FINANSES

Finanšu ministrija ir sagatavojusi un nodevusi saskaņošanai ar iesaistītajām institūcijām grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā. Grozījumu mērķis ir stiprināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēmu, uzlabot finanšu izlūkošanas un uzraudzības efektivitāti, kā arī mazināt kriptoaktīvu un valūtas tirdzniecības sabiedrību darījumu sektoros pastāvošos riskus. Lai mazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskus valūtu tirdzniecības darījumos, plānots paredzēt, ka valūtu tirdzniecības sabiedrībām būs iespēja noteikt zemāku klienta izpētes darījuma slieksni par pašreiz spēkā esošo 1500 eiro robežu. Šis slieksnis tiks noteikts, balstoties uz valūtas tirdzniecības sabiedrības darbības risku novērtējumu. Attiecīgā pieeja ļaus elastīgāk reaģēt uz riskiem, īstenojot uz risku balstītu pieeju klientu izpētē. Grozījumi paredz arī stingrākas prasības kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kuriem būs jāieceļ atbildīgie darbinieki gan augstākajā vadības līmenī, gan iekšējās kontroles struktūrvienībās. Tādējādi tiks mazināti un pārvaldīti kriptoaktīvu pakalpojumu sektoram piemītošie paaugstinātie riski. Vienlaikus tiks precizēts veids, kādā valsts un pašvaldību iestādes sniegs Finanšu izlūkošanas...

Ministru kabinets 15. jūlijā izskatīja Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā" alternatīvo ieguldījumu fondu nozares attīstības veicināšanai un administratīvā sloga samazināšanai. Tā mērķis ir uzlabot tirgus vidi, padarot to pieejamāku jauniem licencētiem fondu pārvaldniekiem, kā arī stiprināt uzraudzības sistēmu un precizēt prasības atbilstoši finanšu tirgus attīstībai. Likumprojekts paredz vairākus būtiskus precizējumus attiecībā gan uz licencēto, gan reģistrēto pārvaldnieku darbību. Tas pilnveido prasības pārvaldnieka reģistrācijai un nosaka precīzākas prasības akcionāriem (dalībniekiem), kā arī pārvaldnieka amatpersonām, īpaši saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomu. Plānots arī noteikt skaidrākas reputācijas prasības, kā arī izslēgt novecojušas normas, piemēram, par darījumu attaisnojuma dokumentu glabāšanu. Lai atvieglotu fondu darbību un uzlabotu investīciju piesaisti, likumprojekts nosaka vispārīgas prasības alternatīvo ieguldījumu fondu daļu emisijai un izplatīšanai, pilnveido regulējumu slēgtajiem fondiem un precizē pienākumus pārvaldnieka finanšu pārskatu sagatavošanā un turētājbankas ziņojumu sagatavošanā. Tāpat likumprojektā paredzēta jauna kārtība licences saņemšanai iesniegto dokumentu...

Ceturtdien, 10. jūlijā, Ministru prezidentes Evikas Siliņas vadībā notika Finanšu sektora attīstības padomes (FSAP) sēde, kurā tika apspriesti ar finanšu sektoru saistītie jautājumi, tai skaitā kredītdevēju komisijas maksas uzņēmumiem, lai nodrošinātu aktīvāku nefinanšu sektora uzņēmumu kreditēšanu tautsaimniecības izaugsmei, stiprinot finanšu pieejamību un veicinot kapitāla plūsmu. FSAP sēdē tika turpināta diskusija par turpmāko rīcību attiecībā uz normatīvā regulējuma projektu par kredīta devēja piemēroto komisijas maksu ierobežošanu juridiskajām personām, veicot aizdevuma pirmstermiņa atmaksu vai refinansēšanu pie cita aizdevēja. Finanšu sektora attīstības padome uzklausīja arī Finanšu nozares asociācijas un “Fintech Latvija” asociācijas viedokli par izstrādāto regulējumu komisijas maksu ierobežošanai. Regulējuma mērķis ir sekmēt konkurenci, atvieglojot nosacījumus klientu mobilitātei starp aizdevējiem, kas savukārt uzlabotu finanšu pakalpojumu nosacījumus Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem, mazinot šķēršļus aizdevumu, līzinga refinansēšanai un pirmstermiņa atmaksai. Izdomāja, ka vēl jāpadomā Sēdes dalībnieki vienojās par nepieciešamību noteikt trīs mēnešu periodu, kurā padziļināti analizētu tirgus situāciju un sekotu līdzi izmaiņām, uzraudzības iestādēm iegūstot papildu datus par...

