FINANSES

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) sagatavotais pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas sektora darbību 2014.gadā liecina, ka nebanku kreditēšanas tirgū bija vērojama tendence no jauna izsniegto kredītu samazinājumam, ko visbūtiskāk ietekmēja no jauna izsniegto distances kredītu samazinājums, tomēr distances kredītportfeļa apjoms pakāpeniski palielinājās līdz ar aktīvāku kredītu izsniegšanu gada nogalē. Palielinājās arī kavēto kredītu īpatsvars ar kavējumu līdz 90 dienām, kas varētu liecināt par to, ka līdz ar aktīvāku kreditēšanu 2014.gada 2.pusgadā ir pasliktinājusies no jauna izsniegto kredītu atmaksas kvalitāte. Plaši izplatīts pakalpojums ir kredītu pagarināšana – 48,1% no kredītportfelī esošajiem līgumiem 2014.gadā tika pagarināti, bet 29,7% pagarināti 3 un vairāk reizes. 2014.gada decembrī Latvijas Republikā darbojās 56 licencēti nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri nodarbojās ar dažāda veida kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu. Distances kredītēšnas pakalpojumus sniedza 18 sabiedrības, Patēriņa kredītus sniedza 17 sabiedrības, kredītus pret kustamas lietas ķīlu (lombarda kredītus) sniedza 20 sabiedrības, Hipotekāros kredītus sniedza 12 sabiedrības, līzinga un citus ar transportlīdzekļa...

Saeima ir pieņēmusi Noguldījumu garantiju likumu jaunā redakcijā, kas nodrošinās Eiropas Savienības (ES) direktīvas par noguldījumu garantiju sistēmām prasību ieviešanu nacionālajā likumdošanā un paredz virkni jauninājumu līdz šim spēka esošajā kārtībā. Likums stāsies spēkā šā gada 1.jūlijā, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Veiktās izmaiņas skar vairākas jomas. Tās precizē gan likumā lietoto terminoloģiju atbilstoši vienotai pieejai visās ES valstīs, gan Noguldījumu garantiju fondā (NGF) veicamo iemaksu kārtību, nosakot minimālo uzkrājumu apjomu un paplašinot NGF iespējas nepieciešamības gadījumā aizņemties kompensāciju izmaksai nepieciešamos līdzekļus, nevis no valsts, bet arī no tirgus dalībniekiem, t.i. bankām. Vēl viena būtiska izmaiņa paredz termiņa, kurā ir jāsāk izmaksāt garantētā atlīdzība, pakāpenisku samazināšanu. Ja saskaņā ar spēkā esošajām Noguldījumu garantiju likuma prasībām līdz šim termiņš bija 20 darbdienas ar iespēju to pagarināt vēl par 10 darbdienām, tad pakāpeniski līdz 2024. gadam termiņš, kurā noguldītājiem nauda tiks nodrošināta, būs samazināts līdz septiņām darbdienām no noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienas. Tāpat...

Vakar, 4. jūnijā, Saeimā pieņemts jauns Noguldījumu garantiju likums, kas nacionālajā normatīvajā regulējumā ievieš Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa direktīvas 2014/49/ES par noguldījumu garantiju sistēmām prasības un aizstāj līdzšinējo regulējumu, jo likuma izmaiņu apjoms pārsniedzis vairāk nekā pusi no veicamajiem grozījumiem. Jaunā kārtība paredz lielāku akcionāru atbildību par kredītiestāžu finanšu stabilitāti, kas ir svarīgi, lai banku glābšana nebūtu jāveic uz valsts un tās iedzīvotāju rēķina. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, likums nosaka minimālo mērķapjomu, kas jānodrošina noguldījumu garantiju fondā. Likumprojekts paredz, salīdzinot ar līdz šim spēkā esošā Noguldījumu garantiju likuma prasībām, ieviest ārkārtas iemaksu veikšanas kārtību, atbilstoši kurai, ja noguldījumu garantiju fondā ir nepietiekami līdzekļi noguldījumu garantiju izmaksai, noguldījumu piesaistītājs nodrošina šādu ārkārtas iemaksu veikšanu. Likums paredz pakāpeniski samazināt garantēto atlīdzību izmaksas termiņu. Ja saskaņā ar spēkā esošajām Noguldījumu garantiju likuma prasībām šāds termiņš noteikts 20 darbdienas ar iespēju termiņu pagarināt vēl par 10 darbdienām, tad pakāpeniski pārejas periodā līdz...

