāciju par izglītību, darba vietu, stāžu pēdējā darba vietā, algu, informāciju, vai iepriekš persona ir īrējusi nekustamo īpašumu, kā arī lūgts norādīt iepriekšējo izīrētāju, ja tādi bijuši, kontaktinformāciju. Anketai pievienots lūgums iesniegt personu apliecinoša dokumenta kopiju. Attiecībā uz informāciju, kas tiek ievākta par īrnieku, būtu jānodala, kad un kādam nolūkam attiecīgā informācija tiek...

Satversmes tiesa trešdien, 14. maijā, ierosinājusi lietu par Civillikuma 416. panta septītās daļas atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. pantam. Apstrīdētā norma noteic, ka, ierakstot zemesgrāmatā īpašuma tiesības valstij vai pašvaldībai uz nekustamo īpašumu, kas atzīts par bezmantinieka mantu, vienlaikus tiek dzēstas uz šo īpašumu ierakstītās parādu saistības, apgrūtinājumi un aizlieguma atzīmes. Lieta ierosināta pēc Senāta pieteikuma. Pieteikuma iesniedzēja izskatīšanā ir civillieta, kurā ir strīds par nostiprinājuma lūguma ierakstīšanu zemesgrāmatā. Šajā lietā pēc kooperatīva – juridiskās personas – izslēgšanas no Uzņēmumu reģistra visa tās manta kļuvusi par bezmantinieka mantu. Kooperatīva īpašumā citstarp bija nekustamais īpašums ar garāžām, kas saskaņā ar zemesgrāmatā ierakstītiem nomas līgumiem tika iznomātas tā biedriem. Saskaņā ar apstrīdēto normu, nostiprinot valstij īpašuma tiesības zemesgrāmatā, ieraksti par minētajiem nomas līgumiem ir jādzēš. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētā norma aizskar fizisko personu, kooperatīva biedru, Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietvertās tiesības uz tiesisko vienlīdzību, jo gadījumos, kad nekustamā īpašuma...

To, ka procesā par noziedzīgi iegūtu mantu lietas izskata divās tiesu instancēs, neparedzot to skatīšanu kasācijas kārtībā, par atbilstošu atzinusi Satversmes tiesa (ST). Pieņemtais spriedums lietā Nr. 2021-44-01 ir galīgs un nepārsūdzams. Līdz ar to paliek spēkā līdzšinējais Latvijā ieviestais noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas regulējums. Tas ir izņēmums no mantisko jautājumu risināšanas kārtības pamata kriminālprocesā, tāpēc šim procesam var būt noteikti atšķirīgi noteikumi, kas vērsti uz tā mērķa ātru un efektīvu sasniegšanu. Lieta bija ierosināta pēc vairāku privātpersonu konstitucionālajām sūdzībām. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka Kriminālprocesa likuma 631. panta trešā daļa neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajā teikumā ietvertajām tiesībām uz taisnīgu tiesu, proti, esot liegta iespēja pārbaudīt tāda apgabaltiesas lēmuma tiesiskumu, ar kuru viņiem piederošā manta pirmo reizi atzīta par noziedzīgi iegūtu un konfiscēta, jo saskaņā ar apstrīdēto normu šāds apgabaltiesas lēmums nav pārsūdzams kasācijas instancē. Lai noskaidrotu, vai apstrīdētā norma atbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam, ST pārbaudījusi, kāds bijis...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 2025. gada 28. februārī pieņēma spriedumu lietā SKA‑1/2025, kurā interpretēts jēdziens „ārpakalpojuma grāmatvedis”. Senāts secināja, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (Legalizācijas novēršanas likums) 3. panta pirmās daļas 3. punktā ietvertais jēdziens „ārpakalpojuma grāmatvedis” atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2015.gada 20.maija Direktīvas (ES) 2015/849 2.panta 1. punkta 3. apakšpunkta „a” punktā ietvertajam jēdzienam „ārštata grāmatvedis” un attiecas uz fiziskajām vai juridiskajām personām, kas, veicot profesionālo darbību, trešajām personām neatkarīgi sniedz tādus grāmatvedības pakalpojumus kā kontu izveide, kārtošana vai kontrole. Šajā jēdzienā neietilpst juridiska persona, kura grāmatvedības pakalpojumus sniedz vienīgi savām saistītajām personām resursu optimizēšanas nolūkos. Proti, sabiedrībām, kurām ir tie paši valdes locekļi, kapitāldaļu turētāji un patiesie labuma guvēji, lai ietaupītu resursus un katrai sabiedrībai nebūtu jāiegādājas atsevišķas grāmatvedības datorprogrammas licences. Atgādinām, ka Senāts vērsās Eiropas Savienības Tiesā (EST), citstarp uzdodot šādu prejudiciālo jautājumu: vai...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) par uzņēmuma negodīgu komercpraksi var uzlikt pienākumu samaksāt soda naudu. Šāda snakcija ir būtisks negodīgas komercprakses apkarošanas sistēmas elements, bez kura efektīva negodīgas komercprakses izbeigšana un izskaušana var būt neiespējama, lēma Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments, pieņemot 2025. gada 17. februārī spriedumu lietā Nr. A420210421, SKA-39/2025. Senāts norādījis, ka, atbilstoši Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma ( NKA likums) 15.2 panta pirmajai daļai (tiesību norma skatīta redakcijā, kas bija spēkā pārsūdzētā lēmuma pieņemšanas laikā) uzraudzības iestāde ir tiesīga par negodīgu komercpraksi uzlikt komercprakses īstenotājam soda naudu līdz 10% no tā pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne vairāk kā 100 000 eiro. Soda naudas apmērs ir nosakāms samērīgi ar izdarīto pārkāpumu, ņemot vērā komercprakses īstenotāja veiktos pasākumus pārkāpuma novēršanai un zaudējumu atlīdzināšanai. Senātam šajā lietā bija jāsniedz atbilde uz jautājumu, vai gadījumā, ja nav pieejams komercprakses īstenotāja gada pārskats par pēdējo finanšu gadu un...

