TIESĪBAS

Ārzemniekam — jebkuras valsts, izņemot Eiropas Savienības, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts, Šveices Konfederācijas vai Brazīlijas Federatīvās Republikas, pilsonim, kuriem nav Latvijā izsniegta vīza vai uzturēšanās atļauja, pirms ieceļošanas Latvijā būs jāsniedz konkrētas ziņas par sevi, radiniekiem un ceļojuma mērķi. Šādus grozījumus Imigrācijas likumā un grozījumus Latvijas Republikas valsts robežas likumā 26. martā galīgajā lasījumā atbalstīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Izmaiņas nepieciešamas, lai stiprinātu valsts drošību un robežas apsardzības efektivitāti. Tā, piemēram, būs pienākums iesniegt valsts apdraudējuma novēršanai nepieciešamās ziņas par: ceļojuma (ieceļošanas) mērķi; plānoto uzturēšanās laiku un vietu; ceļošanas maršrutu; kontaktinformāciju; informāciju par personas vai tā tuvinieka ieņemtiem vēlētiem amatiem; kandidēšanu vēlēšanās; esošo vai bijušo valsts vai pašvaldības amatpersonas statusu; dienestu bruņotajos spēkos, specdienestos, robežsardzē, muitā vai iekšlietu, tieslietu vai ārlietu (arī diplomātiskajā) dienestā. Grozījumus Saeimā iesniegusi parlamenta Nacionālās drošības komisija, akcentējot, ka Krievija un Baltkrievija neatturēsies arī...

Latvijā naktī uz svētdienu, 30. martu, plkst. 3 notiks pāreja uz vasaras laiku, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu. Laika maiņa notiek, ņemot vērā, ka Eiropas Savienības (ES) līmenī vienots redzējums par jauniem nosacījumiem attiecībā uz laika maiņu divas reizes gadā nav vēl panākts un joprojām ir spēkā iepriekš apstiprinātā kārtība: vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai. Līdz ar to vasaras laiks šogad būs spēkā līdz 26. oktobrim. Vasaras laiks Latvijā pirmo reizi tika ieviests 1981. gadā. Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka Ministru kabineta 2010. gada 26. oktobra noteikumi Nr. 1010 “Par pāreju uz vasaras laiku”. Noteikumos minēts, ka Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā plkst. 03:00 pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst. 04:00 – vienu stundu atpakaļ. Savukārt Eiropas Savienības ietvaros pāreju uz vasaras laiku nosaka...

Ņemot vērā pašreizējo Kontu reģistra funkcionalitātes apjomu, tiesībaizsardzības iestādēm nav iespējas identificēt līdzekļu esamību slēgtos kontos – Kontu reģistrā nav atzīmes par to, vai slēgtā konta atlikums ir ticis pārskaitīts uzglabāšanai uz citu kontu. Līdz ar to nav iespējams iegūt ziņas par visiem personas finanšu līdzekļiem, kurus kriminālprocesa ietvaros būtu iespējams iesaldēt vai arestēt. Kā to ir norādījušas pašas iestādes, pašlaik kriminālprocesa ietvaros nav iespējams pilnvērtīgi iegūt informāciju par personas mantisko stāvokli – visiem finanšu līdzekļiem, kurus kriminālprocesa ietvaros būtu iespējams iesaldēt, arestēt vai konfiscēt. Lai paplašinātu kontu reģistra lietotāju iespējas saņemt plašāku informāciju par klientu slēgtajiem kontiem, Finanšu ministrija sadarbībā ar Iekšlietu ministriju ir sagatavojusi un iesniegusi Ministru kabinetā grozījumus Kontu reģistra likumā. Ar tiem tiesībsargājošajām iestādēm būs sniegta iespēja efektīvāk īstenot normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. Ar likumprojektu tiek noteikts pienākums ziņu sniedzējiem kontu reģistrā iekļaut ziņas par konta slēgšanas datumu, un norādīt, vai konts ir slēgts ar atlikumu. Vienlaikus tiek...