Otrdien, 2.jūnijā, Ministru kabineta (MK) sēdē tika konceptuāli atbalstīts MK noteikumu projekts "Noteikumi par līzinga, kredīta un ar to saistīto procentu maksājumu deklarāciju" . Tas paredz, ka turpmāk Valsts ieņēmumu dienests (VID) varēs iegūt informāciju par kredītņēmēju veiktajiem maksājumiem, lai kontrolētu fizisko personu ienākumu un izdevumu atbilstību. Šādi plānots ierobežot arī ēnu ekonomiku. "Soli pa solim mums jāīsteno pasākumi konsekventai ēnu ekonomikas izskaušanai. Šis ir vēl viens veids, kā nodokļu administrācija varēs veicināt patieso ienākumu uzrādīšanu un ierobežot aplokšņu algu īpatsvaru, kas nodara kaitējumu ilgtspējīgai valsts izaugsmei un augošai iedzīvotāju labklājībai," norāda finanšu ministrs Jānis Reirs. Turpmāk līzinga un kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, izņemot kredītiestādes, reizi gadā būs jāiesniedz VID informatīvā deklarācija par fizisko personu veiktajiem līzinga vai kredīta maksājumiem. Informatīvajā deklarācijā būs jānorāda informācija par to personu, kura reāli veic līzinga vai kredīta maksājumu, pat tad, ja šī persona nav attiecīgā līzinga vai kredīta ņēmēja. Attiecīgi, ja līzinga vai kredīta atmaksu veic...

Ministru kabinets vakar, 2. jūnijā, apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2010. gada 26. oktobra noteikumos Nr.997 "Noteikumi par garantijām komersantu un atbilstošu lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību konkurētspējas uzlabošanai", paplašinot garantiju saņēmēju loku un garantiju apmēru. Pēc grozījumu stāšanās spēkā garantijas kredītu brīvdienām varēs saņemt arī tie saimnieciskās darbības veicēji, kuri Krievijas Federācijas rubļa vērtības svārstību rezultātā saskaras ar likviditātes problēmām. Ņemot vērā Krievijas Federācijas rubļa vērtības būtisko kritumu, kredīta brīvdienas būs jauns atbalsta instruments Latvijas uzņēmumiem, jo īpaši pārtikas nozares komersantiem, nesamazinot apgrozāmo līdzekļu apjomu laikā, kad komersantiem jārod jauni noieta tirgi. Lai nodrošinātu, ka ierobežotais finansējums tiek atgūts un izlietots atkārtoti finanšu instrumentu ietvaros, garantija kredīta brīvdienām tiks piešķirta saimnieciskās darbības veicējiem tikai tādā gadījumā, ja saimnieciskās darbības veicējs pēc Attīstības finanšu institūcijas ALTUM atzinuma varēs atgūt ekonomisko dzīvotspēju pārstrukturēšanas pasākumu īstenošanas rezultātā. Lai nodrošinātu pieejamību komercbanku aizdevumiem tām daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvarotajām personām, kuras...

Šā gada 1.ceturksnī vidējā bruto darba samaksa bija 785 eiro, kas bija par 6,1% lielāka nekā pirms gada. Lai gan darba samaksas pieaugums šī gada 1.ceturksnī bija mērenāks nekā vidēji 2014.gadā, tomēr tas ir straujāks nekā 2012.-2013.gadā. Vidējās bruto darba samaksas pieaugums šogad lielā mērā ir saistīts ar minimālā atalgojuma izmaiņām kopš 2015.gada 1.janvāra. Tāpat kā iepriekšējā gadā, arī šogad 1.ceturksnī privātajā sektorā darba samaksa pieauga straujāk - par 6,9%, savukārt sabiedriskajā - par 5%. Tomēr vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā bija par 4,7% lielāka nekā privātajā sektorā (attiecīgi 809 eiro un 773 eiro). Darba samaksa 2015.gadā bija pieaugusi visās tautsaimniecības pamatnozarēs, izņemot finanšu un apdrošināšanas nozarē, kur vidējā bruto darba samaksa samazinājās par 0,4%. Jāatzīmē, ka šajā nozarē bija straujākais darba samaksas kāpums iepriekšējā gada 1.ceturksnī. Straujākais darba samaksas pieaugums 2015.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē un administratīvo un apkalpojošo dienestu darbībā,...