Ir situācijas, kad cilvēks aizņemas naudu, bet dažādu iemeslu dēļ nespēj to atmaksāt noteiktajā termiņā. Šādos gadījumos kreditors var mēģināt atgūt parādu pats vai nodot šo uzdevumu citai personai – parādu piedzinējam. Ja ar cilvēku par parāda atmaksu sazinās cits kreditors, nevis tas, ar ko sākotnēji tika noslēgts līgums, vai arī kreditora vārdā sāk rīkoties parādu piedzinējs, bieži vien rodas jautājumi par datu apstrādes tiesiskumu. Datu Valsts inspekcija (DVI) regulāri saņem jautājumus no iedzīvotājiem, vai viņu datu nodošana citai personai šādos gadījumos ir likumīga. Cesija Viens no veidiem, kā cilvēks var nonākt situācijā, kurā pie viņa par parāda atgūšanu vēršas (un tātad apstrādā viņa datus) cita persona, nevis sākotnējais kreditors, ir prasījuma tiesību nodošana jeb cesija. Tas nozīmē, ka sākotnējais kreditors ir nodevis savas tiesības saņemt parāda atmaksu citai personai, kas tādējādi kļūst par jauno kreditoru. Jānis ir aizņēmies no Andra 1000 eiro, vienojoties, ka nauda tiks atdota pēc mēneša. Pa to...