Tiesību akti, kas nosaka ierobežojumus rīcībai ar nekustamo īpašumu un par to paredzētās kompensācijas, nav pilnīgi un sakārtoti. Tie ir fragmentāri, nav saskaņoti ar visām iesaistītajām nozarēm, daudzos gadījumos vērojams pat konsekvences trūkums kompensāciju noteikšanā un samērīguma neievērošana ierobežojumu kritēriju noteikšanā. To atklāj Tiesībsarga uzdevumā veiktais pētījums “Nekustamā īpašuma apgrūtinājumu un kompensāciju kartēšana”. Tiesībsargs līdz šī gada 6. jūlijam sagaida skaidru Ministru kabineta redzējumu par jomas sakārtošanu. Ko nozīmē tiesības uz īpašumu un kā tās var ierobežot? Īpašuma tiesības uz kādu lietu vai nekustamo īpašumu nozīmē, ka īpašnieks var brīvi, pēc saviem ieskatiem rīkoties ar to. Tomēr šīs tiesības nav absolūtas un faktiski vienmēr ir pakļautas zināmiem ierobežojumiem. Cilvēktiesību standarti pieļauj un noteiktos gadījumos atzīst par nepieciešamiem ierobežojumus, ja tie ir noteikti leģitīma mērķa labad, ir samērīgi un par tiem ir paredzēta taisnīga kompensācija. Būtiska nianse – tie nebūs samērīgi, ja cilvēku/-s ierobežos vairāk, nekā sabiedrība gūs labumu no tā. Tāpat katra...

Līguma noteikums, kas jaunam sportistam paredz pienākumu maksāt daļu no saviem ienākumiem, ja viņš kļūst par profesionālu sportistu, var būt negodīgs. Šāda noteikuma negodīgums valsts tiesai jāizvērtē, ņemot vērā it īpaši tā skaidrību un saprotamību attiecībā pret saistību ekonomiskajām sekām, ļauj secināt Eiropas Savienības Tiesas spriedums lietā C-365/23. 2009. gadā jauns nepilngadīgs sportists, kuru pārstāvēja viņa vecāki, noslēdza līgumu ar Latvijas uzņēmumu, kas sportistiem piedāvā pakalpojumu kopumu to profesionālo spēju un karjeras attīstībai. Šī līguma mērķis bija šim jaunajam sportistam nodrošināt veiksmīgu profesionāla sportista karjeru basketbolā. Minētajā līgumā, kas noslēgts uz 15 gadiem, bija paredzēti dažādi pakalpojumi, piemēram, treniņi speciālistu uzraudzībā un sporta medicīnas pakalpojumi, psihologa pakalpojumi, kā arī atbalsts mārketinga, juridisko pakalpojumu un grāmatvedības jomās. Jaunais sportists par to apņēmās – ja viņš kļūtu par profesionālu sportistu – maksāt šim uzņēmumam 10% atlīdzību no visiem neto šī līguma darbības laikā gūtajiem ienākumiem par attiecīgā sporta veida spēlēšanu, kā arī no reklāmas,...

Valsts Prezidents izsludinājis un 1. aprīlī spēkā stāsies apjomīgi 27. februārī Saeimā gala lasījumā pieņemtie Tieslietu ministrijas rosinātie grozījumi Civilprocesa likumā. Ar grozījumiem tiek mainīts līdz šim Civilprocesa likumā noteiktais brīdinājuma izsniegšanas veids parādniekam saistību piespiedu izpildīšanas brīdinājuma kārtībā. Šīs procedūras ietvaros vairs netiks izsniegts brīdinājums pret parakstu, bet tiks nosūtīts parastajā kārtībā, jo līdz šim esošā kārtība bremzēja procedūru. Turpmāk brīdinājuma un atbildes veidlapu nosūtīs parādniekam uz oficiālo elektronisko adresi (juridiskai personai) vai deklarēto dzīvesvietas adresi (fiziskajai personai), un, ja juridiskajai personai tas nebūs iespējams, tad arī nosūtīs ierakstītā pasta sūtījumā, kā tas ir citos tiesu dokumentu nosūtīšanas gadījumos. Līdz ar to sūtījuma neizņemšana vairs nebūs šķērslis piemērot brīdinājuma kārtību. Līdz šim spēkā esošā redakcija paredz brīdinājumus izsniegt parādniekam pret parakstu, ko parādnieks varēja izmantot ļaunprātīgi, piemēram, neejot uz pastu pēc sūtījuma. Tādējādi brīdinājuma kārtība nebija izmantojama. Grozījumi saistīti arī ar Satversmes tiesas 2022. gada 23. februāra sprieduma lietā Nr. 2021-22-01...