Saeima ceturtdien, 28.maijā, trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz stingrāku regulējumu ātro kredītu izsniegšanai, tostarp aizliedzot tos piešķirt naktīs. Būtiskākās izmaiņas stāsies spēkā nākamā gada janvārī. Turpmāk kredīta kopējās izmaksas patērētājam nedrīkstēs pārsniegt attiecīgi 0,55, 0,25 un 0,2 procentus dienā no kredīta summas atkarībā no kredīta izmantošanas ilguma. Kredītiem, kuri būs jāatmaksā pēc pieprasījuma vai kuru izmantošanas termiņš pārsniegs 30 dienas, par neatbilstošām tiks uzskatītas tādas aizdevuma kopējās izmaksas, kuras pārsniegs 0,25 procentus dienā no kredīta summas. Šādu ierobežojumu nepiemēros aizdevumiem, kuriem kā nodrošinājums tiek ieķīlāta kāda lieta. Kredīta kopējās izmaksas noteiktas kā visas izmaksas, tostarp komisijas nauda, nodevas un jebkādi citi maksājumi, kas patērētājam jāmaksā saistībā ar kreditēšanas līgumu un kas ir aizdevējam zināmi, izņemot zvērināta notāra izmaksas. Ja kredīts patērētājam jāatmaksā trīs mēnešu laikā, jebkuru ar to saistīto izdevumu summa, tostarp nokavējuma procentu un līgumsodu, nedrīkstēs pārsniegt izsniegtā kredīta summu, paredz likumprojekts. Tāpat no aizņēmēja...

Uzņēmumu faktiskie īpašnieki būs jāreģistrē Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu centrālajos reģistros, kas būs pieejami gan kompetentajām iestādēm, gan personām, kam ir likumīga interese par šo informāciju, piemēram, pētnieciskajiem žurnālistiem. To paredz trešdien apstiprinātā vienošanās starp Eiropas Parlamentu (EP) un ES Padomi. Jaunās direktīvas mērķis ir cīnīties pret noziegumiem nodokļu jomā un teroristu organizāciju finansēšanu. Apstiprināti arī jaunie noteikumi, kas uzlabos naudas līdzekļu pārvedumu izsekojamību, ziņo Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Ceturtā direktīva pret naudas atmazgāšanu pirmo reizi uzliek pienākumu ES dalībvalstīm veidot centrālos reģistrus, kuros uzskaitīti faktiskie labuma guvēji no korporatīvo un citu juridisko vienību, kā arī trastu darbības. Eiropas Komisijas sākotnējā priekšlikumā šādu reģistru nebija, tos iekļāva pēc EP deputātu prasības. Atgādinām, ka Patiesais labuma guvējs ir īpašnieks, kam faktiski pieder uzņēmums vai kurš to kontrolē un pieņem galīgos lēmumus par darījumiem vai nu īstenojot īpašumtiesības tieši vai ar pilnvarotas personas starpniecību. Direktīva arī uzliek bankām, revidentiem, notāriem, kā arī nekustamo īpašumu...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome nolēma piemērot AS "Rietumu Banka" soda naudu 35 000 eiro apmērā par pārbaudē atklātajām nepilnībām bankas iekšējās kontroles sistēmas darbībā - nepietiekamu klientu izpēti un darījumu uzraudzību. Soda naudas summa tiks iemaksāta valsts budžetā. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums un "Klientu padziļinātās izpētes normatīvie noteikumi" nosaka prasības bankām klientu padziļinātas izpētes nodrošināšanai, paredzot gadījumus, kad bankai jāpārliecinās par veikto darījumu būtību un ekonomisko pamatotību, klienta finanšu līdzekļu izcelsmi, norādītā patiesā labuma guvēja atbilstību utt. Pienācīgi izvērtējot darījuma aizdomīgumu, noteiktos gadījumos bankas pienākums ir atturēties no klienta darījuma veikšanas un nekavējoties ziņot par to Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam (Kontroles dienestam). Ja pārbaudes laikā FKTK konstatē bankas darbības neatbilstību normatīvo aktu prasībām, tiek lemts par sankcijām, ņemot vērā pārkāpuma būtību un lietas faktiskos apstākļus. Šajā gadījumā FKTK secināja, ka atklātie trūkumi norāda uz nepilnībām bankas iekšējās kontroles sistēmas darbībā un nolēma...