Valdība 8. jūlijā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumi Ministru kabineta 2023.gada 13.jūnija noteikumos Nr. 306 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai intervencē "Atbalsts ieguldījumiem mazajās lauku saimniecībās" 2023.-2027.gadam", kas paredz saņemt valsts atbalstu līdz pat 15 gadu vecas lietotas tehnikas iegādei. Tas ir praktisks solis, lai vairāk saimniecību varētu turpināt saimniekot un ražot vietējo produkciju un stiprināt Latvijas spēju pašai sevi nodrošināt ar pārtiku. Pārtikas ražošana ir gan tautsaimniecības pamats, gan valsts drošības jautājums. Un šajā uzdevumā nozīmīga loma ir arī mazajām saimniecībām, uzsvēris zemkopības ministrs Armands Krauze. Lai veicinātu saimniecisku izaugsmi, noteikumi papildināti ar prasību saimnieciskās darbības uzsācējiem palielināt neto apgrozījumu par vismaz 10% no projekta attiecināmajām izmaksām. Šāds kritērijs gan ievieš lielāku mērķtiecību, gan vienlaikus stiprina saimniecību konkurētspēju. Noteikumi ir papildināti ar de minimis nosacījumiem, kas turpmāk attieksies uz atbalstāmajām darbībām, kuras nav iekļautas Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā. Papildinājums veikts...

Latvijas uzņēmējiem jūlija otrajā pusē būs pieejams jauns atbalsta instruments uzņēmumu procesu digitalizācijai ar kopējo atbalsta finansējumu vairāk nekā 18,5 miljonu eiro apmērā, ko īstenos Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). LIAA direktore Ieva Jāgere norāda, ka lielais pieprasījums pēc atbalsta uzņēmumu procesu digitalizācijai apliecina, ka Latvijas komersanti aktīvi iegulda savā konkurētspējā un tehnoloģiskajā attīstībā, veidojot digitāli spēcīgu uzņēmējdarbības vidi. Jūlija otrajā pusē LIAA atvērs pieteikšanos jaunai atbalsta programmai, kurā vienam projektam mākslīgā intelekta risinājumu izstrādei un ieviešanai būs pieejams atbalsts līdz 200 000 eiro. Jaunā digitalizācijas atbalsta programma tiks finansēta no Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam. Atbalstam varēs pieteikties sīkie, mazie un vidējie komersanti, mazas vidējas kapitalizācijas sabiedrības un vidējas kapitalizācijas sabiedrības, kā arī biedrības un nodibinājumi, kas veic saimniecisko darbību un apvieno vismaz trīs komersantus. Programmas atbalsta intensitāte mazajiem komersantiem 50%, vidējiem 40% un mazas vidējas un vidējas kapitalizācijas sabiedrībām - 30%. Granti līdz 10 000 eiro būs...

No 2. jūlija spēkā stājušies Aizsardzības ministrijas izstrādātie Ministru kabineta (MK) 2025. gada 25. jūnija noteikumi “Minimālās kiberdrošības prasības”. Noteikumu mērķis ir uzlabot kiberdrošību Latvijā, ieviešot mūsdienīgu un strukturētu kiberdrošības regulējumu, kā arī sekmējot būtisko pakalpojumu sniedzēju un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kritiskās infrastruktūras noturību pret kiberdrošības apdraudējumiem. Noteikumi nosaka obligātās kiberdrošības prasības valsts, pašvaldību un kritiski svarīgajiem privātajiem sektora subjektiem, kuri nodrošina būtiskus un svarīgus pakalpojumus, pārvalda informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kritisko infrastruktūru, izmanto publiskos elektronisko sakaru tīklus, kā arī nodrošina valsts informācijas sistēmu savietojamību. Noteikumi regulē tādas jomas kā kiberdrošības pārvaldības prasības, incidentu klasifikācija, ziņošanas termiņi un formas, informācijas sistēmu pieejamība, datu atjaunošana, šifrēšana, kiberhigiēnas pamatprincipi, personāla kompetences un kiberdrošības pārvaldnieka prasības, kā arī prasības, kas izvirzāmas ārpakalpojumiem. Minimālās kiberdrošības prasības bija nepieciešamas, jo 2024. gada 1. septembrī spēkā stājās Nacionālās kiberdrošības likums (NKDL), kā rezultātā spēku zaudēja Ministru kabineta 2015. gada 28. jūlija noteikumi Nr. 442 "Kārtība, kādā...

