FINANSES

Latvijas IKP šogad pieaugs par 1,8%, nevis par 2%, kā tika lēsts februārī, bet nākamajam gadam ekonomikas izaugsmes prognoze samazināta par 0,1 procentpunktu līdz 2,4%, liecina jaunākās Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) prognozes. Igaunijas ekonomikas izaugsmes prognozi ERAB šim gadam samazinājusi par 0,4 procentpunktiem, bet nākamajam gadam par 0,6 procentpunktiem - līdz attiecīgi 1,3% un 2%. Vienlaikus ERAB lēš, ka Lietuvas IKP gan šogad, gan nākamgad pieaugs par 2,6%, nevis par attiecīgi 2,8% un 2,7%, kā tika prognozēts februārī. Baltijas valstu prognožu samazināšanu ERAB skaidro ar aizvien lielākām globālās tirdzniecības politikas neskaidrībām, ņemot vērā ASV lēmumu paaugstināt muitas tarifus. Banka norāda, ka ASV ieviestie augstie tarifi automobiļu un to detaļu importam smagi skars Vāciju, negatīvi ietekmējot eksportētājus Centrāleiropas un Baltijas valstīs. Attiecībā uz Latviju ERAB skaidro, ka ASV tarifu tieša ietekme uz valsts ekonomiku ir ierobežota, taču tā tiek pakļauta netiešai ietekmei ar citu Eiropas Savienības (ES) valstu starpniecību. Banka...

Latvijā vairākus gadus notiek darbs pie kritisko finanšu pakalpojumu pieejamības nodrošināšanas, un šobrīd visā valsts teritorijā ir noteikti gandrīz 100 kritiskie bankomāti, kurus krīzes gadījumā prioritāri apgādā ar skaidro naudu. Darbs pie kritisko finanšu pakalpojumu pieejamības nodrošināšanas attiecas gan uz skaidrās naudas pieejamību, gan bezskaidro naudu. Attiecībā uz skaidrās naudas pieejamību ir noteikti gandrīz 100 kritiskie bankomāti, kuri krīzes gadījumos tiktu apgādāti ar skaidro naudu prioritāri, kā arī nodrošināta to autonoma energoapgāde un pieslēgums datu centriem. Attiecībā uz bezskaidro naudu no 2025. gada 1. janvāra ieviesti norēķini ar maksājumu kartēm bezsaistē. Likums nosaka, ka kritiskie finanšu pakalpojumi obligāti jānodrošina Latvijas bankām, kurās noguldījumu apjoms ir vismaz 5% no visiem Latvijas noguldījumiem. Tās ir Swedbank, SEB banka, banka Citadele un Luminor Bank. Latvijas Banka kopā ar šīm četrām bankām bankomātu skaitu regulāri pārskata un izvērtē, cik optimāli tie izvietoti, norādīja Latvijas Bankā. Šobrīd Latvijā ir 860-870 bankomātu, un vairāk nekā 99% iedzīvotāju tuvākais...

Par mazumtirdzniecību 2025. gada martā un tās globālo kontekstu Aprīlī mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzināmās cenās jeb reālā izteiksmē bija par 0,7% zemāks nekā pirms gada, nedaudz samazinoties arī pret martu (sezonāli izlīdzināti). Statistikā atspoguļotais reālais mazumtirdzniecības apgrozījums ir it kā pielipis līmenim, kuru sasniedza 2018. gadā. Pēc krasām šurpu-turpu svārstībām pandēmijas sākumā kopš 2021. gada vidus tas ir ļoti maz mainījies. Dati izskatās garlaicīgi, bet skaidrojums un konteksts tiem ir interesants. Lai izvērtētu tirdzniecības datu “stabilitātes” kontekstu, ir jāatzīmē, ka aprēķinātais tirdzniecības apjoms pa pastu un internetā (pirmkārt jau tieši tīmeklī) martā bija tikai par 4% augstāks nekā vidēji 2019. gadā – pirms pandēmijas sākuma un tās izraisītajām dzīvesveida un iepirkšanās paradumu lēcienveidīgajām izmaiņām. Acīmredzot šo tirgotāju reģistrācijas vietas efekts turpina ietekmēt aprēķinus par patēriņa dinamiku, kam tā nevajadzētu būt. Legāli izmaksāto algu līmenis – skaitlis, ko zinām precīzi, no 2019. gada līdz 2024. gadam auga par 48%, bet...

