FINANSES

Finanšu pieejamība Latvijā ir drīzāk slikta vai ļoti slikta – norāda 42,5% uzņēmēju. Nedaudz mazāk jeb 39,1% norāda, ka situācija šajā jomā ir drīzāk laba vai ļoti laba, bet 18,3% atbild – grūti sniegt konkrētu vērtējumu, liecina Turības Biznesa indeksa dati. Kopumā uzņēmēji šim biznesa vidi ietekmējošam faktoram snieguši negatīvu vērtējumu (indekss -6,7). Analizējot datus reģionālā griezumā, secināts, ka vispozitīvāk situāciju vērtē Rīgas un Kurzemes reģiona uzņēmēji (41% finanšu pieejamību vērtē kā ļoti labu vai drīzāk labu), nedaudz negatīvāka situācija ir Vidzemē – tur finanšu pieejamību kā ļoti labu vai drīzāk labu vērtē 40% uzņēmēju. Tam seko Zemgale (39%), Pierīga (37%) un Latgale (36%). Vērtējot uzņēmēju viedokli dažādās nozarēs, secināts, ka visnegatīvāk situāciju vērtē būvniecības nozares uzņēmēji – tikai 17% norādījuši, ka finanšu pieejamība ir drīzāk laba vai ļoti laba. Ražošanas nozarē šādu viedokli pauž 35,3% uzņēmēju, pakalpojumu nozarē – 42%, savukārt tirdzniecības nozarē – 43%. “Ja salīdzinām situāciju ar periodu pirms...

Latvijas līzinga devēju asociācijas (LLDA) biedri sadarbībā ar kolēģiem Igaunijā un Lietuvā ieviesuši vienotu nereģistrējamo līzinga objektu tiešsaistes datu bāzi, kuras mērķis ir novērst dubultās finansēšanas iespēju – viena un tā paša objekta finansēšanu vairākās līzinga kompānijās vienlaicīgi Baltijas reģionā. Datu bāzes ieviešanas brīdī tiešsaistes datu bāzē bija ap 35 000 dažādu veidu nereģistrējamu aktīvu vienību, kā piemēram, dažāda veida uzkarināmā lauksaimniecības tehnika, ekskavatori, medicīnas, poligrāfijas un metālapstrādes iekārtas u.c. Pēc visu līzinga sabiedrību aktīvu ievadīšanas datu bāzē, paredzamais vienību skaits varētu sasniegt ap 100 000. Turpmāk, pirms darījuma noslēgšanas ar klientu, katrai līzinga kompānijai būs iespēja tiešsaistē pārbaudīt, vai konkrētais objekts jau nav finansēts kādā citā līzinga kompānijā kādā no Baltijas valstīm. Par nereģistrējamo objektu tiek dēvēts līzinga objekts, ko nav iespējams identificēt Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) vai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras reģistros. “Mums, kā līzinga devējiem, pastāv risks nofinansēt vienu un to pašu objektu atkārtoti, jo iepriekš nav bijusi...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) informē, ka, ņemot vērā to, ka apturēta AS “PNB Banka” darbība, no 16. augusta pārtraukta pensiju un pabalstu izmaksu uz klientu kontiem AS “PNB Banka”. Lai turpmāk nodrošinātu VSAA pakalpojumu saņemšanu, VSAA aicina pensiju un pabalstu saņēmējus informēt par savu kontu citā bankā vai paziņot pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontu. Iesniegumu par konta maiņu var iesniegt klātienē jebkurā VSAA nodaļā, Vienotajos valsts un pašvaldību klientu apkalpošanas centros, nosūtīt elektroniski, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu, uz e-pastu [email protected] vai iesniegt, izmantojot e-pakalpojumu portālā www.latvija.lv Iesniegums iestādei. Pēc iesnieguma par jauno kontu saņemšanas VSAA pēc 16. augusta aizturētos pensiju un pabalstu maksājumus divu līdz trīs nākamo darba dienu laikā pārskaitīs uz jauno kontu. Pensiju un sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem ir iespēja izvēlēties arī maksājumu piegādi dzīvesvietā, ko pašlaik nodrošina Latvijas Pasts. Garantēto atlīdzību paredzēts sākt izmaksāt klientiem no 22.augusta