Satversmes tiesa 14. martā pieņēma spriedumu lietā Nr. 2022‑32‑01. Tiesa atzina, ka Kriminālprocesa likuma normas, kas noteic noziedzīgi iegūtas mantas izcelsmes pierādīšanu tādā procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, kas izdalīts no kriminālprocesa par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, atbilst Latvijas Republikas Satversmei. Tiesa uzsvēra, ka procesa par noziedzīgi iegūtu mantu tiesiskajam regulējumam jāsasniedz taisnīgs līdzsvars starp pušu līdzvērtīgu iespēju principu un sabiedrības interesi, lai noziedzīgi iegūta manta tiktu efektīvi konfiscēta, tādējādi nodrošinot tiesiskuma atjaunošanu. Kriminālprocesa likuma 124. panta sestā daļa noteic, ka mantas noziedzīga izcelsme uzskatāma par pierādītu, ja ir pamats atzīt, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga, nevis likumīga izcelsme. Kriminālprocesa likuma 125. panta trešā daļa paredz mantas, ar kuru veiktas legalizēšanas darbības, noziedzīgas izcelsmes prezumpciju. Savukārt Kriminālprocesa likuma 126. panta 3.1 daļa nosaka kriminālprocesā iesaistītās personas pienākumu pierādīt mantas izcelsmes likumību. Lieta ierosināta pēc vairāku privātpersonu konstitucionālajām sūdzībām un Ekonomisko lietu tiesas pieteikuma. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka iepriekš minētās Kriminālprocesa likuma normas...

Grozījumi Civilprocesa likumā, kas stāsies spēkā šī gada 1. aprīlī, paredz izmaiņas tiesas izdevumu regulējumā. Samazināts valsts nodevas apmērs mazākas vērtības prasībās un prasībās līdz 40 000 eiro, savukārt maksimālais valsts nodevas apmērs noteikts 25 000 eiro. Tā, piemēram, par prasībās, kas naudas izteiksmē novērtējamas līdz 1000 eiro būs jāmaksā valsts nodeva 80 eiro, bet prasībās no 7501 līdz 10 000 eiro nodeva būs 1000 eiro. Maksimālā summa paredzēta par prasībām, kuras naudā pārsniegs 750 000 eiro. Tādējādi ar grozījumiem vienkāršota valsts nodevas aprēķināšanas kārtība, tajā skaitā noteiktas fiksētas valsts nodevas dažādu vērtību kategoriju prasījumiem, atsakoties no valsts nodevas apmēra procentuālā izteiksmē. Tas atvieglos valsts nodevu aprēķināšanas kārtību. Turklāt ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi daļēji tiks iekļauti valsts nodevā. Nodevu summa dažādu vērtību kategoriju prasījumiem noteikta pārskatāmas tabulas veidā un visi valsts nodevu apmēri norādīti Civilprocesa likuma 3. pielikumā. No 1. aprīļa par prasījumu šķirt laulību valsts nodeva būs 160 eiro, bet...

Satversmes tiesa informē, ka 2025. gada februārī tiesa pieņēma spriedumus trīs lietās: Ar 2025. gada 13. februāra spriedumu lietā Nr. 2024-06-01 pienākums lietot valsts valodu apmaksātā priekšvēlēšanu aģitācijā atzīts par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 100. pantam. Lieta ierosināta pēc politiskās partijas konstitucionālās sūdzības. Minētā partija uzskatīja, ka Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma normas liedz tai veikt apmaksātu priekšvēlēšanu aģitāciju svešvalodā, kas nav Eiropas Savienības (ES) oficiālā valoda (tostarp krievu valodā), un tādēļ nesamērīgi ierobežo tiesības uz vārda brīvību. Satversmes tiesa atzina, ka pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā vēlētāja brīvas gribas veidošanās ir apdraudēta. Krievija plaši izmanto dažādus informatīvās ietekmes pasākumus, lai krievu valodā runājošos iedzīvotājus atšķeltu no pārējās sabiedrības un grautu Latvijas politisko stabilitāti. Tādējādi apstrīdētās normas, kas samazina svešvalodu lietojumu priekšvēlēšanu aģitācijas periodā un palielina valsts valodas lietojumu, aizsargā sabiedrības drošību un demokrātisku valsts iekārtu. Tiesa ņēma vērā arī to, ka apstrīdētās normas pilnībā neaizliedz politisko partiju komunikāciju ar vēlētājiem svešvalodās (piemēram, neapmaksātu priekšvēlēšanu aģitāciju...