Skolēnu mācību uzņēmumiem izglītības iestādes īstenotas izglītības programmas ietvaros vispārējā vai profesionālajā izglītībā, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem Valsts ieņēmumu dienestā (VID). To noteic Saeimā 30. aprīlī galīgajā pieņemtie grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Finanšu ministrija, kas ir šo grozījumu autore, norādījusi, ka lielā daļā gadījumu skolēni mācību uzņēmumu (MU) darbības rezultātā gūst minimālus ienākumus vai negūst tos vispār (izdevumi pārsniedz ieņēmumus). Tādējādi, lai gan MU kalpo kā līdzeklis uzņēmējspēju attīstīšanai un gūstot praktisku uzņēmējdarbības pieredzi, tas nevar tiešā veidā tikt uzskatīts par saimniecisko darbību, bet tikai par daļu no mācību procesa. Turklāt skolēniem varētu būt problemātiska MU izdevumu pamatošana ar attaisnojošiem dokumentiem (tajos var netikt iekļauti grāmatvedības kārtošanu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktie rekvizīti vai to var nebūt vispār). Ņemot vērā minēto, bija nepieciešams padarīt skaidru un caurskatāmu MU darbības norisi, kā arī sakārtot nodokļu regulējumu, lai skolēnam, gūstot peļņu MU darbības ietvaros, mācību procesā...

Latvijas Banka ar tirgus pētījumu uzņēmuma SIA RAIT Custom Research Baltic starpniecību aptaujā Latvijas uzņēmumus, lai iegūtu padziļinātu un objektīvu informāciju par Latvijas uzņēmumu pieredzi, piesaistot ārējo finansējumu, it īpaši banku kredītus, kā arī identificētu šķēršļus, kas kavē finansējuma piesaisti uzņēmējdarbības attīstībai. Latvijas Banka rūpīgi analizē dažādus ar kreditēšanu saistītus aspektus, lai noskaidrotu galvenās problēmas privātpersonu un uzņēmumu kreditēšanā Latvijā, kā arī izstrādātu priekšlikumus plašākai un ērtākai finansējuma pieejamībai. Uzņēmumi, kuri saņēmuši uzaicinājumu no SIA RAIT Custom Research Baltic, aicināti piedalīties aptaujā, savukārt, ja uzaicinājums pa e-pastu nav saņemts, bet ir iespēja un vēlme dalīties ar savu kredītu saņemšanas vai atteikšanas pieredzi, lūdzam nosūtīt pieteikumu uz e-pasta adresi: [email protected], norādot uzņēmuma nosaukumu, reģistrācijas numuru un kontaktinformāciju turpmākai saziņai. Aptaujā sniegtā informācija tiks padziļināti analizēta kontekstā ar citiem Latvijas Bankas rīcībā esošajiem datiem, bet izmantota tikai Latvijas Bankas pētnieciskajiem mērķiem un publiskota tikai apkopotā veidā. Uzņēmumu sniegtie dati ir būtiski, lai rūpīgāk izprastu...

Tiek prognozēts, ka Latvijā iekšzemes kopprodukts (IKP) 2025. gadā pieaugs par 2,1%, bet 2026. gadā – par 2,4%. Tomēr pastāv arī riski, kas var samazināt ekonomisko izaugsmes tempu un tie ir saistīti ar ģeopolitisko situāciju un ASV valdības plāniem paaugstināt muitas tarifus importam, lasāms 23. aprīlī valdības sēdē izskatīšanai iesniegtajā Ekonomikas ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par Latvijas ekonomisko attīstību. Sagaidāms, ka 2025. gadā kopumā vidējā gada inflācija būs augstāka nekā 2024. gadā vērotā – sasniedzot aptuveni 2,5-3 %. Inflācijas pieaugumu galvenokārt veicinās jaunās nodokļu izmaiņas, kuras ietekmēs gan piedāvājuma pusi saistībā ar nodokļu un tarifu palielināšanu, gan pieprasījuma pusi, kur pieaugot atalgojumam pēc nodokļu nomaksas, palielināsies arī iedzīvotāju pirktspēja. Būtiska ietekme uz cenu izmaiņām būs arī globālajām cenu svārstībām, ko noteiks pasaules ekonomiskā attīstība un īpaši ģeopolitiskā situācija. Līdz ar ekonomisko aktivitāšu atgriešanos tautsaimniecībā sagaidāms, ka kopumā situācija darba tirgū 2025. gadā stabilizēsies. Darba tirgu turpinās ietekmēt arī piedāvājuma puses faktori. 2025....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir saņēmis Igaunijas uzņēmuma GScan un Igaunijas muitas aicinājumu iesaistīties Eiropas Komisijas apstiprinātajā Horizon programmas projektā “Kosmisko staru izmantošana labākai, mobilākai un efektīvākai muitas detektēšanai”1 (turpmāk – CosmoPort projekts), liecina valdības sēdē 15. aprīlī izskatīšanai iesniegtais Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums “Par atļauju Finanšu ministrijai (Valsts ieņēmumu dienestam) uzņemties papildu valsts budžeta ilgtermiņa saistības un īstenot Eiropas Savienības programmu līdzfinansētus projektus”. 1 Angliski – Using cosmic rays for better, more portable and efficient analysis and detection for customs (CosmoPort). CosmoPort projekta mērķis ir radīt pilnībā automatizētu atmosfēras staru tomogrāfijas skenēšanas sistēmu, integrētu mobilā platformā, nodrošinot atrašanās vietas un laika elastīgumu un efektīvu jebkādu interesējošu preču atklāšanu, nosakot preču veidu un to atrašanās vietu kravā. Sistēmu paredzēts pārbaudīt reālās darba vides apstākļos piecu valstu muitas iestādēs (Igaunijā, Latvijā, Apvienotajā Karalistē, Somijā un Grieķijā), nodrošinot muitas iestāžu vajadzību apmierināšanu un kombinējot riska analīzes rezultātus. Galvenais mērķis...

