BIZNESS

Valdības 25. jūnijā apstiprinātie Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 7. marta noteikumos Nr. 97 "Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par pārdevējiem, kuri gūst ienākumus, izmantojot digitālās platformas" paredz, ka tiks ieviests vienots Eiropas Savienības (ES) identifikācijas pakalpojums un atvieglots digitālo platformu operatoru administratīvais slogs. Noteikumi paredz vairākas būtiskas izmaiņas, tostarp ziņojošie platformu operatori turpmāk varēs izmantot ES vai tās dalībvalstu izveidotu identifikācijas pakalpojumu kā standartizētu veidu pārdevēju identitātes un rezidences pārbaudei. FM skaidro, ka šādos gadījumos operatoriem būs jāsniedz mazāks pārdevēju identificējošās informācijas apjoms - tikai pārdevēja vārds vai nosaukums, identifikatora numurs un identifikatora izdevējs. Informācija kļūs pieejama tieši caur dalībvalsts izveidotu identifikācijas pakalpojumu, norāda FM. Piemēram, pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs reģistrējas digitālajā platformā, un, izmantojot savas dalībvalsts radīto piekļuves sistēmu, pieslēdzas tās nodokļu administrācijas sistēmai. Sistēma izveido unikālu šī pārdevēja vai pakalpojumu sniedzēja (fiziskas personas) identifikatoru, kas no dalībvalsts informācijas sistēmas tiek paziņots digitālajai platformai, aizvirzot pārdevēju...

Latvija atzīs juridisko spēku e-dokumentiem, kas parakstīti ar Ukrainas uzticamības pakalpojumu sniedzēju e-parakstu, paredz valdības 17. jūnijā atbalstītie Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotie grozījumi Elektronisko dokumentu likumā, par kuriem vēl būs jālemj Saeimai. Kā skaidrots grozījumu anotācijā, ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju, ir būtiski nodrošināt, lai Ukrainas iedzīvotāji un uzņēmumu pārstāvji, kuri atrodas Latvijā un kuriem dažādu ārkārtas apstākļu dēļ var nebūt pieejams drošais elektroniskais paraksts, varētu izmantot digitālās vides priekšrocības Latvijā. Proti, noformēt elektroniskos dokumentus ar juridisku spēku, saņemt elektroniskos pakalpojumus, slēgt darījumus, pielietojot Eiropas Komisijas trešo valstu uzticamības sarakstā iekļauto Ukrainas uzticamības pakalpojumu sniedzēju e-parakstus. Likuma grozījumi nosaka, ka Latvija atzīst juridisko spēku e-dokumentiem, kas parakstīti ar EK trešo valstu uzticamības sarakstā iekļauto Ukrainas uzticamības pakalpojumu sniedzēju e-parakstu. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka likuma pārejas noteikumos ietvertais punkts ir speciālā norma, kas piemērojama attiecībā uz e-dokumentiem, kas parakstīti, izmantojot Ukrainas e-paraksta pakalpojumu sniedzēju e-parakstu, un secīgi izrietošo valsts...

Nebanku kreditētājs Capitalia izveidojis specializētu sludinājumu portālu biznesa pārdošanai - Pardodbiznesu.lv. Jaunais portāls īpaši noderēs tiem uzņēmējiem, kuri nevar atļauties izmantot pilna servisa finanšu konsultantu pakalpojumus darījuma organizēšanā. Pardodbiznesu.lv ļauj uzņēmuma īpašniekam patstāvīgi, tostarp arī anonīmi, publicēt pārdošanas sludinājumu un uzrunāt potenciālos pircējus - gan no Capitalia investoru loka, gan plašākas tirgus auditorijas. Lai veicinātu aktivitāti, līdz 2025. gada 1. septembrim sludinājumu ievietošana platformā ir bez maksas. Kā norāda Capitalia vadītājs Juris Grišins, ir novērots, ka katru gadu pieaug darījumu aktivitāte biznesu pirkšanas un pārdošanas jomā. Turklāt tā neaprobežojas tikai ar lieliem uzņēmumiem. Arī mazo un vidējo uzņēmumu segmentā palielinās interese par iespējām pirkt un pārdot strādājošus uzņēmumus. Šāds portāls būs satikšanās iespēja tiem, kuri kādu iemeslu dēļ biznesu vēlas pārdot, ar tiem, kuri vēlas investēt kādā uzņēmumā. Platforma pardodbiznesu.lv, kopā ar biznesa novērtēšanas rīku biznesavertiba.lv, vērsta uz uzņēmumu īpašnieku atbalstu visos uzņēmējdarbības cikla posmos - no izaugsmes finansēšanas līdz darījuma sagatavošanai...