Lai mazinātu birokrātiju iedzīvotāju saziņā ar iestādēm, Saeima 10. aprīlī konceptuāli atbalstīja deputātu grupas rosinātos grozījumus Iesniegumu likumā, kas paredz īsākus termiņus iestādēm atbilžu sniegšanai uz iedzīvotāju iesniegumiem. Izmaiņas likumā paredz, ka iestādei atbilde uz iesniegumu pēc būtības jāsniedz saprātīgā termiņā, bet ne vēlāk kā 10 darba dienu laikā. Patlaban uz iesniegumu jāatbild mēneša laikā. Savukārt, ja objektīvu iemeslu dēļ divu nedēļu laikā uz iesniegumu nebūs iespējams atbildēt, iestāde šo termiņu varēs pagarināt līdz vienam mēnesim, par to informējot iesniedzēju. Tāpat grozījumi paredz, ka iestāde piecu darba dienu laikā iesniegumu, kas nav tās kompetencē, varēs pārsūtīt citai iestādei. Savukārt, ja iestādes ieskatā tas ir lietderīgi, tā iesniegumu varēs nepārsūtīt, bet informēt iesniedzēju, kurai citai iestādei tas būtu adresējams. Patlaban iesnieguma autors par iesnieguma pārsūtīšanu citai iestādei jāinformē septiņu darbdienu laikā no iesnieguma saņemšanas. Atbildes uz iesniegumiem ir daļa no politikas veidošanas un ieviešanas, kas ietilpst valsts pārvaldes iestāžu pamata pienākumos un nevar...

Satversmes tiesa martā pieņēmusi spriedumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas sistēmu patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem. Ar 2025. gada 28. marta spriedumu lietā Nr. 2024-04-01 patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem noteiktā uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas sistēma atzīta par atbilstošu Satversmes 91. panta pirmajam teikumam, kā arī 105. panta pirmajam un trešajam teikumam. Lieta tika ierosināta pēc vairāku privātpersonu – patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju – konstitucionālajām sūdzībām. Tajās norādīts, ka ar apstrīdētajām Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normām radītā nodokļa piemaksas sistēma pārkāpj tiesiskās vienlīdzības principu un nesamērīgi ierobežo tiesības uz īpašumu. Satversmes tiesa atzina, ka šī sistēma neparedz nesamērīgu slogu patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem un nav pamata to atzīt par konfiscējošu. Apstrīdētās normas ir vērstas uz ieņēmumu nodrošināšanu valsts budžetā un izmantošanu visas sabiedrības labklājības aizsardzībai. Tāpēc labums, ko no tās iegūst sabiedrība, ir lielāks par atsevišķu nodokļu maksātāju tiesību ierobežojumu. Tādējādi ar apstrīdētajām normām noteiktais tiesību uz īpašumu ierobežojums ir samērīgs. Savukārt, vērtējot, vai...

Datu valsts inspekcija 2024. gadā veica preventīvu pārbaudi trīsdesmit Latvijā reģistrētu komersantu, kuru pamatdarbība saistīta ar mazumtirdzniecību pa pastu vai interneta veikalos, tīmekļa vietnēs publicētajām privātuma politikām. Tās ietvaros tika pārbaudīta privātumu politiku satura atbilstība Vispārīgās datu aizsardzības regulas (Datu regulas) 13. un 14. panta prasībām. Šī pārbaude bija nepieciešama, lai apzinātu Datu valsts inspekcijas līdzšinējā ieguldījuma rezultātus. Proti, vai tie atspoguļojas pārziņu privātuma politikās, un lai pārbaudītu, vai komersantu publicētā informācija ir skaidra, saprotama un atbilstoša Datu regulai. Pārbaude pamatā tika veikta, salīdzinot pārziņu privātuma politikās sniegto informāciju ar Datu regulas 13. pantā (pārbaudes gaitā secināts, ka visi pārziņi iegūst datus vien no datu subjekta, līdz ar to Datu regulas 14. panta nosacījumu izpilde netika pārbaudīta) norādīto obligāti sniedzamo informāciju. Tāpat paralēli pamata pārbaudei tika vērsta uzmanība arī uz politikas atrašanās vietu, pārredzamību un uz virspusēji pamanāmām nepilnībām, piemēram, nepareizi uzstādītu sīkdatņu baneri vai arī to, ka politika pieejama...

