FINANSES

Ministru kabinets 18. jūnijā apstiprināja grozījumus noteikumiem par aizdevumiem sīko, mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju atbalstam, paplašinot saņēmēju loku, atbalstāmās nozares, investīciju aizdevumu nosacījumus, nodrošinājuma prasības, kā arī garantijas apjomu. Atbilstoši atbalstītajiem grozījumiem, aizdevumus turpmāk varēs saņemt plašāks saimnieciskās darbības veicēju loks nevis tikai tādi, kas ir komersanti, zemnieku vai zvejnieku saimniecības, vai individuālie uzņēmumi. Turpinot uzsākto darbu pie valsts atbalsta programmu nosacījumu harmonizēšanas, paplašināts arī atbalstāmo nozaru saraksts. Turpmāk aizdevumus varēs arī saņemt tādi uzņēmumi, kas darbojas, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības; transportlīdzekļu, mašīnu un iekārtu, individuālās lietošanas priekšmetu, sadzīves aparatūras un iekārtu iznomāšanas; ēdināšanas pakalpojumu; administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības; izglītības; mākslas, izklaides un atpūtas, kā arī elektroenerģija un siltumapgādes un citās nozarēs. Tāpat, turpmāk aizdevumus komersanti varēs saņemt energoefektivitātes paaugstināšanai. Vienlaikus, lai mazinātu administratīvo slogu uzņēmumiem, kas piesakās atbalsta programmai, tiek samazināts iesniedzamo dokumentu apjoms. Saimnieciskās darbības veicējam kopā ar aizdevuma pieteikumu vairs nebūs jāiesniedz kredītiestādes atteikuma vēstule vai e-pasta...

Saeimas 13.jūnijā trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā. Izmaiņas bija nepieciešamas, lai nodrošinātu Latvijas normatīvo aktu un Eiropas Savienības tiesību normu savstarpēju saskaņotību, kā arī novērstu Moneyval 2018.gada ziņojumā konstatētās nepilnības. Turpmāk likuma nosaukums būs Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums (proliferācija ir kodolieroču, ķīmisko, bakterioloģisko, bioloģisko, toksisko vai citu masveida iznīcināšanas ieroču, to nogādes līdzekļu un saistīto materiālu nodošana un eksports (piemēram,tehnoloģijas, preces, programmatūra, pakalpojumi vai ekspertu zināšanas). Ar grozījumiem paplašināts personu loks, uz kurām attiecināmas likuma normas. Tajā iekļaujami arī maksātnespējas procesa administratori, ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti, zvērinātu revidentu komercsabiedrības un nodokļu konsultanti, kā arī jebkura cita persona, kas apņemas sniegt palīdzību nodokļu jautājumos vai rīkojas kā starpnieks šādas palīdzības sniegšanā. Tāpat likuma normas būs saistošas personām, kas darbojas mākslas un antikvāro priekšmetu apritē, tostarp tādām personām, kas paredzētās darbības veic antikvariātos, izsoļu namos vai ostās, ja darījuma...

Saeimā trešajā lasījumā izskatāmie Finanšu ministrijas sagatavotie Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likumā, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) likumā un Kredītiestāžu likumā paredz veikt pasākumus, lai īstenotu valdības izsludināto prioritāti – finanšu nozares “kapitālo remontu”. Ar likumorojektiem konceptuāli mainīta Finanšu izlūkošanas dienestam sniegto aizdomīgo darījumu ziņošanas kārtība. NILLTFN likumā paredzēts atteikties no neparastu darījumu ziņošanas sistēmas. Tāpat turpmāk arī maksātnespējas administratoriem būs jāievēro visas likuma prasības par klientu izpēti, iekšējās kontroles sistēmu, aizdomīgu darījumu ziņošanu un citiem jautājumiem. Likumā iestrādāti nosacījumi, kas piešķir Uzņēmumu reģistram lielākas pilnvaras iesniegtās informācijas izvērtēšanā un sekmēs tiesībsargājošo iestāžu savlaicīgu informēšanu par uzņēmumu nepatiesi sniegtajām ziņām Uzņēmumu reģistram. Ar likumprojektu ieviesta procedūra par augsta riska SIA izslēgšanu no Uzņēmuma reģistra, kas ļaus noslēgt patieso labuma guvēju atklāšanas procesu līdz 3% augsta riska SIA, kas vēl joprojām nav izpildījušas likumā noteikto pienākumu. Ar grozījumiem pārņemtas tā sauktās 5. direktīvas prasības, kas dalībvalstīm...