Eiropas Investīciju fonds (EIF) un Banka Citadele parakstījuši vienošanos Baltijas mazo, vidējo un mikrouzņēmumu atbalstam, kurā EIF sniegtās garantijas ļaus piešķirt līdz 138 miljoniem eiro. Vienošanās noslēgta InvestEU programmā, kas veicina nodarbinātību, konkurētspēju un investīcijas Eiropā. Baltijas valstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) būs pieejami aizdevumi līdz 100 miljoniem eiro, bet mikrouzņēmumu jeb uzņēmumu ar mazāk nekā 10 darbiniekiem finansēšanai tiks atvēlēti līdz 38 miljoniem eiro. Lai veicinātu finansējuma pieejamību, tam būs zemākas procentu likmes, kā arī labvēlīgi nosacījumi, tostarp pazeminātas vai pat pilnībā atceltas nodrošinājuma ķīlas un pirmās iemaksas prasības, skaidro bankā. Bankā norāda, ka mikrouzņēmumiem ir būtiska loma Baltijas ekonomikas struktūrā - tie veido 93% no visiem uzņēmumiem Latvijā, 95% Igaunijā un 95% Lietuvā. Vienošanās ar EIF paredz trīs gadu laikā bankai Citadele izveidot aizdevumu portfeli, kurā maksimālā finansējuma summa vienam uzņēmumam būs līdz vienam miljonam eiro. Tāpat uzņēmumiem tiks sniegts konsultatīvs atbalsts, palīdzot izvērtēt piemērotākos finansējuma risinājumus. EIF ir...

Otrdien, 17. jūnijā, Ministru kabinets izskatīs Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, kas paredz samazināt nepieciešamā sākotnējā kapitāla slieksni, ieviešot regulējumu specializēto kredītiestāžu darbībai Latvijā. Grozījumu mērķis ir stiprināt konkurenci finanšu sektorā, veicināt inovāciju attīstību un nodrošināt plašāku finanšu pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā. Likumprojekts paredz iespēju dibināt specializētas kredītiestādes ar samazinātu sākotnējo kapitālu – vismaz viens miljons eiro, salīdzinot ar pašreiz spēkā esošo piecu miljonu eiro slieksni. Šāds risinājums radīs iespējas ienākt tirgū jauniem un inovatīviem tirgus dalībniekiem, tostarp finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem, kā arī krājaizdevu sabiedrībām un maksājumu iestādēm nodrošināt tālākas attīstības iespējas. Specializētās kredītiestādes, lai arī ar samazinātu kapitāla prasību, tiks pilnībā pakļautas visām prudenciālajām prasībām, kas tiek piemērotas parastām kredītiestādēm, tostarp attiecībā uz riska izvērtējumu, kapitāla pietiekamību un finanšu stabilitāti. Tādējādi tiek nodrošināta finanšu sistēmas drošība un ilgtspēja. Grozījumi ir arī solis pretī Latvijas tiesiskā regulējuma harmonizācijai ar citām Baltijas valstīm – Lietuvā jau darbojas šāds regulējums,...

Lai uzlabotu kārtību pie Latvijas ārējās sauszemes robežas un mazinātu rindas, plānots ieviest elektronisko reģistrēšanos kravas automašīnām. No 1. oktobra autovadītāji, kas plāno šķērsot robežu ar transportlīdzekli, iepriekš varēs reģistrēties rindā tiešsaistē, izvēloties robežpunktu, datumu un laiku. To paredz 12. jūnijā Saeimā pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi Valsts robežas likumā. Saeima noteica šo likumprojektu par steidzamu. Patlaban, lai izceļotu ar kravas transportlīdzekli, kura pilna masa pārsniedz 3500 kilogramus, šķērsojot ārējo sauszemes robežu noteiktajās robežšķērsošanas vietās, šo automašīnu robežsargi reģistrē rindā. Savukārt izmaiņas paredz, ka pirms došanās uz ārējo robežu ikviens autovadītājs – gan vieglās, gan kravas automašīnas – varēs reģistrēties rindā elektroniski. Reģistrācijas laikā būs jānorāda transportlīdzekļa un vadītāja dati, kā arī informācija par kravu (ja tāda ir). Reģistrēšanās būs maksas pakalpojums, un to nodrošinās Autotransporta direkcija. Sistēmu uzturēs Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs. Līdztekus elektroniskajai rindai tiks izveidota arī jauna digitāla sistēma robežas kontroles procesa pārvaldībai, norāda likumprojekta autori. Tā ļaus...

