FINANSES

Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) un "Omnicom Media Group" aptaujā noskaidrots, ka katrs ceturtais iedzīvotājs (28%) neziņotu savai bankai vai atbildīgajām iestādēm par aizdomīgu aicinājumu internetā ierakstīt vairākus bankas kodu kartes kodus. Savukārt tie interneta lietotāji, kuri informētu par iespējamu krāpniecības mēģinājumu, visi (72%) sazinātos ar savu banku, bet daži (5%) arī ar interneta drošību uzraugošajām iestādēm. "Ja interneta lietotājs saņem aizdomīgu aicinājumu dalīties ar bankas datiem, piemēram, ierakstīt vairākus kodu kartes kodus vai nosūtīt internetbankas pieejas datus, ir jāsazinās ar banku - savu vai to, no kuras it kā saņemts sūtījums. Banku konsultāciju tālruņi lielākoties darbojas 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā. Tāpat aizdomīgās situācijās iedzīvotāji aicināti sazināties ar interneta drošību uzraugošajām iestādēm - piemēram, Cert.lv, Drossinternets.lv. Krāpniecisku gadījumu skaits interneta vidē ir pieaugošs, tāpēc ikvienam ir jāzina e-drošības pamatprincipi, jābūt piesardzīgiem un jāziņo par krāpniecības mēģinājumiem - jo ātrāk tiks ziņots, jo ātrāk būs iespējams samazināt uzbrukuma apjomus un novērst datu...

Kopējais klientu maksājumu skaits uz vienu iedzīvotāju Latvijā 2014.gadā bija 168. Skaita kāpumu galvenokārt noteica būtiskais karšu maksājumu skaita kāpums, savukārt apjoma kritumu izraisīja dažu kredītiestāžu klientu nerezidentu maksājumu aktivitātes samazinājums liela apjoma kredīta pārvedumu ārvalstu valūtās veikšanā, informē Latvijas Banka. Kredītiestāžu, e-naudas institūciju, Latvijas Bankas, VAS "Latvijas Pasts" un Valsts kases kopējie klientu maksājumi 2014.gadā salīdzinājumā ar 2013.gadu skaita ziņā pieauga par 12.3% (līdz 334.3 milj.), bet to apjoms bija 442.0 mljrd. eiro (samazinājums par 23.7% salīdzinājumā ar 2013.gadu). Paplašināts pārskats par starpbanku maksājumu sistēmu darbību, maksāšanas līdzekļu attīstību un citām bezskaidrās naudas norēķinos būtiskām jomām pieejams Latvijas Bankas interneta vietnē šeit. Avots: Latvijas Banka Latvijā pērn turpinājās 2013. gada tendence – visvairāk lietotais maksāšanas instruments bija maksājumi ar kartēm (191.0 milj.). Tie veidoja 57.1% no kopējā klientu maksājumu skaita. Klientu kredīta pārvedumu skaits bija 138.3 milj. jeb 41.4% no kopējiem klientu maksājumiem. Pārējos maksāšanas līdzekļus (tiešā debeta maksājumus, čeku maksājumus...

Latvijā vidējā bruto alga pērn uzrādīja visstraujāko kāpumu salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm, palielinoties par 6,8%. Vidējās bruto algas pieaugumu visās trīs Baltijas valstīs ietekmēja minimālās algas palielināšana, liecina jaunākais SEB bankas ekspertu veidotais Baltijas mājsaimniecību finanšu apskats. Pagājušajā gadā algas Latvijā pieauga straujāk nekā iepriekšējos gados, un tas bija lielākais algas pieaugums pēckrīzes periodā. Igaunijā pēc straujā kāpuma 2013. gadā, algas palielinājuma temps pagājušajā gadā samazinājās. Lietuvā vidējā bruto alga pieauga par 4,6% - lēnāk nekā pārējās Baltijas valstīs, tomēr gada otrajā pusē pieauguma tempos bija straujāks nekā gada pirmajos ceturkšņos. Iepriekšējos gados vidējā bruto samaksa palielinājusies gandrīz visos ekonomikas sektoros, ne tikai tajos, kuros ir augstākais algu līmenis. Salīdzinot ar pirmskrīzes periodu, dažās tautsaimniecības jomās nominālais algu līmenis ir būtiski pieaudzis, savukārt atsevišķos sektoros algu līmenis ir zemāks. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka visstraujāk algas pēdējo sešu gadu laikā Latvijā pieaugušas citu pakalpojumu sniegšanā (vidējā alga pieauga par 49%...

