FINANSES

Lai veicinātu Ministru kabineta noteikumu, pašvaldību saistošo noteikumu un cita veida normatīvo aktu atbilstību de minimis atbalsta regulējuma piemērošanai, Finanšu ministrija ir sagatavojusi rokasgrāmatu de minimis atbalsta piešķiršanai. Rokasgrāmata sniedz gan vispārīgu skaidrojumu par de minimis atbalsta būtību, gan sniedz praktiskus piemērus atbalsta pasākumu ieviešanai, piemēram, attiecībā uz pieļaujamā atbalsta apjoma noteikšanu, kumulācijas normu piemērošanu. Tā ir paredzēta gan pasākumu plānotājiem un atbalsta sniedzējiem, gan atbalsta saņēmējiem, proti, fiziskām personām, komersantiem, biedrībām, nodibinājumiem, kooperatīvām sabiedrībām, pašvaldību uzņēmumiem, pašvaldībām un citiem. Atgādinām, ka Eiropas Komisija ir ieviesusi de minimis atbalsta jēdzienu, kura saturiskā jēga nozīmē, ka atbalsts viena vienota uzņēmuma līmenī, kas nepārsniedz EUR 200 000 augšējo robežu trīs gadu periodā, neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm un/vai neizkropļo konkurenci, vai nedraud kropļot to, un tādēļ uz to neattiecas Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1.punkts. Savukārt komercsabiedrībām, kuras darbojas kravu autopārvadājumu nozarē, par de minimis atbalsta augšējo robežu tiek uzskatīta summa, kas trīs...

Ja Grieķijas parlaments apstiprinās 12.jūlija eirozonas līderu ārkārtas sanāksmē panākto vienošanos par reformām un eirozonas valstis nolems piešķirt Grieķijai jaunu aizdevumu, nauda šim nolūkam nenāks no Latvijas un citu valstu budžetiem. To trešdien, 15.jūlijā, iepazīstoties ar jaunāko informāciju par Grieķijas situāciju eirozonā, noskaidroja Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti. Kā vakar deputātiem apliecināja Finanšu ministrijas pārstāvis, Latvijas nodokļu maksātājiem Grieķijas glābšana tiešā veidā neizmaksās ne centa, jo tai netiks izmantoti Eiropas Stabilitātes mehānismā (ESM) dalībvalstu iemaksātie līdzekļi. Neatkarīgi no aizdevuma piešķiršanas arī Latvijas iemaksas ESM nepieaugs un neietekmēs arī valsts ārējā parāda apjomu. Grieķijai nepieciešamos līdzekļus ESM iegūs, aizņemoties starptautiskajos finanšu tirgos, skaidro Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne. Latvija piecu gadu periodā ik gadu iemaksā ESM 44 miljonus eiro neatkarīgi no tā, vai ESM līdzekļi tiek izmantoti kādām vajadzībām, liecina Finanšu ministrijas (FM) sniegtā informācija. Kā deputātiem norādīja FM Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss, ESM dalībvalstīm finansiāla atbildība būtu jāuzņemas tikai...

Valsts kontroles mājas lapā ir pieejams paralēlās revīzijas kopējais ziņojums par struktūrfondu programmu ietvaros organizētajos iepirkumos konstatētajiem trūkumiem. Šī likumības revīzija tika veikta Eiropas Savienības (ES) Kontaktu komitejas Struktūrfondu darba grupas ietvaros, sadarbībā ar astoņu citu valstu augstākajām revīzijas iestādēm. Paralēlo revīziju vadīja Nīderlandes Karalistes un Vācijas Federatīvās Republikas augstāko revīzijas iestāžu pārstāvji. Revīzijas mērķis bija novērtēt ES un nacionālajā līmenī konstatētās neatbilstības publisko iepirkumu jomā struktūrfondu programmu ietvaros laikā no 2010. līdz 2013.gadam. Latvijā tika vērtētas ES fondu vadībā iesaistīto institūciju konstatētās neatbilstības ES finansēto projektu ietvaros organizētajos iepirkumos. Galvenais secinājums - Latvijas Republikā ir izveidota vairāku līmeņu ES fondu administrēšanas un kontroles sistēma, kas revidējamā laikā ļāva konstatēt neatbilstības publisko iepirkumu jomā indikatīvi 1% apmērā no kopējās deklarētās summas Eiropas Komisijai. Pēc revīzijas Finanšu ministrijai kā vadošajai iestādei ir sniegti trīs ieteikumi, kurus ieviešot, tiks nodrošināta detalizētas informācijas uzkrāšana par neatbilstībām publisko iepirkumu jomā, tiks izskaidrota neatbilstības būtība, kā arī...

