BIZNESS

No 2026. gada 1. jūlija, saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 561/20061, tahogrāfu lietošanas pienākums tiks attiecināts arī uz furgoniem un vieglajiem komerctransportlīdzekļiem. Autovadītājiem, kas veiks starptautiskos vai kabotāžas pārvadājumus ar transportlīdzekļiem, kuru maksimālā pieļaujamā masa, ieskaitot piekabi vai puspiekabi, pārsniegs 2,5 tonnas, būs jāreģistrē darba un atpūtas laikposmi, izmantojot tahogrāfu. Eiropas Darba iestāde (ELA) šī gada 9. decembrī no plkst. 11.00 līdz 12.30 pēc Latvijas laika organizē vebināru transportlīdzekļu vadītājiem un pārvadātājiem, kuri izmanto transportlīdzekļus ar pilno masu no 2,5 tonnām starptautiskajiem kravu vai kabotāžas pārvadājumiem. Tiešraides saite: https://www.youtube.com/live/6LuxBEui9N0 Dalībai vebinārā nav nepieciešama iepriekšēja reģistrēšanās. Vebināra valoda - angļu. Vebināra tēmas (materiāls angļu valodā). Kas mainās? No 2022. gada 2. februāra autovadītāju norīkošanai darbā visā Eiropas Savienībā (ES) tiek piemēroti jauni noteikumi (Direktīva (ES) 2020/10572). Savukārt no 2025. gada augusta kravas auto vadītājiem un transporta uzņēmumiem ES stājas spēkā jaunas tahogrāfu lietošanas prasības. Starptautiskajos pārvadājumos iesaistītajos transportlīdzekļos, kuru pilna masa pārsniedz...

Latvijas Banka brīdina investorus, ka automatizētu kriptoaktīvu tirdzniecību, izmantojot dažādus robotus, kuru darbība balstīta uz mākslīgā intelekta risinājumiem, piedāvā DAO1, kas reklamē savus pakalpojumus digitālajā vidē – vebināros un sociālo mediju kanālos, tostarp latviešu valodā. Produkti tiek piedāvāti dažādās tīmekļa vietnēs, tajā skaitā sociālo mediju kanālos, piemēram: DAO1.ai; apertum.io. DAO1 apgalvo, ka tā dalībnieki var gūt pasīvus ienākumus, izmantojot automatizētu tirdzniecību un mākslīgā intelekta robotus, kas analizē tirgu un veic darījumus automātiski. Taču tirdzniecība ar jebkāda veida kriptoaktīvu ieguldījumiem rada ievērojamus finanšu riskus, tāpēc jābūt piesardzīgiem un labāk neizmantot šādus piedāvājumus. Latvijas Banka brīdina, ka pie šādiem pakalpojumu sniedzējiem veiktie ieguldījumi netiek aizsargāti un ieguldītājiem var nebūt iespēju tos atgūt. Latvijas Banka uzrauga tikai tos finanšu tirgus dalībniekus, kuri saņēmuši licenci finanšu pakalpojumu sniegšanai Latvijā, tostarp ieguldījumu piesaistei vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai. Tikai darījumos ar šādiem licencētiem pakalpojumu sniedzējiem klientu aizsargā valsts. Ja jums ir nodarīti zaudējumi vai pastāv aizdomas par...

Saeima 3. decembrī otrajā steidzamajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", kas paredz sašaurināt Uzņēmumu reģistra (UR) valsts notāra kompetenci attiecībā uz statūtos ietvertiem noteikumiem par dažādu daļu kategoriju tiesībām, kā arī paplašināt uz atvērtajiem datiem nododamo informāciju par patiesajiem labuma guvējiem. Grozījumi risinās identificētu problēmu saistībā ar UR kompetenci, pārbaudot kapitālsabiedrības statūtos ietvertos noteikumus par tiesībām, kas izriet no katras daļu kategorijas. Tiks sašaurināta UR valsts notāra kompetence, proti, notārs, izskatot statūtu noteikumus par daļu kategorijām, turpmāk vērtēs tikai iekļautās ziņas par katras kategorijas daļu skaitu un nominālvērtību. Saskaņā ar Komerclikuma 134. panta pirmo daļu kapitālsabiedrības pamatkapitāls sastāv no pamatkapitāla daļu vai akciju nominālvērtību kopsummas. Ņemot vērā, ka komercreģistrā tiek reģistrētas ziņas gan par kapitālsabiedrības pamatkapitāla apmēru, gan par daļu skaitu un nominālvērtību, UR valsts notāram minētās ziņas jāpārbauda, lai novērstu statūtos ietvertās pretrunas ziņās, kas tālāk tiks reģistrētas komercreģistrā. Grozījumi arī paredz, ka UR atvērto datu veidā...