Latvijas Prezidentūra Eiropas Savienības (ES) Padomē un Eiropas Parlaments (EP) neformālajā trialoga sanāksmē Briselē 5.maijā panāca pagaidu vienošanos par direktīvas projektu, kura mērķis ir turpināt attīstīt elektronisko maksājumu ES tirgu, informē Finanšu ministrija. "Direktīva noteiks skaidru tiesisko regulējumu dažādiem jauniem tirgus dalībniekiem, kuri jau vairākus gadus darbojas interneta maksājumu jomā. Direktīva arī ļaus sniegt jaunus pakalpojumus, piemēram, trešās personas - maksājumu pakalpojumu sniedzēji varēs emitēt jaunus maksājumu instrumentus. Tas būs jauns stimuls pastiprināt konkurenci un veicināt inovācijas maksājumu tirgū," skaidro Latvijas finanšu ministrs un ES Padomes priekšsēdētājs Jānis Reirs, Vienošanās vēl būs jāapstiprina ES Padomei, tiklīdz tehniskajā līmenī tiks pabeigts viss direktīvas teksts. Pēc tam direktīvu iesniegs Eiropas Parlamentam balsošanai pirmajā lasījumā un ES Padomei galīgajai apstiprināšanai. Direktīvas projekts ietver un atceļ pašreizējo maksājumu pakalpojumu direktīvu (Direktīva 2007/64/EK), kas ir tiesiskais pamats ES vienotā maksājumu tirgus izveidei. Ar pārskatīto direktīvu pašreizējos noteikumus pielāgos jauniem un inovatīviem maksājumu pakalpojumiem, tostarp maksājumiem internetā un...

Naktī uz trešdienu, 6.maiju, Latvijas Bankas elektroniskajā klīringa sistēmā (EKS sistēmā) tika ieviests jauns klīringa cikls - "nakts" klīrings. Tas nodrošinās vēl ātrākus un ērtākus norēķinus starpbanku maksājumos EKS sistēmā līdzdarbojošos banku klientiem - uzņēmējiem un iedzīvotājiem. EKS sistēma tiek papildināta ar jaunu "nakts" klīringa ciklu, kurā norēķins tiek veikts plkst. 21.00. Šāda nakts cikla ieviešana dos iespēju EKS sistēmas dalībniekiem paātrināt darbadienas beigās iesniegto klientu maksājumu nosūtīšanu gan tām saņēmēja iestādēm, kas ir EKS dalībnieces, gan arī tām, kas sasniedzamas, izmantojot STEP2 sistēmu. Saņēmēja iestādes, kuras ir EKS dalībnieces, naudas līdzekļus savu klientu kontos varēs ieskaitīt vēl naktī vai uzreiz no paša rīta, savukārt tās, kuras nav EKS dalībnieces, bet piedalās STEP2 sistēmā, - neilgi pēc plkst.9.00. Tas ir apmēram divas stundas ātrāk nekā līdz šim, pašlaik tas iespējams tikai pēc plkst.11.00 (precīzs laiks ir atkarīgs no katras konkrētās komercbankas). Turpmāk starpbanku maksājumi EKS sistēmā tiks nosūtīti 7 ciklos - plkst....