No 1. aprīļa uzņēmējiem Rīgā pieejamas divas jaunas uzņēmējdarbības veicināšanas programmas – “Rīgas pašvaldības atbalsts telpu lietotājiem ēku pirmajos stāvos” un “Pašvaldības atbalsts komersantiem publisku pasākumu rīkošanai”. Programma “Rīgas pašvaldības atbalsts telpu lietotājiem ēku pirmajos stāvos” paredzēta komercdarbības veicināšanai Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonā esošo ēku pirmajos stāvos. Apzinoties, ka uzņēmējdarbība bieži vien ir saistīta ar būtiskiem finanšu ieguldījumiem, telpu īpašnieki, kā arī esošie vai jaunie telpu nomnieki noteiktā kārtībā varēs pieteikties pašvaldības līdzfinansējumam līdz 10 000 eiro dažādu izdevumu segšanai – telpu remontam, vides pieejamības uzlabošanai, skatlogu noformēšanai, izkārtņu izgatavošanai, labiekārtojuma elementu (piemēram, puķu podu, soliņu u.c.) izvietošanai pie pirmā stāva telpām publiskajā ārtelpā, nomas maksas segšanai. Atbalstam var pieteikties ikviens uzņēmējs – gan tie, kuri jau strādā, gan tie, kuri vēl tikai plāno sākt savu darbību. Atbalsta programmu paredzēts īstenot trīs gadus. 2025. gadā apstiprinātais programmas budžets ir 200 000 eiro. Otra no atbalsta programmām, ko piedāvā Rīgas...

