FINANSES

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), apkopojot "Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības stratēģijas 2014-2020" ieviešanas ikgadējos rezultātus,secinājusi, ka 2018. gadā finanšu pratības stratēģisko mērķu sasniegšanas indikatori kopumā apliecina vēlamo virzību, dažos rādītājos pat apsteidzot to. 2018. gadā arvien veselīgāka bijusi kredītu noguldījumu attiecība (71/100), pieaugusi uzticēšanās pakalpojumu sniedzējiem – 51%, tomēr uzkrājumu pieaugums ir bijis nesamērīgs ar IKP pieaugumu, kas liecina par ekonomikas pārkaršanas pazīmēm. 2018. gada laikā Latvijas mājsaimniecību kopējie uzkrājumi pieauguši par teju miljardu eiro (t.i., kopā noguldījumi Latvijas komercbankās, līdzekļi pensiju sistēmas 2. un 3. līmenī un finanšu instrumentos), sasniedzot 11.2 mljrd. eiro (2017 – 10.4 mljrd.). Tomēr FKTK eksperti lēš, ka mājsaimniecību finanšu ilgtspējas nodrošināšanai tuvākajā nākotnē būtu nepieciešams lielākā apjomā veidot tā saucamo “drošības spilvenu” dažādu finanšu pakalpojumu veidolā. FKTK vecākais finanšu tirgus analītiķis Agris Rozentāls: “Mājsaimniecību finansiālā pašsajūta pēdējos gados arvien ir uzlabojusies, taču rādītājos arvien vairāk ir vērojamas ekonomikas pārkaršanas pazīmes. Iedzīvotāju optimismam nostiprinoties, ir auguši...

Latvijas Banka informē, ka 2019. gada 1. pusgadā no apgrozības tika izņemts 251 000 viltotu eiro banknošu. Vairāk nekā 80% no šiem viltojumiem veidoja 20 eiro un 50 eiro banknotes. Tomēr bankas ieskatā eiro banknotes joprojām ir uzticams un drošs maksāšanas līdzeklis. Visas eiro banknotes var pārbaudīt, tās aptaustot, apskatot un pagrozot. 2019. gada 1. pusgadā no apgrozības izņemts par 4.2% mazāk viltoto banknošu salīdzinājumā ar 2018. gada 2. pusgadu, un par 16.6% mazāk nekā 2018. gada 1. pusgadā. Iespēja saņemt viltotu banknoti patiešām ir ļoti maza, jo viltojumu skaits joprojām ir ļoti neliels salīdzinājumā ar apgrozībā esošo īsto banknošu skaitu, kas kopš to ieviešanas nemitīgi pieaudzis straujāk nekā IKP. 2018. gadā apgrozībā esošo euro banknošu skaits un vērtība pieauga attiecīgi par aptuveni 5.6% un 5.2%. Pašlaik apgrozībā ir vairāk nekā 22 mljrd. euro banknošu, kuru kopējā vērtība ir aptuveni 1.2 trlj. eiro. Tālāk tabulā sniegti pusgada dati. Periods 1/2016 2/2016 1/2017...

Rīgas dome informē, ka pieteikšanās konkursam grantu programma “Atspēriens” tiks organizēts vienu reizi gadā, atbalstot idejas viedpilsētu risinājumu jomā. Konkursam būtiski tiek palielināts grantu apjoms, kas vienai idejai turpmāk veidos līdz pat 25 000 EUR, kopumā tiks atbalstītas trīs inovatīvas idejas. Jaunais konkurss ir paredzēts uzņēmumiem, kas pieteikšanās dienā nav vecāki par pieciem gadiem, kuriem ir labas iestrādnes un pārliecinoša vīzija, kuri spēj piedāvāt tehnoloģiski realizējamas, viedas un pilsētvidē integrējamas idejas, kas risina sabiedrībā aktuālu problēmu un optimizē ikdienas procesus pilsētā. Pieteikšanos “Atspērienas” konkursam plānots izsludināt augusta beigās! Rīgas dome kopš 2009.gada īsteno grantu programmu “Atspēriens“, kuras mērķis ir veicināt mazo un vidējo uzņēmumu attīstību Rīgā, kā arī sekmēt jaunas uzņēmējdarbības un uzņēmēju produktu popularitāti. Kopš 2009. gada “Atspērienam” pieteikušies vairāk kā 1700 dalībnieki, no kuriem 157 saņēmuši atbalstu. Grantu programmu “Atspēriens” administrē Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments.

Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, kas pieņemti 2019. gada 3. aprīlī, paredz, ka no šī gada 1. jūlija līdz 2021. gada 30. jūnijam saņemtie maksājumi tiks novirzīti tikai pamatparāda segšanai. Ja minētajā periodā pamatparāds tiks segts, tad likumiskie procenti tiks dzēsti un parādniekam tie nebūs jāmaksā. Savukārt, ja parādnieks divu gadu laikā pamatparādu nenosegs, viņam būs pienākums segt gan pamatparādu, gan likumiskos procentus. Vienlaikus norādāms, ka minētais regulējums neietekmē zvērināta tiesu izpildītāja veiktās piespiedu izpildes darbības Civilprocesa likuma noteiktajos gadījumos un kārtībā. No šī gada 1. jūlija stājusies spēkā arī likuma norma, kas noteic, ka pilngadīgie bērni, kuri turpina iegūt izglītību un strādā, uzturlīdzekļus no Uzturlīdzekļu garantiju fonda nesaņems par periodu, kurā tie gūst ienākumus vismaz minimālās mēnešalgas apmērā. Kā noteic likums, uzturlīdzekļus no Uzturlīdzekļu garantiju fonda iespējams saņemt arī pēc bērna pilngadības sasniegšanas, ja bērns turpina iegūt pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību Latvijas Republikā, bet ne ilgāk kā līdz...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 9. jūlijā pieņēmusi divus jaunus FKTK noteikumus "Kredītriska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi" un "Krājaizdevu sabiedrību darbību raksturojošo rādītāju aprēķināšanas normatīvie noteikumi".“Kredītriska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi” ietver pašlaik spēkā esošos kredītriska pārvaldīšanas noteikumus, kuriem ir pievienoti FKTK 2018. gada 16. janvāra normatīvie noteikumi Nr. 19 “Aktīvu kvalitātes novērtēšanas un uzkrājumu veidošanas normatīvie noteikumi”, kā arī ieviestas vairākas būtiskas izmaiņas attiecībā pret spēkā esošo kredītriska pārvaldīšanas noteikumu redakciju: precizēta kredītriska stratēģijas loma un nozīme, kā arī būtiskākā stratēģijā ietveramā informācija; noteikta prasība veikt regulāru kredītu nodrošinājuma vērtības un likviditātes pārraudzību visiem kredītiem, kuriem iestāde ir pieņēmusi nodrošinājumu, kā arī apstiprināt iekšēju un ārēju vērtētāju sarakstu atbilstoši iestādes kredītu portfeļa specifikai; precizētas prasības agrīnās brīdināšanas sistēmas izveidei un piemērošanai; noteiktas detalizētākas prasības pārskatīšanas politikai un pārskatīšanas pasākumu piemērošanai, prasība veikt pārskatīšanas pasākumu ilgtspējas novērtējumu, un prasība regulāri veikt pārskatīšanas pasākumu efektivitātes izvērtējumu; izvērsta pārskatīšanas pasākumu sasaiste ar ienākumus nenesoša kredīta...

Latvijas Bankas padome pieņēmusi vairākus normatīvos aktus, pilnveidojot ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas sektora darbības regulējumu. Izmaiņas ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas sektora darbības regulējumā bija nepieciešamas saistībā ar Saeimā 2019. gada 13. jūnijā pieņemtajiem grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā. Līdz ar to Latvijas Banka turpina pilnveidot savu pārraugāmo jomu regulējumu atbilstoši aktualizētajām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas (potenciālo masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanas, glabāšanas, pārvietošanas, lietošanas vai izplatīšanas) finansēšanas novēršanas normu prasībām. Veikti Grozījumi Latvijas Bankas 2009. gada 13. maija "Ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas noteikumos" Ar grozījumiem tiek precizēts ārvalstu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas licencēšanas mērķis, nosakot, ka tas ir arī starptautiskajās un Latvijas nacionālajās sankcijās noteikto ierobežojumu izpildes nodrošināšana. Noteikumu normas, kas skar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasības, attiecinātas arī uz...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC) ir izstrādājis kontu izmaksu salīdzināšanas rīku konti.ptac.gov.lv (turpmāk – salīdzināšanas rīks), kurā patērētāji var iepazīties ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju izmaksām par to sniegtajiem pakalpojumiem Latvijas Republikas teritorijā. Salīdzināšanas rīks attiecas uz biežāk izmantojamiem ar maksājumu kontu saistītajiem pakalpojumiem, tādējādi nodrošinot pakalpojumu sniedzēju piedāvāto cenu (izmaksu) pārredzamību un salīdzināmību. Salīdzināšanas rīka lapā ir iespējams salīdzināt maksājumu pakalpojumu sniedzēju/banku biežāk izmantoto pakalpojumu cenas: konta atvēršana un uzturēšanas izmaksas, skaidras naudas izņemšana un dažādu pārskaitījumu komisijas maksa (filiālē un internetbankā), debetkaršu un kredītkaršu lietošanas maksa, t.sk. skaidras naudas izmaksa no bankomātiem, kā arī regulārā maksājuma lietošanas maksa. Šāds salīdzināšanas rīks dod iespēju patērētājiem vieglāk orientēties kontu izmaksās un izvēlēties sev piemērotāko pakalpojumu sniedzēju. Tāpat informācijas atklātība un caurspīdīgums ar maksājumu kontiem saistīto pakalpojumu cenu tirgū veicinās konkurenci starp pakalpojumu sniedzējiem. Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem iekļaujamā informācija cenu salīdzināšanas rīkā ir jāsniedz PTAC elektroniski reizi gadā, ne vēlāk kā līdz...