Ikgadējā Tiesu izpildītāju diena, kas šogad tiek rīkota 12. martā, būs veltīta tādam aktuālam tematam kā piedziņas vēršana uz darba samaksu. Kā norāda Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome (LZTIP), aizvadītajā gadā tika veiktas būtiskas tiesību normas izmaiņas, kas skar piedziņas vēršanu uz darba samaksu. Proti, 2024. gada 1. oktobrī stājās spēkā grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā, kas regulē ieturējumu apmēru no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem. Galvenais veikto izmaiņu mērķis bija veicināt parādnieku nodarbinātību un ilgtermiņā sekmēt parādu atgūšanu. Tostarp, jaunās normas paredz ieturējumu apmēra samazināšanu, to nemainīgumu neatkarīgi no piedziņas kārtas, kā arī minimālās summas saglabāšanu, kas netiek pakļauta piedziņai. LTTIP priekšsēdētāja Iveta Kruka: “Lielākajai daļai iedzīvotāju alga ir primārais ieņēmumu avots, un tāpēc arī parādu gadījumā tieši atskaitījumi no darba samaksas ir galvenais uzkrāto saistību atmaksas veids. Veiktie grozījumi lielākajā daļā parādu piedziņu lietu samazināja ieturējumu apmēru no parādnieku darba samaksas un tai pielīdzinātiem maksājumiem. Nosacījumi parādniekiem kļuva...

Satversmes tiesa 26. februārī sāka izskatīt lietu “Par Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4.1 panta pirmās, otrās un ceturtās daļas, 17. panta 7.1 daļas un pārejas noteikumu 52. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam un trešajam teikumam”. Apstrīdētās Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normas citastarp noteic patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja pienākumu taksācijas gadā veikt nodokļa piemaksu 20% apmērā, arī tad, ja netiek veikta peļņas sadale, kā arī noteic uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemaksas aprēķināšanas un samaksas kārtību. Pieteikumu iesniedzēji norādījuši, ka likumdevējs šādu piemaksu noteicis saistībā ar kredītiestāžu paaugstināto peļņu pēc Eiropas Centrālās Bankas lēmumiem celt euro naudas tirgus etalona likmi (EURIBOR). Tomēr pieteikuma iesniedzējas piemērotā fiksētā aizdevuma likme neietverot etalona likmi (EURIBOR). Pēc juridisku personu pieteikumiem Satversmes tiesā tika ierosinātas četras lietas, kas apvienotas vienā lietā. Pieteikumu iesniedzēju galvenais komercdarbības veids ir kreditēšanas pakalpojumu sniegšana. Visām pieteikumu iesniedzējām ir izsniegta speciālā atļauja (licence) patērētāju kreditēšanas...

Ārlietu ministrijas izstrādātie un valdības 25. februāra sēdē pieņemtie Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 123 "Noteikumi par trešo valstu valstspiederīgo vīzu pieteikumu pieņemšanas un ieceļošanas ierobežojumiem Latvijas Republikā" stāsies spēkā 4. martā un darbosies līdz 2027. gada 1. janvārim. Šo noteikumu mērķis ir mazināt apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai un Latvijas iekšējai drošībai saistībā ar trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos Latvijā. Kopš 2022. gada 24. februāra Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Latvijā ir ieviesta ne tikai pastiprināta migrācijas kontrole un dažādu pārbaužu veikšana, bet arī noteikti citi Krievijas pilsoņu ieceļošanu Latvijā ierobežojoši pasākumi. Baltkrievija, atbalstot Krieviju un ļaujot tās bruņotajiem spēkiem izmantot savu teritoriju uzbrukumu sagatavošanai un īstenošanai, ir krasi palielinājusi apdraudējumu Latvijai un citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Krievija un Baltkrievija izvērš hibrīdkara metodes pret kaimiņvalstīm, instrumentalizē nelegālo migrāciju un veicina dezinformācijas kampaņas pret kaimiņvalstīm un Rietumiem. Noteikumi ļaus turpināt ierobežot Krievijas pilsoņu vīzu pieteikumu pieņemšanu un ieceļošanu Latvijā, nosakot, no kādām...