Ministru kabinets apstiprinājis Ekonomikas ministrijas izstrādātos grozījumus noteikumos par produktivitātes aizdevumiem uzņēmumu inovācijām, lai padarītu šo atbalsta programmu uzņēmējiem saprotamāku, pieejamāku un piemērotu mūsdienu ekonomikas vajadzībām. Programma paredzēta uzņēmumiem, kas plāno izstrādāt jaunus, inovatīvus produktus, tostarp divējāda lietojuma jeb civilā un militārā pielietojuma risinājumus. Atbalsts paredzēts ieguldījumiem materiālos un nemateriālos aktīvos un apgrozāmajiem līdzekļiem, kas ietver atbalstu jaunu ražošanas ēku būvniecībai, iekārtu iegādei, ražošanas jaudu paplašināšanai un jaunu darba vietu radīšanai Latvijas viedās specializācijas (RIS3) nozarēs. Kopējais pieejamais finansējums programmai ir 100 miljoni eiro. No tiem 49,6 miljoni eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļi, 8,7 miljoni eiro – valsts budžeta finansējums, bet 41,6 miljoni eiro – attīstības finanšu institūcijas ALTUM piesaistītais finansējums. Uzņēmēji varēs saņemt atbalstu divos virzienos. Pirmais – inovatīvu, tai skaitā divējāda lietojuma, produktu izstrādei ar aizdevumiem no 300 000 līdz 5 miljoniem eiro un iespēju saņemt kapitāla atlaidi līdz 30% apmērā jeb ne vairāk kā 1,5 miljonus...

Nebanku kreditētājs Capitalia izveidojis specializētu sludinājumu portālu biznesa pārdošanai - Pardodbiznesu.lv. Jaunais portāls īpaši noderēs tiem uzņēmējiem, kuri nevar atļauties izmantot pilna servisa finanšu konsultantu pakalpojumus darījuma organizēšanā. Pardodbiznesu.lv ļauj uzņēmuma īpašniekam patstāvīgi, tostarp arī anonīmi, publicēt pārdošanas sludinājumu un uzrunāt potenciālos pircējus - gan no Capitalia investoru loka, gan plašākas tirgus auditorijas. Lai veicinātu aktivitāti, līdz 2025. gada 1. septembrim sludinājumu ievietošana platformā ir bez maksas. Kā norāda Capitalia vadītājs Juris Grišins, ir novērots, ka katru gadu pieaug darījumu aktivitāte biznesu pirkšanas un pārdošanas jomā. Turklāt tā neaprobežojas tikai ar lieliem uzņēmumiem. Arī mazo un vidējo uzņēmumu segmentā palielinās interese par iespējām pirkt un pārdot strādājošus uzņēmumus. Šāds portāls būs satikšanās iespēja tiem, kuri kādu iemeslu dēļ biznesu vēlas pārdot, ar tiem, kuri vēlas investēt kādā uzņēmumā. Platforma pardodbiznesu.lv, kopā ar biznesa novērtēšanas rīku biznesavertiba.lv, vērsta uz uzņēmumu īpašnieku atbalstu visos uzņēmējdarbības cikla posmos - no izaugsmes finansēšanas līdz darījuma sagatavošanai...

Eiropas Investīciju fonds (EIF) un Banka Citadele parakstījuši vienošanos Baltijas mazo, vidējo un mikrouzņēmumu atbalstam, kurā EIF sniegtās garantijas ļaus piešķirt līdz 138 miljoniem eiro. Vienošanās noslēgta InvestEU programmā, kas veicina nodarbinātību, konkurētspēju un investīcijas Eiropā. Baltijas valstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) būs pieejami aizdevumi līdz 100 miljoniem eiro, bet mikrouzņēmumu jeb uzņēmumu ar mazāk nekā 10 darbiniekiem finansēšanai tiks atvēlēti līdz 38 miljoniem eiro. Lai veicinātu finansējuma pieejamību, tam būs zemākas procentu likmes, kā arī labvēlīgi nosacījumi, tostarp pazeminātas vai pat pilnībā atceltas nodrošinājuma ķīlas un pirmās iemaksas prasības, skaidro bankā. Bankā norāda, ka mikrouzņēmumiem ir būtiska loma Baltijas ekonomikas struktūrā - tie veido 93% no visiem uzņēmumiem Latvijā, 95% Igaunijā un 95% Lietuvā. Vienošanās ar EIF paredz trīs gadu laikā bankai Citadele izveidot aizdevumu portfeli, kurā maksimālā finansējuma summa vienam uzņēmumam būs līdz vienam miljonam eiro. Tāpat uzņēmumiem tiks sniegts konsultatīvs atbalsts, palīdzot izvērtēt piemērotākos finansējuma risinājumus. EIF ir...