Baltijas-Amerikas Brīvības fonds izsludinājis kārtējo pieteikšanās kārtu Baltijas-Amerikas Dialoga programmai. Līdz 1.septembrim Baltijas valstu eksperti un akadēmiskie darbinieki, kā arī nevalstiskās un izglītības organizācijas aicinātas pieteikties stipendijai, kas veicina zināšanu apmaiņu starp Baltijas valstīm un ASV. Baltijas-Amerikas Dialogs ir divpusēja programma, kuras ietvaros: Baltijas valstu sabiedriskās un izglītības organizācijas var piesaistīt finansējumu ASV vieslektora vizītes organizēšanai un tehnisko izdevumu segšanai. Pieejamais finansējums projektam ir līdz pat 10 000 ASV dolāru; profesionāļi no Baltijas valstīm var piesaistīt finansējumu ceļa un uzturēšanās izdevumu segšanai, ja saņemts ielūgums kā vadošajam ekspertam piedalīties konferencē ASV. Pieejamais finansējums ir līdz 5 000 ASV dolāru. Uz Baltijas-Amerikas Dialoga programmas stipendijām var pretendēt nevalstiskās organizācijas, biedrības, izglītības iestādes un profesionāļi vai jomas eksperti, kas izveidojuši sadarbību ar ASV. Programmas galvenais mērķis ir lietderīgu zināšanu apmaiņa ar ASV, tādējādi veicinot Baltijas valstu sociālekonomiskās vides attīstību un sniedzot iespēju ekspertiem dalīties savās zināšanās un pieredzē ar ASV speciālistiem. Dalība programmā ir...

Saeimas ārkārtas sesijas sēdē 8. jūlijā 2. lasījumā tika skatīti grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām". Likumprojekts nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienestam ( VID) ir pienākums sniegt kredītinformācijas birojam informāciju par nodokļu maksātāja (fiziskās personas) ienākumiem pēc attiecīga kredītinformācijas biroja pieprasījuma. Kredītinformācijas birojam pirms pieprasījuma pieteikšanas VID ir jāpārliecinās, ka ir ievēroti Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.panta 1. un 2.punktā noteiktie nosacījumi informācijas sniegšanai, proti, kredītinformācijas lietotāja klients vai iespējamais klients sniedza piekrišanu (t.sk. rakstveida) kredītinformācijas lietotājam informācijas saņemšanai no VID vai šīs tiesības izriet no noslēgtā klienta līguma, vai, ja pastāv cits Fizisko personu datu aizsardzības likumā minētais nosacījums, kas ļauj veikt fiziskas personas datu apstrādi (piemēram, datu apstrāde nepieciešama, lai nodrošinātu Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.panta piektās daļas 1.punktā noteiktā pienākuma īstenošanu). Minēto informāciju kredītinformācijas birojs varēs pieprasīt VID, ja to pieprasa kredītinformācijas lietotājs ar mērķi veikt iespējamā vai esošā kredītinformācijas lietotāja klienta kredītspējas vērtēšanu vai šī kredītinformācijas lietotāja...

Ņemot vērā straujo tehnoloģiju attīstību un tendences attālināto pakalpojumu izmantošanā banku klientu vidū, aizvien vairāk uzmanības tiek veltīts interneta maksājumu drošībai. Arī 7.jūlijā apstiprinātie grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku informācijas sistēmu drošības normatīvajos noteikumos paredz jaunas prasības bankām interneta maksājumu drošības pilnveidošanai, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Grozījumi izstrādāti, balstoties uz Eiropas Banku iestādes " Galīgajām pamatnostādnēm par interneta maksājumu drošību" (Guidelines on the security of internet payments) un paredz vispārēju prasību noteikšanu interneta maksājumu drošības vides uzlabošanai, kā arī specifiskus pasākumus, kas noteiks arī drošu klientu autentifikāciju, darījumu uzraudzību un klientu informēšanu un izglītošanu. Ņemot vērā resursus un laiku, kas nepieciešams jaunu autentifikācijas risinājumu ieviešanai, ir noteikts pārejas periods līdz 2017. gada 1.aprīlim, kad bankām jāievieš risinājumi drošai divu faktoru klientu autentifikācijai internetbankā. Tā, piemēram, varētu būt tikai lietotājam zināma parole un ar īsziņu atsūtīts vai kodu kalkulatora ģenerēts vienreiz lietojams kods vai telefona aplikācijas ģenerēts unikāls kods, vai...