Saeima ceturtdien, 30.aprīlī, otrajā lasījumā atbalstīja Kredītiestāžu likuma grozījumus un citu likumu grozījumus, kas paredz stingrāku regulējumu ātro kredītu izsniegšanai, tostarp aizliedzot tos piešķirt naktīs. Izmaiņas paredz noteikt, ka turpmāk kredīta kopējās izmaksas patērētājam nedrīkstēs pārsniegt 0,25 procentus dienā no kredīta pamatsummas. Šādus ierobežojumus nepiemēros kredītiem, kuru summa būs mazāka par 100 eiro, kā arī gadījumos, kad kā nodrošinājums tiek ieķīlāta kāda lieta. Savukārt, ja kredīta atmaksas termiņš nepārsniedz trīs mēnešus, ar to saistītā maksājumu summa nedrīkstēs pārsniegt sākotnēji izsniegtā kredīta pamatsummu. Šis noteikums neattieksies tikai uz kredītiem, kuriem kā nodrošinājums tiek ieķīlāta kāda lieta. Kredīta kopējās izmaksas patērētājam ir procenti, komisijas nauda, nodevas un jebkādi citi maksājumi, kas patērētājam jāmaksā saistībā ar kreditēšanas līgumu un kas ir aizdevējam zināmi, izņemot zvērināta notāra izmaksas, iepriekš deputātus informējuši Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvji. Tāpat no aizņēmēja nevarēs pieprasīt nokavējuma procentus, ja to apmērs kreditēšanas līgumā būs noteikts lielāks par 36 procentiem virs aizņēmuma likmes...

Ņemot vērā, ka kopējā makroekonomiskā un finanšu sektora situācija ir stabila un pašreizējie kreditēšanas izaugsmes tempi liecina, ka pārmērīgas kreditēšanas risks ir zems, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome nolēmusi atstāt bez izmaiņām pretcikliskās kapitāla rezerves (PKR) normu, nosakot to 0% apmērā. Šo normu kredītiestādēm specifiskās PKR normas aprēķinā būs jāsāk izmantot no 2016. gada 1.maija, bet tā kā norma noteikta 0% apmērā, papildu kapitāla rezerves prasība darījumiem ar Latvijas rezidentiem bankām nebūs nepieciešama. Sākot ar šo gadu, FKTK reizi ceturksnī nosaka un publisko PKR normu darījumiem ar Latvijas rezidentiem, ko 12 mēnešus pēc noteikšanas sāks izmantot Latvijas un ārvalstu bankas, bet noteiktos gadījumos arī ieguldījumu brokeru sabiedrības, veicot kredītiestādei specifiskās PKR normas aprēķinu. PKR ir paredzēta, lai nodrošinātu, ka kredītiestādes ekonomiskās izaugsmes laikā uzkrāj pietiekamu kapitāla bāzi, lai varētu absorbēt zaudējumus lejupslīdes laikā - tā kalpos kā sava veida "drošības spilvens" kredītiestādēm, lai tās būtu spējīgas turpināt kreditēšanu arī nelabvēlīgos...

Saeimas budžeta un finanšu komisijā aizvadītajā nedēļā, 22. aprīlī, uz pirmo lasījumu tika skatīts jaunā Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma projekts, kurš nomainīs divus līdz šim nozari regulējošos likumus - Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu un Pārapdrošināšanas likumu. Šādas apjomīgas likumdošanas izmaiņas Latvijas apdrošināšanas vidē nav bijušas ļoti sen, bet, diemžēl, šis jaunais, apjomīgais, vairāk nekā 200 lapu garais likumprojekts, ir ticis gatavots visai sasteigti, atzīst Profesionālo apdrošināšanas brokeru asociācija (PABA). PABA vairākkārt ir izteikusi viedokli, ka apdrošināšanas nozarē ir jāstiprina apdrošinājuma ņēmēju intereses un tiesības, tai skaitā tiesības saņemt kvalitatīvu un savām vajadzībām atbilstošu apdrošinājumu, kā arī kvalitatīvu un pilnīgu informāciju par pakalpojumu, un tas būtu jānodrošina arī jaunajā likumprojektā. Latvijas kontekstā, kur apdrošināšanas nozare ir salīdzinoši strauji mainīga, apdrošinājuma ņēmējiem būtu svarīgas arī kompānijas apdrošināšanas portfeļa nodošanas procedūras, apdrošinātāju maksātnespējas procedūras un apdrošināto interešu aizsardzība šādos gadījumos. Varētu būt visai ticami, ka jaunā Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma normas, kuras attiecas...