Saeima 27. novembrī apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādāto likumu “Ekonomiskās ilgtspējas likums”. Likuma mērķis ir veicināt valsts ekonomikas ilgtspēju, sekmējot konkurētspēju un valsts, kā arī pašvaldību spēju pielāgoties klimata pārmaiņām. Latvijā katru gadu piedzīvojam būtisku ekstrēmu vai Latvijai netipisku laikapstākļu ietekmi uz infrastruktūru, mājokļiem, uzņēmējdarbību un lauksaimniecību. 2023. gada vētras rezultātā Latvijā tika piedzīvots līdz šim augstākais apdrošināšanas apjoms. Tāpat līdzekļi pašvaldībām tika piešķirti no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Kopumā vienas vētras radītie zaudējumi valstij bija vairāku desmitu miljonu apmērā. Šogad tika noteikta ārkārtas situācija lauksaimniecības jomā ļoti mitrās vasaras dēļ. Arī šeit aplēstie zaudējumi sasniedza pat 60 miljoni eiro. Latvijā līdz šim nav bijis vienots tiesiskais regulējums, kas sistemātiski sasaista valsts ekonomikas ilgtspēju un konkurētspēju ar virzību uz klimatneitralitāti un klimatnoturību. Likums nosaka nozaru ministriju atbildību par tautsaimniecības sektoru noturības stiprināšanu, kā arī pašvaldību, plānošanas reģionu un uzņēmumu iesaisti, lai kopīgi mazinātu klimata pārmaiņas un to radītās...

Latvijā, ieviešot Eiropas Savienības (ES) Platformu darba direktīvu, nevajadzētu cilvēkiem uzspiest nodarbinātības formu, kas neatbilst viņu situācijai un vajadzībām, pauž Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes loceklis Jānis Lielpēteris. Viņš minēja, ka šobrīd darba tirgū notiek plašāka transformācija, kur arvien lielāku nozīmi iegūst elastīgums. "Šī iemesla dēļ regulējumam nevajadzētu cilvēkiem uzspiest nodarbinātības formu, kas neatbilst viņu situācijai un vajadzībām. Tā vietā būtu jārada uzticēšanās, jāveicina caurspīdīgums un jāveido ekosistēma, kas darbojas visu iesaistīto labā," minēja Lielpēteris. Viņš atzīmē, ka līdz 2026. gada decembrim visām ES dalībvalstīm ir jāievieš jaunā Platformu darba direktīva. Latvijā platformu darbs daudziem iedzīvotājiem ir kļuvis par nozīmīgu ienākumu avotu ar iespēju pašiem izvēlēties, kad un cik daudz strādāt. Lielpēteris norāda, ka platformas ir arī svarīgs biznesa kanāls vietējiem uzņēmumiem, īpaši maziem un vidējiem. Tāpēc būtiski, lai direktīva tiktu ieviesta atbilstoši Latvijas ekonomikas interesēm, jo tās ilgtermiņa ietekme būs plaša un nozīmīga. Direktīva skars gan iedzīvotājus, gan uzņēmējus...

Saeima 27. novembrī galīgajā lasījumā pieņēma Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos grozījumus Apdrošināšanas līguma likumā un Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā, lai uzlabotu apdrošināšanas pakalpojumu kvalitāti un nodrošinātu augstāku patērētāju tiesību aizsardzības līmeni. Ar grozījumiem pilnveidos apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu, uzlabojot apdrošinājuma ņēmēju, īpaši fizisko personu, izpratni par apdrošināšanas līgumiem, to saturu un piemērošanu. Pamats šīm izmaiņām ir 2024. gada jūlija plūdi, kad vairāki apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji atteicās izmaksāt kompensācijas, pamatojoties uz normatīvu interpretāciju. Minētais precedents izgaismoja nepieciešamību pēc skaidrāka un caurskatāmāka tiesiskā regulējuma, kas nodrošinātu augstāku patērētāju interešu aizsardzību un viennozīmīgu prasību piemērošanu apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanā, uzskata izmaiņu autori. Likumu grozījumi paredz vairākas būtiskus izmaiņas, norādījusi EM. Pirmkārt, likumā noteikts, ka apdrošināšanas līguma noteikumiem, kas paredzēti fiziskām personām, jābūt sagatavotiem vienkāršajā valodā, ievērojot to, ka noteikumos ietveramā informācija ir saprotama personām, kurām nav speciālu zināšanu tieslietās vai finanšu pakalpojumos. Tekstā terminiem jābūt skaidri definētiem, tekstam jābūt loģiski strukturētam, teikumiem jābūt vienkāršiem, kā arī...