Eiropadomes sanāksmē, kas notika šā gada 20. martā, tika norādīts, ka, ņemot vērā ar Eiropas Savienības (ES) konkurētspēju saistītos izaicinājumus, ir ārkārtīgi svarīgi izveidot patiesi integrētus un dziļākus Eiropas kapitāla tirgus, steidzamības kārtā panākot kapitāla tirgu savienību un pabeidzot veidot banku savienību. Patiesa uzkrājumu un investīciju savienība katru gadu palīdzēs novirzīt Eiropas ekonomikai papildu investīcijas simtiem miljardu eiro apmērā, tādējādi palīdzot uzlabot ES konkurētspēju, stratēģisko autonomiju un ekonomisko drošību. Eiropadome uzsvērusi, ka ir vajadzīgas valsts līmeņa darbības, lai palielinātu tādu kapitāla tirgu apjomu un dziļumu, kuri ir pieejami visiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem visā ES. Lai paplašinātu iedzīvotāju iespējas, Eiropadome aicina: Komisiju, Padomi un dalībvalstis virzīt uz priekšu darbu pie lielākas privāto ieguldītāju līdzdalības kapitāla tirgos, savlaicīgi darot pieejamas Eiropas investīciju un uzkrājumu iespējas, tostarp uzlabotas iespējas ES mēroga uzkrājumiem un pensiju produktiem, pamatojoties uz paraugpraksi, lai 2025. gadā varētu veikt izšķirošus pasākumus; un Komisiju 2025. gadā ātri ierosināt uzlabojumus esošajā Pan-Eiropas privāto...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē 26. martā tika atbalstīti Finanšu ministrijas iesniegtie grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā, ar ko tiktu ieviestas jaunas prasības juridisko personu kreditēšanai. Juridisko personu kreditēšanas reforma ir vērsta uz krājaizdevu sabiedrību sektora ilgtspējīgu izaugsmi un jaunu pakalpojumu klāsta attīstību, nodrošinot plašākas kreditēšanas iespējas visā valstī, kā arī jaunā pakalpojuma sniegšanas riska mazināšanu. Ar konceptuāli atbalstītajiem grozījumiem ilgstošu diskusiju rezultātā ir panākts līdzsvarots risinājums, kas, no vienas puses, atļaus tām krājaizdevu sabiedrībām, kas vēlas, uzsākt juridisko personu kreditēšanu un, no otras puses, ievieš papildu prasības, kas pielāgotas tieši šim sektoram un tā riskam. Priekšlikumi izstrādāti ar mērķi veicināt krājaizdevu sabiedrību attīstību Latvijā, kas ir alternatīva nebanku kreditētāju pakalpojumiem reģionos. Latvijā darbojās 25 kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības, kas saskaņā ar Latvijas Bankas datiem uz 2024. gada septembri pārvaldīja aktīvus 29,4 miljonu eiro apmērā, ar kopējo noguldījumu apmēru 19,8 miljoniem eiro un kopējo peļņu deviņos mēnešos 2024. gadā 338 tūkstošu eiro...

Valdība 4. martā apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādāto noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 3. februāra noteikumos Nr. 59 “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība investīciju veicināšanai lauksaimniecībā””, kas paredz finansējumu arī lauksaimniecībā izmantojamiem zinātnes pētījumiem un selekcijai, šim mērķim 2025. gadā novirzot 34 miljonus eiro no valsts budžeta. Ar šo finansējumu 2025. gadā daļēji dzēsīs kredītprocentus primārās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un atbilstošiem kooperatīviem, kā arī finansēs lauksaimniecībā izmantojamos zinātnes pētījumus un selekcijas materiāla izstrādi. Kredītprocentus no valsts budžeta daļēji dzēsīs primārajiem lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, atbilstīgām kooperatīvajām sabiedrībām lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, lauksaimniecības, zivsaimniecības un akvakultūras produktu ražotājiem un pārstrādātājiem. Šim mērķim plānots iztērēt 21 miljonu eiro. Deviņu miljonu eiro atbalsts plānots lauksaimniecībā izmantojamiem zinātnes pētījumiem un lauksaimniecības zinātnisko iestāžu materiāli tehniskās bāzes pilnveidošanai. Savukārt selekcijas materiāla izstrādei, lai veicinātu konvenciālo, integrēto un bioloģisko lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanu, novirzīs četrus miljonus eiro.

Latvijas Banka sadarbībā ar Finanšu nozares asociāciju ir izstrādājusi jaunas “Vadlīnijas finanšu krāpšanas riska uzraudzībai, pārvaldībai un ierobežošanai”, kuru mērķis ir stiprināt finanšu nozares spēju efektīvi identificēt un mazināt finanšu krāpniecības riskus. Vadlīnijas vērstas uz vienotu, uz riskiem balstītu pieeju, kas ieviešama kredītiestādēs, maksājumu iestādēs un elektroniskās naudas iestādēs un minēto iestāžu filiālēs Latvijā. Tās sniedz rekomendācijas par krāpšanas riska iekšējās pārvaldības prasībām, sūdzību efektīvu izskatīšanu, maksājuma rīkojumu noraidīšanu un apturēšanu, maksājumu autorizācijas un rupjas neuzmanības izvērtēšanu, kā arī par prasībām attiecībā uz informācijas pieejamību un apmaiņu. Tā, piemēram, vadlīnijās norādīts, ka gadījumā, ja finanšu iestāde pirms darījuma veikšanas konstatē, ka maksājumam vai zibmaksājumam ir augsts risks, tā atsaka pieņemt izpildei šādu maksājumu un paziņo par to klientam, tostarp norāda vispārīgu atteikuma iemeslu. Savukārt, ja pēc maksājuma izpildes rodas pamatotas aizdomas par finanšu krāpšanas gadījumu, iestāde sazinās ar klientu, lai saņemtu klienta piekrišanu informēt maksājuma saņēmēju iestādi par iespējamo krāpšanas gadījumu un...