Šī gada pirmajā ceturksnī vērojama kopbudžeta ieņēmumu un izdevumu pieauguma tempa izlīdzināšanās. Ja iepriekšējos gados pirmajā ceturksnī ieņēmumi auga straujāk nekā izdevumi, tad šī gada pirmajā ceturksnī straujāks ieņēmumu pieaugums nav novērojams, informē Finanšu ministrija. Ieņēmumiem pieaugot par 9,5% un izdevumiem par 9,3%, pārpalikums kopbudžetā bija 34,5 miljoni eiro. Tas, salīdzinājumā ar pērnā gada trim mēnešiem, ir par 7,5 miljoniem eiro vairāk. Ieņēmumu pieaugums galvenokārt skaidrojams ar martā saņemtajiem līdzekļiem no ārvalstu finanšu palīdzības. Tāpat ieņēmumi pieauguši šī gada pirmajā ceturksnī konstatēto nodokļu ieņēmumu dēļ. Tie ir lielāki nekā 2014. gada pirmajos trīs mēnešos. Lielākais pieaugums vērojams tādiem izdevumiem kā sociālajiem pabalstiem, precēm un pakalpojumiem aizsardzības un satiksmes jomā, kā arī izdevumiem, kas saistīti ar Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem. Šī gada pirmajā ceturksnī kopbudžeta ieņēmumos tika iekasēti 2 197 miljoni eiro, kas ir par 191,1 miljoniem eiro vairāk, nekā šajā pašā periodā pērn. Lielākais pieaugums 30,5% apmērā konstatēts saņemtajos ieņēmumos no...

Patērētāju Tiesību aizsardzības centrs (PTAC) konstatējis, ka Millmoney (Reģ.Nr.: 12738633), reģistrēts Igaunijā, izmantojot tīmekļa vietni www.millmoney.ee/lv/, piedāvā aizņēmējiem iespēju saņemt kredītu pēc kolektīvās finansēšanas jeb privātpersonu savstarpējas aizdošanas darbības modeļa. Atbilstoši Latvijā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, šāds patērētāju kreditēšanas modelis nav atļauts. PTAC konstatējis, ka Millmoney piedāvātais kolektīvās finansēšanas pakalpojums tiek realizēts ar interneta jeb platformas starpniecību, kurā Millmoney piedāvā aizņēmējiem vērsties pēc kredīta ar sev interesējošiem nosacījumiem pie “tūkstošiem investoru vienlaicīgi”. Vienlaikus tiek piedāvāti pakalpojumi arī investoriem, kur, investēšanas procesā, kā maksājumu saņēmējs norādīta Latvijā reģistrēta kapitālsabiedrība SIA „OOKSTER” (Reģ.nr.50103655451). PTAC informē, ka atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem, Latvijā investīcijas ir tiesīgi piesaistīt tikai tādi tirgus dalībnieki, kuri saņēmuši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licenci. Savukārt izsniegt patēriņa kredītus patērētājiem naudā drīkst tikai kredītiestādes, krājaizdevu sabiedrības vai PTAC licencēti nebanku kredītu sniedzēji. Tāpēc pašreizējā situācijā ikviens, kurš saņem minētā uzņēmuma pakalpojumus, kā patērētājs nav aizsargāts ne ar vienu no valstī pieejamām aizsardzības...