Latvijas uzņēmumi kavē apmaksu gandrīz katram desmitam rēķinam, un šai praksei ir tendence pieaugt, liecina 2019. gada Eiropas maksājumu ziņojums (European Payment Report 2019), ko jau 21. gadu veic kredītu pārvaldības uzņēmums Intrum. Pētījumā, kas notika no šī gada janvāra līdz aprīlim, Eiropas 29 valstīs piedalījās ap 12 000 uzņēmumu. Uzņēmumi visā Eiropā ziņo par negatīvām pazīmēm, kas saistītas ar maksājumu kavējumiem un parādiem kompāniju savstarpējos norēķinos. Latvijā uzņēmumi rēķinus kavē vidēji divas dienas un tos apmaksā vidēji 20 dienu laikā. Vislielākie rēķinu kavētāji Eiropā ir Grieķijas uzņēmēji, kas kavē līdz pat 20 dienām, kamēr visgodprātīgāk rēķinus maksā Vācijas un Norvēģijas uzņēmēji. Visizplatītākie kavētu maksājumu iemesli pēc Latvijas uzņēmēju sacītā ir debitoru finansiālās grūtības, tīša rēķinu nemaksāšana un administratīvā neefektivitāte jeb trūkumi rēķinu piestādīšanas un apmaksas procesos. Tīšu rēķinu kavēšanu kā problēmu norādījusi gandrīz piektā daļa Latvijas uzņēmēju, kamēr Eiropā vidēji to par rēķinu kavēšanas iemeslu min puse uzņēmēju, kas nozīmē, ka...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 23.05.2019. pieņēmusi jaunus FKTK noteikumus un noteikumu grozījumus, kuri izstrādāti, ņemot vērā, ka 23. maijā stājās spēkā Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likums, kā arī, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) Nr. 2016/97 par apdrošināšanas izplatīšanu (turpmāk – Direktīva 2016/97) noteiktās prasības. "Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieka nodrošinājuma pašriska saistības izpildei prasību normatīvie noteikumi" nosaka prasības apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieka nodrošinājumam, kas paredzēts civiltiesiskās atbildības, kas var iestāties tad, ja tā darbības kļūdas vai nolaidības dēļ nodarīti zaudējumi klientiem, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersantiem, ārvalsts apdrošinātāja filiālei, ārvalsts pārapdrošinātāja filiālei vai citām personām, apdrošināšanas līgumā (civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgums) iekļautā pašriska saistības izpildei. Grozījumi normatīvajos noteikumos "Normatīvie noteikumi par kārtību, kādā persona iesniedz un Finanšu un kapitāla tirgus komisija izskata ziņojumu par finanšu un kapitāla tirgu regulējošo normatīvo aktu iespējamiem vai faktiskiem pārkāpumiem" paredz, ka turpmāk ikvienai personai būs iespēja FKTK sniegt ziņojumus par finanšu un...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 14. maijā ir pieņēmusi lēmumu par soda naudas piemērošanu 4 260 eiro apmērā AS "PNB Banka", jo tā līdz Kredītiestāžu likumā noteiktajam termiņam, t.i. 1. aprīlim, nebija sagatavojusi un iesniegusi FKTK 2018. gada pārskatu kopā ar zvērināta revidenta ziņojumu (turpmāk – revidēts gada pārskats), kā arī tas nebija laikus publiskots. Tādējādi pārkāpta Kredītiestāžu likumā noteiktā prasība, ka kredītiestādes pienākums ir sagatavot publiskos pārskatus noteiktā termiņā, lai informētu sabiedrību par kredītiestādes darbību un tās finanšu rādītājiem. Atbilstoši Kredītiestāžu likumam kredītiestāde revidētu gada pārskatu iesniedz FKTK 10 dienu laikā pēc revidentu ziņojuma saņemšanas, bet ne vēlāk kā līdz pārskata gadam sekojošā gada 1. aprīlim, kā arī līdz 1. aprīlim publisko šo pārskatu. Vairākas bankas š.g. 1. aprīlī nebija nodrošinājušas ne revidēta gada pārskata sagatavošanu, ne tā publiskošanu. FKTK pieprasīja katrai bankai papildu informāciju par likuma normu neievērošanas apstākļiem un individuāli izvērtēja katru situāciju, piemērojot atbilstošu sankciju. AS...