Otrdien, 17. jūnijā, Ministru kabinets izskatīs Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, kas paredz samazināt nepieciešamā sākotnējā kapitāla slieksni, ieviešot regulējumu specializēto kredītiestāžu darbībai Latvijā. Grozījumu mērķis ir stiprināt konkurenci finanšu sektorā, veicināt inovāciju attīstību un nodrošināt plašāku finanšu pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā. Likumprojekts paredz iespēju dibināt specializētas kredītiestādes ar samazinātu sākotnējo kapitālu – vismaz viens miljons eiro, salīdzinot ar pašreiz spēkā esošo piecu miljonu eiro slieksni. Šāds risinājums radīs iespējas ienākt tirgū jauniem un inovatīviem tirgus dalībniekiem, tostarp finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem, kā arī krājaizdevu sabiedrībām un maksājumu iestādēm nodrošināt tālākas attīstības iespējas. Specializētās kredītiestādes, lai arī ar samazinātu kapitāla prasību, tiks pilnībā pakļautas visām prudenciālajām prasībām, kas tiek piemērotas parastām kredītiestādēm, tostarp attiecībā uz riska izvērtējumu, kapitāla pietiekamību un finanšu stabilitāti. Tādējādi tiek nodrošināta finanšu sistēmas drošība un ilgtspēja. Grozījumi ir arī solis pretī Latvijas tiesiskā regulējuma harmonizācijai ar citām Baltijas valstīm – Lietuvā jau darbojas šāds regulējums,...

Saeima 5. jūnijā trešajā galīgajā lasījumā pieņēma vēl iepriekšējās 13. Saeimas laikā Finanšu ministrijas iesniegtos grozījumus Krājaizdevu sabiedrību likumā, ar ko paredzēts ieviest jaunas prasības juridisko personu kreditēšanai. Likumprojekta mērķis ir aizsargāt krājaizdevu sabiedrības pakalpojumu saņēmējus, kuri nav tās biedri, precizēt krājaizdevu sabiedrības aktīvu un pamatkapitāla palielināšanas nosacījumus, stiprināt krājaizdevu sabiedrības iekšējās kontroles mehānismus un veicināt kapitāla pietiekamību. Atgādinām, ka Krājaizdevu sabiedrību likuma 2. panta pirmajā daļā noteikts, ka krājaizdevu sabiedrība ir kooperatīva sabiedrība ar mainīgu biedru skaitu un kapitālu un var piesaistīt biedru noguldījumus un citus atmaksājamos līdzekļus; kreditēt biedrus, arī saskaņā ar finanšu līzinga noteikumiem; veikt tirdzniecību ar finanšu instrumentiem un valūtu biedru uzdevumā; izsniegt galvojumus un citus tādu saistību aktus, ar kuriem tā uzņemas pienākumu atbildēt kreditoriem par biedru parādiem u.tml. Juridisko personu kreditēšanas reforma ir vērsta uz krājaizdevu sabiedrību sektora ilgtspējīgu izaugsmi un jaunu pakalpojumu klāsta attīstību, nodrošinot plašākas kreditēšanas iespējas visā valstī, kā arī jaunā pakalpojuma sniegšanas...

Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes sēdē 5. jūnijā Frankfurtē nolemts pazemināt procentu likmes par 0,25 procentpunktiem, bet noguldījumu iespējas uz nakti likmi samazināt līdz 2%. Noguldījumu iespējas likme ir procentu likme, ar kuras palīdzību ECB padome nosaka savas monetārās politikas nostājas virzību. Galveno refinansēšanas operāciju likme pazemināta līdz 2,15% un aizdevumu iespējas uz nakti likme - līdz 2,4%, teikts ECB paziņojumā. Jaunās likmes stāsies spēkā 11. jūnijā. Pēc sēdes izplatītajā paziņojumā sacīts, ka padomes lēmums pazemināt noguldījumu iespējas procentu likmi - likmi, ar kuras palīdzību tā nosaka monetārās politikas nostājas virzību, - balstīts uz aktualizēto novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku. Inflācija pašlaik ir aptuveni padomes 2% vidējā termiņa mērķa līmenī. Saskaņā ar jauno speciālistu makroekonomisko iespēju aplēšu pamatscenāriju kopējā inflācija 2025. gadā vidēji būs 2%, 2026. gadā - 1,6% un 2027. gadā - 2%. Lejupvērstās korekcijas par 0,3 procentpunktiem salīdzinājumā ar marta iespēju aplēsēm gan...