Saeima 7. maijā 1. lasījumā skatīja Finanšu ministrijas ieplānotos grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas paredz esošajā likumā papildināt Kontroles dienesta tiesību un pienākumu apjomu, tostarp analizēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas regulējošos normatīvos aktus, sagatavot priekšlikumus normatīvo aktu pilnveidošanai, organizēt un veikt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtēšanu, kā arī izstrādāt priekšlikumus šo risku līmeņa mazināšanai. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, grozījumi paredz likumā ietvert regulējumu, kas nosaka, kā kredītiestādēm vai finanšu iestādēm jārīkojas gadījumos, kad slēdzot kontu tiek konstatētas aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu, kā arī paredzamās izmaiņas novērsīs nepieciešamību ziņot par darījumu attiecību izbeigšanu situācijās, kad nepastāv aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu. Tāpat likumprojekts paredz precīzāku regulējumu rīcībai situācijās, kad klientam nav iespējas piekļūt saviem līdzekļiem, izbeidzot darījuma attiecības ar kredītiestādi vai finanšu iestādi, neskatoties uz to, ka nepastāv aizdomas par...

Saeima otrajā lasījumā 30. aprīlī atbalstīja grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz vairākus jaunus nosacījumus „ātro kredītu” nozares turpmākajai darbībai. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) norādījis, ka akceptētais priekšlikums saistībā ar patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju uzraudzības un kontroles funkcijas nodošanu Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijai (FKTK) ir pārsteidzīgs. Tas, ka priekšlikums par funkciju nodošanu tika iepriekš noraidīts, bet 2. lasījumā akceptēts, uzdod daudz jautājumu, kuru atbilde visticamāk saistīta ar nebanku nozares lobiju. Jau sākotnēji nebanku patērētāju kreditētāju uzraudzības sistēma tika veidota, tieši ar mērķi aizsargāt patērētāju intereses un raudzīties, lai tiktu nodrošināta patērētāju pietiekama informēšana, maksātspējas vērtēšana, negodīgas komercprakses novēršana, patērētāju sūdzību izskatīšana u.c. Gandrīz četru gadu laikā šī licencēšanas un uzraudzības sistēma sevi ir attaisnojusi, jo PTAC ir panācis daudzus uzlabojumus nozarē – aizņēmēju maksātspējas vērtēšanu, līguma noteikumu maiņu, kā arī līgumsodu piemērošanas prakses maiņu par labu patērētājiem. Pirms licenču izsniegšanas un pārreģistrācijas PTAC regulāri pārbauda uzņēmumu iekšējās kārtības,...

Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) un "Omnicom Media Group" aptaujā noskaidrots, ka katrs ceturtais iedzīvotājs (28%) neziņotu savai bankai vai atbildīgajām iestādēm par aizdomīgu aicinājumu internetā ierakstīt vairākus bankas kodu kartes kodus. Savukārt tie interneta lietotāji, kuri informētu par iespējamu krāpniecības mēģinājumu, visi (72%) sazinātos ar savu banku, bet daži (5%) arī ar interneta drošību uzraugošajām iestādēm. "Ja interneta lietotājs saņem aizdomīgu aicinājumu dalīties ar bankas datiem, piemēram, ierakstīt vairākus kodu kartes kodus vai nosūtīt internetbankas pieejas datus, ir jāsazinās ar banku - savu vai to, no kuras it kā saņemts sūtījums. Banku konsultāciju tālruņi lielākoties darbojas 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā. Tāpat aizdomīgās situācijās iedzīvotāji aicināti sazināties ar interneta drošību uzraugošajām iestādēm - piemēram, Cert.lv, Drossinternets.lv. Krāpniecisku gadījumu skaits interneta vidē ir pieaugošs, tāpēc ikvienam ir jāzina e-drošības pamatprincipi, jābūt piesardzīgiem un jāziņo par krāpniecības mēģinājumiem - jo ātrāk tiks ziņots, jo ātrāk būs iespējams samazināt uzbrukuma apjomus un novērst datu...