No 1. decembra spēkā stājas amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas kārtība, lai izpildītu Eiropas Padomes regulu par ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību. 2023. gada 18. oktobrī tika pieņemta regula, kura nosaka, ka no šī gada decembra Eiropas Savienības (ES) līmenī darbosies vienota ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība. Noteikumu projekts paredz, ka reģistrācijas pieteikumu varēs iesniegt ražotāju grupa, neatkarīgi no tās juridiskās formas, kuru galvenokārt veido viena un tā paša ražojuma ražotāji. Tā kā atsevišķos ģeogrāfiskos apgabalos var būt tikai viens ražotājs, kas vēlas iesniegt ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas pieteikumu, atbilstoši regulā noteiktajam noteikumu projekts paredz, ka atsevišķs ražotājs var iesniegt reģistrācijas pieteikumu tikai ar nosacījumu, ja tas atbilst regulā minētajiem kritērijiem un iesniedz Īstenošanas regulas noteiktos pierādījumus. Lai amatniecības vai rūpniecības ražojuma nosaukums kvalificētos aizsardzībai kā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, ražojumam jāatbilst vairākām prasībām, piemēram, ražojuma izcelsmei jābūt konkrētā vietā, reģionā vai valstī. Tāpat jābūt ražojuma konkrētai kvalitātei, reputācijai vai citai...

Valdība plāno apstiprināt jaunas publiskajos iepirkumos un publiskajā un privātajā partnerībā piemērojamo līgumcenu robežvērtības, liecina Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais Ministru kabineta noteikumu grozījuma projekts. Grozījumi noteikumos par publisko iepirkumu līgumcenu robežvērtībām nepieciešami, jo 2025. gada 22. oktobrī Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tika publicētas regulas Nr.2025/2152, 2025/2150, 2025/2151, tādējādi no 2026. gada 1. janvāra tiks grozītas līdz šim noteiktās līgumcenu robežvērtības. Proti, no 1. janvāra Publisko iepirkumu likumā, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā, Publiskās un privātās partnerības likumā jaunā robežvērtība būs 5,404 miljoni eiro, kamēr šobrīd tā ir 5,538 miljoni eiro būvdarbu līgumiem un koncesiju līgumiem. Vienlaikus Publisko iepirkumu likuma piemērošanas gadījumā robežvērtība būs 140 000 eiro (šobrīd 143 000 eiro), Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma piemērošanas gadījumā - 432 000 eiro (šobrīd 443 000 eiro) piegādes un pakalpojumu līgumiem, bet būvdarbiem, kuru izpildi vairāk par 50% no līgumcenas tieši finansē pasūtītājs un šā līguma paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām...

Finanšu jomas speciālistus, grāmatvežus un revīziju un auditus veicošos profesionāļus aicina piedalīties XXVIII profesionālajā konferencē “Revīzija, nodokļi un grāmatvedība 2025”, kas 12. decembrī no plkst. 9.30 līdz 16.45 notiks viesnīcā Radisson Blu Daugava un būs skatāma arī tiešsaistē. Konference būs veltīta aktuālajiem izaicinājumiem un izmaiņām revīzijas, nodokļu un grāmatvedības jomā, piedāvājot profesionāļu diskusijas, praktiskus ieteikumus un pārskatu par nākotnes tendencēm. Konferences apmeklētāji varēs iegūt aktuālu pārskatu par gaidāmajām normatīvo aktu izmaiņām un to ietekmi grāmatvedības praksi Latvijā. Starp konferences referentiem būs pārstāvji no Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts kontroles, kā arī no advokātu biroju un nodokļu konsultāciju sniedzēju vidus. Par aktuālo valsts nodokļu politikā, nodokļu administrēšanas tendencēm, ētikas un kvalitātes jautājumiem revīzijā, kā arī jaunāko tiesu praksi nodokļu strīdos runās konferences pirmajā plenārsēdē. Otrajā plenārsēdē uzmanība tiks pievērsta finanšu pārskatu sagatavošanai par 2025. gadu, likumīgai uzņēmuma nodokļu sloga samazināšanai, starptautisko transakciju transfertcenu jautājumiem, kā arī mūsdienās aktuālajai...