Lai atvieglotu uzņēmumu dibināšanu un darbību, paaugstinās slieksni, no kura nepieciešams eksperta veikts mantiskā ieguldījuma novērtējums, dibinot sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA), paredz trešdien, 11. jūnijā, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā trešajam – galīgajam – lasījumam Saeimā atbalstītās izmaiņas Komerclikumā. Iecerēts, ka mantiskajam ieguldījumam līdz 25 000 eiro nebūs nepieciešams novērtējums. Ja, palielinot SIA pamatkapitālu, mantisko ieguldījumu kopējā vērtība būs virs 25 000, bet nepārsniegs 50 000 eiro, novērtējumu un atzinumu par to varēs sniegt uzņēmuma valde. Eksperta atzinums mantiskajam ieguldījumam SIA būs nepieciešams, sākot no 50 000 eiro. Esošais regulējums paredz, ka jebkuram mantiskajam ieguldījumam uzņēmuma dibināšanas brīdī, ja tas pārsniedz 5700 eiro, nepieciešams neatkarīga eksperta novērtējums. Mazajiem un vidējiem uzņēmējiem tās ir nesamērīgas prasības, pausts likumprojekta anotācijā. Tāpat plānots, ka turpmāk nebūs jānovērtē arī mantiskais ieguldījums no bezskaidras naudas aizdevuma. Ar grozījumiem iecerēts veicināt elastīgāku pieeju mantiskā ieguldījuma novērtēšanai pamatkapitāla palielināšanas vai dibināšanas brīdī, iepriekš pauda likumprojekta autori...

Saeima 5. jūnijā trešajā galīgajā lasījumā pieņēma vēl iepriekšējās 13. Saeimas laikā Finanšu ministrijas iesniegtos grozījumus Krājaizdevu sabiedrību likumā, ar ko paredzēts ieviest jaunas prasības juridisko personu kreditēšanai. Likumprojekta mērķis ir aizsargāt krājaizdevu sabiedrības pakalpojumu saņēmējus, kuri nav tās biedri, precizēt krājaizdevu sabiedrības aktīvu un pamatkapitāla palielināšanas nosacījumus, stiprināt krājaizdevu sabiedrības iekšējās kontroles mehānismus un veicināt kapitāla pietiekamību. Atgādinām, ka Krājaizdevu sabiedrību likuma 2. panta pirmajā daļā noteikts, ka krājaizdevu sabiedrība ir kooperatīva sabiedrība ar mainīgu biedru skaitu un kapitālu un var piesaistīt biedru noguldījumus un citus atmaksājamos līdzekļus; kreditēt biedrus, arī saskaņā ar finanšu līzinga noteikumiem; veikt tirdzniecību ar finanšu instrumentiem un valūtu biedru uzdevumā; izsniegt galvojumus un citus tādu saistību aktus, ar kuriem tā uzņemas pienākumu atbildēt kreditoriem par biedru parādiem u.tml. Juridisko personu kreditēšanas reforma ir vērsta uz krājaizdevu sabiedrību sektora ilgtspējīgu izaugsmi un jaunu pakalpojumu klāsta attīstību, nodrošinot plašākas kreditēšanas iespējas visā valstī, kā arī jaunā pakalpojuma sniegšanas...

Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) atzīst, ka valsts iepirkumu sistēmā, pēdējos gados ir panākts progress, tomēr uzsver, lai Latvija kļūtu par drošāko investīciju galamērķi Baltijā, nepieciešamas padziļinātas reformas, kas izskaustu favorītismu, korupcijas riskus un negodīgu praksi. Balstoties uz jaunākajiem FICIL pētījuma datiem, bažas par publisko iepirkumu procesu taisnīgumu un caurskatāmību Latvijā ir daudz izteiktākas nekā pārējās Baltijas valstīs - Igaunijā un Lietuvā. Turklāt Latvija 2024. gada Korupcijas uztveres indeksā ieguvusi 59 punktus, ievērojami atpaliekot no Igaunijas (74) un Lietuvas (63). Publiskie iepirkumi ir būtisks valdības instruments, kas nodrošina sabiedrībai svarīgus pakalpojumus - ceļu un skolu būvniecību, slimnīcu aprīkojuma piegādi, ekspertu konsultācijas un absorbē lielu daļu nodokļu maksātāju līdzekļu. Efektīva sistēma veicina sektora efektivitāti, augstu pakalpojumu kvalitāti, uzticēšanos, caurspīdīgumu un godīgu konkurenci, kā arī spēj rosināt inovācijas, piesaistīt ārvalstu investīcijas un stimulēt ekonomikas attīstību, palielinot pieprasījumu privātajā sektorā. 2023. gadā publisko iepirkumu līgumu kopējā vērtība sasniedza 5,4 miljardus EUR (bez PVN) jeb aptuveni...