Saeima trešdien, 8.jūlijā, galīgajā lasījumā kā steidzamu pieņēma grozījumu Kredītiestāžu likumā, kas precizē banku informācijas sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par nodokļu maksātāju darījumiem, tostarp ar trešajām personām.Izmaiņas likumā nepieciešamas, lai novērstu šķēršļus Latvijas dalībai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD). Ar grozījumiem tiek precizēta un papildināta banku sniedzamā informācija VID, tostarp iekļaujot regulējumā sniedzamās ziņas par trešo personu atvērtajiem vai turētajiem kontiem, iepriekš skaidroja par likumprojektu atbildīgās Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis. Globālajā forumā par caurskatāmību un informācijas apmaiņu nodokļu mērķiem 2013.gada 29.maijā Latvija parakstīja konvenciju par savstarpēju administratīvo palīdzību nodokļu jomā. Saskaņā ar konvenciju valstu nacionālajos normatīvajos aktos nevar būt ierobežojumi banku informācijas sniegšanā, ja tiek saņemts pamatots otras valsts pieprasījums sniegt svarīgu informāciju konkrēta nodokļu maksātāja nodokļu administrēšanas vajadzībām. Iepriekš bija konstatētas dažas nepilnības Latvijas Kredītiestāžu likumā attiecībā uz pieeju banku informācijai: ierobežojoša prasība, kas paredz norādīt personas vārdu (nosaukumu), kurai pieder bankas konts un bankas konta numuru;...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotā informācija par ieguldījumu fondu un alternatīvo ieguldījumu fondu darbības rezultātiem 2015. gada 1. ceturksnī liecina, ka visi atvērtie ieguldījumu fondi darbojās ar pozitīvu ienesīgumu, un to sniegums atspoguļoja straujos aktīvu cenu kāpumus finanšu tirgos. Ienesīguma kāpumu veicināja arī tas, ka nozīmīgu daļu no fondu portfeļa veido ieguldījumi ASV dolāros denominētos finanšu instrumentos, jo ceturkšņa laikā būtiski pieauga ASV dolāra vērtība attiecībā pret eiro. Atvērtie obligāciju un naudas tirgus fondi Atvērto obligāciju un naudas tirgus fondu ienesīgums š.g. pirmajā ceturksnī bija robežās no 0.01% līdz 28.3%, un š fondu kopējie aktīvi marta beigās sasniedza 185 milj. eiro, kopš gada sākuma pieaugot par 4%. Obligāciju fondi pārsvarā fokusējas uz korporatīvajiem parāda vērtspapīriem augsta ienesīguma/ augsta riska (high yield) segmentā, savukārt naudas tirgus fondi - uz termiņnoguldījumiem bankās. Atvērtie jauktie fondi Atvērto jaukto fondu triju mēnešu ienesīgums bija robežās no 4.4% līdz 15.1%. Pirmā ceturkšņa laikā tirgū ienāca...

Grieķijas pilsoņi svētdien, 5. jūlijā, notikušajā referendumā ar 61,31% balsu teikuši "nē" starptautisko aizdevēju prasībām. Savukārt reaģējot uz Grieķijas referenduma iznākumu, Eiropadomes prezidents Donalds Tusks otrdien sasaucis eirozonas līderu samitu. Latvijas Bankas vērtējums liecina, ka Grieķijas notikumu ietekme uz mūsu valsti būs niecīga. Grieķijas problēmas, lai arī tām būs negatīva ietekme, nenodarīs neatgriezenisku kaitējumu arī eiro zonai kopumā, kas pēdējo gadu laikā ir kļuvusi daudz stiprāka. Pašreizējā situācija būtiski atšķiras no tās, kas piedzīvota pirms vairākiem gadiem, kad Grieķijas problēmas radīja lielas svārstības finanšu tirgos. Pēdējie notikumi apliecina, ka eiro zona kļuvusi daudz stiprāka un Grieķijas problēmas, lai arī tām būs negatīva ietekme, nenodarīs neatgriezenisku kaitējumu eiro zonai. To nosaka vairāki faktori, t.sk. tas, ka: Grieķija ir valsts ar relatīvi mazu tautsaimniecību (apmēram 2% no eiro zonas IKP); iepriekš lielākās bažas radīja Grieķijas ietekme uz citām grūtību stiprāk skartajām valstīm (Īriju, Portugāli, Spāniju). Pašlaik situācija šajās valstīs ievērojami uzlabojusies, Portugāle un Īrija...

