FINANSES

Pēdējo trīs gadu laikā komercbankas uzņēmumiem izsniegušas kredītus 2,7 miljardu eiro apmērā, no tiem 155 miljoni izsniegti 2015. gada 1. ceturksnī. Kopējais uzņēmumu kredītportfelis bankās ir 6,4 milj. eiro, norāda Latvijas komercbanku asociācija. Latvijā kopējais kreditēšanas apmērs no IKP joprojām viens no zemākajiem Eiropā - saistības ir mazākas par 100%, kamēr attīstītajās valstīs tas ir 350%, bet attīstības valstīs tuvojas 200%. Tai pat laikā LKA norāda, ka bankas ir gatavībā kreditēt veselīgus Latvijas uzņēmumus, tomēr lielākais šķērslis kredīta iegūšanai ir ēnu ekonomika. Pozitīva ziņa ir ievērojamais investīciju apjoms apstrādes rūpniecībā. Tajā ieguldīti 12,7% komercbanku kredītportfeļa. Nozares izaugsmi nodrošinājis eksports, pie kā veicināšanas uzņēmumi ir aktīvi un mērķtiecīgi strādājuši pēdējos 4-5 gadus. Banku vidū pastāv sīva konkurence par vadošo un stabilo Latvijas Top 50 vai Top 100 uzņēmumu kreditēšanu. Taču šo uzņēmumu vidū ir salīdzinoši pasīvs pieprasījums pēc jaunām investīcijām - svarīgākas ir rūpes par pieprasījumu, kvalificētu darbinieku piesaistīšanu, ģeopolitiskajiem riskiem un citiem...

Nepieņemot politiskus lēmumus ievērojami palielināt nodokļu ieņēmumus procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP), būtiski kāpināt valsts budžeta izdevumus tuvākajos gados nebūs iespējams. Efektīvāki tēriņi var atbrīvot resursus - vairumā ministriju, iespējams, var atrast iekšējās rezerves. Tās varētu novirzīt valdības prioritātēm, piemēram, aizsardzībai. Swedbank ekonomisti uzskata, ka vienai no valdības prioritātēm tomēr jābūt izaugsmi veicinošām politikām, lai atbalstītu ražīguma pieaugumu un inovācijas, piemēram, izglītības un pētniecības un attīstības jomās, secina Lija Strašuna, Swedbank vecākā ekonomiste, informējot par jaunāko Swedbank tematisko apskatu. Nepieņemot politiskus lēmumus ievērojami palielināt nodokļu ieņēmumus % no IKP, būtiski kāpināt valsts budžeta izdevumus nebūs iespējams Par nākamā gada budžetu un to, kā sabalansēt pieaugošus budžeta pieprasījumus un, iespējams, vājākus nekā plānots ieņēmumus, pēdējos mēnešos tika runāts diezgan daudz. Tomēr cikliskie izaicinājumi (proti, mazāki ieņēmumi lēnākas izaugsmes dēļ) ir tikai aisberga redzamā daļa. Lielākus izaicinājumus budžetam rada strukturālas problēmas. Latvijā nodokļu ieņēmumi veido 28% no IKP, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem...

Kā liecina Eiropas Savienības Statistikas biroja EUROSTAT 22. jūlijā publicētie dati, salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības (ES) valstīm, Latvijas vispārējās valdības parāds šī gada pirmajā ceturksnī piedzīvojis otro straujāko kritumu ES valstu vidū. "Latvija arvien pierāda, ka spēj godprātīgi pildīt savas saistības, ievērot fiskālo disciplīnu un nedzīvot uz parāda. Starptautiskais aizdevums ekonomiskās krīzes laikā mūsu valstij bija ļoti būtisks, un šobrīd mēs maksimāli attaisnojam mums izrādīto uzticību. Latvijas ekonomika, lai arī kļuvusi lēnāka, arvien ir viena no straujāk augošajām Eiropas Savienībā. Šobrīd visas eirozonas valstis sagaida, ka arī Grieķija spēs rīkoties atbildīgi un pildīt savus solījumus, īstenojot reformas," norāda finanšu ministrs Jānis Reirs. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pēdējo ceturksni Latvijas vispārējās valdības parāds samazinājies par 5,1 procentpunktu pret iekšzemes kopproduktu, ko noteica galvenokārt šī gada janvārī veiktā aizdevuma otrās daļas atmaksa Eiropas Komisijai starptautiskā aizdevuma programmas ietvaros. Tādējādi Latvijai šī gada pirmā ceturkšņa beigās bija ceturtais zemākais parāds ES valstu vidū. Starptautiskā...