Satiksmes ministrija (SM) publiskajai apspriešanai līdz 23. jūnijam ir nodevusi noteikumu projektu "Noteikumi par transportlīdzekļu reģistrāciju un rindas organizēšanu valsts ārējās sauszemes robežas šķērsošanai", kas paredz ieviest maksu 8 eiro apmērā par viena transportlīdzekļa reģistrēšanu elektroniskajā rindas rezervācijas sistēmā pirms Eiropas Savienības (ES) ārējās sauszemes robežas šķērsošanas. Plānots, ka iekasētie līdzekļi tiks ieguldīti elektroniskās rindas reģistrācijas sistēmas uzturēšanā un tālākā pilnveidošanā. Tomēr ir noteikti atsevišķi izņēmumi, kad transportlīdzekļi no maksas par pakalpojumu tiek atbrīvoti, piemēram, autobusi, ar kuriem tiek veikti starptautiskie pasažieru regulārie pārvadājumi, kā arī personas ar diplomātiskajām, Eiropas Komisijas (EK) vai ANO pasēm. SM skaidro, ka dīkstāve uz pierobežas autoceļiem izmaksā vismaz 70 eiro dienā. Ja šobrīd transportlīdzekļu gaidīšanas laiks uz autoceļiem mēdz sasniegt pat 15 diennaktis, tad, salīdzinot transportlīdzekļa dīkstāves izmaksas, gaidot rindā uz autoceļa, elektroniskās rindas pakalpojuma izmantošanas izmaksas dienā par vienu transportlīdzekli samazināsies vairākkārtīgi. Elektroniskajā rindas rezervācijas sistēmā būs jāreģistrē dati par rezervācijas vietu, laiku un rindas...

Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes sēdē 5. jūnijā Frankfurtē nolemts pazemināt procentu likmes par 0,25 procentpunktiem, bet noguldījumu iespējas uz nakti likmi samazināt līdz 2%. Noguldījumu iespējas likme ir procentu likme, ar kuras palīdzību ECB padome nosaka savas monetārās politikas nostājas virzību. Galveno refinansēšanas operāciju likme pazemināta līdz 2,15% un aizdevumu iespējas uz nakti likme - līdz 2,4%, teikts ECB paziņojumā. Jaunās likmes stāsies spēkā 11. jūnijā. Pēc sēdes izplatītajā paziņojumā sacīts, ka padomes lēmums pazemināt noguldījumu iespējas procentu likmi - likmi, ar kuras palīdzību tā nosaka monetārās politikas nostājas virzību, - balstīts uz aktualizēto novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku. Inflācija pašlaik ir aptuveni padomes 2% vidējā termiņa mērķa līmenī. Saskaņā ar jauno speciālistu makroekonomisko iespēju aplēšu pamatscenāriju kopējā inflācija 2025. gadā vidēji būs 2%, 2026. gadā - 1,6% un 2027. gadā - 2%. Lejupvērstās korekcijas par 0,3 procentpunktiem salīdzinājumā ar marta iespēju aplēsēm gan...

Saeima 5. jūnijā otrajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Komerclikumā, kas uzņēmējiem ļaus saprotamāk, ātrāk un ērtāk reģistrēt kapitālsabiedrību. Izmaiņas vienkāršos pamatkapitāla apmaksas kārtību un samazinās Uzņēmumu reģistrā iesniedzamo dokumentu skaitu un birokrātisko slogu. Šie grozījumi ir daļa no Tieslietu ministrijas plāna mērķtiecīgi mazināt birokrātiju un stiprināt uzņēmējdarbības vidi Latvijā, lai uzņēmēji var koncentrēties uz galveno – savu biznesu, nevis dokumentu kārtošanu. Mazāk formalitāšu nozīmē vairāk laika idejām, darbam un attīstībai, kā arī padara Latviju ārzemju investīcijām par pievilcīgāku vidi, norādījusi tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere. Grozījumi Komerclikumā paredz vienkāršot pamatkapitāla apmaksas kārtību. Dibinot kapitālsabiedrību un apmaksājot pamatkapitālu naudā, dokuments par apmaksu Uzņēmumu reģistrā būs jāiesniedz tikai tad, ja ieguldījuma apmērs pārsniegs 50 000 eiro. Savukārt, palielinot pamatkapitālu, šāds dokuments nebūs jāiesniedz, kamēr pamatkapitāls nesasniedz 50 000 eiro. Tiks atvieglota arī mantiskā ieguldījuma novērtēšanas kārtība. SIA dibinātāji paši varēs novērtēt mantisko ieguldījumu līdz 25 000...