Valsts kontrole ir pabeigusi ikgadējās revīzijas par iestāžu gada pārskatu pareizību un informē par nepieļaujamām tendencēm valsts attīstības izdevumu plānošanā un izlietošanā. 26 gada pārskatu revīziju rezultātā Valsts kontrole kopumā ir sniegusi 89 ieteikumus. Revīzijas ziņojumus skatīt šeit. 2018. gadā no izlases kārtā pārbaudītajiem 30,6 milj. eiro neatbilstoši sākotnējiem mērķiem tika iztērēti vismaz 9 milj. eiro. Valsts kontrole uzsver, ka ir nepieciešama steidzama politiska izšķiršanās, lai finansējuma trūkuma apstākļos mainītu ierasto pieeju atstāt resora rīcībā un ļaut iztērēt kārtējām vajadzībām attīstības mērķiem piešķirto finansējumu. Ir nepieciešama arī politiska griba beidzot konceptuāli lemt par publiskā sektora atlīdzības principu maiņu, jo vienīgais 2018. gadā veiktais uzlabojums – noteikt tiesneša amatu par visaugstāk atalgoto juridisko profesiju publiskajā sektorā – nav sasniedzis mērķi. Gada pārskatu revīzijās Valsts kontrole primāri vērtē uzskaites pareizību. 2018. gads liecina, ka uzskaites un gada pārskatu sagatavošanas kvalitāte iestādēs, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, nav mainījusies un ir apmierinošā līmenī. Kritiska situācija attīstības...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2019. gada 3. aprīlī Saeimā ir pieņemti grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, papildinot šī likuma 30. pantu ar 1.6 daļu. Minētie grozījumi stājās spēkā 2019. gada 1. maijā. Grozījumi nosaka, ka pēc 1. maija nodokļu maksātāji, tajā skaitā – fiziskas personas, kuras neveic saimniecisko darbību, vairs nedrīkst veikt darījumus ar nekustamo īpašumu skaidrā naudā neatkarīgi no darījuma summas. Vienlaikus pārejas noteikumi ir papildināti ar 219. punktu. Tas paredz, ka uz tādiem nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumiem, kuri noslēgti pirms 1. maija un kuru darbība turpinās pēc šā datuma, un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta skaidras naudas norēķinu veidā, aizliegums norēķināties skaidrā naudā ir spēkā no 2020. gada 1. janvāra.

Lai veicinātu apkaimju attīstību Rīgā, to teritorijas kā pilsētas daļas identitāti, atpazīstamību un sekmētu to revitalizāciju, kā arī pastāvīgi un mērķtiecīgi veicinātu apkaimju iedzīvotāju iesaisti un līdzdalību apkaimju attīstībā, Rīgas dome izsludina konkursu „Par Rīgas apkaimju attīstības projektu īstenošanu”. „Vēsturisks notikums ne tikai Rīgas pilsētai, bet arī visai Latvijai, jo šāds projekts mūsu valstī tiek realizēts pirmo reizi. Rīgas domes vārdā vēlos pateikt lielu paldies Rīgas Apkaimju aliansei par profesionālo un ieinteresēto sadarbību, lai mēs kopā varētu īstenot šo projektu. Aicinu visu Rīgas apkaimju iedzīvotājus būt aktīviem un iesniegt savas idejas, kas tiktu realizētas tikai balstoties uz rīdzinieku vēlmēm,” informē Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs. Izsludinātā konkursa nolikums paredz, ka viena apkaimju attīstības projekta realizācijai var piešķirt finansējumu līdz 100 000 eiro. Kopumā pašvaldība šiem mērķiem 2019. gada budžetā ir paredzējusi finansējumu pusmiljona eiro apmērā. Finansējums tiek piešķirts, ja iesniegtais projekts atbilst šādiem kritērijiem: projekta realizēšanas vieta ir sabiedrībai pieejama, publiskā lietošanā...