Inovatīvās fondu fonda investīciju iniciatīvas - Baltijas Inovācijas fonda (BIF) - mērķis ir palielināt pašu kapitāla investīcijas Baltijas uzņēmumos, un to aizsāka Lietuva, Latvija un Igaunija sadarbībā ar Eiropas Investīciju fondu (EIF). Šī kopējā iniciatīva ir būtiski palielināta, piešķirot BIF papildus 30 miljonus eiro, un sagaidāms, ka šis palielinājums sniegs papildus 100 miljonus eiro privātā pašu kapitāla un riska kapitāla finansējuma, kas Baltijas valstīs būs pieejams nākamos piecus līdz septiņus gadus. Līdz šim BIF ietvarā ir pieņemti četri lēmumi par investīcijām riska kapitāla un sākuma kapitāla fondos - BPM Mezzanine Fund un BaltCap Private Equity Fund II, kas jau strādā un investē Baltijas uzņēmumos, kā arī Livonia Partners Fund un Karma Ventures Fund, kas šogad plāno uzsākt darbību. Kopējais šajos četros fondos pieejamais finansējums plānots līdz 270 miljoniem eiro, no kuriem, papildus BIF investīcijām, nozīmīgāko daļu veido privātie pensiju fondi. Jau apstiprinātās investīcijas gandrīz izsmeļ BIF iespējas, bet, redzot turpmāko tirgus potenciālu,...

Lai veicinātu Ministru kabineta noteikumu, pašvaldību saistošo noteikumu un cita veida normatīvo aktu atbilstību de minimis atbalsta regulējuma piemērošanai, Finanšu ministrija ir sagatavojusi rokasgrāmatu de minimis atbalsta piešķiršanai. Rokasgrāmata sniedz gan vispārīgu skaidrojumu par de minimis atbalsta būtību, gan sniedz praktiskus piemērus atbalsta pasākumu ieviešanai, piemēram, attiecībā uz pieļaujamā atbalsta apjoma noteikšanu, kumulācijas normu piemērošanu. Tā ir paredzēta gan pasākumu plānotājiem un atbalsta sniedzējiem, gan atbalsta saņēmējiem, proti, fiziskām personām, komersantiem, biedrībām, nodibinājumiem, kooperatīvām sabiedrībām, pašvaldību uzņēmumiem, pašvaldībām un citiem. Atgādinām, ka Eiropas Komisija ir ieviesusi de minimis atbalsta jēdzienu, kura saturiskā jēga nozīmē, ka atbalsts viena vienota uzņēmuma līmenī, kas nepārsniedz EUR 200 000 augšējo robežu trīs gadu periodā, neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm un/vai neizkropļo konkurenci, vai nedraud kropļot to, un tādēļ uz to neattiecas Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1.punkts. Savukārt komercsabiedrībām, kuras darbojas kravu autopārvadājumu nozarē, par de minimis atbalsta augšējo robežu tiek uzskatīta summa, kas trīs...

Ja Grieķijas parlaments apstiprinās 12.jūlija eirozonas līderu ārkārtas sanāksmē panākto vienošanos par reformām un eirozonas valstis nolems piešķirt Grieķijai jaunu aizdevumu, nauda šim nolūkam nenāks no Latvijas un citu valstu budžetiem. To trešdien, 15.jūlijā, iepazīstoties ar jaunāko informāciju par Grieķijas situāciju eirozonā, noskaidroja Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti. Kā vakar deputātiem apliecināja Finanšu ministrijas pārstāvis, Latvijas nodokļu maksātājiem Grieķijas glābšana tiešā veidā neizmaksās ne centa, jo tai netiks izmantoti Eiropas Stabilitātes mehānismā (ESM) dalībvalstu iemaksātie līdzekļi. Neatkarīgi no aizdevuma piešķiršanas arī Latvijas iemaksas ESM nepieaugs un neietekmēs arī valsts ārējā parāda apjomu. Grieķijai nepieciešamos līdzekļus ESM iegūs, aizņemoties starptautiskajos finanšu tirgos, skaidro Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne. Latvija piecu gadu periodā ik gadu iemaksā ESM 44 miljonus eiro neatkarīgi no tā, vai ESM līdzekļi tiek izmantoti kādām vajadzībām, liecina Finanšu ministrijas (FM) sniegtā informācija. Kā deputātiem norādīja FM Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss, ESM dalībvalstīm finansiāla atbildība būtu jāuzņemas tikai...