Pēc apspriešanās Valsts kancelejas direktora vadītajā rīcības grupā, kuras mērķis ir nodrošināt sistēmisku birokrātijas un administratīvā sloga mazināšanu, un Saeimas Valsts pārvaldes pašvaldības komisijas vadītāja Oļega Burova aicinājuma Ekonomikas ministrija attiecīgajai Saeimas komisijai nosūtījusi likumprojektu “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā”. Likumprojekts risinās ilgstoši pastāvošo problēmu, ka dzīvokļu īpašnieku kopībām ir ierobežotas iespējas iesaistīties daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanas jomā, jo paredzēs dzīvokļu īpašnieku kopību kā tiesību subjekta reģistrāciju. Dzīvokļu īpašnieku kopībām tiks piešķirts identifikators, kā arī norādīts pārstāvis, tāpat tiks paredzēta procedūra to patiesā labuma guvēju atklāšanā. "Ekonomikas ministrijas sagatavotais likumprojekts novērš būtiskus birokrātiskus šķēršļus māju kopīpašniekiem dibināt energokopienas, sniedz iespēju vieglāk pieņemt lēmumus par saules paneļu uzstādīšanu kopīpašumos, kā arī operatīvāk virzīt citu saimnieciska rakstura jautājumu risināšanu. Likumprojekts ir risinājums gadiem ilgi samilzušai problēmai un nozarē ir ļoti gaidīts," uzsver Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis. Šobrīd kredītiestādes neslēdz aizdevuma līgumus ar dzīvokļu īpašnieku kopībām, līdz ar to dzīvokļu īpašniekiem, lai veiktu ēku...

Atgādinām, ka no 1. aprīļa stājas spēkā Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi Civilprocesa likumā, kas pilnveidos saistību piespiedu izpildīšanas brīdinājuma kārtību, padarot to ātrāku un vienkāršāku, kā arī atvieglos valsts nodevu aprēķināšanas kārtību. Tāpat grozījumi paredz efektīvāku pagaidu aizsardzību pret vardarbību un taisnīgāku tiesāšanās izdevumu noteikšanu ģimeņu strīdos. Vairumā gadījumu samazināsies valsts nodevas apjoms civillietās No 1. aprīļa Civilprocesa likumā noteiktas valsts nodevas fiksētā veidā, pilnībā atsakoties no sarežģītās nodevu aprēķināšanas procentuālā izteiksmē. Turpmāk katra persona varēs ērti pārliecināties par savam gadījumam atbilstošu valsts nodevas apmēru, neveicot aprēķinus. Izmaiņu rezultātā samazinās valsts nodevas apmērs prasībām, kas novērtējamas naudas summā līdz 40 000 eiro, jo procentuāli lielākais tiesā iesniegto prasības pieteikumu skaits ir tieši par šādas vērtības prasībām. Grozījumi paredz arī noteikt maksimālo valsts nodevas apmēru jeb valsts nodevas "griestus" – 25 000 eiro apmērā. VALSTS NODEVU APMĒRI PAR PRASĪJUMU, KAS NOVĒRTĒJAMS NAUDAS SUMMĀ Prasījuma summa (eiro) Valsts nodeva (eiro) līdz 1 000 80...

Satversmes tiesa 28. martā, pieņēma spriedumu lietā Nr. 2024-04-01 "Par Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4.1 panta pirmās, otrās un ceturtās daļas, 17. panta 7.1 daļas un pārejas noteikumu 52. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam un trešajam teikumam". Satversmes tiesa atzina par Satversmei atbilstošu uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemaksas sistēmu, ciktāl tā attiecas uz patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem. Tiesa uzsvēra, ka likumdevēja izraudzītais UIN aprēķināšanas princips ir pamatots ar objektīviem un racionāliem apsvērumiem. Lieta ierosināta pēc piecu juridisku personu pieteikumiem, kuru galvenais komercdarbības veids ir kreditēšanas pakalpojumu sniegšana. Apstrīdētās Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normas noteic pienākumu patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem veikt UIN piemaksu 20% apmērā, arī tad, ja netiek veikta peļņas sadale. Šādu piemaksu likumdevējs esot noteicis saistībā ar patērētāju kreditētāju un kredītiestāžu šķietami gūto virspeļņu. Pieteikumu iesniedzējas uzskata, ka apstrīdētās normas ierobežo tām Latvijas Republikas Satversmes 91. pantā noteiktās pamattiesības, jo bez objektīva un...