Pēdējā laikā ēnu ekonomikas apkarošanas kontekstā arvien skaļāk tiek runāts par iespējamību ne tikai vēl vairāk ierobežot skaidras naudas lietošanu, bet, iespējams, ar laiku skaidro naudu izskaust pavisam. Kādas būtu šāda iespējamā soļa blaknes un tiesiskās sekas, kā pret skaidro naudu attiecas citviet pasaulē un kādi vēl ir banku un to klientu attiecību riski laikmetā, kad aktivizējusies cīņa ne tikai pret ēnu ekonomiku, bet arī nelegālas naudas legalizāciju? Par to žurnāla "Bilances Juridiskie padomi" aprīļa numura intervijā ar "BDO Latvia" vadošo partneri, zvērinātu advokātu Jāni Zelmeni, no kuras fragments lasāms šeit: Nesen izsludināti jauni skaidras naudas darījumu ierobežošanas plāni un arvien biežāk izskan runas, ka tuvojas brīdis, kad skaidra nauda no aprites tiks izslēgta vispār. Šādas ieceres oponenti saka, ka tas būtu antikonstitucionāli. Arī jūs esat nesen sacījis, ka "garantētās cilvēktiesības būt neatkarīgam no valsts arī dzīvo skaidrā naudā". Vai tas ir tikai emocionāls izteikums, vai tam ir arī juridisks pamats? Vai...

Ministru kabineta 16. aprīļa sēdē tika apstiprināti grozījumi garantiju atbalsta programmā komersantu un atbilstošu lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību konkurētspējas uzlabošanai, palielinot maksimālo garantiju apjomu maziem un vidējiem komersantiem, kā arī palielinot lielajiem komersantiem pieejamo finansējumu un turpmāk atļaujot sniegt garantijas kapitāldaļu iegādei ar nosacījumu par paplašināšanos un attīstību. Saskaņā ar grozījumiem turpmāk maksimālā garantijas summa maziem un vidējiem komersantiem būs 5 milj. eiro līdzšinējo 3 milj. eiro vietā. Tāpat grozījumi paredz, ka atbalstu turpmāk varēs arī sniegt arī kapitāldaļu iegādei ar nosacījumu par paplašināšanos un attīstību. Izvērtējot tirgus nepilnības, ir secināms, ka šāds finanšu pakalpojums kapitālsabiedrību kapitāla daļu iegādei ir nepieciešams arī no uzņēmumu attīstības viedokļa. Ņemot vērā pieprasījumu pēc atbalsta lielajiem komersantiem, grozījumi paredz komersantu atbalstam novirzīt papildu 580 tūkstošus eiro. ALTUM valdes locekle Inese Zīle: “Kredītu garantiju summas palielināšana pozitīvi ietekmēs uzņēmumu kreditēšanas vidi un finansējuma pieejamību uzņēmumiem, kuriem nav akumulēta pietiekama aktīvu bāze, ko sniegt kā nodrošinājumu komercbankās. Uzņēmumi,...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 09.04.2019. pieņēmusi jaunus FKTK noteikumus "Līdzekļu pārvedumiem pievienojamās informācijas normatīvie noteikumi", kuri izstrādāti ar mērķi nodrošināt Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Regulas (ES) Nr. 2015/847 par līdzekļu pārvedumiem pievienoto informāciju un ar ko atceļ regulu (EK) Nr. 1781/2006 (turpmāk – Regula Nr. 2015/847) piemērošanu. Noteikumu projekts nosaka minimālos pasākumus, kas jāveic finanšu iestādēm, lai atklātu un pārvaldītu līdzekļu pārvedumus, kuriem trūkst nepieciešamās informācijas par maksātāju un maksājuma saņēmēju, ar mērķi nodrošināt šo procedūru efektivitāti. Noteikumos arī norādīta finanšu iestāžu rīcība gadījumos, kad nepieciešamā informācija par maksātāju vai maksājuma saņēmēju nav sniegta vai ir nepilnīga. Eiropas Banku iestāde 22.09.2017. izdeva Regulas Nr. 2015/847 25. pantā minētās “Kopīgās pamatnostādnes attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, lai pārliecinātos, vai netrūkst informācijas par maksātāju vai maksājuma saņēmēju un vai šī informācija nav nepilnīga, un procedūrām, kas tiem jāievieš, lai pārvaldītu līdzekļu pārvedumus, kuriem trūkst...