Valsts kontroles mājas lapā ir pieejams paralēlās revīzijas kopējais ziņojums par struktūrfondu programmu ietvaros organizētajos iepirkumos konstatētajiem trūkumiem. Šī likumības revīzija tika veikta Eiropas Savienības (ES) Kontaktu komitejas Struktūrfondu darba grupas ietvaros, sadarbībā ar astoņu citu valstu augstākajām revīzijas iestādēm. Paralēlo revīziju vadīja Nīderlandes Karalistes un Vācijas Federatīvās Republikas augstāko revīzijas iestāžu pārstāvji. Revīzijas mērķis bija novērtēt ES un nacionālajā līmenī konstatētās neatbilstības publisko iepirkumu jomā struktūrfondu programmu ietvaros laikā no 2010. līdz 2013.gadam. Latvijā tika vērtētas ES fondu vadībā iesaistīto institūciju konstatētās neatbilstības ES finansēto projektu ietvaros organizētajos iepirkumos. Galvenais secinājums - Latvijas Republikā ir izveidota vairāku līmeņu ES fondu administrēšanas un kontroles sistēma, kas revidējamā laikā ļāva konstatēt neatbilstības publisko iepirkumu jomā indikatīvi 1% apmērā no kopējās deklarētās summas Eiropas Komisijai. Pēc revīzijas Finanšu ministrijai kā vadošajai iestādei ir sniegti trīs ieteikumi, kurus ieviešot, tiks nodrošināta detalizētas informācijas uzkrāšana par neatbilstībām publisko iepirkumu jomā, tiks izskaidrota neatbilstības būtība, kā arī...

Baltijas-Amerikas Brīvības fonds izsludinājis kārtējo pieteikšanās kārtu Baltijas-Amerikas Dialoga programmai. Līdz 1.septembrim Baltijas valstu eksperti un akadēmiskie darbinieki, kā arī nevalstiskās un izglītības organizācijas aicinātas pieteikties stipendijai, kas veicina zināšanu apmaiņu starp Baltijas valstīm un ASV. Baltijas-Amerikas Dialogs ir divpusēja programma, kuras ietvaros: Baltijas valstu sabiedriskās un izglītības organizācijas var piesaistīt finansējumu ASV vieslektora vizītes organizēšanai un tehnisko izdevumu segšanai. Pieejamais finansējums projektam ir līdz pat 10 000 ASV dolāru; profesionāļi no Baltijas valstīm var piesaistīt finansējumu ceļa un uzturēšanās izdevumu segšanai, ja saņemts ielūgums kā vadošajam ekspertam piedalīties konferencē ASV. Pieejamais finansējums ir līdz 5 000 ASV dolāru. Uz Baltijas-Amerikas Dialoga programmas stipendijām var pretendēt nevalstiskās organizācijas, biedrības, izglītības iestādes un profesionāļi vai jomas eksperti, kas izveidojuši sadarbību ar ASV. Programmas galvenais mērķis ir lietderīgu zināšanu apmaiņa ar ASV, tādējādi veicinot Baltijas valstu sociālekonomiskās vides attīstību un sniedzot iespēju ekspertiem dalīties savās zināšanās un pieredzē ar ASV speciālistiem. Dalība programmā ir...

Saeimas ārkārtas sesijas sēdē 8. jūlijā 2. lasījumā tika skatīti grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām". Likumprojekts nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienestam ( VID) ir pienākums sniegt kredītinformācijas birojam informāciju par nodokļu maksātāja (fiziskās personas) ienākumiem pēc attiecīga kredītinformācijas biroja pieprasījuma. Kredītinformācijas birojam pirms pieprasījuma pieteikšanas VID ir jāpārliecinās, ka ir ievēroti Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.panta 1. un 2.punktā noteiktie nosacījumi informācijas sniegšanai, proti, kredītinformācijas lietotāja klients vai iespējamais klients sniedza piekrišanu (t.sk. rakstveida) kredītinformācijas lietotājam informācijas saņemšanai no VID vai šīs tiesības izriet no noslēgtā klienta līguma, vai, ja pastāv cits Fizisko personu datu aizsardzības likumā minētais nosacījums, kas ļauj veikt fiziskas personas datu apstrādi (piemēram, datu apstrāde nepieciešama, lai nodrošinātu Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.panta piektās daļas 1.punktā noteiktā pienākuma īstenošanu). Minēto informāciju kredītinformācijas birojs varēs pieprasīt VID, ja to pieprasa kredītinformācijas lietotājs ar mērķi veikt iespējamā vai esošā kredītinformācijas lietotāja klienta kredītspējas vērtēšanu vai šī kredītinformācijas lietotāja...