Valsts AS "Privatizācijas aģentūra" (PA) no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) ir pārņēmusi turējumā valsts speciālam budžetam nodotās valsts kapitāla daļas 29 uzņēmumos. Kapitāla daļu nodošanu PA līdz 2015. gada 1. jūlijam paredzēja Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma Pārejas noteikumi. PA ir pārņēmusi turējumā no VSAA valsts kapitāla daļas 29 uzņēmumos, kas nodotas valsts pensiju speciālajam budžetam, un ar Ministru kabineta lēmumu ir pārdodamas. Valsts līdzdalība šo uzņēmumu pamatkapitālā svārstās no 0,34 līdz 14,75%, turklāt 7 no 29 uzņēmumiem ir maksātnespējīgi vai likvidējami. Atbilstoši likumam PA veiks pārņemto valsts kapitāla daļu pārdošanu, un ieņēmumi no valsts kapitāla daļu pārdošanas tiks pārskaitīti valsts pensiju speciālajam budžetam. Jau iepriekš Ministru kabinets bija lēmis par valsts kapitāla daļu pārdošanu, pamatojoties uz Pārresoru koordinācijas centra izstrādāto ziņojumu par valsts līdzdalības kapitālsabiedrībās izvērtējuma rezultātiem. 2013. gada nogalē VSAA un PA vienojās par sadarbību, pārdodot VSAA turējumā esošās valsts pensiju speciālajam budžetam nodotās valsts kapitāla...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 1.jūlijā, atbalstīja virzīšanai izskatīšanai galīgajā lasījumā grozījumu Kredītiestāžu likumā, kas precizēs banku informācijas sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par nodokļu maksātāju darījumiem, tostarp ar trešajām personām. Izmaiņas likumā nepieciešamas, lai novērstu šķēršļus Latvijas dalībai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā - OECD. Ar grozījumiem paredzēts precizēt un papildināt banku sniedzamo informāciju VID, tostarp iekļaujot regulējumā sniedzamās ziņas par trešo personu atvērtajiem vai turētajiem kontiem, informē komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis. Globālajā forumā par caurskatāmību un informācijas apmaiņu nodokļu mērķiem 2013.gada 29.maijā Latvija parakstīja konvenciju par savstarpēju administratīvo palīdzību nodokļu jomā. Saskaņā ar konvenciju valstu nacionālajos normatīvajos aktos nevar būt ierobežojumi banku informācijas sniegšanā, ja tiek saņemts pamatots otras valsts pieprasījums sniegt svarīgu informāciju konkrēta nodokļu maksātāja nodokļu administrēšanas vajadzībām.

Ieviešot Eiropas Savienības (ES) direktīvas par banku un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanu un noregulējumu prasības Latvijā, ir pieņemts Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likums. Tas nosaka vienotu pieeju un efektīvus instrumentus, lai savlaicīgi risinātu ar iespējamam finanšu krīzēm saistītās sekas, aizsargājot finanšu stabilitāti un būtiski samazinot zaudējumu iespēju nodokļu maksātājiem. Latvijas gadījumā par noregulējumu atbildīgās iestādes funkcijas ir piešķirtas Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK), izveidojot atsevišķu daļu - Noregulējuma un garantiju fondu daļu, kuras darbība un funkcijas ir nodalītas no uzraudzības funkcijām. Ņemot vērā vienotus ES principus, jaunajā likumā ir iestrādātas prasības, lai efektīvi atjaunotu kredītiestādes darbību uzraudzības ietvaros vai veiktu tās noregulējumu. Ir paredzēts, ka katrai kredītiestādei un ieguldījumu brokeru sabiedrībai būs izstrādāti divi plāni – darbības atjaunošanas un noregulējuma. Darbības atjaunošanas plāns paredzēs konkrētus pasākumus savlaicīgai rīcībai finansiālās situācijas būtiska pasliktinājuma gadījumā. Šos plānus finanšu iestādes saskaņos ar FKTK un reizi gadā aktualizēs. Savukārt...