Fiziskās personas, kurām ir zemi ienākumi un neliels parādsaistību apmērs, noteiktā kārtībā varētu tikt atbrīvoties no parādsaistībām. To paredz Valsts sekretāru sanāksmē 15. augustā izsludināta Tieslietu ministrijas izstrādātā septiņu likumprojektu pakete. Ministrija sagatavojusi jaunu likumprojektu "Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likums", kā arī grozījumus vairākos jau šobrīd esošos normatīvajos aktos - Civilprocesa likumā, Maksātnespējas likumā, likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”, Notariāta likumā, likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā. Jaunais regulējums būs piemērojams ierobežotam likumā noteiktam fizisko personu lokam, ar parādsaistību kopējo apmēru no 2 000 līdz 5 000 eiro, ko drīkstēs veidot noteikta veida parādsaistības. Pieteikumu par atbrīvošanu no parādsaistībām vērtēs zvērināts notārs, taču pirms pieteikuma izskatīšanas fiziskai personai būs pienākums apgūt finanšu pratības kursus. Šobrīd Maksātnespējas likumā ietvertais fiziskās personas maksātnespējas process ir salīdzinoši dārgs un nav piemērojams personām ar parādsaistību apjomu līdz 5 000 eiro. Tādējādi personām ar zemiem ienākumiem nav iespēju tiesiski risināt to...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ārkārtas sēdē 15. augustā ir pieņēmusi lēmumu apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu AS “PNB Banka” un lēmusi par noguldījumu nepieejamību. Šāds solis sperts pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) kā PNB Banka tiešais uzraugs lēmusi atzīt PNB Banku par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās. Savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde (SRB) ir pieņēmusi lēmumu neveikt AS “PNB Banka” noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu. Ņemot vērā minēto un rūpējoties par bankas klientu noguldījumu aizsardzību. FKTK lēmums paredz, ka 15.08.2019. plkst. 21.00 bankai pilnībā jāpārtrauc finanšu pakalpojumu sniegšana, ieskaitot klientu maksājumu izpildi. Šāds lēmums pieņemts, lai nepieļautu bankas līdzekļu aizplūšanu. Tas nozīmē, ka AS “PNB Banka” karšu, internetbankas maksājumu un bankomātu darbība ir apturēta. FKTK darīs visu iespējamo, lai izveidotu ērtāko un efektīvāko risinājumu, un pēc iespējas ātrāk klientiem sāktu garantētās atlīdzības izmaksu – līdz 100 000 eiro. Garantēto...

Pašvaldību kapitālsabiedrības varēs pretendēt uz Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējumu, lai saņemtu atbalstu primāro aprūpes centru izveidei, paredz 13.augustā valdības sēdē atbalstītie Veselības ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas paredz paplašināt pretendentu loku, kuri var pieteikties uz ERAF līdzfinansējumu ģimenes ārstu prakšu attīstībai. Lai uzlabotu pacientiem veselības aprūpes pieejamību, ģimenes ārstu prakšu attīstībai ir iespējams piesaistīt ES finansējumu no 8 000 līdz 10 000 eiro (uz vienu praksi) individuālo ģimenes ārstu prakšu un sadarbības prakšu attīstībai un līdz 30 000 eiro (uz vienu praksi) primāro aprūpes centru attīstībai. Ar ES struktūrfondu atbalstu plānots atbalstīt vismaz 535 ģimenes ārstu prakšu attīstību ar mērķi uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru. Ģimenes ārstiem tiek dota iespēja iegādāties gan medicīniskās tehnoloģijas, gan mēbeles, gan saimnieciskās ierīces un aprīkojumu, kā arī informācijas tehnoloģiju aprīkojumu. Tāpat projektu ietvaros ir atbalstāma būvniecība un ar to saistītās izmaksas. Kopš 25.februāra, kad varēja sākt pieteikties...