Ņemot vērā straujo tehnoloģiju attīstību un tendences attālināto pakalpojumu izmantošanā banku klientu vidū, aizvien vairāk uzmanības tiek veltīts interneta maksājumu drošībai. Arī 7.jūlijā apstiprinātie grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku informācijas sistēmu drošības normatīvajos noteikumos paredz jaunas prasības bankām interneta maksājumu drošības pilnveidošanai, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Grozījumi izstrādāti, balstoties uz Eiropas Banku iestādes " Galīgajām pamatnostādnēm par interneta maksājumu drošību" (Guidelines on the security of internet payments) un paredz vispārēju prasību noteikšanu interneta maksājumu drošības vides uzlabošanai, kā arī specifiskus pasākumus, kas noteiks arī drošu klientu autentifikāciju, darījumu uzraudzību un klientu informēšanu un izglītošanu. Ņemot vērā resursus un laiku, kas nepieciešams jaunu autentifikācijas risinājumu ieviešanai, ir noteikts pārejas periods līdz 2017. gada 1.aprīlim, kad bankām jāievieš risinājumi drošai divu faktoru klientu autentifikācijai internetbankā. Tā, piemēram, varētu būt tikai lietotājam zināma parole un ar īsziņu atsūtīts vai kodu kalkulatora ģenerēts vienreiz lietojams kods vai telefona aplikācijas ģenerēts unikāls kods, vai...

Saeima trešdien, 8.jūlijā, galīgajā lasījumā kā steidzamu pieņēma grozījumu Kredītiestāžu likumā, kas precizē banku informācijas sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par nodokļu maksātāju darījumiem, tostarp ar trešajām personām.Izmaiņas likumā nepieciešamas, lai novērstu šķēršļus Latvijas dalībai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD). Ar grozījumiem tiek precizēta un papildināta banku sniedzamā informācija VID, tostarp iekļaujot regulējumā sniedzamās ziņas par trešo personu atvērtajiem vai turētajiem kontiem, iepriekš skaidroja par likumprojektu atbildīgās Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis. Globālajā forumā par caurskatāmību un informācijas apmaiņu nodokļu mērķiem 2013.gada 29.maijā Latvija parakstīja konvenciju par savstarpēju administratīvo palīdzību nodokļu jomā. Saskaņā ar konvenciju valstu nacionālajos normatīvajos aktos nevar būt ierobežojumi banku informācijas sniegšanā, ja tiek saņemts pamatots otras valsts pieprasījums sniegt svarīgu informāciju konkrēta nodokļu maksātāja nodokļu administrēšanas vajadzībām. Iepriekš bija konstatētas dažas nepilnības Latvijas Kredītiestāžu likumā attiecībā uz pieeju banku informācijai: ierobežojoša prasība, kas paredz norādīt personas vārdu (nosaukumu), kurai pieder bankas konts un bankas konta numuru;...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotā informācija par ieguldījumu fondu un alternatīvo ieguldījumu fondu darbības rezultātiem 2015. gada 1. ceturksnī liecina, ka visi atvērtie ieguldījumu fondi darbojās ar pozitīvu ienesīgumu, un to sniegums atspoguļoja straujos aktīvu cenu kāpumus finanšu tirgos. Ienesīguma kāpumu veicināja arī tas, ka nozīmīgu daļu no fondu portfeļa veido ieguldījumi ASV dolāros denominētos finanšu instrumentos, jo ceturkšņa laikā būtiski pieauga ASV dolāra vērtība attiecībā pret eiro. Atvērtie obligāciju un naudas tirgus fondi Atvērto obligāciju un naudas tirgus fondu ienesīgums š.g. pirmajā ceturksnī bija robežās no 0.01% līdz 28.3%, un š fondu kopējie aktīvi marta beigās sasniedza 185 milj. eiro, kopš gada sākuma pieaugot par 4%. Obligāciju fondi pārsvarā fokusējas uz korporatīvajiem parāda vērtspapīriem augsta ienesīguma/ augsta riska (high yield) segmentā, savukārt naudas tirgus fondi - uz termiņnoguldījumiem bankās. Atvērtie jauktie fondi Atvērto jaukto fondu triju mēnešu ienesīgums bija robežās no 4.4% līdz 15.1%. Pirmā ceturkšņa laikā tirgū ienāca...

