FINANSES

BILANCES AKADĒMIJAS semināru videoierakstu klāsts papildināts ar jaunu E-semināru "Piemērotākā uzņēmējdarbības forma mazajiem uzņēmējiem (pašnodarbinātajiem, IK, IU īpašniekiem) nodokļu sloga mazināšanai". Seminārā apskatīts SIA, IK, IU un pašnodarbinātas personas saimnieciskās darbības, nodokļu un grāmatvedības prasību salīdzinājums lai izprastu kuros gadījumos attiecīgā uzņēmējdarbības forma ir piemērotāka. Ar praktiskiem piemēriem un aprēķiniem lektore pamato, kuriem uzņēmumiem būtu ieteicams mainīt uzņēmējdarbības formu jau 2019. gadā. Semināru vadīja Dr.oec. INGUNA LEIBUS, Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore. Semināra ieraksts tika veikts 2019. gada 25 septembrī. Videoieraksts sastāv no 4 daļām ar kopējo garumu ~220 min. Šeit Jūs varat noskatīties demonstrācijas ierakstu:  Pilna semināra video ieraksta piekļuve iegādājama šeit! Cena žurnālu abonentiem: €39+ PVN, pārējiem: €49+ PVN Vairāk informācijas, sazinoties ar Klientu servisu, tālr. 67606110, e-pasts: [email protected].

Ja uzņēmums vēlas attīstīties un paplašināt darbību un tam ir nepieciešams papildu kapitāls, tad faktiski ir divas galvenās iespējas, kā to piesaistīt: pirmkārt, izmantojot iekšējus avotus (piemēram, palielinot pamatkapitālu, piesaistot jaunus investorus, reinvestējot tīro peļņu uzņēmējdarbības attīstībā), un otrkārt, uzņēmums papildus nepieciešamo kapitālu iegūst, to aizņemoties, proti, papildu kapitālu var veidot uz aizņemtā kapitāla rēķina. Ko labāk izvēlēties – pašu kapitālu vai aizņemto kapitālu? Pašu kapitāla rentabilitātes jeb atdeves (ROE rādītāja) nozīmīgums finanšu lēmumu pieņemšanā var būt būtisks. Izvēloties pašu kapitālu uzņēmuma kopējā kapitāla palielināšanai un uzņēmējdarbības paplašināšanai, uzņēmums, iespējams, izvēlas konservatīvāku un piesardzīgāku veidu, kā ar mazākiem finanšu riskiem piesaistīt kapitālu. Tas ir arī relatīvi lētākais veids, kā piesaistīt kapitālu. Uzņēmumam tas nozīmēs arī mazākus finanšu riskus un lielāku finanšu neatkarību. Savukārt, izvēloties aizņemto kapitālu uzņēmuma kopējā kapitāla palielināšanai un uzņēmējdarbības paplašināšanai, uzņēmums izvēlas palielināt savus finanšu riskus un atkarību no ārējiem kreditoriem, bet paralēli tam tas var paaugstināt pašu kapitāla...