Saeima 18. jūnijā pieņēma jaunu Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumu, kā arī apstiprināja grozījumus Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā, kas paredz izmaiņas efektīvākai apdrošināšanas starpnieku uzraudzībai, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). Jaunais Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likums papildina pašreiz spēkā esošo maksātspējas un uzraudzības režīmu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sektorā, nosaka pāreju uz jaunu kapitāla prasības aprēķinu, pamatojoties uz risku novērtēšanu, kā arī pārņem aktuālās prasības no patlaban spēkā esošā Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likuma un Pārapdrošināšanas likuma. Jaunā likuma prasības stāsies spēkā pakāpeniski, pilna prasību piemērošana paredzēta no 2016. gada 1. janvāra. Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā paredz papildu prasības apdrošināšanas starpnieku uzraudzības stiprināšanai. Grozījumi samazina finanšu riskus apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniecības tirgū, ievieš lielāku klientu interešu aizsardzību, kā arī papildina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas piemērojamo sankciju klāstu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbībai. Grozījumi nosaka aizliegumu apdrošināšanas aģenta un piesaistītā apdrošināšanas aģenta atbildīgajai personai, valdes loceklim un...

Banku sektora kopējais aktīvu apmērs šī gada maijā palielinājies par 1.4% jeb 428 milj. eiro un mēneša beigās sasniedza 31.7 mljrd. eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) operatīvā informāciju par Latvijas banku darbības rezultātiem 2015.gada maijā. Banku sektors kopumā 2015.gada pirmajos piecos mēnešos darbojās ar peļņu 192 milj. eiro apmērā. Ar peļņu darbojās 16 Latvijas bankas un piecas ārvalstu banku filiāles, kuru tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos ir 97.1%. Banku kopējo noguldījumu apmērs maijā pieauga par 1% jeb 234 milj. eiro. Rezidentu noguldījumi pieauga par 0.6% jeb par 66 milj. eiro, ko galvenokārt ietekmēja valdības noguldījumu kāpums, savukārt mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību noguldījumi saruka. Nerezidentu noguldījumi palielinājās par 1.4% jeb 168 milj. eiro, ko pamatā noteica ASV dolāra vērtības kāpums. Kopējais kredītportfelis pieauga par 0.7% mēneša laikā, t.sk. rezidentu korporatīvais portfelis - par 0.8%, nerezidentu - par 2.3%, savukārt rezidentu mājsaimniecību portfelis samazinājās par 0.2%. Ar Latvijas banku bilances...

Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupa un Eiropas Komisija (EK) ievieš trīs dažādus finansēšanas instrumentus inovāciju atbalsta programmas InnovFin ietvaros. Tāpat apstiprinātie grozījumi abu iestāžu sadarbības līgumos paredz būtiskus papildinājumus InnovFin Advisory institūcijas piedāvātajos uzņēmumu konsultēšanas pakalpojumos. Šajā informācijā apkopota pamatinformācija par galvenajiem jauninājumiem. InnovFin Enerģētikas demo projekti: Īpaši inovatīvs risku dalīšanas instruments, kas izstrādāts, lai finansētu industriālo demonstrāciju projektus enerģētikas tehnoloģijām, kuras vēl atrodas pirmskomerciālā attīstības stadijā un bez papildus finanšu resursu piesaistīšanas nebūtu rentablas, kā arī bieži paredz augstus riskus objektu būvniecībā un sākotnējā ekspluatācijas posmā. Jaunā produkta darbības mehānisms paredz izsniegt aizdevumus un kredītu garantijas oriģināliem komerciāla mēroga demonstrāciju projektiem atjaunojamo energoresursu un ūdeņraža degvielas šūnu tehnoloģiju nozarēs, palīdzot šiem projektiem pāriet no sākotnējās demonstrācijas fāzes pie tehnoloģiju komercializācijas un tādējādi veicinot Enerģētikas savienības un Stratēģiskā enerģētikas tehnoloģiju plāna (SET-Plan) izvirzīto mērķu sasniegšanu. InnovFin Infekcijas slimības: Jauns risku dalīšanas instruments investīciju stimulēšanai izpētes un attīstības aktivitātēs, saistītās ar inovatīvu vakcīnu,...