Grieķijas pilsoņi svētdien, 5. jūlijā, notikušajā referendumā ar 61,31% balsu teikuši "nē" starptautisko aizdevēju prasībām. Savukārt reaģējot uz Grieķijas referenduma iznākumu, Eiropadomes prezidents Donalds Tusks otrdien sasaucis eirozonas līderu samitu. Latvijas Bankas vērtējums liecina, ka Grieķijas notikumu ietekme uz mūsu valsti būs niecīga. Grieķijas problēmas, lai arī tām būs negatīva ietekme, nenodarīs neatgriezenisku kaitējumu arī eiro zonai kopumā, kas pēdējo gadu laikā ir kļuvusi daudz stiprāka. Pašreizējā situācija būtiski atšķiras no tās, kas piedzīvota pirms vairākiem gadiem, kad Grieķijas problēmas radīja lielas svārstības finanšu tirgos. Pēdējie notikumi apliecina, ka eiro zona kļuvusi daudz stiprāka un Grieķijas problēmas, lai arī tām būs negatīva ietekme, nenodarīs neatgriezenisku kaitējumu eiro zonai. To nosaka vairāki faktori, t.sk. tas, ka: Grieķija ir valsts ar relatīvi mazu tautsaimniecību (apmēram 2% no eiro zonas IKP); iepriekš lielākās bažas radīja Grieķijas ietekme uz citām grūtību stiprāk skartajām valstīm (Īriju, Portugāli, Spāniju). Pašlaik situācija šajās valstīs ievērojami uzlabojusies, Portugāle un Īrija...

Valsts AS "Privatizācijas aģentūra" (PA) no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) ir pārņēmusi turējumā valsts speciālam budžetam nodotās valsts kapitāla daļas 29 uzņēmumos. Kapitāla daļu nodošanu PA līdz 2015. gada 1. jūlijam paredzēja Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma Pārejas noteikumi. PA ir pārņēmusi turējumā no VSAA valsts kapitāla daļas 29 uzņēmumos, kas nodotas valsts pensiju speciālajam budžetam, un ar Ministru kabineta lēmumu ir pārdodamas. Valsts līdzdalība šo uzņēmumu pamatkapitālā svārstās no 0,34 līdz 14,75%, turklāt 7 no 29 uzņēmumiem ir maksātnespējīgi vai likvidējami. Atbilstoši likumam PA veiks pārņemto valsts kapitāla daļu pārdošanu, un ieņēmumi no valsts kapitāla daļu pārdošanas tiks pārskaitīti valsts pensiju speciālajam budžetam. Jau iepriekš Ministru kabinets bija lēmis par valsts kapitāla daļu pārdošanu, pamatojoties uz Pārresoru koordinācijas centra izstrādāto ziņojumu par valsts līdzdalības kapitālsabiedrībās izvērtējuma rezultātiem. 2013. gada nogalē VSAA un PA vienojās par sadarbību, pārdodot VSAA turējumā esošās valsts pensiju speciālajam budžetam nodotās valsts kapitāla...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 1.jūlijā, atbalstīja virzīšanai izskatīšanai galīgajā lasījumā grozījumu Kredītiestāžu likumā, kas precizēs banku informācijas sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par nodokļu maksātāju darījumiem, tostarp ar trešajām personām. Izmaiņas likumā nepieciešamas, lai novērstu šķēršļus Latvijas dalībai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā - OECD. Ar grozījumiem paredzēts precizēt un papildināt banku sniedzamo informāciju VID, tostarp iekļaujot regulējumā sniedzamās ziņas par trešo personu atvērtajiem vai turētajiem kontiem, informē komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis. Globālajā forumā par caurskatāmību un informācijas apmaiņu nodokļu mērķiem 2013.gada 29.maijā Latvija parakstīja konvenciju par savstarpēju administratīvo palīdzību nodokļu jomā. Saskaņā ar konvenciju valstu nacionālajos normatīvajos aktos nevar būt ierobežojumi banku informācijas sniegšanā, ja tiek saņemts pamatots otras valsts pieprasījums sniegt svarīgu informāciju konkrēta nodokļu maksātāja nodokļu administrēšanas vajadzībām.