Aizvadītajā nedēļā notika Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) Valdes sēde, kurā tika nolemts neatbalstīt 2020. gada valsts budžeta un 2020. - 2022. gada vidējā termiņa budžeta projektu. Pieņemot šādu lēmumu, LBAS Valde ņēma vērā, ka valdība saskaņā ar SDO Konvenciju Nr. 144 "Par trīspusējām konsultācijām starptautisko darba tiesību normu piemērošanas sekmēšanai" (Latvijā ratificēta), izstrādājot 2020. gada valsts budžetu un 2020. - 2022. gada vidējā termiņa budžetu, neievēro sociālā dialoga pamatprincipus, un sociālos partnerus iepazīstina ar jau pieņemtiem lēmumiem, kā arī tiek pārkāpti spēkā esoši likumi par izglītības un veselības nozares finansējumu. Arī Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē LBAS neatbalstīja valsts budžeta projektu, uzsverot neizpildītos solījumus izglītības, zinātnes, veselības aprūpes jomās, kā arī sociālā dialoga trūkumu. LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns: "Protams, ka valdība var pieņemt lēmumus, bet vispirms tai ir jādiskutē ar sociālajiem partneriem, un tikai tad partijām savā starpā. Nevis jāinformē sociālie partneri par jau pieņemtiem lēmumiem, kurus grozīt gandrīz praktiski nav...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) norāda, ka 2018. gada 1. novembrī Saeimā ir pieņemti grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas stājās spēkā 2018. gada 28. novembrī. Ar grozījumiem ir precizēts likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15. panta trešās daļas 9. punkts, paredzot turpmāk obligāto pienākumu komercsabiedrībām, kooperatīvām sabiedrībām un citām privāto tiesību juridiskajām personām informēt VID par atvērtajiem maksājumu kontiem ārvalsts maksājumu iestādēs vai ārvalsts elektroniskās naudas iestādēs. Nodokļu maksātāja pienākums ir deklarēt VID ne tikai ārvalsts kredītiestādēs atvērtus norēķinu kontus (tajā skaitā Paypal un Revolut1), bet arī maksājumu sistēmās (piemēram, Paysera un citas) atvērtus maksājumu kontus 30 dienu laikā pēc to atvēršanas. VID norāda, ka komercsabiedrība, kooperatīvā sabiedrība vai cita privāto tiesību juridiskā persona informāciju par ārvalstīs atvērtajiem pieprasījuma noguldījumu kontiem, ārvalstīs maksājumu iestādē vai elektroniskās naudas iestādē atvērtajiem maksājumu kontiem var iesniegt, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Šajā gadījumā VID EDS ir jāaizvēlas nestrukturētais dokuments “Informācija Valsts ieņēmumu dienestam”...

Dividendes ir jebkuras uzņēmējdarbības mērķis vai dalībnieka ienākums no ieguldītajiem līdzekļiem. Lai pareizi sadalītu dividendes, ir jāievēro noteiktas prasības un noteikumi. Šajā rakstā ir apkopoti svarīgākie nosacījumi dividenžu sadalei, kā arī pievērsta uzmanība nodokļu piemērošanai, sadalot dividendes 2019. gadā. Komerclikuma 161. pants nosaka, ka dividendes izmaksā dalībniekam proporcionāli viņam piederošo daļu nominālvērtību summai tikai naudā, pamatojoties uz lēmumu par peļņas sadali. Dividendes nedrīkst noteikt, aprēķināt un izmaksāt, ja sabiedrības pašu kapitāls ir mazāks par pamatkapitālu. Komerclikums nenosaka pienākumu izmaksāt dividendes katru gadu, tomēr dividenžu izmaksai ir noilgums, t.i., ja 10 gadu laikā dividendes nav izņemtas, tad tās pāriet sabiedrības īpašumā. Saskaņā ar nodokļu normatīvajiem aktiem, respektīvi, ar Uzņēmuma ienākuma nodokļa likuma (turpmāk – UIN likums) pirmā panta 9. punktu, dividendes ir ienākumi naudā vai citās lietās no akcijām vai citām no parādu saistībām neizrietošām tiesībām piedalīties šīs komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības peļņas sadalē. Tas nozīmē, ka komercsabiedrības dalībniekam, sadalot peļņu, rodas ienākums...

Lai Latvijas mazo un vidējie uzņēmumi (MVU) celtu konkurētspēju, Ministru kabinets 27. augusta sēdē atbalstīja Norvēģijas finanšu instrumenta programmas projektu “Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi” (turpmāk – MVU programma), kā arī pieņēma rīkojuma projektu "Par Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas "Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi". kurā iekļauti sasniedzamie programmas mērķi un rezultatīvie rādītāji, finansējuma sadalījums un programmas aktivitāšu apraksts. MVU programmas koncepcija paredz atbalsta sniegšanu komersantiem jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei un ieviešanai ražošanā trīs prioritārajās jomās: zaļā inovācija, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (turpmāk – IKT), dzīves kvalitāti uzlabojošas tehnoloģijas (welfare technology). MVU programmas kopējais finansējums ir 14 705 532 EUR, t.sk. Norvēģijas finanšu instrumenta piešķīrums 12 500 000 EUR un programmas nacionālais līdzfinansējums 2 205 532 EUR. Paredzēts, ka komersantiem atbalsts šīs programmas ietvaros būs pieejams 2020.gada otrā pusē. Programmas ieviešanu nodrošinās LIAA un tā tiks īstenota līdz 2024.gada 30.aprīlim. MVU programmas ietvaros būs pieejami...