Šī gada 11.augustā, TV 3 raidījuma “SuperBingo” laikā noskaidroti Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīkotās “Čeku loterijas” naudas balvu ieguvēji. No pirmajai “Čeku loterijas” izlozei reģistrētajiem 1 731 070 čekiem izlozētas 54 naudas balvas, tai skaitā galvenais laimests - 10 000 eiro, kā arī 72 papildu balvas, ko sarūpējuši uzņēmumi – VID Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieki. Izlozes rezultāti publicēti tīmekļvietnē www.cekuloterija.lv un www.latloto.lv. Visiem laimīgajiem, kuru reģistrētais čeks ir laimējis kādu no balvām, 30 dienu laikā no izlozes rezultātu publicēšanas dienas ir jāpiesakās Valsts ieņēmumu dienestā un jāuzrāda reģistrētā čeka oriģināls. To var izdarīt gan elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), gan ierodoties klātienē jebkurā no VID klientu apkalpošanas centriem visā Latvijā. Čeku loterijas laimestiem iedzīvotāju ienākuma nodokli nepiemēro. VID pozitīvi vērtē gan pirmās Čeku loterijas norisi, gan iedzīvotāju aktivitāti. “Tik liels skaits reģistrēto maksājuma dokumentu pirmajai izlozei ir patīkams pārsteigums, un tas apliecina iedzīvotāju uzticēšanos valstij. Jau pirmajā Čeku loterijas mēnesī...

Šā gada pirmajos septiņos mēnešos kopā inflācijas līmenis Latvijā sasniedza 3,1%, un to joprojām visbūtiskāk ietekmēja ar mājokli saistīto preču un pakalpojumu cenu kāpums. Taču, ņemot vērā zemākus dabasgāzes tarifus gada otrajā pusē, šai ietekmei nākamajos mēnešos vajadzētu mazināties. Sagaidāms, ka gada otrajā pusē inflācija turpinās mazināties, ko papildus noteiks zemāks akcīzes nodoklis stiprajam alkoholam, kā arī zemākas naftas cenas. Finanšu ministrija prognozē, ka vidējā inflācija Latvijā šogad būs 2,8%. Centrālā statistikas pārvalde (CSP)savukārt informē, ka patēriņa cenas Latvijā šā gada jūlijā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ir samazinājušās par 1,0%, Jūlijā parasti tiek reģistrēts lielākais patēriņa cenu kritums visa gada laikā, ko nosaka sezonālie faktori, un šogad šis cenu samazinājums bijis viens no straujākajiem. Salīdzinājumā ar jūniju cenas visvairāk samazinājušās apģērbiem un apaviem – par 8,3%, ko noteica vasaras sezonas izpārdošanas. Būtisku ietekmi uz kopējo cenu kritumu šā gada jūlijā radīja arī pārtikas cenu samazināšanās par 1,2%, īpaši dārzeņu cenu kritums par...

Aizsardzības ministrija izsludinājusi otro grantu projektu konkursu, kurā aicināti piedalīties Latvijā reģistrēti komersanti. Grantu projektu iesniegšanas termiņš ir šī gada 16. septembris plkst. 17:00. Granti tiks piešķirti ar aizsardzības nozari saistītu produktu projektu īstenošanai, kā arī aizsardzības un drošības industrijā ietilpstošo mazo un vidējo uzņēmumu inovāciju veicināšanai. 2019. gadā izsludinātā grantu konkursa kopējais pieejamais Aizsardzības ministrijas līdzfinansējums ir 350 000 eiro, ievērojot de minimis principu. Atbalsta īpatsvars vienam projektam ir 50% no attiecināmajām izmaksām, ko var palielināt līdz 75%, ja projekts paredz pētniecības iestāžu iesaisti vai to pētnieciskā darba rezultātu izmantošanu, veicinot tehnoloģiju pārnesi, kā arī sadarbību ar pētniecības iestādēm. Grantu projektu programmas mērķis ir paaugstināt Latvijas aizsardzības un drošības jomas komersantu konkurētspēju, eksportspēju un inovāciju spējas, kā arī sadarbību ar pētniecības institūcijām militāru vai divējādas pielietojamības produktu un tehnoloģiju izstrādē. 21. augustā plkst. 14.00 Latvijas Kara muzejā notiks informatīvs seminārs, kurā interesentiem būs iespēja uzdot jautājumus par grantu konkursu. Interesentus lūdz...