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) ir novērojis, ka juridisko pakalpojumu sniedzēji atšķirīgi izprot sankciju ierobežojumus, kas attiecas uz juridisko pakalpojumu sniegšanu. Sankcijas paredz gan ierobežojumus juridisko pakalpojumu sniegšanai sankciju subjektiem1, gan ierobežojumus sniegt juridiskos pakalpojumus Krievijas Federācijas un 1Atbilstoši Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 1. panta ceturtajai daļai. Baltkrievijas Republikas uzņēmumiem un valdībai. Ar mērķi vienādot izpratni FID sniedz skaidrojumu par sankciju regulējuma izpildi attiecībā uz juridisko pakalpojumu sniegšanu. Par juridisko pakalpojumu sniegšanu sankciju subjektam FID vērš uzmanību, ka vispārīgi juridiskie pakalpojumi būtu uzskatāmi par saimnieciskajiem resursiem Eiropas Savienības (ES) sankciju regulējuma izpratnē, ja tos var tieši vai netieši izmantot, lai iegūtu līdzekļus, preces vai pakalpojumus. Tādēļ vispārīgi juridiskos pakalpojumus sniegt sankciju subjektam ir aizliegts. Vienlaikus sankciju piemērošanā tiek ņemtas vērā personu pamattiesības, tostarp tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu2. 2Atbilstoši Eiropas Savienības Pamattiesību Hartas 47. pantam. Ņemot vērā minēto, FID norāda, ka juridisko pakalpojumu sniegšana bez kompetentās iestādes...

Mūsdienās uzņēmumos arvien lielāka nozīme tiek piešķirta digitalizācijas procesiem, tostarp arī mākslīgā intelekta ieviešanai gan ražošanas procesos, gan dažādu uzņēmējdarbībā nepieciešamo dokumentu sagatavošanā, datu apstrādē, mārketingā u.tml. Līdz ar to vieni no svarīgākajiem un aktuālākajiem kļūst ar uzņēmējdarbības digitalizāciju saistītie juridiskie jautājumi, jo ​​jaunās tehnoloģijas rada arī jaunus, iepriekš maz novērtētus riskus, nepieciešams ievērot arī jaunas atbilstības prasības. Lai viestu skaidrību šajos sarežģītajos jautājumos, RMS Forum 6. martā no plkst. 10:00 līdz 14:00 rīko tiešsaistes semināru "Uzņēmumu digitalizācijas juridiskie aspekti 2025", kurā juristi, zvērināti advokāti un citi ar digitalizācijas ieviešanu saistītie eksperti pārrunās aktualitātes par digitālās vides ietekmi: uz darba attiecībām un darba tirgu kopumā, rēķinu un citu dokumentu apritē, personas datu vākšanā un apstrādē, vispārējiem juridiskajiem riskiem, kas saistās ar mākslīgā intelekta izmantošanu uzņēmējdarbībā. Tiks skarti arī tādi nozīmīgi temati kā: rīcības plāns kiberincidentu gadījumā, digitālo tehnoloģiju ietekme uz profesionālo pakalpojumu sniegšanu un jo īpaši uz ētikas prasību ievērošanu, ņemot vērā,...

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) kopš 31. janvāra ir pilnībā noslēdzis Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Iekšējās drošības pārvaldes koruptīvu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas un operatīvās darbības funkciju pārņemšanas procesu. Funkciju pārņemšanas procesā KNAB ir veicis visas nepieciešamās darbības, kas attiecas uz lietvedības, kriminālprocesu, operatīvās darbības lietu un materiāltehnisko un citu saistīto resursu pārņemšanu no VID Iekšējās drošības pārvaldes, kā arī ir vienojies ar VID par turpmāku sadarbību korupcijas novēršanā un apkarošanā. Sadarbība paredz KNAB kopīgi ar VID Iekšējās kontroles daļu īstenot dažādas prevencijas aktivitātes, piemēram, izstrādāt informatīvos materiālus un organizēt mācības VID nodarbināto zināšanu padziļināšanai pretkorupcijas jautājumos. KNAB arī janvārī īstenojis reģionālo vizīti uz diviem Latvijas austrumos bāzētajiem muitas kontroles punktiem. Šīs vizītes mērķis bija praksē iepazīt Latvijas muitas darba specifiku, iegūt padziļinātu ieskatu muitas procedūrās un VID īstenotajos korupcijas ierobežošanas pasākumos uz Latvijas austrumu robežas, kā arī pārrunāt turpmāko sadarbību un informācijas apmaiņas praktiskos aspektus. KNAB paredzējis īstenot šādas vizītes...