Lai pilnveidotu ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas sektora darbības regulējumu, Latvijas Bankas padome pieņēmusi vairākus normatīvos aktus, kas vieš izmaiņas ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas sektora darbības regulējumā. Izmaiņas bija nepieciešamas saistībā ar Saeimā 2019. gada 13. jūnijā pieņemtajiem grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā. Līdz ar to Latvijas Banka turpina pilnveidot savu pārraugāmo jomu regulējumu atbilstoši aktualizētajām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas (potenciālo masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanas, glabāšanas, pārvietošanas, lietošanas vai izplatīšanas) finansēšanas novēršanas normu prasībām. Grozījumi esošajos noteikumos Ar grozījumiem Latvijas Bankas 2009. gada 13. maija "Ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas noteikumos" tiek precizēts ārvalstu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas licencēšanas mērķis, nosakot, ka tas ir arī starptautiskajās un Latvijas nacionālajās sankcijās noteikto ierobežojumu izpildes nodrošināšana. Noteikumu normas, kas skar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma...

Latvijas banka ir sagatavojusi pārskatu par starpbanku maksājumu sistēmu darbību, maksāšanas līdzekļu attīstību un citām būtiskām bezskaidrās naudas norēķinu jomām, kas atklāj, ka 2019. gada 1. pusgadā Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji (kredītiestādes, elektroniskās naudas iestādes, maksājumu iestādes, Latvijas Banka, "Latvijas Pasts" un Valsts kase) veica 262.1 miljonus klientu bezskaidrās naudas maksājumu 92.8 miljrardu eiro kopapjomā. Salīdzinājumā ar 2018. gada 2. pusgadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits pieauga par 4.1%, savukārt maksājumu kopapjoms samazinājās par 5.6%. Vidēji dienā veikti 1.4 milj. maksājumu 512.6 milj. eiro apjomā. Visbiežāk lietotie klientu bezskaidrās naudas maksājumi bija karšu maksājumi (64.4% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita) un klientu kredīta pārvedumi (35.4% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita). Lai nodrošinātu karšu maksājumu veikšanu, 2019. gada 1. pusgada beigās Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji bija izdevuši 2.2 milj. maksājumu karšu (vidēji 1.2 kartes uz vienu iedzīvotāju); no tām lielākā daļa bija kartes ar debeta funkciju. Iedzīvotājiem bija pieejami 41.9...

Ministru kabinets (MK) 20. augustā apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotos grozījumus MK 2018. gada 7. augusta noteikumos “Remigrācijas atbalsta pasākuma īstenošanas, novērtēšanas un finansēšanas kārtība”. Jaunās izmaiņas paredz palielināt remigrantiem pieejamo finansējuma apmēru saimnieciskās darbības īstenošanai visā Latvijā, tostarp, Rīgā. Atbalsts (granta veidā) remigrantiem saimnieciskās darbības uzsākšanai un īstenošanai pirmo reizi tika sniegts 2018. gadā. Šis atbalsts ir svarīgs, jo cilvēkiem, kuri atgriežas Latvijā no ilgstošas prombūtnes un vēlas uzsākt savu saimniecisko darbību, ir mazāk iespēju pretendēt un saņemt atbalstus no citām valstī paredzētām atbalsta programmām. Tādējādi remigrācijas atbalsta finansējums palīdz uzsākt un attīstīt savu uzņēmējdarbību, remigrantiem atgriežoties uz dzīvi Latvijā. Lai sniegtu atbalstu turpmāk, kā arī, ņemot vērā prioritārā pasākuma “Atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai “Reģionālās remigrācijas koordinators”” ietvaros piešķirto finansējumu, bija nepieciešams aktualizēt un precizēt spēkā esošo normatīvo regulējumu. Šī brīža demogrāfiskā situācija un iedzīvotāju skaita prognozes liecina, ka nepieciešami tādi reģionālās attīstības pasākumi, kas veicinātu iedzīvotāju...