2024. gadā stājās spēkā grozījumi vairākos normatīvajos aktos, lai iedzīvotājiem vienkāršotu hipotekāro pārkreditēšanu starp aizdevējiem. Līdz šim iedzīvotāji šo iespēju izmantoja visai maz, jo 2023. gada decembrī tika pieņemti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, paredzot kompensēt 30 % no kredīta kopējiem procentu maksājumiem. Lai nezaudētu šo kompensāciju, vairākumam kredītņēmēju nebija izdevīgi pārkreditēt līdz 2023. gada 31. oktobrim saņemtos hipotekāros kredītus. 2025. gada janvārī tiks izmaksāta pēdējā kompensācija. Līdz ar to hipotekārā kredīta ņēmēji varēs apsvērt kredīta nosacījumu uzlabošanu, izvērtējot nosacījumus savā un konkurējošās komercbankās vai citās finanšu iestādēs, kas izsniedz hipotekāros kredītus. Grozījumu mērķis ir vienkāršot hipotekāro pārkreditēšanu un samazināt izmaksas, tādējādi veicinot konkurenci starp kredīta devējiem. Lai to nodrošinātu, veikti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, grozījumi Apdrošināšanas līguma likumā, grozījumi Kredītiestāžu likumā un grozījumi Notariāta likumā un attiecīgi grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr 691 "Noteikumi par patērētāja kreditēšanu" un grozījumi MK noteikumos Nr. 95 "Noteikumi par valsts palīdzību...

Valdības 7. janvāra sēdē apstiprināti jauni Ekonomikas ministrijas sagatavotie Ministru kabineta noteikumi Nr. 24 "Noteikumi par produktivitātes aizdevumiem uzņēmumu inovācijām, kas būs kā Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsta programma maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) Latvijā valsts aizdevumu saņemšanai inovatīvu produktu radīšanai un produktivitātes paaugstināšanai. Jaunā atbalsta programma ar 98,4 miljonu eiro finansējumu sniedz iespēju uzņēmumiem ieguldīt pētniecībā, attīstībā un jaunu produktu izstrādē. Šie pasākumi veicinās augsto tehnoloģiju nozaru attīstību, radīs jaunas darba vietas un palielinās eksporta apjomus. Mēs sagaidām, ka līdz 2029. gadam tiks radīti vismaz 40 jauni produkti un 240 labi apmaksātas darba vietas, kas sekmēs ekonomikas izaugsmi un Latvijas konkurētspēju globālajā tirgū, norādījis ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Atbalsta programmas mērķis - sniegt atbalstu inovatīvu, tai skaitā, duālas nozīmes, produktu, izstrādei, stimulējot privātā sektora ieguldījumus pētniecībā, attīstībā un inovācijās, kas ietver atbalstu jaunu ražošanas ēku izbūvei, iekārtu iegādei un ražošanas pieslēgumu izveidei, kā arī jaunu darba vietu radīšanu viedās specializācijas stratēģijas...

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir apkopojusi informāciju par dažādiem aspektiem, kas raksturo 2024. gada laikā paveikto. “2024. gads mums ir bijis tik dinamisks, sarežģīts un intensīvs, kāda aģentūras vēsturē vēl nav bijis. Šajā gadā noslēdzās iepriekšējais 2014.-2020. gada Eiropas Savienības (ES) fondu periods, kurā CFLA uzņēmās un ar lielu atbildību veica vienīgās sadarbības iestādes funkcijas. Sākotnēji tā bija jauna pieredze ne tikai mums, bet arī visā Eiropā, kad valstī visus ES fondu projektus pārrauga vienoti vienā aģentūrā. Tāpēc mūsu pieredzi plaši studēja citas ES valstis, apsverot līdzīgas centralizācijas iespējas. Tagad turpinām vienīgās sadarbības iestādes funkcijas jau nākamajā, 2021.-2027.gada, periodā. Un 2024. gadā ar lielu jaudu apgriezienus uzņēma arī šī perioda ieviešana – ar ļoti masīvu un intensīvu darbu pie projektu atlašu organizēšanas, vienlaikus projektiem pakāpeniski pārejot ieviešanas stadijā. Tāpat paralēli CFLA turpinājusi veikt savas funkcijas Atveseļošanas fonda (AF) plāna ieviešanā – gan izsludinot atlases noteiktās programmās, gan slēdzot līgumus un...