Sestdien, 26.aprīlī, oficiāli tika atklāta jaunā motosezona un salīdzinoši siltie laikapstākļi sekmējuši to, ka motobraucēji OCTA polises pastiprināti sākuši iegādāties jau martā. "Jau martā motobraucēju noslēgto OCTA līgumu skaits sasniedzis 6388, kas ir par gandrīz 10% vairāk nekā pērn un pieckārt vairāk nekā 2013.gadā," informē Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (turpmāk - LTAB) valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.Šī gada pirmajos trīs mēnešos motociklu, mopēdu un motorolleru īpašnieki bija noslēguši 7851 OCTA polišu iegādes līgumus. 2014.gadā motobraucēji pavisam kopā iegādājās tuvu 34 000 OCTA polises. "Moto transporta vadītāju iegādāto OCTA polišu skaits pieaug no gada uz gadu. Jāatzīmē, ka proporcionāli lielākais noslēgto līgumu skaita pieaugums vērojams 2012. un 2013.gadā, kas skaidrojams ar to, ka no 2011.gada 26.oktobra spēkā ir likuma norma, ka OCTA polise jāiegādājas arī mopēdu un motorolleru īpašniekiem," skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs."Ņemot vērā šī brīža tendenci, ka motosezona gadu no gada kļūst garāka, pirms OCTA polises iegādes aicinu motobraucējus rūpīgi pārdomāt termiņu, uz...

No 23. līdz 25.aprīlim Latvijas prezidentūras laikā Rīgā norisināsies vairākas augsta līmeņa sanāksmes, kas pulcēs Eiropas Savienības (ES) valstu finanšu ministrus un citus augsta līmeņa finanšu jomas ekspertus, informē Finanšu ministrija. Ceturtdien, 23.aprīlī, finanšu ministrs Jānis Reirs ar uzrunu atklās starptautiska līmeņa semināru (thinktank) finanšu regulējuma un pakalpojumu jomā (Eurofi) un iepazīstinās tā dalībniekus ar Latvijas prezidentūras sasniegumiem šajā sfērā. Tāpat ministrs informēs par būtiskākajiem neformālajā Ekonomikas un finanšu jautājumu (ECOFIN) padomes sanāksmē izskatāmajiem jautājumiem. Piektdien, 24.aprīlī, finanšu ministrs piedalīsies Eirogrupas sanāksmē, kurā plānots pārrunāt Banku savienības, Grieķijas aktuālās finanšu situācijas, Eiropas Savienības (ES) ekonomikas izaugsmes aktualitātes, kā arī citus jautājumus. Viens no svarīgākajiem Latvijas prezidentūras notikumiem ir neformālā ECOFIN padomes ministru sanāksme, kas Rīgā norisināsies no 24. līdz 25.aprīlim. Sanāksmi vadīs ECOFIN prezidents, Latvijas Republikas finanšu ministrs Jānis Reirs. Pirmajā sanāksmes dienā tās dalībnieki apspriedīs ekonomisko situāciju ES, potenciālo tās izaugsmi, kā arī nepieciešamās strukturālās reformas ES dalībvalstīs izaugsmes veicināšanai. Savukārt...