No pirmdienas, 2. jūnija, iesniedzot importa deklarāciju par akcīzes precēm, kuras paredzēts uzglabāt akcīzes preču noliktavās, deklarācijas un e-AD dati tiek automātiski pārbaudīti un salīdzināti gan AIS, gan Akcīzes preču pārvietošanas un kontroles sistēmā (EMCS), informē Valsts ieņēmumu dienests. Deklarējot akcīzes preces, importa deklarācijas sadaļā “Dokumenti” līdz šim izmantoto kodu “0465” vairs nevar norādīt. Tā vietā ir jānorāda viens no šiem pavaddokumentu veidiem: C651 - Regulas (ES) 2022/1636 3. pantā minētais elektroniskais administratīvais dokuments (e-AD) C658 - Regulas (ES) 2022/1636 9. panta 1. punktā minētais alternatīvais dokuments akcīzes preču pārvietošanai atliktās nodokļa maksāšanas režīmā. Otrs papildinājums sistēmā ir tehniskais risinājums, kas nodrošina iespēju iegūt importa deklarācijas izdruku. Tā ir pieejama, atverot konkrēto deklarāciju un nospiežot pogu . Atbilstoši Savienības Muitas kodeksa 6. pantam, visa informācijas apmaiņa starp uzņēmējiem un muitu notiek tikai elektroniski. Tas nozīmē, ka izdrukai ir informatīvs raksturs, tai nav juridiska spēka. Vēl viens AIS papildinājumu kopums ir saistīts ar...

Memorands par pārtikas preču tirdzniecību šobrīd ir brīvprātīga iesaistīto pušu iniciatīva, taču, lai nodrošinātu vietējā ražojuma preču īpatsvaru veikalu plauktos un zemākas cenas ilgtermiņā, jāstiprina ražotāju un tirgotāju sadarbība, arī sakārtojot un pilnveidojot attiecīgos normatīvos aktus, trešdien, 28. maijā, sprieda Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Deputāti lēma atlikt grozījumu Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā izskatīšanu un uzdeva Ekonomikas ministrijai līdz šā gada 1.septembrim izstrādāt alternatīvu likumprojektu, kas uzlabotu tirgotāju un piegādātāju savstarpējo attiecību regulējumu pārtikas apritē. Memorands paredz apņemšanos visām iesaistītajām pusēm – ministrijām, ražotājiem un tirgotājiem – veicināt vietējo preču īpatsvara palielināšanu veikalu plauktos, nodrošināt zemo cenu produktu grozu un cenu salīdzināšanas rīku patērētāju informēšanai, pauda Ekonomikas ministrijas pārstāvji. Tā īstenošanu uzraudzīs Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, un iecerēts, ka līdz nākamā gada sākumam iesaistītās puses izvērtēs, kā memorands tiek pildīts un vai tiek sasniegti tā mērķi. Atbildot uz deputātu jautājumiem, Ekonomikas ministrija norādīja, ka augstas pārtikas cenas uztur arīdzan...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 28.maijā, galīgajam lasījumam atbalstīja priekšlikumu grozījumiem Kredītiestāžu likumā, lai stiprinātu valsts valodas lietojumu kredītiestādēs. “Kredītiestādēs darba valodai neapšaubāmi ir jābūt latviešu valodai. Tādēļ ar grozījumiem valsts valodas lietojumu nostiprināsim vēl vairāk, nepārprotami nosakot, ka Latvijas bankās klientiem ir tiesības saņemt finanšu pakalpojumus latviešu valodā,” pauž Budžeta komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša. Līdz ar to primārā valoda jebkurā digitālajā vidē, saziņā un dokumentos, kā arī klātienes apkalpošanā ir latviešu valoda, paredz priekšlikums. Paredzēts, ka prasība par latviešu valodas lietojumu kredītiestādēm būs jānodrošina ne vēlāk kā līdz šī gada 30.septembrim. Tāpat atbalstītais priekšlikums noteic, ka kredītiestāde Latvijā pati var noteikt, kuru Eiropas Savienības dalībvalsts vai kandidātvalsts oficiālo valodu kā papildu valodu tā izmanto saziņā ar klientiem. Saskaņā ar plānotajām izmaiņām attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu un finanšu dokumentu kārtošanu ārvalstu klientiem, ja klients piekrīt un banka var to nodrošināt, tie varēs būt arī jebkurā citā Eiropas Savienības vai kandidātvalsts...