Lauku atbalsta dienests (LAD) informē, ka no 10. aprīļa norit pieteikšanās platību maksājumiem. Lauksaimnieki tiem var pieteikties līdz šā gada 22.maijam, iesniedzot "Vienoto iesniegumu" LAD Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā. Pēdējā diena, kad atbalsta maksājumiem var pieteikties ar kavējuma sankciju, šogad ir 17.jūnijs. Dīzeļdegvielas ar samazinātu akcīzes nodokli iesnieguma iesniegšana norit vienlaikus ar pieteikšanos platību maksājumiem – no 10.aprīļa līdz 3.jūnijam. Šā gada aprīlī un maijā dienests organizē arī klātienes konsultācijas daudzās vietās Latvijā, lai palīdzētu klientiem aizpildīt platību maksājumu pieteikumus elektroniski. Klientiem iespēja iesniegt pieteikumus būs gan minēto konsultāciju laikā, gan apmeklējot LAD klientu apkalpošanas centrus. Konsultāciju grafiku var skatīt dienests mājaslapā www.lad.gov.lv . Par konsultāciju norises laiku var uzzināt, arī zvanot uz dienesta klientu apkalpošanas tālruni 67095000. Dienests atgādina, ka no 2019.gadā lauksaimnieki vairs nesaņems maksājumu apgabaliem, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi (ADSI). Jaunas saistības lauksaimnieki varēs uzņemties tikai pasākumā «Agrovide un klimats» aktivitātēs «Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos» un «Saudzējošas...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome informē, ka tā 26. martā ir pieņēmusi jaunus FKTK noteikumus "Krājaizdevu sabiedrību aktīvu un ārpusbilances saistību novērtēšanas normatīvie noteikumi", kuri izstrādāti, lai noteiktu prasības krājaizdevu sabiedrību (turpmāk – sabiedrību) aktīvu kvalitātes novērtēšanas sistēmas izveidē, lai savlaicīgi novērtētu aktīvu un ārpusbilances saistību kvalitāti, atbilstoši klasificētu aktīvus un veidotu uzkrājumus nedrošiem parādiem. Līdz ar šo noteikumu spēkā stāšanos, spēku zaudē FKTK 2001. gada 21. decembra normatīvie noteikumi Nr. 24/9 "Aktīvu un ārpusbilances saistību novērtēšanas normatīvie noteikumi". Jaunā noteikumu redakcija paredz šādas būtiskas izmaiņas attiecībā pret spēkā esošo redakciju: par aktīvu kvalitātes novērtēšanas sistēmas izveidošanu un efektīvu darbību atbild sabiedrības valde, kuras pienākums ir regulāri pārskatīt un izvērtēt aktīvu kvalitātes vērtēšanas rezultātus un izveidoto uzkrājumu pietiekamību; sabiedrības revīzijas komisija ne retāk kā divas reizes gadā veic portfeļa kvalitātes izvērtējumu un sniedz ziņojumu sabiedrības valdei; pirms kredīta piešķiršanas, pirms nosacījumu maiņas kredīta līgumā un tiem kredītiem, kas klasificēti kā...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) brīdina par divu nelicencētu ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju piedāvātajiem finanšu pakalpojumiem Latvijā. FKTK norāda, ka minētajiem pakalpojumu sniedzējiem nav tiesību nodarboties ar ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakus pakalpojumu sniegšanu Latvijā. Tie ir: Bormancorp jeb uzņēmuma "Starrin Corporation" Zrt (Ungārija) piedāvātie finanšu pakalpojumi tīmekļa vietnē https://www.bormancorp.com/; GO CAPITAL FX jeb uzņēmuma "Lancelot Equity" Ltd (Dominika) piedāvātie finanšu pakalpojumi tīmekļa vietnē https://gocapitalfx.com/. Minēto uzņēmumu pārstāvji, veicot telefona zvanus un nosūtot elektroniskā pasta vēstules, aicina iesaistīties ieguldījumu pakalpojumu darījumos. Gadījumā, ja ir jau nodarīti zaudējumi vai pastāv aizdomas par krāpšanu, FKTK aicina vērsties Valsts policijā. Iedzīvotājiem, kuri nav profesionāļi finanšu pakalpojumu jomā, bet vēlas veikt ieguldījumus, FKTK rekomendē doties uz banku vai ieguldījumu brokeru sabiedrību, kas saņēmušas attiecīgu licenci vai darbības atļauju. Šādiem pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums informēt par iespējamajiem riskiem un nodrošināt klienta riska profilam atbilstošu piedāvājumu. FKTK uzrauga tikai licencētus tirgus dalībniekus, kas saņēmuši attiecīgu licenci ieguldījumu piesaistei....