No 7. augusta bankas Citadele un un SEB bankas klienti var veikt maksājumus citām privātpersonām, izmantojot tikai tālruņa numuru. Lai izmantotu jauno pakalpojumu, jāreģistrējas Latvijas Bankas izveidotajā un uzturētajā Zibsaišu reģistrā ar banku mobilo lietotni. Bankas klientam, iekļaujot savu numuru Zibsaišu reģistrā ar mobilās lietotnes palīdzību, konta numurs tiek piesaistīts tālruņa numuram. Līdz ar to turpmāk, pārskaitot naudu uz šo tālruņa numuru, summa nonāks attiecīgajā kontā. Lai maksātu uz tālruņa numuru, Citadeles klientam, piemēram, nav obligāti jābūt reģistrētam Zibsaišu reģistrā, tomēr reģistrācija ir jāveic naudas saņēmējam. Latvijas Banka informē, ka vienam mobilā tālruņa numuram var tikt piesaistīts tikai viens konta numurs, savukārt viens konta numurs var tikt piesaistīts vairākiem mobilā tālruņa numuriem. Banku klienti paši ar savas bankas starpniecību iekļauj savu mobilā tālruņa numuru Zibsaišu reģistrā, tādā veidā dodot iespēju citiem veikt viņiem maksājumus daudz ērtāk. Zibsaišu reģistra pakalpojumi tiek nodrošināti visiem Latvijas Bankas elektroniskās klīringa sistēmas (EKS sistēmas) dalībniekiem, kā arī...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonas, pārbaudot robežšķērsotājus laikā no šī gada 1.janvāra līdz 31.jūlijam, kopumā aizturējušas nedeklarētu naudu 2 911 370, 79 eiro apmērā. VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš norāda – lai mazinātu nedeklarētas, t.sk., noziedzīgi iegūtas skaidras naudas ievešanu vai izvešanu no Latvijas, tādējādi ierobežojot tās apriti, jau kopš gada sākuma cīņa ar nelegālu naudu ir viena no VID prioritātēm, un šim mērķim tiek veltīta liela uzmanība. “Noziedzīgi iegūta skaidra nauda, kas tiek ievesta valstī, nereti tiek izmantota, piemēram, aplokšņu algu izmaksām, tādējādi atstājot negatīvas sekas Latvijas tautsaimniecībai. Mūsu mērķis ir panākt, lai Latvija netiktu izmantota kā vieta noziedzīgi iegūtas skaidras naudas legalizēšanai ,” norāda VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors. VID prokuratūrai, piemēram, nodevusi kriminālprocesu par skaidras naudas nedeklarēšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā pret personu, kura mēģināja ievest Latvijas Republikā lielu skaidras naudas summu, to nedeklarējot uz robežas. Tas ir pirmais gadījums...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 11.augustā notiks pirmā Čeku loterijas izloze. Tās laikā tiks noskaidrots gan tas, kuri Čeku loterijas dalībnieki būs laimējuši naudas balvas, gan arī Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku sarūpētās papildu balvas. Jūlija izlozei ir jau reģistrēti jau 1 617 003 attaisnojuma čeki un tos iespējams reģistrēt vēl līdz šī gada 5.augusta pusnaktij. Jūlija izlozei dažādas balvas pieteikuši 14 uzņēmumi, augusta izlozei, kas notiks šī gada 11.septembrī - 15 uzņēmumi. Šobrīd aicinām uzņēmumus pieteikt savas balvas septembra izlozei, kas notiks šī gada 11.oktobrī. VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme: “Liels paldies visiem Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekiem, kuri jau pašā Čeku loterijas īstenošanas sākumā ir izrādījuši lielu interesi un atsaucību, nodrošinot loterijas dalībniekiem dažādas papildu balvas. Aicinām arī citus uzņēmumus izmantot šo lielisko iespēju un kļūt par daļu no projekta, kura mērķis ir sekmēt godīgu konkurenci un mazināt ēnu ekonomiku!” Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieki līdz pat 22.augustam...