Latvijā tiks palielināti alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku maksājumi, paredz 27. novembrī Saeimas pieņemtie grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā. Ar grozījumiem noteikts, ka licencēts pārvaldnieks par licences saņemšanai iesniegto dokumentu izskatīšanu Latvijas Bankai maksās 2500 eiro. Līdz šim likumā nebija noteikta maksa par pārvaldnieka licences saņemšanai iesniegto dokumentu izskatīšanu. Savukārt persona par pārvaldnieka reģistrācijai iesniegto dokumentu izskatīšanu Latvijas Bankai maksās 1500 eiro, kamēr līdz šim maksa bija 250 eiro. Izvērtējot maksas palielināšanas nepieciešamību, ņemti vērā plānotie grozījumi attiecībā uz papildu prasību noteikšanu reģistrēta pārvaldnieka akcionāriem un amatpersonām, un prognozētā Latvijas Bankas resursu apmēra palielināšanās, veicot šo prasību ievērošanas uzraudzību. Vienlaikus grozījumi paredz mazāku maksu par pārvaldnieka reģistrācijai iesniegto dokumentu izskatīšanu, nekā licencēšanai, ņemot vērā, ka izskatāmo dokumentu apmērs un sarežģītība atšķiras. Likumprojekts arī paredz, ka reģistrēts pārvaldnieks Latvijas Bankai maksās 2000 eiro gadā līdzšinējo 900 eiro gadā vietā. Izvērtējot maksas palielināšanas nepieciešamību, ņemts vērā faktiskais Latvijas Bankas resursu apmērs reģistrētu...

Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un Attīstības finanšu institūciju Altum (ALTUM) 20. novembrī atklāja Lielo investīciju programmas jauno atlases kārtu. Šī programma, kuras finansējums sasniedz 67 miljonus eiro, paredzēta nozīmīgu investīciju projektu realizācijai ar valsts atbalsta apjomu līdz 10 miljoniem eiro vienam projektam. Jaunās programmas atbalsta intensitāte būs 5-30% no attiecināmajām investīcijām, vienam projektam piešķirot līdz 10 miljoniem eiro. Atbalstu varēs saņemt eksportējoši ražošanas uzņēmumi, tostarp arī aizsardzības un divējādā pielietojuma projekti, kā arī lauksaimniecības nozares investīciju projekti. Paplašināts atbalsta saņēmēju loks Lielo investīciju programmas 4. kārtā ir paplašināts potenciālo atbalsta saņēmēju loks. Viens no nozīmīgākajiem jaunumiem ir tas, ka programma tagad ietver arī aizsardzības nozares un divējādā pielietojuma projektus, kuriem noteiktos gadījumos paredzēta prioritāra virzība, lai stiprinātu valsts drošības un militārās industrijas attīstības kapacitāti. Tāpat šajā kārtā pirmo reizi iekļauta primārā lauksaimniecības ražošana, nodrošinot kapitāla atlaidi investīcijām modernās, eksportspējīgās un klimatneitrālās...

Eiropas Parlaments (EP) apstiprināja samazinātus ziņošanas pienākumus un pienācīgas rūpības prasības uzņēmumiem, pavēstīja EP preses sekretāre Latvijā Kristīne Liepiņa. Viņa informē, ka EP ar 382 balsīm par, 249 pret un 13 deputātiem atturoties pieņēma savu nostāju sarunām par vienkāršotiem ilgtspējas ziņojumiem un pienācīgas rūpības pienākumiem uzņēmumiem. EP deputāti uzskata, ka ziņas par pienākumu izpildi sociālajā un vides jomā būtu jāsniedz tikai uzņēmumiem, kuros strādā vairāk nekā 1750 darbinieku un kuru neto gada apgrozījums pārsniedz 450 miljonus eiro. Tikai uz šiem uzņēmumiem attiektos arī pienākums sniegt ilgtspējas ziņas saskaņā ar taksonomijas noteikumiem (ilgtspējīgu ieguldījumu klasifikācija). Vienlaikus pārskatu sniegšanas standarti tiktu vēl vairāk vienkāršoti un samazināti, prasot mazāk kvalitatīvas informācijas, un nozarei specifisku ziņu sniegšana kļūtu brīvprātīga. Mazāki uzņēmumi tiktu aizsargāti no to lielo partneru pārskatu sniegšanas prasībām: tiem nebūtu atļauts pieprasīt vairāk informācijas, nekā noteikts brīvprātīgajos standartos. Liepiņa skaidro, ka pienācīgas rūpības prasības attiektos tikai uz lieliem uzņēmumiem, kuros strādā vairāk nekā 5000...