Finanšu ministrija informē, ka, atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai šā gada janvārī-maijā konsolidētajā kopbudžetā veidojies 514,4 miljonu eiro pārpalikums. Tas ir aptuveni iepriekšējā gada attiecīgā perioda līmenī (507 miljoni eiro). Tostarp pašvaldību budžetā, ievērojami palielinoties ieņēmumiem, pārpalikuma apmērs sasniedzis 144,1 miljonu eiro. Tas ir par 61 miljonu eiro vairāk kā pērn piecos mēnešos. Savukārt valsts speciālā budžeta pārpalikums (98,8 miljoni eiro), pateicoties augstākiem sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumiem, bija par 82 miljoniem eiro lielāks. Valsts pamatbudžetā, lai arī veidojies ievērojams pārpalikums (246,2 miljoni eiro), tā apmērs bija par 138,9 miljoniem eiro zemāks kā 2018. gada janvārī-maijā, ko ietekmēja gan uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumu samazinājums, gan arī transfertu pieaugums uz pašvaldībām. Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos piecos mēnešos sasniedza 4 827,1 miljonu eiro, kas bija par 308,6 miljoniem eiro jeb 6,8% vairāk kā pērn attiecīgajā periodā. Galvenokārt ieņēmumu pieaugumu nodrošināja ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu kāpums par 172,9 miljoniem eiro jeb 31,7% salīdzinājumā...

Ar šā gada 1.jūliju Latvijā de minimis atbalsta uzskaite notiks elektroniski de minimis atbalsta uzskaites sistēmā, informē Finanšu ministrija. De minimis atbalsta regulējums ir viens no biežāk izmantotajiem komercdarbības atbalsta kontroles regulējumiem. De minimis regulējums paredz, ka maksimālais piešķirtais atbalsts saimnieciskās darbības veicējam tekošajā un divos iepriekšējos fiskālajos gados nedrīkst pārsniegt noteiktus robežlielumus. Ar sistēmas palīdzību atbalsta pretendents varēs saņemt informāciju par tam piešķirto de minimis atbalstu un sagatavot veidlapu, kas nepieciešama, lai varētu pieteikties de minimis atbalstam. Atbalsta sniedzējs pēc lēmuma pieņemšanas par de minimis atbalsta piešķiršanu ievadīs informāciju sistēmā. Atbalsta pretendents de minimis atbalsta uzskaites sistēmai varēs piekļūt, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, savukārt atbalsta sniedzēji – piesakot lietošanas tiesības Finanšu ministrijā. Latvijā līdz šā gada 30.jūnijam ir spēkā deklarāciju apmaiņas kārtība. Atbalsta pretendents, piesakoties de minimis atbalstam, iesniedz nepieciešamo informāciju atbalsta sniedzējam (deklarācija). Atbalsta sniedzējs pēc de minimis atbalsta piešķiršanas izsniedz atbalsta saņēmējam informāciju (deklarāciju) par piešķirtā...