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada ir palielinājies par 2,1% (sezonāli neizlīdzinātie dati), liecina 30. jūlijā publicētie dati par IKP ātro novērtējumu. Tas ir mazāk nekā pirmajā ceturksnī uzrādītie 3,0% un ir vājākais IKP pieaugums gada griezumā kopš 2016. gada trešā ceturkšņa, tādējādi apstiprinot prognozes par izaugsmes palēnināšanos Latvijas tautsaimniecībā šogad. Tomēr Finanšu ministrija norāda, ka šāds IKP pieaugums ir negaidīti zems, jo atsevišķu nozaru sniegums liecināja par augstāku ekonomisko aktivitāti šā gada otrajā ceturksnī. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni IKP pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem ir palielinājies par 0,8%. Starp augošajām nozarēm šā gada otrajā ceturksnī bija, piemēram, mazumtirdzniecība, uzrādot pieaugumu par 2,5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada otro ceturksni. Ņemot vērā situāciju darba tirgū – joprojām strauji augošos iedzīvotāju ienākumus un bezdarba līmeņa samazināšanos, tirdzniecība Latvijā varētu augt straujāk. Tomēr daļa iedzīvotāju savus ienākumus izvēlas uzkrāt, ko apstiprina Latvijas Bankas apkopotie dati – 2019. gada...

No 20. jūlija stājušies spēkā Ministru kabineta 2019. gada 16. jūlija noteikumi Nr. 345 "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumos Nr. 96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība"", kas paredz, ka no 2020. gada 1. janvāra taksometra skaitītāja lietotājs katras darbadienas beigās pēc skaitītāja rādījuma nolasīšanas žurnālu aizpilda vai augšupielādē no viedierīces Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Kā norādīts noteikumu anotācijā, ir nepieciešams radīt mehānismu, kas nodrošinās taksometru skaitītājos reģistrēto datu uzskaiti un regulāru nodošanu VID. Turklāt šāds regulējums nepieciešams arī vienveidīgu prasību nodrošināšanai, jo saskaņā ar š.g. 13.jūnijā Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Autopārvadājumu likumā attiecībā uz tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojumu sniedzējiem ir paredzēts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt prasību par tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes uzkrātās informācijas sniegšanu VID – par piedāvāto pasažieru komercpārvadājumu pakalpojumu, tarifiem, braukšanas maksu, pārvadātāju, autovadītāju, transportlīdzekli. Grozījumi attiecas arī uz to, kā AS „Pasažieru vilciens” saņem samaksu transportlīdzeklī...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), apkopojot "Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības stratēģijas 2014-2020" ieviešanas ikgadējos rezultātus,secinājusi, ka 2018. gadā finanšu pratības stratēģisko mērķu sasniegšanas indikatori kopumā apliecina vēlamo virzību, dažos rādītājos pat apsteidzot to. 2018. gadā arvien veselīgāka bijusi kredītu noguldījumu attiecība (71/100), pieaugusi uzticēšanās pakalpojumu sniedzējiem – 51%, tomēr uzkrājumu pieaugums ir bijis nesamērīgs ar IKP pieaugumu, kas liecina par ekonomikas pārkaršanas pazīmēm. 2018. gada laikā Latvijas mājsaimniecību kopējie uzkrājumi pieauguši par teju miljardu eiro (t.i., kopā noguldījumi Latvijas komercbankās, līdzekļi pensiju sistēmas 2. un 3. līmenī un finanšu instrumentos), sasniedzot 11.2 mljrd. eiro (2017 – 10.4 mljrd.). Tomēr FKTK eksperti lēš, ka mājsaimniecību finanšu ilgtspējas nodrošināšanai tuvākajā nākotnē būtu nepieciešams lielākā apjomā veidot tā saucamo “drošības spilvenu” dažādu finanšu pakalpojumu veidolā. FKTK vecākais finanšu tirgus analītiķis Agris Rozentāls: “Mājsaimniecību finansiālā pašsajūta pēdējos gados arvien ir uzlabojusies, taču rādītājos arvien vairāk ir vērojamas ekonomikas pārkaršanas pazīmes. Iedzīvotāju optimismam nostiprinoties, ir auguši...