Finanšu pieejamība Latvijā ir drīzāk slikta vai ļoti slikta – norāda 42,5% uzņēmēju. Nedaudz mazāk jeb 39,1% norāda, ka situācija šajā jomā ir drīzāk laba vai ļoti laba, bet 18,3% atbild – grūti sniegt konkrētu vērtējumu, liecina Turības Biznesa indeksa dati. Kopumā uzņēmēji šim biznesa vidi ietekmējošam faktoram snieguši negatīvu vērtējumu (indekss -6,7). Analizējot datus reģionālā griezumā, secināts, ka vispozitīvāk situāciju vērtē Rīgas un Kurzemes reģiona uzņēmēji (41% finanšu pieejamību vērtē kā ļoti labu vai drīzāk labu), nedaudz negatīvāka situācija ir Vidzemē – tur finanšu pieejamību kā ļoti labu vai drīzāk labu vērtē 40% uzņēmēju. Tam seko Zemgale (39%), Pierīga (37%) un Latgale (36%). Vērtējot uzņēmēju viedokli dažādās nozarēs, secināts, ka visnegatīvāk situāciju vērtē būvniecības nozares uzņēmēji – tikai 17% norādījuši, ka finanšu pieejamība ir drīzāk laba vai ļoti laba. Ražošanas nozarē šādu viedokli pauž 35,3% uzņēmēju, pakalpojumu nozarē – 42%, savukārt tirdzniecības nozarē – 43%. “Ja salīdzinām situāciju ar periodu pirms...

Latvijas līzinga devēju asociācijas (LLDA) biedri sadarbībā ar kolēģiem Igaunijā un Lietuvā ieviesuši vienotu nereģistrējamo līzinga objektu tiešsaistes datu bāzi, kuras mērķis ir novērst dubultās finansēšanas iespēju – viena un tā paša objekta finansēšanu vairākās līzinga kompānijās vienlaicīgi Baltijas reģionā. Datu bāzes ieviešanas brīdī tiešsaistes datu bāzē bija ap 35 000 dažādu veidu nereģistrējamu aktīvu vienību, kā piemēram, dažāda veida uzkarināmā lauksaimniecības tehnika, ekskavatori, medicīnas, poligrāfijas un metālapstrādes iekārtas u.c. Pēc visu līzinga sabiedrību aktīvu ievadīšanas datu bāzē, paredzamais vienību skaits varētu sasniegt ap 100 000. Turpmāk, pirms darījuma noslēgšanas ar klientu, katrai līzinga kompānijai būs iespēja tiešsaistē pārbaudīt, vai konkrētais objekts jau nav finansēts kādā citā līzinga kompānijā kādā no Baltijas valstīm. Par nereģistrējamo objektu tiek dēvēts līzinga objekts, ko nav iespējams identificēt Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) vai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras reģistros. “Mums, kā līzinga devējiem, pastāv risks nofinansēt vienu un to pašu objektu atkārtoti, jo iepriekš nav bijusi...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) informē, ka, ņemot vērā to, ka apturēta AS “PNB Banka” darbība, no 16. augusta pārtraukta pensiju un pabalstu izmaksu uz klientu kontiem AS “PNB Banka”. Lai turpmāk nodrošinātu VSAA pakalpojumu saņemšanu, VSAA aicina pensiju un pabalstu saņēmējus informēt par savu kontu citā bankā vai paziņot pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontu. Iesniegumu par konta maiņu var iesniegt klātienē jebkurā VSAA nodaļā, Vienotajos valsts un pašvaldību klientu apkalpošanas centros, nosūtīt elektroniski, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu, uz e-pastu [email protected] vai iesniegt, izmantojot e-pakalpojumu portālā www.latvija.lv Iesniegums iestādei. Pēc iesnieguma par jauno kontu saņemšanas VSAA pēc 16. augusta aizturētos pensiju un pabalstu maksājumus divu līdz trīs nākamo darba dienu laikā pārskaitīs uz jauno kontu. Pensiju un sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem ir iespēja izvēlēties arī maksājumu piegādi dzīvesvietā, ko pašlaik nodrošina Latvijas Pasts. Garantēto atlīdzību paredzēts sākt izmaksāt klientiem no 22.augusta