Ekonomikas ministrija informē, ka šoruden komersantiem būs pieejams atbalsts energoefektivitātes paaugstināšanai ražošanas objektos. Tiks organizēta jauna atlases kārta ES fondu atbalsta programmā “Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē”. Līdz ar to atbalstam energoefektivitātes paaugstināšanai ražošanas objektos komersantiem būs pieejami 10,6 miljoni eiro Kohēzijas fonda finansējuma. “Atbalsta programmas jaunais uzsaukums dos papildu iespējas uzņēmumiem investēt ražotņu modernizācijā, būtiski palielinot energoefektivitātes rādītājus. Tas savukārt ļaus samazināt ražošanas izmaksas un palielinās uzņēmuma konkurētspēju,” uzsver ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. Uz atbalstu varēs pretendēt Latvijas Republikā reģistrēti sīkie (mikro), mazie, vidējie vai lielie komersanti, kuru viena no darbības nozarēm ir apstrādes rūpniecība. Atbalsts energoefektivitātes pasākumiem tiks sniegts granta (dāvinājuma) veidā līdz 30% no attiecināmajām izmaksām. Plānots, ka atbalstīta tiks ēku energoefektivitāti paaugstinošu pārbūves vai atjaunošanas darbu veikšana, energoefektīvāku ražošanas tehnoloģisko iekārtu iegāde, lai aizstātu esošās ražošanas tehnoloģiskās iekārtas, inženiersistēmu atjaunošana, pārbūve vai izveide ražošanas ēkā, noliktavā un ražošanas teritorijā,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka jaunajā čeku loterijas tīmekļvietnē www.cekuloterija.lv čekus var reģistrēt no 1. jūlija, kas ir oficiālais čeku loterijas sākuma datums, Lai piedalītos čeku loterijā un pretendētu uz naudas laimestiem, kā arī uz Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku sarūpētajām papildu balvām, tīmekļa vietnē www.cekuloterija.lv ir jāreģistrē čeks, kvīts vai biļete par kopējo summu vismaz 5 eiro. Darījumu apliecinošajam dokumentam ir jābūt izsniegtam par preci vai pakalpojumu, kas saņemts no Latvijā reģistrēta nodokļu maksātāja. Čeku loterijā var piedalīties ikviens bez vecuma ierobežojuma, izņemot VID darbiniekus un čeku loterijas tīmekļvietnes izstrādātāja SIA “Mobilly” pārstāvjus. Čeku loterijā var piedalīties arī bērni, tikai tādā gadījumā reģistrētajā čekā nedrīkst būt tādi pirkumi kā alkoholiskie dzērieni, tabakas izstrādājumi un enerģijas dzērieni. Pēc reģistrācijas čeks, kvīts vai biļete obligāti jāsaglabā, jo laimesta gadījumā tas būs jāuzrāda VID klātienē vai jāiesniedz VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā skenētā veidā. Sākot no šī gada 1.jūlija čeku loterijas dalībnieki ikmēneša izlozē...

Ministru kabinets 18. jūnijā apstiprināja grozījumus noteikumiem par aizdevumiem sīko, mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju atbalstam, paplašinot saņēmēju loku, atbalstāmās nozares, investīciju aizdevumu nosacījumus, nodrošinājuma prasības, kā arī garantijas apjomu. Atbilstoši atbalstītajiem grozījumiem, aizdevumus turpmāk varēs saņemt plašāks saimnieciskās darbības veicēju loks nevis tikai tādi, kas ir komersanti, zemnieku vai zvejnieku saimniecības, vai individuālie uzņēmumi. Turpinot uzsākto darbu pie valsts atbalsta programmu nosacījumu harmonizēšanas, paplašināts arī atbalstāmo nozaru saraksts. Turpmāk aizdevumus varēs arī saņemt tādi uzņēmumi, kas darbojas, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības; transportlīdzekļu, mašīnu un iekārtu, individuālās lietošanas priekšmetu, sadzīves aparatūras un iekārtu iznomāšanas; ēdināšanas pakalpojumu; administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības; izglītības; mākslas, izklaides un atpūtas, kā arī elektroenerģija un siltumapgādes un citās nozarēs. Tāpat, turpmāk aizdevumus komersanti varēs saņemt energoefektivitātes paaugstināšanai. Vienlaikus, lai mazinātu administratīvo slogu uzņēmumiem, kas piesakās atbalsta programmai, tiek samazināts iesniedzamo dokumentu apjoms. Saimnieciskās darbības veicējam kopā ar aizdevuma pieteikumu vairs nebūs jāiesniedz kredītiestādes atteikuma vēstule vai e-pasta...