Finanšu ministrija (FM) kā politikas veidotāja Eiropas Savienības (ES) fondu investīciju ieviešanā mērķtiecīgi turpina darbu pie ES fondu vienkāršošanas. Līdz 2025. gada maijam kopumā saņemti un apkopoti vairāk nekā 400 priekšlikumi no nozaru ministrijām, pašvaldībām, uzņēmēju organizācijām un sociālajiem partneriem. Balstoties uz tiem, tiek īstenots rīcības plāns administratīvā sloga mazināšanai ES fondu projektu īstenošanā. Atsaucoties FM aicinājumam, kas aprīlī tika adresēts sociālajiem un sadarbības partneriem, tika saņemti 260 priekšlikumi – no uzņēmējiem, biedrībām, asociācijām, aģentūrām, institūtiem, kā arī individuālām personām. Šis bija vienkāršošanas procesa otrais posms, lai iegūtu tiešu atgriezenisko saiti par galvenajiem šķēršļiem un uzlabojumiem no partneriem, kas pārstāv uzņēmēju intereses un strādā ar finansējuma saņēmējiem. Pirmajā posmā tika apkopoti ap 150 priekšlikumi no nozaru ministrijām un pašvaldībām. Saņemtie priekšlikumi ir analizēti un ietverti rīcības plānā. Tajā kā prioritātes izvirzītas astoņas jomas, kurās tiek veikti dažāda veida un līmeņa pasākumi administratīvā sloga mazināšanai. Kā augstas prioritātes jomas ar visvairāk saņemtajiem priekšlikumiem...

Neskatoties uz ģeopolitiskajiem izaicinājumiem un pieaugošo drošības spiedienu reģionā, ārvalstu investori saglabā optimismu par investīciju klimatu Baltijā, norāda Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) pārstāvji, atsaucoties uz ikgadējo "Ārvalstu investoru noskaņojuma indeksu 2024: Baltijas valstu izdevums" (angļu val.). Pētījums tapis sadarbībā ar Stokholmas Ekonomikas augstskolu Rigā (SSE Riga) un RTU Rīgas Biznesa skolu (RBS) Šis ziņojums pirmo reizi sniedz kopīgu skatījumu uz investīciju vidi visās trīs Baltijas valstīs – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Pētījums apliecina, ka, neskatoties uz ģeopolitiskajiem izaicinājumiem un pieaugošo drošības spiedienu reģionā, ārvalstu investori saglabā optimismu par investīciju klimatu Baltijā, taču investori uzsver nepieciešamību pēc izlēmīgas rīcības no politikas veidotāju puses - īpaši cilvēkkapitāla attīstības, digitālās transformācijas un efektīvākas publisko resursu izmantošanas jomās, norāda FICIL. Noskaņojuma indeksa rezultāti liecina, ka cilvēkkapitāla jomā visās trijās Baltijas valstīs kā vienu no steidzamākajiem izaicinājumiem investori identificē talantu trūkumu un neatbilstību starp izglītības sistēmu un darba tirgus vajadzībām. Attiecībā uz birokrātijas samazināšanu un budžeta...

Nereti starp iemesliem nepietiekamai kreditēšanas aktivitātei Latvijā tiek piesaukta vājā uzņēmumu finansiālā veselība - tā padara uzņēmumu kreditēšanu riskantāku, kas savukārt nozīmē augstākas procentu likmes un stingrākas ķīlas prasības no aizdevēju puses. Ekonomisti vietnē Makroekonomika.lv Latvijas bankas ekonomisti Mareks Mateušs un Nikolā Gavuāls norāda, ka viena no kliedzošākajām Latvijas uzņēmumu problēmām ir lielais uzņēmumu īpatsvars ar negatīvu pašu kapitālu. Tomēr uzņēmumu ar negatīvu pašu kapitālu loma Latvijas ekonomikā ir neliela - tie veido vien 4% no kopējās pievienotās vērtības un 9% no nostrādāto stundu skaita. Ekonomisti secinājuši, ka šie uzņēmumi galvenokārt koncentrējas pakalpojumu nozarēs ar salīdzinoši zemu produktivitāti, kā arī šo uzņēmumu sastopamības pieaugums pēc globālās finanšu krīzes bija lielā mērā saistīts ar jaunā uzņēmējdarbības veida - mazkapitāla uzņēmumu - rašanos, nevis ar vispārēju uzņēmumu finansiālās veselības pasliktināšanos. Latvijas Bankas ekonomisti izpētījuši, ka 2022. gadā aptuveni 25% uzņēmumu Latvijā saimniecisko darbību veica ar negatīvu pašu kapitālu. Tas ne tikai liedz šiem uzņēmumiem...