Jau 2013. gadā atsākās pakāpenisks Latvijas mājsaimniecību kopējo noguldījumu pieaugums. Šī tendence līdzekļu novirzīšanā uzkrājumiem 2014. gadā ir nostiprinājusies, un Latvijas mājsaimniecības šajā gadā savus kopējos uzkrājumus ir palielinājušas teju par miljardu, sasniedzot 8.1 miljardu eiro, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Latvijas iedzīvotāji 2014. gada beigās gan noguldījumos, gan cita veida ieguldījumos kopumā ir uzkrājuši 8.1 miljardu eiro (2013 - 7.3 mljrd.). Visvairāk līdzekļu uzkrāti noguldījumos - 5 mljrd. eiro, seko valsts fondēto pensiju plāni ar 2 mljrd. eiro, 281 miljons eiro ieguldīti privāto pensiju plānos, 241 miljoni - ieguldījumu fondos, 193 miljoni - parāda vērtspapīros, mazliet samazinājušies ieguldījumi akcijās - 131 miljons, dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu iekrāti 177 miljoni, 15 miljonus glabā krājaizdevu sabiedrības, bet 3 miljoni eiro ieguldīti tirgum piesaistītajos apdrošināšanas līgumos. Mājsaimniecību kredītu sloga pakāpeniska samazināšanās, Latvijas ekonomiskā izaugsme un tai atbilstošs darba algu pieaugums pēdējos gados, kā arī zemā inflācija ļauj iedzīvotājiem vairāk līdzekļu novirzīt uzkrājumiem un...

Starptautiskie investori, ko pārstāv investīciju kompānija Ripplewood Advisors LLC, ir pabeiguši bankas Citadele 75% plus vienas akcijas iegādi no Latvijas valsts. Bankas akcijas tika pārdotas par 74,7 miljoniem eiro, kas ir mazāk par pusi no bankas pamatkapitāla vērtības. Otrs bankas akcionārs arī turpmāk būs Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB), kas savā īpašumā saglabā 25% mīnus vienu Citadeles akciju. Līdz ar to uz Citadeli vairs neattiecas attīstības ierobežojumi, ko tai līdz šim bija noteikusi Eiropas Komisija kā bankai, kas saņēmusi valsts atbalstu. Gan ERAB, gan Citadeles jauno akcionāru mērķis ir palīdzēt Citadelei kļūt par vienu no vadošajiem finanšu uzņēmumiem Latvijā un vēlāk arī Baltijā, piedāvājot augstas kvalitātes pakalpojumus klientiem. Kā ilgtermiņa investori akcionāri vēlas palielināt bankas bilanci un stiprināt bankas finanšu rādītājus, lai Citadele varētu veicināt kreditēšanu un turpināt paaugstināt pakalpojumu kvalitāti. Bankas akciju iegādes dienā Citadeles akcionāri ir palielinājuši bankas pamatkapitālu par 10 miljoniem eiro. Tādējādi bankas Citadele pamatkapitāls ir 156,6...

Aizvadītajā nedēļā, 15.aprīlī, vienotā institūcijā apvienojušās trīs institūcijas, kas sniedz atbalstu finanšu instrumentu veidā - "Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum" (ALTUM), "Latvijas Garantiju aģtentūra" (LGA) un "Lauku attīstības fonds" (LAF). Tādējādi ir noslēdzies vienotās attīstības finanšu institūcijas izveides process. Jaunās institūcijas nosaukums ir AS "Attīstības finanšu institūcija Altum". Visas vienotās institūcijas akcijas pieder Latvijas valstij, akciju turētāji ir Finanšu, Ekonomikas un Zemkopības ministrijas. Līdz šim trīs atsevišķo institūciju sniegto valsts atbalstu finanšu instrumentu veidā (garantijas, aizdevumi, riska kapitāls u.c.) turpmāk nodrošinās vienotā finanšu institūcija. Vienotā institūcija pārņem visas ALTUM, LGA un LAF tiesības un saistības, tā turpinās īstenot visas līdzšinējās ALTUM, LGA un LAF valsts atbalsta programmas. Sadarbība ar klientiem notiks līdzšinējā kārtībā, izmantojot arī esošo ALTUM klientu apkalpošanas reģionālo tīklu, kurā varēs saņemt informāciju par visiem pakalpojumiem un valsts atbalsta programmām, kuras līdz šim apkalpoja ALTUM, LGA, un LAF. Klienti par vienotās attīstības finanšu institūcijas izveidošanu ir informēti personīgi adresētās vēstulēs....