Kopējais klientu maksājumu skaits uz vienu iedzīvotāju Latvijā 2014.gadā bija 168. Skaita kāpumu galvenokārt noteica būtiskais karšu maksājumu skaita kāpums, savukārt apjoma kritumu izraisīja dažu kredītiestāžu klientu nerezidentu maksājumu aktivitātes samazinājums liela apjoma kredīta pārvedumu ārvalstu valūtās veikšanā, informē Latvijas Banka. Kredītiestāžu, e-naudas institūciju, Latvijas Bankas, VAS "Latvijas Pasts" un Valsts kases kopējie klientu maksājumi 2014.gadā salīdzinājumā ar 2013.gadu skaita ziņā pieauga par 12.3% (līdz 334.3 milj.), bet to apjoms bija 442.0 mljrd. eiro (samazinājums par 23.7% salīdzinājumā ar 2013.gadu). Paplašināts pārskats par starpbanku maksājumu sistēmu darbību, maksāšanas līdzekļu attīstību un citām bezskaidrās naudas norēķinos būtiskām jomām pieejams Latvijas Bankas interneta vietnē šeit. Avots: Latvijas Banka Latvijā pērn turpinājās 2013. gada tendence – visvairāk lietotais maksāšanas instruments bija maksājumi ar kartēm (191.0 milj.). Tie veidoja 57.1% no kopējā klientu maksājumu skaita. Klientu kredīta pārvedumu skaits bija 138.3 milj. jeb 41.4% no kopējiem klientu maksājumiem. Pārējos maksāšanas līdzekļus (tiešā debeta maksājumus, čeku maksājumus...

Latvijā vidējā bruto alga pērn uzrādīja visstraujāko kāpumu salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm, palielinoties par 6,8%. Vidējās bruto algas pieaugumu visās trīs Baltijas valstīs ietekmēja minimālās algas palielināšana, liecina jaunākais SEB bankas ekspertu veidotais Baltijas mājsaimniecību finanšu apskats. Pagājušajā gadā algas Latvijā pieauga straujāk nekā iepriekšējos gados, un tas bija lielākais algas pieaugums pēckrīzes periodā. Igaunijā pēc straujā kāpuma 2013. gadā, algas palielinājuma temps pagājušajā gadā samazinājās. Lietuvā vidējā bruto alga pieauga par 4,6% - lēnāk nekā pārējās Baltijas valstīs, tomēr gada otrajā pusē pieauguma tempos bija straujāks nekā gada pirmajos ceturkšņos. Iepriekšējos gados vidējā bruto samaksa palielinājusies gandrīz visos ekonomikas sektoros, ne tikai tajos, kuros ir augstākais algu līmenis. Salīdzinot ar pirmskrīzes periodu, dažās tautsaimniecības jomās nominālais algu līmenis ir būtiski pieaudzis, savukārt atsevišķos sektoros algu līmenis ir zemāks. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka visstraujāk algas pēdējo sešu gadu laikā Latvijā pieaugušas citu pakalpojumu sniegšanā (vidējā alga pieauga par 49%...

Latvijas Prezidentūra Eiropas Savienības (ES) Padomē un Eiropas Parlaments (EP) neformālajā trialoga sanāksmē Briselē 5.maijā panāca pagaidu vienošanos par direktīvas projektu, kura mērķis ir turpināt attīstīt elektronisko maksājumu ES tirgu, informē Finanšu ministrija. "Direktīva noteiks skaidru tiesisko regulējumu dažādiem jauniem tirgus dalībniekiem, kuri jau vairākus gadus darbojas interneta maksājumu jomā. Direktīva arī ļaus sniegt jaunus pakalpojumus, piemēram, trešās personas - maksājumu pakalpojumu sniedzēji varēs emitēt jaunus maksājumu instrumentus. Tas būs jauns stimuls pastiprināt konkurenci un veicināt inovācijas maksājumu tirgū," skaidro Latvijas finanšu ministrs un ES Padomes priekšsēdētājs Jānis Reirs, Vienošanās vēl būs jāapstiprina ES Padomei, tiklīdz tehniskajā līmenī tiks pabeigts viss direktīvas teksts. Pēc tam direktīvu iesniegs Eiropas Parlamentam balsošanai pirmajā lasījumā un ES Padomei galīgajai apstiprināšanai. Direktīvas projekts ietver un atceļ pašreizējo maksājumu pakalpojumu direktīvu (Direktīva 2007/64/EK), kas ir tiesiskais pamats ES vienotā maksājumu tirgus izveidei. Ar pārskatīto direktīvu pašreizējos noteikumus pielāgos jauniem un inovatīviem maksājumu pakalpojumiem, tostarp maksājumiem internetā un...