Saeima 13. novembrī nodeva skatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai grozījumus Tūrisma likumā, ar kuriem plānots precizēt terminus "tūrists", "tūrisms" un "darījumu tūrisms", kā arī paplašināt tūristu mītņu definīciju. Likumā iecerēts paplašināt tūristu mītņu definīciju, iekļaujot tajā arī īstermiņa īres vietas, piemēram, dzīvokļus, vasarnīcas vai mājiņas, kuras piedāvā "Airbnb", "Booking.com", "ss.com" vai līdzīgās platformās. Turpmāk šīs īres mītnes tiks uzskatītas par daļu no oficiālā tūrisma izmitināšanas pakalpojumu sektora. Tūrisma likumā iecerēts precizēt lietotos terminus, lai tie atbilstu mūsdienu tūrisma nozares reālajai situācijai un starptautiskajai praksei. Precizēta definīcija terminam "tūrisms" - personas darbības, kas saistītas ar ceļošanu un uzturēšanos ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas atpūtas vai citā nolūkā, un tūrisma pakalpojumu izmantošanu. Definīcija terminam "tūrists" - fiziska persona, kura ceļo un uzturas ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas atpūtas vai citā nolūkā un izmanto tūrisma pakalpojumus. Precizētā definīcija "darījumu tūrisms" - tūrisma veids, kurā galvenais nolūks ir doties komandējumā vai apmeklēt, piedalīties vai organizēt...

Saeimas deputāti 13. novembrī otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas paredz, ka nebanku finanšu iestādēm būs iespēja iegūt specializētās kredītiestādes licenci. Plānots, ka specializētās kredītiestādes minimālais sākotnējā kapitāla slieksnis nedrīkstēs būt mazāks par vienu miljonu eiro. Finanšu ministrijā (FM) skaidro, ka grozījumi sagatavoti, lai veicinātu konkurētspēju kredītiestāžu sektorā un veicinātu finanšu tirgus dalībnieku, tostarp tehnoloģiju uzņēmumu, krājaizdevu sabiedrību un maksājumu iestāžu, attīstību, kā arī finanšu pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā. Patlaban Kredītiestāžu likums nosaka, ka kredītiestādes sākotnējais kapitāls nedrīkst būt mazāks par pieciem miljoniem eiro. Savukārt Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija direktīva paredz, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis var piešķirt atļauju īpašu kategoriju kredītiestādēm, kuru sākotnējais kapitāls nav mazāks par vienu miljonu eiro. FM skaidro, ka specializētās kredītiestādes licence ļaus piekļūt finanšu tirgiem Eiropas Savienībā arī nebanku finanšu iestādēm, piemēram, krājaizdevu sabiedrībām vai finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem, kas bieži tiek finansēti tikai no to akcionāru līdzekļiem vai ar kapitāla...

Saeima ceturtdien vērtēšanai komisijās nodeva grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā un Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, kas paredz vienkāršot publisku kapitālsabiedrību jeb valsts un pašvaldību uzņēmumu dibināšanas procedūru. Grozījumu Valsts pārvaldes iekārtas likumā anotācijā skaidrots, ka šobrīd spēkā esošais regulējums attiecībā uz publiskas personas līdzdalību kapitālsabiedrībās ļauj iegūt līdzdalību uzņēmumā tirgus nepilnības apstākļos, radot stratēģiski svarīgas preces un pakalpojumus vai pārvaldot stratēģiski svarīgus īpašumus. Tas rada jautājumus par publisku personu kapitālsabiedrību iespējām apgūt jaunus eksporta tirgus un realizēt inovācijas. Ar grozījumiem tiks noteikts, ka publiska persona pie nosacījuma, ka tā ne tikai savu funkciju efektīvai izpildei, bet arī tautsaimniecības ilgtermiņa mērķu sasniegšanai, ievērojot konkurences neitralitātes principus, kā arī racionāli un ekonomiski pamatoti izlietojot publiskas personas resursus, var dibināt kapitālsabiedrību vai iegūt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, ja īstenojas viens no Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem. Tas paredz, ka, ciktāl likumā nav noteikts citādi, publiska persona savu...