Saeimas 13.jūnijā trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā. Izmaiņas bija nepieciešamas, lai nodrošinātu Latvijas normatīvo aktu un Eiropas Savienības tiesību normu savstarpēju saskaņotību, kā arī novērstu Moneyval 2018.gada ziņojumā konstatētās nepilnības. Turpmāk likuma nosaukums būs Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums (proliferācija ir kodolieroču, ķīmisko, bakterioloģisko, bioloģisko, toksisko vai citu masveida iznīcināšanas ieroču, to nogādes līdzekļu un saistīto materiālu nodošana un eksports (piemēram,tehnoloģijas, preces, programmatūra, pakalpojumi vai ekspertu zināšanas). Ar grozījumiem paplašināts personu loks, uz kurām attiecināmas likuma normas. Tajā iekļaujami arī maksātnespējas procesa administratori, ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti, zvērinātu revidentu komercsabiedrības un nodokļu konsultanti, kā arī jebkura cita persona, kas apņemas sniegt palīdzību nodokļu jautājumos vai rīkojas kā starpnieks šādas palīdzības sniegšanā. Tāpat likuma normas būs saistošas personām, kas darbojas mākslas un antikvāro priekšmetu apritē, tostarp tādām personām, kas paredzētās darbības veic antikvariātos, izsoļu namos vai ostās, ja darījuma...

Saeimā trešajā lasījumā izskatāmie Finanšu ministrijas sagatavotie Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likumā, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) likumā un Kredītiestāžu likumā paredz veikt pasākumus, lai īstenotu valdības izsludināto prioritāti – finanšu nozares “kapitālo remontu”. Ar likumorojektiem konceptuāli mainīta Finanšu izlūkošanas dienestam sniegto aizdomīgo darījumu ziņošanas kārtība. NILLTFN likumā paredzēts atteikties no neparastu darījumu ziņošanas sistēmas. Tāpat turpmāk arī maksātnespējas administratoriem būs jāievēro visas likuma prasības par klientu izpēti, iekšējās kontroles sistēmu, aizdomīgu darījumu ziņošanu un citiem jautājumiem. Likumā iestrādāti nosacījumi, kas piešķir Uzņēmumu reģistram lielākas pilnvaras iesniegtās informācijas izvērtēšanā un sekmēs tiesībsargājošo iestāžu savlaicīgu informēšanu par uzņēmumu nepatiesi sniegtajām ziņām Uzņēmumu reģistram. Ar likumprojektu ieviesta procedūra par augsta riska SIA izslēgšanu no Uzņēmuma reģistra, kas ļaus noslēgt patieso labuma guvēju atklāšanas procesu līdz 3% augsta riska SIA, kas vēl joprojām nav izpildījušas likumā noteikto pienākumu. Ar grozījumiem pārņemtas tā sauktās 5. direktīvas prasības, kas dalībvalstīm...

Latvijas uzņēmumi kavē apmaksu gandrīz katram desmitam rēķinam, un šai praksei ir tendence pieaugt, liecina 2019. gada Eiropas maksājumu ziņojums (European Payment Report 2019), ko jau 21. gadu veic kredītu pārvaldības uzņēmums Intrum. Pētījumā, kas notika no šī gada janvāra līdz aprīlim, Eiropas 29 valstīs piedalījās ap 12 000 uzņēmumu. Uzņēmumi visā Eiropā ziņo par negatīvām pazīmēm, kas saistītas ar maksājumu kavējumiem un parādiem kompāniju savstarpējos norēķinos. Latvijā uzņēmumi rēķinus kavē vidēji divas dienas un tos apmaksā vidēji 20 dienu laikā. Vislielākie rēķinu kavētāji Eiropā ir Grieķijas uzņēmēji, kas kavē līdz pat 20 dienām, kamēr visgodprātīgāk rēķinus maksā Vācijas un Norvēģijas uzņēmēji. Visizplatītākie kavētu maksājumu iemesli pēc Latvijas uzņēmēju sacītā ir debitoru finansiālās grūtības, tīša rēķinu nemaksāšana un administratīvā neefektivitāte jeb trūkumi rēķinu piestādīšanas un apmaksas procesos. Tīšu rēķinu kavēšanu kā problēmu norādījusi gandrīz piektā daļa Latvijas uzņēmēju, kamēr Eiropā vidēji to par rēķinu kavēšanas iemeslu min puse uzņēmēju, kas nozīmē, ka...