Fiziskās personas, kurām ir zemi ienākumi un neliels parādsaistību apmērs, noteiktā kārtībā varētu tikt atbrīvoties no parādsaistībām. To paredz Valsts sekretāru sanāksmē 15. augustā izsludināta Tieslietu ministrijas izstrādātā septiņu likumprojektu pakete. Ministrija sagatavojusi jaunu likumprojektu "Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likums", kā arī grozījumus vairākos jau šobrīd esošos normatīvajos aktos - Civilprocesa likumā, Maksātnespējas likumā, likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”, Notariāta likumā, likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā. Jaunais regulējums būs piemērojams ierobežotam likumā noteiktam fizisko personu lokam, ar parādsaistību kopējo apmēru no 2 000 līdz 5 000 eiro, ko drīkstēs veidot noteikta veida parādsaistības. Pieteikumu par atbrīvošanu no parādsaistībām vērtēs zvērināts notārs, taču pirms pieteikuma izskatīšanas fiziskai personai būs pienākums apgūt finanšu pratības kursus. Šobrīd Maksātnespējas likumā ietvertais fiziskās personas maksātnespējas process ir salīdzinoši dārgs un nav piemērojams personām ar parādsaistību apjomu līdz 5 000 eiro. Tādējādi personām ar zemiem ienākumiem nav iespēju tiesiski risināt to...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ārkārtas sēdē 15. augustā ir pieņēmusi lēmumu apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu AS “PNB Banka” un lēmusi par noguldījumu nepieejamību. Šāds solis sperts pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) kā PNB Banka tiešais uzraugs lēmusi atzīt PNB Banku par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās. Savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde (SRB) ir pieņēmusi lēmumu neveikt AS “PNB Banka” noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu. Ņemot vērā minēto un rūpējoties par bankas klientu noguldījumu aizsardzību. FKTK lēmums paredz, ka 15.08.2019. plkst. 21.00 bankai pilnībā jāpārtrauc finanšu pakalpojumu sniegšana, ieskaitot klientu maksājumu izpildi. Šāds lēmums pieņemts, lai nepieļautu bankas līdzekļu aizplūšanu. Tas nozīmē, ka AS “PNB Banka” karšu, internetbankas maksājumu un bankomātu darbība ir apturēta. FKTK darīs visu iespējamo, lai izveidotu ērtāko un efektīvāko risinājumu, un pēc iespējas ātrāk klientiem sāktu garantētās atlīdzības izmaksu – līdz 100 000 eiro. Garantēto...

Pašvaldību kapitālsabiedrības varēs pretendēt uz Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējumu, lai saņemtu atbalstu primāro aprūpes centru izveidei, paredz 13.augustā valdības sēdē atbalstītie Veselības ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas paredz paplašināt pretendentu loku, kuri var pieteikties uz ERAF līdzfinansējumu ģimenes ārstu prakšu attīstībai. Lai uzlabotu pacientiem veselības aprūpes pieejamību, ģimenes ārstu prakšu attīstībai ir iespējams piesaistīt ES finansējumu no 8 000 līdz 10 000 eiro (uz vienu praksi) individuālo ģimenes ārstu prakšu un sadarbības prakšu attīstībai un līdz 30 000 eiro (uz vienu praksi) primāro aprūpes centru attīstībai. Ar ES struktūrfondu atbalstu plānots atbalstīt vismaz 535 ģimenes ārstu prakšu attīstību ar mērķi uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru. Ģimenes ārstiem tiek dota iespēja iegādāties gan medicīniskās tehnoloģijas, gan mēbeles, gan saimnieciskās ierīces un aprīkojumu, kā arī informācijas tehnoloģiju aprīkojumu. Tāpat projektu ietvaros ir atbalstāma būvniecība un ar to saistītās izmaksas. Kopš 25.februāra, kad varēja sākt pieteikties...